Mātṛceṭa: Śatapañcāśatka

Header

Data entry: Jens-Uwe Hartmann

Contribution: Jens-Uwe Hartmann

Date of this version: 2020-07-31

Source:

  • of D. R. Shackleton Bailey, The Śatapañcāśatka of Mātṛceṭa, Cambridge 1951.

Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Licence:

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Interpretive markup: none

Notes:

Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.

Matrceta: Prasadapratibhodhava (= Satapancasatka)

Data input by Jens-Uwe Hartmann (August 2002),
based on the edition of D. R. Shackleton Bailey,
The Śatapañcāśatka of Mātṛceṭa, Cambridge 1951.

Revisions:

  • 2020-07-31: TEI encoding by mass conversion of GRETIL's Sanskrit corpus
  • 2025-05-08: Added BK, GND and ISO code for language.

Text

Prasādapratibhodhava (= Śatapañcāśatka) of Mātṛceṭa

sarvadā sarvathā sarve yasya doṣā na santi ha |
sarve sarvābhisāreṇa yatra cāvasthitā guṇāḥ || 1

tam eva śaraṇaṃ gantuṃ taṃ stotuṃ tam upāsitum |
tasyaiva śāsane sthātuṃ nyāyyaṃ yady asti cetanā || 2

savāsanāś ca te doṣā na santy ekasya tāyinaḥ |
sarve sarvavidaḥ santi guṇās te cānapāyinaḥ || 3

na hi pratiniviṣṭo 'pi manovākkāyakarmasu |
saha dharmeṇa labhate kaś cid bhagavato 'ntaram || 4

so 'haṃ prāpya manuṣyatvaṃ sasaddharmamahotsavam |
mahārṇavayugacchidrakūrmagrīvārpaṇopamam || 5

anityatāvyanusṛtāṃ karmacchidrasasaṃśayām |
āttasārāṃ kariṣyāmi kathaṃ nemāṃ sarasvatīm || 6

ity asaṃkhyeyaviṣayān avetyāpi guṇān muneḥ |
tadekadeśapraṇayaḥ kriyate svārthagauravāt || 7

svayaṃbhuve namas te 'stu prabhūtādbhutakarmaṇe |
yasya saṃkhyāprabhāvābhyāṃ na guṇeṣv asti niścayaḥ || 8

iyanta iti nāsty anta īdṛśā iti kā kathā |
puṇyā ity eva tu guṇān prati te mukharā vayam || 9

viṣahyam aviṣahyaṃ vety avadhūya vicāraṇām |
svayam abhyupapannaṃ te nirākrandam idaṃ jagat || 10

avyāpāritasādhus tvaṃ tvam akāraṇavatsalaḥ |
asaṃstutasakhaś ca tvam anavaskṛtabāndhavaḥ || 11

svamāṃsāny api dattāni vastuṣv anyeṣu kā kathā |
prāṇair api tvayā sādho mānitaḥ praṇayī janaḥ || 12

svaiḥ śarīraiḥ śarīrāṇi prāṇaiḥ prāṇāḥ śarīriṇām |
jighāṃsubhir upāttānāṃ krītāni śataśas tvayā || 13

na durgatibhayān neṣṭām abhiprārthayatā gatim |
kevalāśayaśuddhyaiva śīlaṃ sātmīkṛtaṃ tvayā || 14

jihmānāṃ nityavikṣepād ṛjūnāṃ nityasevanāt |
karmaṇāṃ pariśudhānāṃ tvam ekāyanatāṃ gataḥ || 15

pīḍyamānena bahuśas tvayā kalyāṇacetasā |
kleśeṣu vivṛtaṃ tejo janaḥ kliṣṭo 'nukampitaḥ || 16

parārthe tyajataḥ prāṇān yā prītir abhavat tava |
na sā naṣṭopalabdheṣu prāṇeṣu prāṇināṃ bhavet || 17

yad rujānirapekṣasya cchidyamānasya te 'sakṛt |
vadhakeṣv api sattveṣv kāruṇyam abhavat prabho || 18

samyaksaṃbodhibījasya cittaratnasya tasya te |
tvam eva vīra sārajño dūre tasyetaro janaḥ || 19

nākṛtvā duṣkaraṃ karma durlabham labhyate padam |
ity ātmanirapekṣeṇa vīryaṃ saṃvardhitaṃ tvayā || 20

viśeṣotkarṣaniyamo na kadā cid abhūt tava |
atas tvayi viśeṣāṇāṃ chinnas taratamakramaḥ || 21

susukheṣv api saṅgo 'bhūt saphaleṣu samādhiṣu |
na te nityānubaddhasya mahākaruṇayā hṛdi || 22

tvādṛśān pīḍayaty eva nānugṛhṇāti tat sukham |
praṇītam api sadvṛtta yad asādhāraṇaṃ paraiḥ || 23

vimiśrāt sāram ādattaṃ sarvaṃ pītam akalmaṣam |
tvayā sūktaṃ duruktaṃ tu viṣavat parivarjitam || 24

krīṇatā ratnasārajña prāṇair api subhāṣitam |
parākrāntaṃ tvayā bodhau tāsu tāsūpapattiṣu || 25

iti tribhir asaṃkhyeyair evam udyacchatā tvayā |
vyavasāyadvitīyena prāptaṃ padam anuttaram || 26

akṛtverṣyāṃ viśiṣṭeṣu hīnān anavamatya ca |
agatvā sadṛśaiḥ spardhāṃ tvaṃ loke śreṣṭhatāṃ gataḥ || 27

hetuṣv abhiniveśo 'bhūd guṇānāṃ na phaleṣu te |
tena samyakpratipadā tvayi niṣṭhāṃ guṇā gatāḥ || 28

tathātmā pracayaṃ nītas tvayā sucaritair yathā |
puṇyāyatanatāṃ prāptāny api pādarajāṃsi te || 29

karśayitvoddhṛtā doṣā vardhayitvā viśodhitāḥ |
guṇās tena sunītena parāṃ siddhiṃ tvam adhyagāḥ || 30

tathā sarvābhisāreṇa doṣeṣu prahṛtaṃ tvayā |
yathaiṣām ātmasaṃtāne vāsanāpi na śeṣitā || 31

tathā saṃbhṛtya saṃbhṛtya tvayātmany āhitā guṇāḥ |
pratirūpakam apy eṣāṃ yathā nānyatra dṛśyate || 32

upaghātāvaraṇavan mitakālaṃ pradeśi ca |
sulabhātiśayaṃ sarvam upamāvastu laukikam || 33

advaṃdvinām agamyānāṃ dhruvāṇām anivartinām |
anuttarāṇāṃ kā tarhi guṇānām upamāstu te || 34

goṣpadottānatāṃ yāti gāmbhīryaṃ lavaṇāmbhasaḥ |
yadā te buddhigāmbhīryam agādhāpāram īkṣate || 35

śirīṣapakṣmāgralaghu sthairyaṃ bhavati pārthivam |
akampye sarvadharmāṇāṃ tvatsthairye 'bhimukhīkṛte || 36

ajñānatimiraghnasya jñānālokasya te mune |
na ravir viṣaye bhūmiṃ khādyotīm api vindati || 37

malinatvam ivāyānti śaraccandrāmbarāmbhasām |
tava vāgbuddhiceṣṭānāṃ śuddhiṃ prati viśuddhayaḥ || 38

anena sarvaṃ vyākhyātaṃ yat kiṃ cit sādhu laukikam |
dūre hi buddhadharmāṇāṃ lokadharmās tapasvinaḥ || 39

yasyaiva dharmaratnasya prāptyā prāptas tvam agratām |
tenaiva kevalaṃ sādho sāmyaṃ te tasya ca tvayā || 40

ātmecchācchalamātraṃ tu sāmānyopāṃśu kiṃ cana |
yatropakṣipya kathyeta sā vaktur atilolatā || 41

pratanv iva hi paśyāmi dharmatām anucintayan |
sarvaṃ cāvarjitaṃ māravijayaṃ prati te jagat || 42

mahato 'pi hi saṃrambhāt pratihantuṃ samudyataḥ |
kṣamāyā nātibhāro 'sti pātrasthāyā viśeṣataḥ || 43

yat tu mārajayānvakṣaṃ sumahat kleśavaiśasam |
tasyām eva kṛtaṃ rātrau tad eva paramādbhutam || 44

tamovidhamane bhānor yaḥ sahasrāṃśumālinaḥ |
vīra vismayam āgacchet sa tīrthyavijaye tava || 45

sarāgo vītarāgeṇa jitaroṣeṇa roṣaṇaḥ |
mūḍho vigatamohena tribhir nityaṃ jitās trayaḥ || 46

praśaṃsasi ca saddharmān asaddharmān vigarhasi |
anurodhavirodhau ca na staḥ sadasatos tava || 47

naivārhatsu na tīrthyeṣu pratighānunayaṃ prati |
yasya te cetaso 'nyatvaṃ tasya te kā stutir bhavet || 48

guṇeṣv api na saṅgo 'bhūt tṛṣṇā na guṇavatsv api |
aho te suprasannasya sattvasya pariśuddhatā || 49

indriyāṇāṃ prasādena nityakālānapāyinā |
mano nityaprasannaṃ te pratyakṣam iva dṛśyate || 50

ā bālebhyaḥ prasiddhās te matismṛtiviśuddhayaḥ |
gamitā bhāvapiśunaiḥ suvyāhṛtasuceṣṭitaiḥ || 51

upaśāntaṃ ca kāntaṃ ca dīptam apratighāti ca |
nibhṛtaṃ corjitaṃ cedaṃ rūpaṃ kam iva nākṣipet || 52

yenāpi śataśo dṛṣṭaṃ yo 'pi tatpūrvam īkṣate |
rūpaṃ prīṇāti te cakṣuḥ samaṃ tad ubhayor api || 53

asecanakabhāvād dhi saumyabhāvāc ca te vapuḥ |
darśane darśane prītiṃ vidadhāti navāṃ navām || 54

adhiṣṭhānaguṇair gātram adhiṣṭhātṛguṇair guṇāḥ |
parayā saṃpadopetās tavānyonyānurūpayā || 55

kvānyatra suniviṣṭāḥ syur ime tāthāgatā guṇāḥ |
ṛte rūpāt tavaivāsmāl lakṣaṇavyañjanojjvalāt || 56

dhanyam asmīti te rūpaṃ vadatīvāśritān guṇān |
sunikṣiptā vayam iti pratyāhur iva tad guṇāḥ || 57

sarvam evāviśeṣeṇa kleśair baddham idaṃ jagat |
tvaṃ jagatkleśamokṣārthaṃ baddhaḥ karuṇayā ciram || 58

kaṃ nu prathamato vande tvāṃ mahākaruṇām uta |
yayaivam api doṣajñas tvaṃ saṃsāre dhṛtaś ciram || 59

vivekasukhasātmyasya yad ākīrṇasya te gatāḥ |
kālā labdhaprasarayā tat te karuṇayā kṛtam || 60

śāntād araṇyād grāmāntaṃ tvaṃ hi nāga iva hradāt |
vineyārthaṃ karuṇayā vidyayevāvakṛṣyase || 61

paramopaśamastho 'pi karuṇāparavattayā |
kāritas tvaṃ padanyāsaṃ kuśīlavakalāsv api || 62

ṛddhir yā siṃhanādā ye svaguṇodbhāvanāś ca yāḥ |
vāntecchopavicārasya kāruṇyanikaṣaḥ sa te || 63

parārthaikāntakalyāṇī kāmaṃ svāśrayaniṣṭhurā |
tvayy eva kevalaṃ nātha karuṇākaruṇābhavat || 64

tathā hi kṛtvā śatadhā dhīrā balim iva kva cit |
pareṣām arthasiddhyarthaṃ tvāṃ vikṣiptavatī diśaḥ || 65

tvadicchayaiva tu vyaktam anukūlā pravartate |
tathā hi bādhamānāpi tvāṃ satī nāparādhyate || 66

supadāni mahārthāni tathyāni madhurāṇi ca |
gūḍhottānobhayārthāni samāsavyāsavanti ca || 67

kasya na syād upaśrutya vākyāny evaṃvidhāni te |
tvayi pratihatasyāpi sarvajña iti niścayaḥ || 68

prāyeṇa madhuraṃ sarvam agatyā kiṃ cid anyathā |
vākyaṃ tavārthasiddhyā tu sarvam eva subhāṣitam || 69

yac chlakṣṇaṃ yac ca paruṣaṃ yad vā tadubhayānvitam |
sarvam evaikarasatāṃ vimarde yāti te vacaḥ || 70

aho supariśuddhānāṃ karmaṇāṃ naipuṇaṃ param |
yair idaṃ vākyaratnānām īdṛśaṃ bhājanaṃ kṛtam || 71

asmād dhi netrasubhagād idaṃ śrutimanoharam |
mukhāt kṣarati te vākyaṃ candrād dravam ivāmṛtam || 72

rāgareṇuṃ praśamayad vākyaṃ te jaladāyate |
vainateyāyate dveṣabhujaṅgoddharaṇaṃ prati || 73

divākarāyate bhūyo 'py ajñānatimiraṃ nudat |
śakrāyudhāyate mānagirīn abhividārayat || 74

dṛṣṭārthatvād avitathaṃ niṣkleśatvād anākulam |
gamakaṃ suprayuktatvāt trikalyāṇaṃ hi te vacaḥ || 75

manāṃsi tāvac chrotṝṇāṃ haranty ādau vacāṃsi te |
tato vimṛśyamānāni rajāṃsi ca tamāṃsi ca || 76

āśvāsanaṃ vyasanināṃ trāsanaṃ ca pramādinām |
saṃvejanaṃ ca sukhināṃ yogavāhi vacas tava || 77

viduṣāṃ prītijananaṃ madhyānāṃ buddhivardhanam |
timiraghnaṃ ca mandānāṃ sārvajanyam idaṃ vacaḥ || 78

apakarṣati dṛṣṭibhyo nirvāṇam upakarṣati |
doṣān niṣkarṣati guṇān vākyaṃ te 'bhipravarṣati || 79

sarvatrāvyāhatā buddhiḥ sarvatropasthitā smṛtiḥ |
avandhyaṃ tena sarvatra sarvaṃ vyākaraṇaṃ tava || 80

yan nādeśe na cākāle naivāpātre pravartase |
vīryaṃ samyag ivārabdhaṃ tenāmoghaṃ vacas tava || 81

ekāyanaṃ sukhopāyaṃ svanubandhi niratyayam |
ādimadhyāntakalyāṇaṃ tava nānyasya śāsanam || 82

evam ekāntakāntaṃ te dṛṣṭirāgeṇa bāliśāḥ |
mataṃ yadi vigarhanti nāsti dṛṣṭisamo ripuḥ || 83

anvabhuṅkthā yad asyārthe jagato vyasanaṃ bahu |
tat saṃsmṛtya virūpe 'pi stheyaṃ te śāsane bhavet || 84

prāg eva hitakartuś ca hitavaktuś ca śāsanam |
kathaṃ na nāma kāryaṃ syād ādīptaśirasāpi te || 85

bhujiṣyatā bodhisukhaṃ tvadguṇāpacitiḥ śamaḥ |
prāpyate tvanmatāt sarvam idaṃ bhadracatuṣṭayam || 86

trāsanaṃ sarvatīrthyānāṃ namucer upatāpanam |
āśvāsanaṃ nṛdevānāṃ tavedaṃ vīra śāsanam || 87

traidhātukamahābhaumam asaṅgam anavagraham |
śāsanena tavākrāntam antakasyāpi śāsanam || 88

tvacchāsananayajño hi tiṣṭhet kalpam apīcchayā |
prayāti tatra tu svairī yatra mṛtyor agocaraḥ || 89

āgamasyārthacintāyā bhāvanopāsanasya ca |
kālatrayavibhāgo 'sti nānyatra tava śāsanāt || 90

evaṃ kalyāṇakalilaṃ tavedam ṛṣipuṅgava |
śāsanaṃ nādriyante yat kiṃ vaiśasataraṃ tataḥ || 91

śravaṇaṃ tarpayati te prasādayati darśanam |
vacanaṃ hlādayati te vimocayati śāsanam || 92

prasūtir harṣayati te vṛddhir nandayati prajāḥ |
pravṛttir anugṛhṇāti nivṛttir upahanti ca || 93

kīrtanaṃ kilbiṣaharaṃ smaraṇaṃ te pramodanam |
anveṣaṇaṃ matikaraṃ parijñānaṃ viśodhanam || 94

śrīkaraṃ te 'bhigamanaṃ sevanam dhīkaraṃ param |
bhajanaṃ nirbhayakaraṃ śaṃkaraṃ paryupāsanam || 95

śīlopasaṃpadā śuddhaḥ prasanno dhyānasaṃpadā |
tvaṃ prajñāsaṃpadākṣobhyo hradaḥ puṇyamayo mahān || 96

rūpaṃ draṣṭavyaratnaṃ te śravyaratnaṃ subhāṣitam |
dharmo vicāraṇāratnaṃ guṇaratnākaro hy asi || 97

tvam oghair uhyamānānāṃ dvīpas trāṇaṃ kṣatātmanām |
śaraṇaṃ bhavabhīrūṇāṃ mumukṣūṇāṃ parāyaṇam || 98

satpātraṃ śuddhavṛttatvāt satkṣetraṃ phalasaṃpadā |
sanmitraṃ hitakāritvāt sarvaprāṇabhṛtām asi || 99

priyas tvam upakāritvāt suratatvān manoharaḥ |
ekāntakāntaḥ saumyatvāt sarvair bahumato guṇaiḥ || 100

hṛdyo 'si niravadyatvād ramyo vāgrūpasauṣṭhavāt |
dhanyaḥ sarvārthasiddhatvān maṅgalyo guṇasaṃśrayāt || 101

sthāyināṃ tvaṃ parikṣeptā viniyantāpahāriṇām |
samādhātā vijihmānāṃ prerako mandagāminām || 102

niyoktā dhuri dāntānāṃ khaṭuṅkānām upekṣakaḥ |
ato 'si naradamyānāṃ satsārathir anuttaraḥ || 103

āpanneṣv anukampā te prasvastheṣv arthakāmatā |
vyasanastheṣu kāruṇyaṃ sarveṣu hitakāmatā || 104

viruddheṣv api vātsalyaṃ pravṛttiḥ patiteṣv api |
raudreṣv api kṛpālutvaṃ kā nāmeyaṃ tavāryatā || 105

gurutvam upakāritvān mātāpitror yadīṣyate |
kedānīm astu gurutā tvayy atyantopakāriṇi || 106

svakāryanirapekṣāṇāṃ viruddhānām ivātmanām |
tvaṃ prapātataṭasthānāṃ prākāratvam upāgataḥ || 107

lokadvayopakārāya lokātikramaṇāya ca |
tamobhūteṣu lokeṣu prajñālokaḥ kṛtas tvayā || 108

bhinnā devamanuṣyāṇām upabhogeṣu vṛttayaḥ |
dharmasaṃbhogasāmānyāt tvayy asaṃbhedam āgatāḥ || 109

upapattivayovarṇadeśakālaniratyayam |
tvayā hi bhagavan dharmasarvātithyam idam kṛtam || 110

avismitān vismitavat spṛhayanto gataspṛhān |
upāsate prāñjalayaḥ śrāvakān api te surāḥ || 111

aho saṃsāramaṇḍasya buddhotpādasya dīptatā |
mānuṣyaṃ yatra devānāṃ spṛhaṇīyatvam āgatam || 112

khedaḥ śamasukhajyānir asajjanasamāgamaḥ |
dvaṃdvāny ākīrṇatā ceti doṣān guṇavad udvahan || 113

jagaddhitārthaṃ ghaṭase yad asaṅgena cetasā |
kā nāmāsau bhagavatī buddhānāṃ buddhadharmatā || 114

kadannāny api bhuktāni kva cit kṣud adhivāsitā |
panthāno viṣamāḥ kṣuṇṇāḥ suptaṃ gokaṇṭakeṣv api || 115

prāptāḥ kṣepāvṛtāḥ sevā veṣabhāṣāntaraṃ kṛtam |
nātha vaineyavātsalyāt prabhuṇāpi satā tvayā || 116

prabhutvam api te nātha sadā nātmani vidyate |
vaktavya iva sarvair hi svairaṃ svārthe niyujyase || 117

yena kena cid eva tvaṃ yatra tatra yathā tathā |
coditaḥ svāṃ pratipadaṃ kalyāṇīṃ nātivartase || 118

nopakārapare 'py evam upakāraparo janaḥ |
apakārapare 'pi tvam upakāraparo yathā || 119

ahitāvahite śatrau tvaṃ hitāvahitaḥ suhṛt |
doṣānveṣaṇanitye 'pi guṇānveṣaṇatatparaḥ || 120

yato nimantraṇaṃ te 'bhūt saviṣaṃ sahutāśanam |
tatrābhūd abhisaṃyānaṃ sadayaṃ sāmṛtaṃ ca te || 121

ākroṣṭāro jitāḥ kṣāntyā drugdhāḥ svastyayanena ca |
satyena cāpavaktāraś tvayā maitryā jighāṃsavaḥ || 122

anādikālaprahatā bahvyaḥ prakṛtayo nṛṇām |
tvayā vibhāvitāpāyāḥ kṣaṇena parivartitāḥ || 123

yat sauratyaṃ gatās tīkṣṇāḥ kadaryāś ca vadānyatām |
krūrāḥ peśalatāṃ yātās tat tavopāyakauśalam || 124

indriyopaśamo nande mānastabdhe ca saṃnatiḥ |
kṣamitvaṃ cāṅgulīmāle kaṃ na vismayam ānayet || 125

bahavas tṛṇaśayyāsu hitvā śayyāṃ hiraṇmayīm |
aśerata sukhaṃ dhīrās tṛptā dharmarasasya te || 126

pṛṣṭenāpi kva cin noktam upetyāpi kathā kṛtā |
tarṣayitvā paratroktaṃ kālāśayavidā tvayā || 127

pūrvaṃ dānakathādyābhiś cetasy utpādya sauṣṭhavam |
tato dharmo gatamale vastre raṅga ivārpitaḥ || 128

na so 'sty upāyaḥ śaktir vā yena na vyāyataṃ tava |
ghorāt saṃsārapātālād uddhartuṃ kṛpaṇaṃ jagat || 129

bahūni bahurūpāṇi vacāṃsi caritāni ca |
vineyāśayabhedena tatra tatra gatāni te || 130

viśuddhāny aviruddhāni pūjitāny arcitāni ca |
sarvāṇy eva nṛdevānāṃ hitāni mahitāni ca || 131

na hi vaktuṃ ca kartuṃ ca bahu sādhu ca śakyate |
anyathānanyathāvādin dṛṣṭaṃ tad ubhayaṃ tvayi || 132

kevalātmaviśuddhyaiva tvayā pūtaṃ jagad bhavet |
yasmān naivaṃvidhaṃ kṣetraṃ triṣu lokeṣe vidyate || 133

prāg evātyantanaṣṭānām anādau bhavasaṃkaṭe |
hitāya sarvasattvānāṃ yas tvam evaṃ samudyataḥ || 134

na tāṃ pratipadaṃ vedmi syād yayāpacitis tava |
api ye parinirvānti te 'pi te nānṛṇā janāḥ || 135

tava te 'vasthitā dharme svārtham eva tu kurvate |
yaḥ śramas tannimittaṃ tu tava kā tasya niṣkṛtiḥ || 136

tvaṃ hi jāgarṣi suptānāṃ saṃtānāny avalokayan |
apramattaḥ pramattānāṃ sattvānāṃ bhadrabāndhavaḥ || 137

kleśānāṃ vadha ākhyāto māramāyā vighāṭitā |
uktaṃ saṃsāradaurātmyam abhayā dig vidarśitā || 138

kim anyad arthakāmena sattvānāṃ karuṇāyatā |
karaṇīyaṃ bhaved yatra na dattānunayo bhavān || 139

yadi saṃcāriṇo dharmāḥ syur ime niyataṃ tvayā |
devadattam upādāya sarvatra syur niveśitāḥ || 140

ata eva jagannātha nehānyo 'nyasya kārakaḥ |
iti tvam uktavān bhūtaṃ jagat saṃjñapayann iva || 141

cirāya bhuvi saddharmaṃ prerya lokānukampayā |
bahūn utpādya sacchiṣyāṃs trailokyānugrahakṣamān || 142

sākṣādvineyavargīyān subhadrāntān vinīya ca |
ṛṇaśeṣaṃ kim adyāpi sattveṣu yad abhūt tava || 143

yas tvaṃ samādhivajreṇa tilaśo 'sthīni cūrṇayan |
atiduṣkarakāritvam ante 'pi na vimuktavān || 144

parārthāv eva me dharmarūpakāyāv iti tvayā |
duṣkuhasyāsya lokasya nirvāṇe 'pi vidarśitam || 145

tathā hi satsu saṃkrāmya dharmakāyam aśeṣataḥ |
tilaśo rūpakāyaṃ ca bhittvāsi parinirvṛtaḥ || 146

aho sthitir aho vṛttam aho rūpam aho guṇāḥ |
na nāma buddhadharmāṇām asti kiṃ cid anadbhutam || 147

upakāriṇi cakṣuṣye śāntavākkāyakarmaṇi |
tvayy api pratihanyante paśya mohasya raudratām || 148

puṇyodadhiṃ ratnanidhiṃ dharmarāśiṃ guṇākaram |
ye tvāṃ sattvā namasyanti tebhyo 'pi sukṛtaṃ namaḥ || 149

akṣayās te guṇā nātha śaktis tu kṣayiṇī mama |
ataḥ prasaṅgabhīrutvāt sthīyate na vitṛptitaḥ || 150

aprameyam asaṃkhyeyam acintyam anidarśanam |
svayam evātmanātmānaṃ tvam eva jñātum arhasi || 151

na te guṇāṃśāvayavo 'pi kīrtitaḥ
parā ca nas tuṣṭir avasthitā hṛdi |
akarśanenaiva mahāhradāmbhasāṃ
janasya tarṣāḥ praśamaṃ vrajanti ha || 152

phalodayenāsya śubhasya karmaṇo
muniprasādapratibhodbhavasya me |
asadvitarkākulamāruteritaṃ
prayātu cittaṃ jagatāṃ vidheyatām || 153


Holder of rights
GRETIL project

Citation Suggestion for this Object
TextGrid Repository (2025). Darśana Collection. Śatapañcāśatka. Śatapañcāśatka. GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-CD9A-4