Śatapatha-Brāhmaṇa, Mādhyaṃdina, 6

6.1.1.[1]

asadvā idamagra āsīt | tadāhuḥ kiṃ tadasadāsīdityṛṣayo vāva te gre sadāsīttadāhuḥ ke

ta ṛṣaya iti prāṇā vā ṛṣayaste yatpurāsmātsarvasmādidamicantaḥ śrameṇa

tapasāriṣaṃstasmādṛṣayaḥ dhyata indriyeṇainddha yadainddha tasmādindha indho

ha vai tam

6.1.1.[2]

sa yo yam madhye prāṇaḥ | eṣa evendrastāneṣa prāṇānmaindra ityācakṣate paro

'kṣam paro 'kṣakāmā hi devāsta iddhāḥ sapta nānā puruṣānasṛjanta

6.1.1.[3]

te 'bruvan | na vā itthaṃ santaḥ śakṣyāmaḥ prajanayitumimāntsapta puruṣānekam

puruṣaṃ karavāmeti ta etāntsapta puruṣānekam puruṣamakurvanyadūrdhvaṃ

nābhestau dvau samaubjanyadavāṅnābhestau dvau pakṣaḥ puruṣaḥ pakṣaḥ puruṣaḥ

pratiṣṭhaika āsīt

6.1.1.[4]

atha yaiteṣāṃ saptānām puruṣāṇāṃ śrīḥ | yo rasa āsīttamūrdhvaṃ samudauhastadasya

śiro 'bhavadyacriyaṃ samudauhaṃstasmācirastasminnetasminprāṇā aśrayanta

tasmādvevaitaciro 'tha yatprāṇā aśrayanta tasmādu prāṇāḥ śriyau 'tha

yatsarvasminnaśrayanta tasmādu śarīram

6.1.1.[5]

sa eva puruṣaḥ prajāpatirabhavat | sa yaḥ sa puruṣaḥ prajāpatirabhavadayameva sa

yo 'yamagniścīyate

6.1.1.[6]

sa vai saptapuruṣo bhavati | saptapuruṣo hyayam puruṣo yacctvāra ātmā trayaḥ

pakṣapucāni catvāro hi tasya puruṣasyātmā trayaḥ pakṣapucānyatha yadekena

puruṣeṇātmānaṃ vardhayati tena vīryeṇāyamātmā pakṣapucānyudyacati

6.1.1.[7]

atha yaścite 'gnirnidhīyate | yaivaiteṣāṃ saptānām puruṣāṇāṃ śrīryo

rasastametadūrdhvaṃ samudūhanti tadasyaitacirastasmintsarve devāḥ śritā atra hi

sarvebhyo devebhyo juhvati tasmādvevaitaciraḥ

6.1.1.[8]

so 'yam puruṣaḥ prajāpatirakāmayata bhūyāntsyām prajāyeyeti so 'śrāmyatsa tapo

'tapyata sa śrāntastepāno brahmaiva prathamamasṛjata trayomeva vidyāṃ saivāsmai

pratiṣṭhābhavattasmādāhurbrahmāsya sarvasya pratiṣṭheti tasmādanūcya

pratitiṣṭhati pratiṣṭhā hyeṣā yadbrahma tasyām pratiṣṭhāyām pratiṣṭhito 'tapyata

6.1.1.[9]

so 'po 'sṛjata | vāca eva lokādvāgevāsya sāsṛjyata sedaṃ sarvamāpnodyadidaṃ kiṃ ca

yadāpnottasmādāpo yadavṛṇottasmādvāḥ

6.1.1.[10]

so 'kāmayata | ābhyo 'dbhyo 'dhi prajāyeyeti so 'nayā trayyā vidyayā sahāpaḥ

prāviśattata āṇḍaṃ samavartata tadabhyamṛśadastvityastu bhūyo 'stvityeva

tadabravīttato brahmaiva prathamamasṛjyata trayyeva vidyā tasmādāhurbrahmāsya

sarvasya prathamajamityapi hi tasmātpuruṣādbrahmaiva pūrvamasṛjyata tadasya

tanmukhamevāsṛjyata tasmādanūcānamāhuragnikalpa iti mukhaṃ

hyetadagneryadbrahma

6.1.1.[11]

atha yo garbho 'ntarāsīt | so 'grirasṛjyata sa yadasya sarvasyāgramasṛjyata

tasmādagriragrirha vai tamagnirityācacate paro 'kṣam paro 'kṣakāmā hi devā atha

yadaśru saṃkṣaritamāsītso 'śrurabhavadaśrurha vai tamaśva ityācakṣate paro 'kṣam

paro 'kṣakāmā hi devā atha yadarasadiva sa rāsabho 'bhavadatha yaḥ kapāle raso

lipta āsītso 'jo 'bhavadatha yatkapālamāsītsā pṛthivyabhavat

6.1.1.[12]

so 'kāmayata | ābhyo 'dyo 'dhīmām prajanayeyamiti tāṃ saṃkL!śyāpsu

prāvidhyattasyai yaḥ parāṅ raso 'tyakṣaratsa kūrmo 'bhavadatha

yadūrdhvamudaukṣyatedaṃ tadyadidamūrdhvamadbhyo 'dhi jāyate seyaṃ sarvāpa

evānuvyaittadidamekameva rūpaṃ samadṛśyatāpa eva

6.1.1.[13]

so 'kāmayata | bhūya eva syātprajāyeteti so 'śrāmyatsa tapo 'tapyata sa śrāntastepānaḥ

phenamasṛjata so 'vedanyadvā etadrūpam bhūyo vai bhavati śrāmyāṇyeveti sa

śrāntastepāno mṛdaṃ śuṣkāpamūṣasikataṃ śarkarāmaśmānamayo

hiraṇyamoṣadhivanaspatyasṛjata tenemām pṛthivīm prācādayat

6.1.1.[14]

tā vā etā nava sṛṣṭayaḥ | iyamasṛjyata tasmādāhustrivṛdagniritīyaṃ hyagnirasyai hi

sarvo 'gniścīyate

6.1.1.[15]

abhūdvā iyam pratiṣṭheti | tadbhūmirabhavattāmaprathayatsā pṛthivyabhavatseyaṃ

sarvā kṛtsnā manyamānāgāyadyadagāyattasmādiyaṃ gāyatryatho āhuragnirevāsyai

pṛṣṭhe sarvaḥ kṛtsno manyamāno 'gāyadyadagāyattasmādagnirgāyatra iti tasmādu

haitadyaḥ sarvaḥ kṛtsno manyate gāyati vaiva gīte vā ramate

6.1.2.[1]

so 'kāmayata prajāpatiḥ | bhūya eva syātprajāyeteti so 'gninā pṛthivīm mithunaṃ

samabhavattata āṇḍaṃ samavartata tadabhyamṛśatpuṣyatviti puṣyatu bhūyo

'stvityeva tadabravīt

6.1.2.[2]

sa yo garbho 'ntarāsīt | sa vāyurasṛjyatātha yadaśru saṃkṣaritamāsīttāni

vayāṃsyabhavannatha yaḥ kapāle raso lipta āsīttā marīcayo 'bhavannatha

yatkapālamāsīttadantarikṣamabhavat

6.1.2.[3]

so 'kāmayata | bhūya eva syātprajāyeteti sa vāyunāntarikṣam mithunaṃ

samabhavattata āṇḍaṃ samavartata tadabhyamṛśadyaśo bibhṛhīti tato 'sāvādityo

'sṛjyataiṣa vai yaśo 'tha yadaśru saṃkṣaritamāsītso 'śmā pṛśnirabhavadaśrurha vai

tamaśmetyācakṣate paro 'kṣam paro 'kṣakāmā hi devā atha yaḥ kapāle raso lipta

āsītte raśmayo 'bhavannatha yatkapālamāsītsā dyaurabhavat

6.1.2.[4]

so 'kāmayata | bhūya eva syātprajāyeteti sa ādityena divam mithunaṃ samabhavattata

āṇḍaṃ samavartata tadabhyamṛśadreto bibhṛhīti tataścandramā asṛjyataiṣa vai reto

'tha yadaśru saṃkṣaritamāsīttāni nakṣatrāṇyabhavannatha yaḥ kapāle raso lipta

āsīttā avāntaradiśo 'bhavannatha yatkapālamāsīttā diśo 'bhavan

6.1.2.[5]

sa imāṃlokāntsṛṣṭvākāmayata | tāḥ prajāḥ sṛjeya yā ma eṣu lokeṣu syuriti

6.1.2.[6]

sa manasā vācam mithunaṃ samabhavat | so 'ṣṭau drapsāngarbhyabhavatte 'ṣṭau

vasavo 'sṛjyanta tānasyāmupādadhāt

6.1.2.[7]

sa manasaiva | vācam mithunaṃ samabhavatsa ekādaśa drapsāngarbhyabhavatta

ekādaśa rudrā asṛjyanta tānantarikṣa upādadhāt

6.1.2.[8]

sa manasaiva | vācam mithunaṃ samabhavatsa dvādaśa drapsāngarbhyabhavatte

dvādaśādityā asṛjyanta tāndivyupādadhāt

6.1.2.[9]

sa manasaiva | vācam mithunaṃ samabhavatsa garbhyabhavatsa viśvāndevānasṛjata

tāndikṣūpādadhāt

6.1.2.[10]

atho āhuḥ | agnimeva sṛṣṭaṃ vasavo 'nvasṛjyanta tānasyāmupādadhādvāyuṃ

rudrāstānantarikṣa ādityamādityāstāndivi viśve devāścandramasaṃ

tāndikṣūpādadhāditi

6.1.2.[11]

atho āhuḥ | prajāpatirevemāṃlokāntsṛṣṭvā pṛthivyām pratyatiṣṭhattasmā imā

oṣadhayo 'nnamapacyanta tadāśnātsa garbhyabhavatsa ūrdhvebhya eva prāṇebhyo

devānasṛjata ye vāñcaḥ prāṇāstebhyo martyāḥ prajā ityato yatamathāsṛjata tathāsṛjata

prajāpatistvevedaṃ sarvamasṛjata yadidaṃ kiṃ ca

6.1.2.[12]

sa prajāḥ sṛṣṭvā | sarvamājimitvā vyasraṃsata tasmādu haitadyaḥ sarvamājimeti vyeva

sraṃsate tasmādvisrastātprāṇo madhyata udakrāmattasminnenamutkrānte devā ajahuḥ

6.1.2.[13]

so 'gnimabravīt | tvam mā saṃdhehīti ki me tato bhaviṣyatīti tvayā mācakṣāntai yo

vai putrāṇāṃ rādhyate tena pitaram pitāmaham putram pautramācakṣate tvayā

mācakṣāntā atha mā saṃdhehīti tatheti tamagniḥ samadadhāttasmādetam prajāpatiṃ

santamagnirityācakṣata ā ha vā enena pitaram pitāmaham putram pautraṃ cakṣate

ya evaṃ veda

6.1.2.[14]

tamabravīt | kasmistvopadhāsyāmīti hita evetyabravītprāṇo vai hitam prāṇo hi

sarvebhyo bhūtebhyo hitastadyadenaṃ hita

upādadhāttasmādāhopadhāsyāmyupadadhāmiti

6.1.2.[15]

tadāhuḥ | kiṃ hitaṃ kimupahitamiti prāṇa eva hitaṃ vāgupahitam prāṇe hīyaṃ

vāgupeva hitā prāṇastveva hitamaṅgānyupahitam prāṇe hīmānyaṅgānyupeva hitāni

6.1.2.[16]

so >syaiṣa citya āsīt | cetavyo hyasyāsīttasmāccityaścitya u evāyaṃ yajamānasya

bhavati cetavyo hyasya bhavati tasmādveva cityaḥ

6.1.2.[17]

tadetā vā asya tāḥ | pañca tanvo vyasraṃsanta loma tvaṅnāṃsamasthi majjā tā evaitāḥ

pañca citayastadyatpañca citīścinotyetābhirevainaṃ tattanūbhiścinoti yaccinoti

tasmāccitayaḥ

6.1.2.[18]

sa yaḥ sa prajāpatirvyasraṃsata | saṃvatsaraḥ so 'tha yā asyaitāḥ pañca tanvo

vyaśraṃsanta 'rtavaste pañca vā ṛtavaḥ pañcaitāścitayastadyatpañca

citīścinotyṛtubhirevainaṃ taccinoti yaccinoti tasmāccitayaḥ

6.1.2.[19]

sa yaḥ sa saṃvatsaraḥ prajāpatirvyasraṃsata | ayameva sa vāyuryo 'yam pavate 'tha yā

asya tā ṛtavaḥ pañca tanvo vyasraṃsanta diśastṝḥ pañca vai diśaḥ

pañcaitāścitayastadyatpañca citīścinoti digbhirevainaṃ taccinoti yaccinoti

tasmāccitayaḥ

6.1.2.[20]

atha yaścite 'gnirnidhīyate | asau sa ādityaḥ sa eṣa evaiṣo 'gniścita etāvannu

tadyadenamagniḥ samadadhāt

6.1.2.[21]

atho āhuḥ | prajāpatireva visrasto devānabravītsam mā dhatteti te devā

agnimabruvaṃstvayīmam pitaram prajāpatim bhiṣajyāmeti sa vā

ahametasmintsarvasminneva viśānīti tatheti tasmādetam prajāpatiṃ

santamagnirityācakṣate

6.1.2.[22]

taṃ devā agnāvāhutibhirabhiṣajyan | te yāṃ yāmāhutimajuhavuḥ sā-sainam

pakveṣṭakā bhūtvāpyapadyata

tadyadiṣṭātsamabhavaṃstasmādiṣṭakāstasmādagnineṣṭakāḥ

pacantyāhutīrevaināstatkurvanti

6.1.2.[23]

so 'bravīt | yāvadyāvadvai juhutha tāvattāvanma kam bhavatīti tadyadasmā iṣṭe

kamabhavattasmādveveṣṭakāḥ

6.1.2.[24]

taddha smāhāktākṣyaḥ | ya eva yajuṣmatīrbhūvasīriṣṭakā vidyātso 'gniṃ

cinuyādbhūya eva tatpitaram prajāpatim bhiṣajyatīti

6.1.2.[25]

atha ha smāha tāṇḍyaḥ | kṣatraṃ vai yajuṣmatya iṣṭakā viśo lokampṛṇā attā vai

kṣatriyo 'nnaṃ viḍyatra vā atturanna bhūyo bhavati tadrāṣṭraṃ samṛddham bhavati

tadedhate tasmāllokampṛṇā eva bhūyasīrupadadhyādityetadaha tayorvaco 'nyā tvevāta

sthitiḥ

6.1.2.[26]

sa eṣa pitā putraḥ | yadeṣo 'gnimasṛjata tenaiṣo 'gneḥ pitā yadetamagniḥ

samadadhāttenaitasyāgniḥ pitā yadeṣa devānasṛjata tenaiṣa devānām pitā yadetaṃ

devāḥ samadadhustenaitasya devāḥ pitaraḥ

6.1.2.[27]

ubhayaṃ haitadbhavati | pitā ca putraśca prajāpatiścāgniścāgniśca prajāpatiśca

prajāpatiśca devāśca prajāpatiśca ya evaṃ veda

6.1.2.[28]

sa upadadhāti | tayā devatayeti vāgvai sā devatāṅgirasvaditi prāṇo vā aṅgirā dhruvā

sīdeti sthirā sīdetyetadatho pratiṣṭhitā sīdeti vācā caivainametatprāṇena ca cinoti

vāgvā agniḥ prāṇa indra aindrāgno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametaccinotīndrāgnī vai sarve devāḥ sarvadevatyo

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametaccinoti

6.1.2.[29]

tadāhuḥ | kasmādasyā agniścīyata iti yatra vai sā devatā vyasraṃsata tadimāmeva

rasenānu vyakṣarattaṃ yatra devāḥ samaskurvaṃstadenamasyā evādhi

samabharantsaiṣaikaiveṣṭakeyameveyaṃ hyagnirasyai hi sarvo 'gniścīyate seyaṃ

catuḥsraktirdiśo hyasyai sraktayastasmāccatuḥkraktaya iṣṭakā bhavantīmāṃ hyanu

sarvā iṣṭakāḥ

6.1.2.[30]

tadāhuḥ | yadevamekeṣṭako 'tha katham pañceṣṭaka itīyaṃ nveva prathamā

mṛnmayīṣṭakā tadyatkiṃ cātra mṛnmayamupadadhātyekaiva seṣṭakātha

yatpaśuśīrṣāṇyupadadhāti sā paśviṣṭakātha yadrukbhapuruṣā upadadhāti

yaddhiraṇyaśakalaiḥ prokṣati sā hiraṇyeṣṭakātha yatsrucā upadadhāti

yadulūkhalamusale yāḥ samidha ādadhāti sā vānaspatyeṣṭakātha

yatpuṣkaraparṇamupadadhāti yatkūrmaṃ yaddadhi madhu ghṛtaṃ yatkiṃ

cātrānnamupadadhāti saivānnaṃ pañcamīṣṭakaivamu pañceṣṭakaḥ

6.1.2.[31]

tadāhuḥ | katarata iṣṭakāyāḥ śira iti yata upaspṛśya yajurvadatītyu haika āhuḥ sa

svayamātṛṇāyā evārdhādupaspṛśya yajurvadettatho hāsyaitāḥ sarvāḥ

svayamātṛṇāmabhyāvṛttā bhavantīti na tathā kuryādaṅgāni vā asyaitāni parūṃṣi

yadiṣṭakā yathā vā aṅge 'ṅge parvanparvañciraḥ kuryāttādṛtkadyo vāva cite

'gnirnidhīyate tadevaitāsāṃ sarvāsāṃ śiraḥ

6.1.2.[32]

tadāhuḥ | kati paśavo 'gnā upadhīyanta iti pañceti nveva brūyātpañca

hyetānpaśūnupadadhāti

6.1.2.[33]

atho eka iti brūyāt | aviritīyaṃ vā aviriyaṃ hīmāḥ sarvāḥ prajā avatīyamu vā

agnirasyai hi sarvo 'gniścīyate tasmādeka iti brūyāt

6.1.2.[34]

atho dvāviti brūyāt | avī itīyaṃ cāsau ceme hīmāḥ sarvāḥ prajā avato yanmṛdiyaṃ

tadyadāpo 'sau tanmṛccāpaśceṣṭakā bhavanti tasmāddāviti brūyāt

6.1.2.[35]

atho gauriti brūyāt | ime vai lokā gauryaddhi kiṃ ca gacatīmāṃstallokāngacatīma u

lokā eṣo 'gniścitastasmādgauriti brūyāt

6.1.2.[36]

tadāhuḥ | kasmai kāmāyāgniścīyata iti suparṇo mā bhūtvā divaṃ vahādityu haika

āhurna tathā vidyādetadvai rūpaṃ kṛtvā prāṇāḥ prajāpatirabhavannetadrūpaṃ kṛtvā

prajāpatirdevānasṛjataitadrūpaṃ kṛtvā devā amṛtā abhavaṃstadyadevaitena prāṇā

abhavanyatprajāpatiryaddevāstadevaitena bhavati

6.1.3.[1]

prajāpatirvā idamagra āsīt | eka eva so 'kāmayata syām prajāyeyeti so 'śrāmyatsa tapo

'tapyata tasmācrāntāttepānādāpo 'sṛjyanta tasmātpuruṣāttaptādāpo jāyante

6.1.3.[2]

āpo 'bruvan | kva vayam bhavāmeti tapyadhvamityabravīttā atapyanta tāḥ

phenamasṛjanta tasmādapāṃ taptānām pheno jāyate

6.1.3.[3]

pheno 'bravīt | kvāham bhavānīti tapyasvetyabravītso 'tapyata sa

mṛdamasṛjataitadvai phenastapyate yadapsvāveṣṭamānaḥ plavate sa yadopahanyate

mṛdeva bhavati

6.1.3.[4]

mṛdabravīt | kvāham bhavānīti tapyasvetyabravītsātapyata sā sikatā asṛjataitadvai

mṛttapyate yadenāṃ vikṛṣanti tasmādyadyapi sumārtsnaṃ vikṛṣanti saikatamivaiva

bhavatyetāvannu tadyatkvāham bhavāni kvāha bhavānīti

6.1.3.[5]

sikatābhyaḥ śarkarāmasṛjata | tasmātsikatāḥ śarkaraivāntato bhavati śarkarāyā

aśmānaṃ tasmācarkarāśmaivāntato bhavatyaśmano 'yastasmādaśmano 'yo

dhamantyayaso hiraṇyaṃ tasmādayo bahudhmātaṃ hiraṇyasaṃkāśamivaiva bhavati

6.1.3.[6]

tadyadasṛjyatākṣarat tadyadakṣarattasmādakṣaraṃ yadaṣṭau kṛtvo

'kṣaratsaivāṣṭākṣarā gāyatrya bhavat

6.1.3.[7]

abhūdvā iyam pratiṣṭheti | tadbhṛmirabhavattāmaprathayatsā

pṛthivyabhavattasyāmasyām pratiṣṭhāyām bhūtāni ca bhūtānāṃ ca pratiḥ

saṃvatsarāyādīkṣanta bhūtānām pratirgṛhapatirāsīduṣāḥ patnī

6.1.3.[8]

tadyāni tāni bhūtāni | ṛtavaste 'tha yaḥ sa bhūtānām patiḥ saṃvatsaraḥ so 'tha yā soṣāḥ

patnyauṣasī sā tānīmāni bhūtāni ca bhūtānāṃ ca patiḥ saṃvatsara uṣasi reto 'siñcantsa

saṃvatsare kumāro 'jāyata so 'rodīt

6.1.3.[9]

tam prajāpatirabravīt | kumāra kiṃ rodiṣi yacramāttapaso 'dhi jāto 'sīti so

'bravīdanapahatapāpmā vā asmyahitanāmā nāma ma dhehīti tasmātputrasya jātasya

nāma kuryātpāpmānamevāsya tadapahantyapi dvitīyamapi tṛtīyamabhipūrvamevāsya

tatpāpmānamapahanti

6.1.3.[10]

tamabravīdrudro 'sīti | tadyadasya tannāmākarodagnistadrūpamabhavadagniva rudro

yadarodīttasmādrudraḥ so 'bravījjyāyānvā ato 'smi dhehyeva me nāmeti

6.1.3.[11]

tamabravītsarvo 'sīti | tadyadasya tannāmākarodāpastadrūpamabhavannāpo vai sarvo

'dbhyo hīdaṃ sarvaṃ jāyate so 'bravījjyāyānvā ato 'smi dhehyeva me nāmeti

6.1.3.[12]

tamabravītpaśupatirasīti | tadyadasya

tannāmākarodoṣadhayastadrūpamabhavannoṣadhayo vai paśupatistasmādyadā

paśava oṣadhīrlabhante 'tha patīyanti so 'bravījjyāyānvā ato 'smi dhehyeva me

nāmeti

6.1.3.[13]

tamabravīdugro 'sīti | tadyadasya tannāmākarodvāyustadrūpambhavadvāyurvā

ugrastasmādyadā balavadvāyugro vātotyāhuḥ so 'bravījjyāyānvā ato 'smi dhehyeva me

nāmeti

6.1.3.[14]

tamabravīdaśanirasīti | tadyadasya tannāmākarodvidyuttadrūpamabhavadvidyudvā

aśanistasmādyaṃ vidyuddhantyaśanirabadhīdityāhuḥ so 'bravījjyāyānvā ato 'smi

dhehyeva me nāmeti

6.1.3.[15]

tamabravīdbhavo 'sīti | tadyadasya tannāmākarotparjanyastadrūpamabhavatparjanyo

vai bhavaḥ parjanyāddhīdaṃ sarvam bhavati so 'bravījjyāyānvā ato 'smi dhehyeva me

nāmeti

6.1.3.[16]

tamabravīnmahāndevo 'sīti | tadyadasya

tannāmākaroccandramāstadrūpamabhavatprajāpatirvai candramāḥ prajāpatirvai

mahāndevaḥ so 'bravījjyāyānvā ato 'smi dhehyeva me nāmeti

6.1.3.[17]

tamabravīdīśāno 'sīti | tadyadasya tannāmākarodādityastadrūpamabhavadādityo vā

īśāna ādityo hyasya sarvasyeṣṭe so 'bravīdetāvānvā asmi mā metaḥ paro nāma dhā iti

6.1.3.[18]

tānyetānyaṣṭāvagnirūpāṇi | kumāro navamaḥ saivāgnistrivṛttā

6.1.3.[19]

yadvevāṣṭāvagnirūpāṇi | aṣṭākṣarā gāyatrī tasmādāhurgāyatro 'gniriti so 'yaṃ

kumāro rūpāṇyanuprāviśanna vā agniṃ kumāramiva paśyantyetānyevāsya rūpāṇi

paśyantyetāni hi rūpāṇyanuprāviśat

6.1.3.[20]

tametaṃ saṃvatsara eva cinuyāt | saṃvatsare 'nubrūyāddūyorityu haika āhuḥ saṃvatsare

vai tadreto 'siñcantsa saṃvatsare kumāro 'jāyata tasmāddūyoreva

cinuyādvūyoranubrūyāditi saṃvatsare tveva cinuyātsaṃvatsare 'nubrūyādyadvāva retaḥ

siktaṃ tadeva jāyate tattato vikriyamāṇameva vardhamānaṃ śete tasmātsaṃvatsara eva

cinuyātsaṃvatsare 'nubrūyāttasya citasya nāma karoti pāpmānamevāsya tadapahanti

citranāmānaṃ karoti citro 'sīti sarvāṇi hi citrāṇyagniḥ

6.2.1.[1]

prajāpatiragnirūpāṇyabhyadhyāyat | sa yo 'yaṃ kumāro rūpāṇyanupraviṣṭa

āsīttamanvaicatso 'gniravedanu vai mā pitā prajāpatiricati hanta tadrūpamasāni

yanma eṣa na vedeti

6.2.1.[2]

sa etānpañca paśūnapaśyat | puruṣamaśvaṃ gāmavimajaṃ yadapaśyattasmādete

paśavaḥ

6.2.1.[3]

sa etānpañca paśūnprāviśat | sa ete pañca paśavo 'bhavattamu vai prajāpatiranvevaicat

6.2.1.[4]

sa etānpañca paśūnapaśyat | yadapaśyattasmādete

paśavasteṣvetamapaśyattasmādvevaite paśavaḥ

6.2.1.[5]

sa aikṣata | ime vā agnirimānevātmānamabhisaṃskaravai yathā vā agniḥ samiddho

dīpyata evameṣāṃ cakṣurdīpyate yathāgnerdhūma udayata evameṣāmūṣmodayate

yathāgnirabhyahitaṃ dahatyevam bapsati yathāgnerbhasma sīdatyevameṣām

purīṣaṃ sīdatīme vā agnirimānevātmānamabhisaṃskaravā iti tānnānā devatābhya

ālipsata vaiśvakarmaṇam puruṣaṃ vāru

ṇamaśvamaindramṛṣabhaṃ tvāṣṭramavimāgneyamajam

6.2.1.[6]

sa aikṣata | nānā vā idaṃ devatābhya ālipse 'gnervahaṃ rūpāṇi kāmaye

hantainānagnibhyaḥ kāmāyālabhā iti tānagnibhyaḥ kāmāyālabhata tadyadagnibhya iti

bahūni hyagnirūpāṇyabhyadhyāyadatha yatkāmāyeti kāmena hyālabhata

tānāprītānparyagnikṛtānudāco nītvā samajñapayat

6.2.1.[7]

sa aikṣata | yā vai śrīrabhyadhāsiṣamimāstāḥ śīrṣasu hanta śīrṣāṇyevopadadhā iti

sa śīrṣāṇyevotkṛtyopādhattāthetarāṇi kusindhānyapsu prāplāvayadajena yajñaṃ

samasthāpayannenme yajño vikṛṣṭo 'sadityātmā vai yajño nenme 'yamātmā vikṛṣṭo

'sadityetena paśuneṣṭvā tatprajāpatirapaśyadyathaitasyāgnerantaṃ na paryait

6.2.1.[8]

sa aikṣata | yamimamātmānamapsu prāpiplavaṃ tamanvicānīti

tamanvaicattadyadeṣāmapsu praviddhānām pratyatiṣṭhattā apaḥ samabharadatha

yadasyāṃ tām mṛdaṃ tadubhayaṃ sambhṛtya mṛdaṃ

cāpaśceṣṭakāmakarokṣasmādetadubhayamiṣṭakā bhavati mṛccāpaśca

6.2.1.[9]

sa aikṣata | yadi vā idamitthameva sadātmānamabhisaṃskaris pacānīti

tadagnināpacattadenadamṛtamakarodetadvai haviramṛ\ye martya kuṇapo

'napahatapāpmā bhaviṣyāmi hantaitadagninātam bhavati yadagninā pacanti

tasmādagnineṣṭakāḥ pacantyamṛtā evaināstatkurvanti

6.2.1.[10]

tadyadiṣṭvā paśunāpaśyat | tasmādiṣṭakāstasmādiṣṭvaiva paśuneṣṭakāḥ

kuryādaniṣṭakā ha tā bhavanti yāḥ purā paśoḥ kurvantyatho ha tadanyadeva

6.2.1.[11]

tadyāstāḥ śriyaḥ | etāni tāni paśuśīrṣāṇyatha yāni tāni kusindhānyetāstāḥ pañca

citayastadyatpaśuśīrṣāṇyupadhāya citīścinotyetaireva tacīrṣabhiretāni kusindhāni

saṃdadhāti

6.2.1.[12]

ta ete sarve paśavo yadagniḥ | tasmādagnau paśavo ramante p!sminnagnirādhīyate

'gnirhyeṣa yatpaśavastato vai prajāpataśubhireva tatpaśavo ramante tasmādyasya

paśavo bhavanti tairagnirabhavat etairatra sarvaiḥ prajāpatirayakṣyata

tadevāgnerantam par

6.2.1.[13]

taddhaike āhuḥ | atraivaitaiḥ sarvaiḥ paśubhiryajeta yadvāyaiṣyattadyadetairatra

sarvairyajeta tadevāgnerantam parīyāditi na tathā kuryāddevānāṃ taditādiyādatho

pathastadiyādatho kiṃ tataḥ sambharedetāni vā etatkusindhānyetāścitīḥ sambharati

tasmāttathā na kuryāt

6.2.1.[14]

yadvevaitānpaśūnālabhate | āyatanamevaitadagnaye karoti na hyanāyatane kaścana

ramate 'nnaṃ vā āyatanaṃ tadetatpurastānnidadhāti tadenam paśyannagnirupāvartate

6.2.1.[15]

puruṣo 'śvo gauravirajo bhavanti | etāvanto vai sarve paśavo 'nnam

paśavastadyāvadannaṃ tadetatpurastānnidadhāti tadenam paśyannagnirupāvartate

6.2.1.[16]

pañca bhavanti | pañca hyete 'gnayā yadetāścitayastebhya etatpañcāyatanāni nidadhāti

tadenam paśyannagnirupāvartate

6.2.1.[17]

tadyadagnibhya iti | bahavo hyete 'gnayo yadetāścitayo 'tha yatkāmāyeti yathā taṃ

kāmamāpnuyādyajamāno yatkāma etatkarma kurute

6.2.1.[18]

puruṣam prathamamālabhate | puruṣo hi prathamaḥ paśūnāmathāśvam puruṣaṃ

hyanvaśvo 'tha gāmaśvaṃ hyanu gaurathāviṃ gāṃ hyanvavirathājamaviṃ

hyanvajastadenānyathāpūrvaṃ yathāśreṣṭhamālabhate

6.2.1.[19]

teṣāṃ viṣamā raśanāḥ syuḥ | puruṣasya varṣiṣṭhātha hrasīyasyatha hrasīyasī

tadyathārūpam paśūnāṃ raśanāḥ karotyapapavasyasāya sarvāstveva samāḥ syuḥ sarvāḥ

sadṛśyaḥ sarve hyete samāḥ sarve sadṛśā agnayo hyucyante 'nnaṃ hyucyante tena

samāstena sadṛśāḥ

6.2.1.[20]

tadāhuḥ | kathamasyaiṣo 'gniḥ pañceṣṭakaḥ sarvaḥ paśuṣvārabdhā bhavatīti

puroḍāśakapāleṣu nvevāpyata iyam prathamā mṛnmayīṣṭakātha yatpaśumālabhate

tena paśviṣṭakāpyate 'tha yadvapāmabhito hiraṇyaśakalau bhavatastena

hiraṇyeṣṭakāpyate 'tha yadidhmo yūpaḥ paridhayastena vānaspatyeṣṭakāpyate 'tha

yadājyam prokṣaṇyaḥ puroḍāśastenānnam pañcamīṣṭakāpyata evamu hāsyaiṣo

'gniḥ pañceṣṭakaḥ sarvaḥ paśuśvārabdho bhavati

6.2.1.[21]

teṣāṃ caturviṃśatiḥ sāmidhenyaḥ | caturviṃśatyardhamāso vai saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametatsaminddhe

6.2.1.[22]

yadveva caturviṃśatiḥ | caturviṃśatyakṣarā vai gāyatrī gāyatro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametatsaminddhe

6.2.1.[23]

yadveva caturviṃśatiḥ | caturviṃśo vai puruśo daśa hastyā aṅgulayo daśa

pādyāścatvāryaṅgāni puruṣaḥ prajāpatiḥ prajāpatiragniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametatsaminddhe

6.2.1.[24]

ubhayīrgāyatrīśca triṣṭubhaścānvāha | prāṇo gāyatryātmā triśṭupprāṇamevāsya

gāyatrībhiḥ saminddha ātmānaṃ triṣṭubbhirmadhye triṣṭubho bhavantyabhito

gāyatryo madhye hyayamātmābhitaḥ prāṇā bhūyasīḥ purastādgāyatrīranvāha

kanīyasīrupariṣṭādbhūyāṃso hīme purastātprāṇāḥ kanīyāṃsa upariṣṭāt

6.2.1.[25]

so 'nvāha | samāstvāgna ṛtavo vardhayantviti prajāpatiṃ visrastaṃ yatrāgniḥ

samadadhāttamabravīdyā matsaṃmitāḥ sāmidhenyastābhirmā samintsveti

6.2.1.[26]

sa etā apaśyat | samāstvāgna ṛtavo vardhayantviti samāśca tvāgna ṛtavaśca

vardhayantvityetatsaṃvatsarā ṛṣayo yāni satyeti saṃvatsarāśca tua 'rṣayaśca satyāni ca

vardhayantvityetatsaṃ divyena dīdihi rocanenetyasau vā ādityo divyaṃ rocanaṃ tena

saṃdīdihītyetadviśvā ābhāhi pradiśaścatasra iti sarvā ābhāhi pradiśaścatasra ityetat

6.2.1.[27]

tā etā ekavyākhyānāḥ | etamevābhi yathaitameva saṃskuryādetaṃ saṃdadhyādetaṃ

janayettā āgneyyaḥ prājāpatyā yadagnirapaśyattenāgneyyo yatprajāpatiṃ satainddha

tena prājāpatyāḥ

6.2.1.[28]

dvādaśāpriyaḥ | dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya

mātrā tāvataivainametadāprīṇāti

6.2.1.[29]

yadveva dvādaśa | dvādaśākṣarā vai jagatīyaṃ vai jagatyasyāṃ hīdaṃ sarvaṃ

jagadiyamu vā agnirasyai hi sarvo 'gniścīyate yāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadāprīṇāti

6.2.1.[30]

yadveva dvādaśa | dvādaśākṣarā vai jagatī jagatī sarvāṇi candāṃsi sarvāṇi candāṃsi

prajāpatiḥ prajāpatiragniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadāprīṇāti

6.2.1.[31]

tā etā ūrdhvā asya samidho bhavantīti | prajāpatiṃ visrastaṃ yatrāgnaḥ

samadadhāttamabravīdyā matsammitā āpriyastābhirmāprīṇīhīti

6.2.1.[32]

sa etā aṣaśyat | ūrdhvā asya samidho bhavantītyūrdhvā hyetasya samiddhasya

samidho bhavantyūrdhvā śukrā śocīṃṣyagnerityūrdhvāni hyetasya śukrāṇi

śocīṃṣyarcīṃṣi bhavanti dyumattameti vīryavattametyetatsupratīkasyeti sarvato vā

agniḥ supratīkaḥ sūnoriti yadenaṃ janayati tenāsyaiṣa sūnuḥ

6.2.1.[33]

tā etā ekavyākhyānāḥ | etamevābhi yathaitameva saṃskuryādetaṃ saṃdadhyādetaṃ

janayettā āgneyyaḥ prājāpatyā yadagnirapaśyattenāgneyyo yatprajāpatimāprīṇāttena

prājāpatyāḥ

6.2.1.[34]

tā viṣamā viṣamapadāḥ | viṣamākṣarā viṣamāṇi hi candāṃsyatho

yānyasyādhyātmamaṅgāni viṣamāṇi tānyasyaitābhirāprīṇāti

6.2.1.[35]

vaiśvānaraḥ paśupuroḍāśaḥ | vaiśvānaro vai sarve 'gnayaḥ sarveṣāmagnīnāmupāptyai

6.2.1.[36]

yadveva vaiśvānaraḥ | ṛtavo haite yadetāścitayo 'gnayo vā ṛtava ṛtavaḥ saṃvatsaraḥ

saṃvatsaro vaiśvānaro yadagnaya iti syādati tadrecayeddvādaśakapālo dvādaśa māsāḥ

saṃvatsaraḥ saṃvatsaro vaiśvānara āgneyyo yājyānuvākyā agnirūpāṇāmupātyai

kāmavatyaḥ kāmānāmupātyai

6.2.1.[37]

taddhaike | ityevaitāni paśuṣīrṣāṇi vittvopadadhatyubhayenaite paśava iti te ha te

martyāḥ kuṇapāḥ sambhavantyanāprītāni hi tāni taddha tathāṣāḍheḥ

sauśromateyasyopadadhuḥ sa ha kṣipra eva tato mamāra

6.2.1.[38]

hiraṇmayānyu haike kurvanti | amṛteṣṭakā iti vadantastā ha tā anṛteṣṭakā na hi tāni

paśuśīrṣāṇi

6.2.1.[39]

mṛnmayānyu haike kurvanti | utsannā vā ete paśavo yadvai kiṃcotsannamiyaṃ tasya

sarvasya pratiṣṭhā tadyatraite paśavo gatāstata enānadhi sambharāma iti na tathā

kuryādyo vā eteṣāmāvṛtaṃ ca brāhmaṇaṃ ca na vidyāttasyaita utsannāḥ syuḥ sa

etāneva pañca paśūnālabheta yāvadasya vaśaḥ syāttānhaitānprajāpatiḥ prathama ālebhe

śyāparṇaḥ sāyakāyano 'ntamo 'tha ha smaitānevāntareṇālabhante 'thaitarhīmau

dvāvevālabhyete prājāpatyaśca vāyavyaśca tayorato brāhmaṇamudyate

6.2.2.[1]

prājāpatyaṃ carakā ālabhante | prajāpatiragniṃ citvāgnirabhavattadyadetamālabhate

tadevāgnerantam paryetīte

6.2.2.[2]

śyāmo bhavati | dvayāni vai śyāmasya lomāni śuklāni ca kṛṣṇāni ca dvandvam

mithunam prajananaṃ tadasya prājāpatyaṃ rūpaṃ tūfaro bhavati tūparo hi prajāpatiḥ

6.2.2.[3]

tasyaikaviṃśati sāmidhenyaḥ | dvādaśa māsāḥ pañca 'rtavastraya ime lokā asāvāditya

ekaviṃśa eṣa prajāpatiḥ prajāpatiragniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametatsaminddhe

6.2.2.[4]

yadvevaikaviṃśatiḥ | ekaviṃśo vai puruṣo daśa hastyā aṅgulayo daśa pādyā

ātmaikaviṃśaḥ puruṣaḥ prajāpatiḥ prajāpatiragniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametatsaminddhe

6.2.2.[5]

ubhayīrgāyatrīśca triṣṭubhaścānvāha | tāsāmukto bandhuruktamvevānvṛcaṃ

hiraṇyagarbhavatyāghāramāghārayati prajāpatirvai hiraṇyagarbhaḥ

prajāpatiragnirdvādaśāpriyastāsāmukto bandhuruktamvevānvṛca prājāpatyaḥ

paśupuroḍāśo ya eva paśorbandhuḥ sa puroḍāśasya dvādaśakapālo dvādaśa māsāḥ

saṃvatsaraḥ saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ kadvatyo yājyānuvākyāḥ ko hi prajāpatiḥ

6.2.2.[6]

athaitaṃ vāyave niyutvate | śuklaṃ tūparamālabhate prajāpatiḥ prajāḥ

sṛṣṭvānuvyaikṣata tasyātyānandena retaḥ parāpatatso 'jaḥ śuklastūparo

lapsudyabhavadraso vai reto yāvānu vai rasastāvānātmā tadyadetamālabhate

tadevāgnerantam paryeti śuklo bhavati śuklaṃ hi retastūparo bhavati tūparaṃ hi reto

vāyave bhavati prāṇo vai vāyurniyutvate bhavatyudāno vai niyutaḥ

prāṇodānāvevāsminnetaddadhāti

6.2.2.[7]

yadvevaitaṃ vāyave niyutvate | śuklaṃ tūparamālabhate prajāpatiṃ vistrastaṃ yatra

devāḥ samaskurvantsa yo 'smātprāṇo madhyata udakrāmattamasminnetena

paśunādadhustathaivāsminnayametaddadhāti vāyave bhavati prāṇo vai vāyurniyutvate

bhavatyudāno vai niyutaḥ prāṇodānāvevāsminnetaddadhāti śuklo bhavati śuklo hi

vāyustūparo bhavati tūparo hi vāyuḥ

6.2.2.[8]

tasya saptadaśa sāmidhenyaḥ | saptadaśo vai saṃvatsaro dvādaśa māsāḥ pañca 'rtavaḥ

saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ prajāpatiragniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametatsaminddhe

6.2.2.[9]

yadveva saptadaśa | saptadaśo vai puruṣo daśa prāṇāścatvāryaṅgānyātmā pañcadaśo

grīvāḥ ṣoḍaśyaḥ śiraḥ saptadaśam puruṣaḥ prajāpatiḥ

prajāpatiragniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametatsaminddhe

6.2.2.[10]

ubhayīrgāyatrīśca triṣṭubhaścānvāha | tāsāmukto bandhuruktamvevānvṛcaṃ

dvādaśāpriyastāsāmukto bandhuruktamvevānvṛcam prājāpatyaḥ paśupuroḍāśo 'tro sa

kāma upāpta iti ha smāha māhitthiryaṃ carakāḥ prājāpatye paśāvāhuriti

6.2.2.[11]

yadveva vāyavyaḥ paśurbhavati | prājāpatyaḥ paśupuroḍāśo 'rdhaṃ ha

prajāpatervāyurardham prajāpatistadyadubhau vāyavyau syātāmubhau vā

prājāpatyāvardhaṃ haivāsya kṛtaṃ syānnārdhamatha yadvāyavyaḥ paśurbhavati

prājāpatyaḥ paśupuroḍāśastena haivaitaṃ sarvaṃ kṛtsnam prajāpatiṃ saskaroti

6.2.2.[12]

yadveva vāyavyaḥ paśurbhavati | prājāpatyaḥ paśupuroḍāśaḥ prajāpatiṃ vistrastaṃ

yatra devāḥ samaskurvantsa yo 'smātprāṇo madhyata udakrāmattamasminnetena

paśunādadhurathāsyaitena puroḍāśenātmānaṃ samaskurvantsa yatprājāpatyo bhavati

prajāpatirhyātmā dvādaśakapālo dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ

kadvatyau yājyānuvākye ko hi prajāpatiḥ

6.2.2.[13]

tadyadvapām purastājjuhoti | ya evāyam purastātprāṇastamasminnetaddadhātyatha

yadetena madhyataścaranti madhyato hyayamātmātha yaddhaviṣopariṣṭāccaranti ya

evāyamupariṣṭātprāṇastamasminnetaddadhāti śuklavatyo yājyānuvākyāḥ syuḥ

śuklarūpāṇāmupāptyai niyutvatyo yadeva niyutvadrūpaṃ tasyopāptyai

6.2.2.[14]

tadu vā āhuḥ | vapāyā eva śuklavatyau syātāmetāvadvai paśau śuklaṃ

yadvapāśuklavatyau niyutvatyau haviṣo yadeva niyutvadrūpaṃ tasyopāptyā iti

6.2.2.[15]

yadvevaitam paśumālabhate | etasminha paśau sarveṣām paśūnāṃ rūpaṃ yattūparo

lapsudī tatpuruṣasya rūpaṃ tūparo hi lapsudī puruṣo yattūparaḥ

kesaravāṃstadaśvasya rūpaṃ tūparo hi kesaravānaśvo yadaṣṭāśaphastadgo

rūpamaṣṭāśapho hi gauratha yadasyāveriva śaphāstadave rūpaṃ yadajastadajasya

tadyadetamālabhate tena haivāsyaite sarve paśava ālabdhā bhavantyato yatamadasya

karmopakalpetaite vā pañca paśava eṣa vā prājāpatya eṣa vā niyutvatīyaḥ

6.2.2.[16]

tam paurṇamāsyāmālabheta | amāvāsyāyāmālabhetetyu haika āhurasau vai candraḥ

prajāpatiṃ sa etāṃ rātrimiha vasati tadyathopatiṣṭhantamālabhetaivaṃ taditi

6.2.2.[17]

tadvai paurṇamāsyāmeva | asau vai candraḥ paśustaṃ devāḥ paurṇamāsyāmālabhante

yatrainaṃ devā ālabhante tadenamālabhā iti tasmātpaurṇamāsyāṃ yadveva

paurṇamāsyām paurṇamāsī ha vāva prathamā vyuvāsa tasmādveva paurṇamāsyām

6.2.2.[18]

tadvai phālgunyāmeva | eṣā ha saṃvatsarasya prathamā rātriryatphālgunī paurṇamāsī

yottaraiṣottamā yā pūrvā mukhata eva tatsaṃvatsaramārabhate

6.2.2.[19]

sa vā iṣṭvaiva paurṇamāsena | atha paśumālabheta paurṇamāsena vā indro vṛtram

pāpmānaṃ hatvāpahatapāpmaitatkarmārabhata tathaivaitadyajamānaḥ

paurṇamāsenaiva vṛtram pāpmānaṃ hatvāpahatapāpmaitatkarmārabhate

6.2.2.[20]

tadvā upāṃśu bhavati | etaddhaitaiḥ prajāpatiḥ paśubhiḥ karmeyeṣa

taddhātrānaddhevaivāsāniruktamiva tasmādupāṃśu

6.2.2.[21]

yadvevopāṃśu | prājāpatyaṃ vā etatkarma prajāpatiṃ hyetena karmaṇārabhate 'nirukto

vai prajāpatiḥ

6.2.2.[22]

yadvevopāṃśu | reto vā atra yajña upāṃśu vai retaḥ sicyate vapā paśupuroḍāśo

haviretāvānhi paśuḥ

6.2.2.[23]

aṣṭakāyāmukhāṃ sambharati | prājāpatyametadaharyadaṣṭakā prājāpatyametatkarma

yadukhā prājāpatya eva tadahanprājāpatyaṃ karma karoti

6.2.2.[24]

yadvevāṣṭakāyām | parvaitatsavatsarasya yadaṣṭakā parvaitadagneryadukhā

parvaṇyeva tatparva karoti

6.2.2.[25]

yadvevāṣṭakāyām | aṣṭakā vā ukhā nidhirdvā uddhī tiraścī rāsnā taccatuścitasra

ūrdhvāstadaṣṭāvaṣṭakāyāmeva tadaṣṭakāṃ karoti

6.2.2.[26]

amāvāsyāyāṃ dīkṣate | amāvāsyāyai vā adhi yajñastāyate yato yajñastāyate tato yajñaṃ

janayānīti

6.2.2.[27]

yadvevāmāvāsyāyām | reto vā etadbhūtamātmānaṃ siñcatyukhāyāṃ yonau yaddīkṣate

tasmā etam purastāllokaṃ karoti yaddīkṣito bhavati taṃ kṛtaṃ lokamabhi jāyate

tasmādāhuḥ kṛta lokam puruṣo 'bhi jāyata iti

6.2.2.[28]

sa yatkanīyaḥ saṃvatsarāddīkṣitaḥ syāt | alokā iṣṭakā upadadhyādeṣṭakā

lokānatiricyerannatha yadbhūyaso lokānkṛtveṣṭakā nānūpadadhyāllokā iṣṭakā

atiricyerannatha yadamāvāsyāyāṃ dīkṣitvāmāvāsyāyāṃ krīṇāti tadyāvantameva lokaṃ

karoti tāvatīriṣṭakā upadadhātyathāsyāpūryamāṇapakṣe sarvo 'gniścīyate

6.2.2.[29]

tadāhuḥ | yadyāvatya etasyāgneriṣṭakāstāvanti kraye 'horātrāṇi sampadyante 'tha

yānyūrdhvāni krayādahāni kathamasya te lokā anūpahitā bhavantīti yadvā

amāvāsyāyāṃ dīkṣitvāmāvāsyāyāṃ krīṇāti tadyāvantameva lokaṃ karoti tāvatīriṣṭakā

upadadhātyatha yānyūrdhvāni krayādahāni tasminnavakāśe 'dhvaryuragniṃ cinoti kvo

hi cinuyānna ca so 'vakāśaḥ syādyāvanti vai saṃvatsarasyāhorātrāṇi tāvatya

etasyāgneriṣṭakā upa ca trayodaśo māsastrayodaśo vā eṣa māso yānyūrdhvāni

krayādahāni tadyā amūstrayodaśasya māsa iṣṭakāstābhirasya te lokā anūpahitā

bhavanti tatsamā lokāśceṣṭakāśca bhavanti

6.2.2.[30]

etadvai yaiva prathamā paurṇamāsī | tasyām paśumālabhate yā prathamāṣṭakā

tasyāmukhāṃ sambharati yā prathamāmāvāsyā tasyāṃ dīkṣata etadvai yānyeva

saṃvatsarasya prathamānyahāni tānyasya tadārabhate tāni ca tadāpnotyathātaḥ

sampadeva

6.2.2.[31]

tadāhuḥ | kathamasyaitatkarma saṃvatsaramagnimāpnoti kathaṃ saṃvatsareṇāgninā

sampadyata ityeteṣāṃ vai pañcānām paśūnāṃ caturviṃśatiḥ sāmidhenyo

dvādaśāpriyastatṣaṭtriṃśadekādaśānuyājā ekādaśopayajastadaṣṭā pañcāśat

6.2.2.[32]

tato yāṣṭācatvāriṃśat | sāṣṭācatvāriṃśadakṣarā jagatīyaṃ vai jagatyasyāṃ hīdaṃ

sarvaṃ jagadiyamu vā agnirasyai hi sarvo 'gniścīyate yāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvattadbhavati

6.2.2.[33]

yadvevāṣṭācatvāriṃśat | aṣṭācatvāriṃśadakṣarā vai jagatī jagatī sarvāṇi candāṃsi

sarvāṇi candāṃsi prajāpatiḥ prajāpatiragniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvattadbhavati

6.2.2.[34]

atha yāni daśa | sā daśākṣarā virāḍvirāḍagnirdaśa diśo diśo 'gnirdaśa prāṇāḥ prāṇā

agniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvattadbhavati

6.2.2.[35]

vapā paśupuroḍāśaḥ | tatṣaṣṭiḥ ṣaṣṭirmāsasyāhorātrāṇi tanmāsamāpnoti māsa āpta

ṛtumāpnotyṛtuḥ saṃvatsaraṃ tatsaṃvatsaramagnimāpnoti ye ca saṃvatsare kāmā atha

yadato 'nyadyadeva saṃvatsare 'nnaṃ tattat

6.2.2.[36]

athaitasya prājāpatyasya | ekaviṃśatiḥ sāmidhenyo

dvādaśāpriyastattrayastriṃśadekādaśānuyājā ekādaśopayaja tatpañcapañcāśadvapā

paśupuroḍāśo havistadaṣṭāpañcāśatsa yo 'ṣṭāpañcāśati kāmo 'traiva tamāpnoti

dvāvāghārau tatṣaṣṭiḥ sa yaḥ ṣaṣṭyāṃ kāmo 'traiva tamāpnotyatha yadato

'nyadyadevaṃ saṃvatsare 'nnaṃ tattat

6.2.2.[37]

athaitasya niyutvatīyasya | saptadaśa sāmidhenyo dvādaśāpriyastadekāṃ na

triṃśadekādaśānuyājā ekādaśopayajastadekapañcāśadvapā paśupuroḍāśo

havistaccatuṣpañcāśaddvāvāghārau dvau sviṣṭakṛtau tadaṣṭāpañcāśatsa yo

'ṣṭāpañcāśati kāmo 'traiva tamāpnoti vanaspatiśca vasāhomaśca tatṣaṣṭiḥ sa yaḥ

ṣaṣṭyāṃ kāmo 'traiva tamāpnotyatha yadato 'nyadyadeva saṃvatsare 'nnaṃ

tattadevamu hāsyaitatkarma saṃvatsaramagnimāpnotyevaṃ saṃvatsareṇāgninā

sampadyate

6.2.2.[38]

tadāhuḥ | naitasya paśoḥ samiṣṭayajūṃṣi juhuyānna

hṛdayaśūlenāvabhṛthamabhyaveyādārambho vā eṣo 'gneḥ paśurvyavasargo devatānāṃ

samiṣṭayajūṃṣi saṃsthāvabhṛtho nedārambhe devatā vyavasṛjāni nedyajñaṃ

saṃsthāpayānīti sa vai sameva sthāpayedetena paśuneṣṭvā

tatprajāpatirapaśyadyathaitasyāgnerantaṃ na paryaittasmātsaṃsthāpayedyadveva

saṃsthāpayati prāṇa eṣa paśustasya yadantariyātprāṇasya tadantariyādyadu vai

prāṇasyāntariyāttata evam mriyeta tasmātsameva sthāpayedathāto vratānāmeva

6.2.2.[39]

tadāhuḥ | naitena paśuneṣṭvopari śayīta na māṃsamaśnīyānna

mithunamupeyātpūrvadīkṣā vā eṣa paśuranavakLptaṃ vai tadyaddīkṣita upari

śayīta yanmāṃsamaśnīyādyanmithunamepeyāditi netvevaiṣā dīkṣā neva hi

mekhalāsti na kṛṣṇājinamiṣṭakāṃ vā etāṃ kurute tasmādu kāmamevopari śayītaitadu

sarvamannaṃ yadate paśavastadasyātrāptamārabdham bhavati tadyāni kāni

cāmadhuno 'śanāni teṣāmasya sarveṣāṃ kāmāśanaṃ yadi labheta mithunaṃ tu

nopeyātpurā maitrāvaruṇya payasyāyai tasyopari bandhuḥ

6.2.2.[40]

tadāhuḥ | dadyādetasminyajñe dakṣiṇāṃ nenme 'yaṃ yajño 'dakṣiṇo 'sadbrahmaṇa

ādiṣṭadakṣiṇāṃ dadyādbrahmā vai sarvo yajñastadasya sarvo yajño bhiṣajjayito

bhavatīti na tathā kuryādiṣṭakāṃ vā etāṃ kurute tadyatheṣṭakāyāmiṣṭakāyāṃ

dadyāttādṛktadamurhyeva dadyādyadasyopakalpeta

6.2.3.[1]

etadvai devā abruvan | cetayadhvamiti citimicateti vāva tadabruvaṃsteṣāṃ

cetayamānānām prajāpatirimām prathamāṃ svayamātṛṇāṃ citimapaśyattasmāttām

prajāpatinopadadhāti

6.2.3.[2]

tamagnirabravīt | upāhamāyānīti keneti paśubhiriti tatheti paśviṣṭakayā ha

taduvācaiṣā vāva paśviṣṭakā yaddūrveṣṭakā tasmātprathamāyai svayamātṛṇāyā

anantarhitā dūrveṣṭakopadhīyate tasmādasyā anantarhitā oṣadhayo 'nantarhitāḥ

paśavo 'nantarhito 'gniranantarhito hyeṣa etayopait

6.2.3.[3]

te 'bruvan | cetayadhvameveti citimicateti vāva tadabruvannita ūrdhvamicateti teṣāṃ

cetayamānānāmindrāgnī ca viśvakarmā cāntarikṣaṃ dvitīyāṃ svayamātṛṇāṃ

citimapaśyaṃstasmāttāminprāgnibhyāṃ ca viśvakarmaṇā copadadhāti

6.2.3.[4]

tānvāyurabravīt | upāhamāyānīti keneti digbhiriti tatheti diśyābhirha taduvāca

tasmāddvitīyāyai svayamātṛṇāyā anantarhitā diśyā upadhīyante

tasmādantarikṣādanantarhitā diśo 'nantarhito vāyuranantarhito hyeṣa etābhirupait

6.2.3.[5]

te 'bruvan | cetayadhvameveti citimicateti vāva tadabruvannita ūrdhvamicateti teṣāṃ

cetayamānānām parameṣṭhī divaṃ tṛtīyaṃ svayamātṛṇāṃ citimapaśyattasmāttām

parameṣṭhinopadadhāti

6.2.3.[6]

tamasāvādityo 'bravīt | upāhamāyānīti keneti lokampṛṇayeti tathetyeṣa vāva

lokampṛṇātmanā haiva taduvāca tasmāttṛtīyā svayamātṛṇānantarhitā lokampṛṇāyā

upadhīyate tasmādaśāvādityo 'nantarhito divo 'nantarhito hyeṣa etayopait

6.2.3.[7]

tadetā vāva ṣaḍ devatāḥ | idaṃ sarvamabhavanyadidaṃ kiṃ ca te devāśca

'rṣayaścābruvannimā vāva ṣaḍ devatā idaṃ sarvamabhūvannupa tajjānīta yathā

vayamihāpyasāmeti te 'bruvaṃścetagradhvamiti citimicateti vāva tadabruvaṃstadicata

yathā vayamihāpyasāmeti teṣāṃ cetayamānānāṃ devā dvitīyāṃ

citimapaśyannṛṣayaścaturthīm

6.2.3.[8]

te 'bruvan | upa vayamāyāmeti keneti yadeṣu lokeṣūpeti tatheti tadyadūrdhvam

pṛthivyā arvācīnamantarikṣāttena devā upāyaṃstadeṣā dvitīyā citiratha

yadūrdhvamantarikṣādarvācīnaṃ divastena 'rṣaya upāyaṃstadeṣā caturthī citiḥ

6.2.3.[9]

te yadabruvan | cetayadhvamiti citimicateti vāva tadabruvanyaccetayamānā

apaśyaṃstasmāccitayaḥ

6.2.3.[10]

prajāpatiḥ prathamāṃ citimapaśyat | prajāpatireva tasyā ārṣeyaṃ devā dvitīyāṃ

citimapaśyandevā eva tasyā ārṣeyamindrāgnī ca viśvakarmā ca tṛtīyāṃ

citimapaśyaṃsta eva tasyā ārṣeyamṛṣayaścaturthīṃ citimapaśyannṛṣaya eva tasyā

ārṣeyam parameṣṭhī pañcamīṃ citimapaśyatparameṣṭhyeva tasyā ārṣeyaṃ sa yo

haitadevaṃ citīnāmārṣeyaṃ vedārṣeyavatyo hāsya bandhumatyaścitayo bhavanti

6.3.1.[1]

etadvai devā abruvan | cetayadhvamiti citimicateti vāva tadabruvaṃsteṣāṃ

cetayamānānāṃ savitaitāni sāvitrāṇyamapaśyadyatsavitāpaśyattasmātsāvitrāṇi sa

etāmaṣṭāgṛhītāmāhutimajuhottāṃ

hutvemāmaṣṭhadhāvihitāmaṣāḍhāmapaśyatpuraiva sṛṣṭāṃ satīm

6.3.1.[2]

te yadabruvan cetayadhvamiti citimicateti vāva tadabruvanyaccetayamānā

apaśyaṃstasmāccitirāhutirvai yajño yadiṣṭvāpaśyattasmādiṣṭakā

6.3.1.[3]

tāṃ vā etām | ekaṃ satīmaṣṭāgṛhītāmaṣṭābhiryajurbhirjuhoti tasmādiyamekā

satyaṣṭadhāvihitā

6.3.1.[4]

tāmūrdhvāmudgṛhṇanjuhoti | imāṃ tadūrdhvāṃ rūpairudgṛhṇāti tasmādiyamūrdhvā

rūpaiḥ

6.3.1.[5]

tāṃ saṃtatāṃ juhoti | etadvai devā abibhayuryadvai na iha rakṣāṃsi nāṣṭrā

nānvaveyuriti ta etaṃ saṃtatahomamapaśyanrakṣasāṃ nāṣṭrāṇāmananvavāyanāya

tasmātsaṃtatāṃ juhoti

6.3.1.[6]

yadvevaitāmāhutiṃ juhoti | savitaiṣo 'gnistametayāhutyā purastātprīṇāti tamiṣṭvā

prītvāthainaṃ sambharati tadyadetayā savitāram prīṇāti tasmāsāvitrāṇi tasmādvā

etāmāhutiṃ juhoti

6.3.1.[7]

yadvevaitāmāhutiṃ juhoti | savitaiṣo 'gnistametayāhutyā purastādreto bhūtaṃ siñcati

yādṛguai yonau retaḥ sicyate tādṛgjāyate tadyadetayā savitāraṃ reto bhūtaṃ siñcati

tasmātsāvitrāṇi tasmādvā etāmāhutiṃ juhoti

6.3.1.[8]

sruvaścātra srukca prajujyete | vāgvai srukprāṇaḥ sruvo vācā ca vai prāṇena caitadagre

devāḥ karmānvaicaṃstasmātsruvaśca srukca

6.3.1.[9]

yadveva sruvaśca srukca | yo vai sa prajāpatirāsīdeṣa sa sruvaḥ prāṇo vai sruvaḥ

prāṇaḥ prajāpatiratha yā sā vāgāsīdeṣā sā srugyoṣā vai vāgyoṣā srugatha yāstā āpa

āyanvāco lokādetāstā yāmetāmāhutiṃ juhoti

6.3.1.[10]

tāṃ saṃtatāṃ juhoti | saṃtatā hi tā āpa āyannatha yaḥ sa prajāpatistrayyā vidyayā

sahāpaḥ prāviśadeṣa sa yairetadyajurbhirjuhoti

6.3.1.[11]

tadyāni trīṇi prathamāni | ime te lokā atha yaccuturthaṃ yajustrayī sā vidyā jagatī sā

bhavati jagatī sarvāṇi candāṃsi sarvāṇi candāṃsi trayī vidyātha yāni catvāryuttamāni

diśastānīme ca vai lokā diśaśca prajāpatirathaiṣā trayī vidyā

6.3.1.[12]

sa juhoti | yañjānaḥ prathamam mana iti prajāpatirvai yuñjānaḥ sa mana etasmai

karmaṇe yuṅkta tadyanmana etasmai karmaṇe 'yuṅkta tasmātprajāpatiryuñjānaḥ

6.3.1.[13]

tatvāya savitā dhiya iti | mano vai savitā prāṇā dhiyo

'gnerjyotirnicāyyetyagnerjyotirdṛṣṭvetyetatpṛthivyā adhyābharaditi pṛthivyai

hyenadadhyābharati

6.3.1.[14]

yuktena manasā vayamiti | mana evaitadetasmai karmaṇe yuṅkte na hyuyuktena

manasā kiṃ cana samprati śaknāti kartuṃ devasya savituḥ sava iti devena savitrā

prasūtā ityetatsvargyāya śaktyeti yathaitena karmaṇā svargaṃ lokamiyādevametadāha

śaktyeti śaktyā hi svargaṃ lokameti

6.3.1.[15]

yuktvāya savitā devāniti | mano vai savitā prāṇā devāḥ svaryato dhiyā divamiti

svargaṃ haināṃlokaṃ yato dhiyaitasmai karmaṇe yuyuje bṛhajjyotiḥ kariṣyata ityasau

vā ādityo bṛhajjyotireṣa u eṣo 'gniretamvete saṃskariṣyanto bhavanti savitā

prasuvāti tāniti savitṛprasūtā etatkarma karavannityetat

6.3.1.[16]

yuñjate mana uta yuñjate dhiya iti | manaścaivaitatprāṇāścaitasmai karmaṇe yuṅkte

viprā viprasyeti prajāpatirvai vipro devā viprā bṛhato vipaścita iti prajāpatirvai

bṛhanvipaścidvi hotrā dadha iti yadvā eṣa cīyate tadeṣa hotrā vidhatte cite

hyetasminhotrā adhividhīyante vayunāvidityeṣa hīdaṃ vayunamavindadeka idityeko

hyeṣa idaṃ sarvaṃ vayunamavindanmahī devasya savituḥ pariṣṭutiriti mahatī

devasya savituḥ pariṣṭutirityetat

6.3.1.[17]

yuje vām brahma pūrvyaṃ namobhiriti | prāṇo vai brahma pūrvyamannaṃ

namastattadeṣaivāhutirannametayaiva tadāhutyaiten sūreriti yathobhayeṣu

devamanuṣyeṣu kīrtiśloko yajamānasānnena prāṇānetasmai karmaṇe yuṅkte vi śloka

etu pathyevaya syādevametadāha śṛṇvantu viśve amṛtasya putrā iti prajāpatirvā

amṛtastasya viśve devāḥ putrā ā ye dhāmāni divyāni tasthuritīme vai lokā divyāni

dhāmāni tadya eṣu lokeṣu devāstānetadāha

6.3.1.[18]

yasya prayāṇamanvanya idyayuriti | prajāpatirvā etadagre karmākarottattato devā

akurvandevā devasya mahimānamojaseti yajño vai mahimā devā devasya yajñaṃ

vīryamojasetyetadyaḥ pārthivāni vimame sa etaśa iti yadvai kiṃ cāsyāṃ tatpārthivaṃ

tadeṣa sarva vimimīte raśmibhirhyenadabhyavatanoti rajāṃsi devaḥ savitā

mahitvanetīme vai lokā rajāṃsyasāvādityo devaḥ savitā tāneṣa mahimnā vimimīte

6.3.1.[19]

deva savitaḥ prasuva yajñam prasuva yajñapatim bhagāyeti | asau vā ādityo devaḥ

savitā yajño bhagastametadāha prasuva yajñam prasuva yajñapatim bhagāyeti divyo

gandharvaḥ ketapūḥ ketaṃ naḥ punātvityasau vā ādityo divyo gandharvo 'nnaṃ keto

'nnapūrannaṃ naḥ punātvityetadvācaspatirvācaṃ naḥ svadatviti vāgvā idaṃ karma

prāṇo vācaspatiḥ prāṇo na idaṃ karma svadatvityetat

6.3.1.[20]

imaṃ no deva savitaryajñam praṇayeti | asau vā ādityo devaḥ savitā yadu vā eṣa

yajñiyaṃ karma praṇayati tadanārtaṃ svastyudṛcamaśnute devāvyamiti yo

devānavadityetatsakhividaṃ satrājitaṃ dhanajitaṃ svarjitamiti ya etatsarvaṃ

vindādityetadṛcetyṛcā stomaṃ samardhaya gāyatreṇa rathantaram

bṛhadgāyatravartanīti sāmāni svāheti yajūṃṣi saiṣā trayī vidyā prathamaṃ jāyate

yathaivādo 'mutrājāyataivamatha yaḥ so 'gnirasṛjyataiṣa sa yo 'ta ūrdhvamagniścīyate

6.3.1.[21]

tānyetānyaṣṭau sāvitrāṇi | aṣṭākṣarā gāyatrī gāyatro 'gniryāvānagniryāvatyasya

mātrā tāvataivainametadreto bhūtaṃ siñcati tāni nava bhavanti svāhākāro navamo

nava diśo diśo 'gnirnava prāṇāḥ prāṇā agniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadreto bhūtaṃ siñcati tāni daśa bhavantyāhutirdaśamī daśākṣarā

virāḍvirāḍagnirdaśa diśo diśo 'gnirdaśa prāṇāḥ prāṇā agniryāvānagniryāvatyasya

mātrā tāvattadbhavati

6.3.1.[22]

etasyāmāhutyāṃ hutāyām | agnirdevebhya udakrāmatte devā abruvanpaśurvā agniḥ

paśubhirimamanvicāma sa svāya rūpāyāvirbhaviṣyatīti tam paśubhiranvaicantsa

svāya rūpāyāvirabhavattasmādu haitatpaśuḥ svāya rūpāyāvirbhavati ga

6.3.1.[23]

te 'bruvan | yadyaha sarvairanveṣiṣyāmo yātayāmā anupajīvanurvā gave 'śvo

vāśvāya puruṣo vā puruṣāya īyā bhaviṣyanti yadyu asarvairasarvamanuvetsyāma iti

ta etamekam paśuṃ dvābhyām paśubhyām pratyapaśyanrāsabhaṃ goścāveśca

tadyadetamekam paśuṃ dvābhyām paśubhyām pratyapaśyaṃstasmādeṣa ekaḥ

sandviretāḥ

6.3.1.[24]

anaddhāpuruṣam puruṣāt | eṣa ha vā anaddhāpuruṣo yo na devānavati na pitṝnna

manuṣyāṃstatsarvairaha paśubhiranvaicanno yātayāmā anupajīvanīyā abhavan

6.3.1.[25]

tribhiranvicati | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadanvicati

pañca sampadā bhavanti pañcacitiko 'gniḥ pañca 'rtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvattadbhavati

6.3.1.[26]

te mauñjībhirabhidhānībhirabhihitā bhavanti | agnirdevebhya udakrāmatsa muñjam

prāviśattasmātsa suṣirastasmādvevāntarato dhūmarakta iva saiṣā

yoniragneryanmuñco 'gnirime paśavo na vai yonirgarbhaṃ hinastyāhiṃsāyai yonirvai

jāyamāno jāyate yonerjāyamāno jāyātā iti

6.3.1.[27]

trivṛto bhavanti | trivṛddhyagniraśvābhidhānīkṛtā bhavanti sarvato vā aśvābhidhānī

mukham pariśete sarvato yonirgarbham pariśete yonirūpametatkriyate

6.3.1.[28]

te prāñcastiṣṭhanti | aśvaḥ prathamo 'tha rāsabho 'thāja evaṃ hyete 'nupūrvaṃ yadvai

tadaśru sakṣaritamāsīdeṣa so 'śvo 'tha yattadarasadivaiṣa rāsabho 'tha yaḥ sa kapāle

raso lipta āsīdeṣa so 'jo 'tha yattatkapālamāsīdeṣā sā mṛdyāmetadāhariṣyanto

bhavantyetebhyo vā eṣa rūpebhyo 'gre 'sṛjyata tebhya evainametajjanayati

6.3.1.[29]

te dakṣiṇatastiṣṭhanti | etadvai devā abibhayuryadvai no yajñaṃ dakṣiṇato rakṣāṃsi

nāṣṭrā na hanyuriti ta etaṃ vajramapaśyannamumevādityamasau vā āditya eṣo

'śvasta etena vajreṇa dakṣiṇato rakṣāṃsi nāṣṭrā apahatyābhaye 'nāṣṭrā etaṃ

yajñamatanvata tathaivaitadyajamāna etena vajreṇa dakṣiṇato rakṣāṃsi nāṣṭrā

apahatyābhaye 'nāṣṭrā etaṃ yajñaṃ tanute

6.3.1.[30]

dakṣiṇata āhavanīyo bhavati | uttarata eṣābhrirupaśete vṛṣā vā āhavanīyo

yoṣābhrirdakṣiṇato vai vṛṣā yoṣāmupaśete 'ratnimātre 'ratnimātrāddhi vṛṣā

yoṣāmupaśete

6.3.1.[31]

sā vaiṇavī syāt | agnirdevebhya udakrāmatsa veṇum prāviśattasmātsa suṣiraḥ sa etāni

varmāṇyabhito 'kuruta parvāṇyananuprajñānāya yatra-yatra nidadāha tāni

kalmāṣāṇyabhavan

6.3.1.[32]

sā kalmāṣī syāt | sā hyāgneyī yadi kalmāṣīṃ na vindedapyakalmāṣī syātsuṣirā tu

syātsaivāgneyī saiṣā yoniragneryadveṇuragniriyam mṛnna vai yonirgarbhaṃ

hinastyahiṃsāyai yonervai jāyamāno jāyate yonerjāyamāno jāyātā iti

6.3.1.[33]

prādaśamātrī syāt | prādeśamātraṃ hīdamabhi vāgvadatyaratnimātrī tveva bhavati

bāhurvā aratnirbāhuno vai vīryaṃ kriyate vīryasammitaiva tadbhavati

6.3.1.[34]

anyataḥkṣṇutsyāt | anyatararo hīdaṃ vācaḥ kṣṇutamubhayataḥkṣṇuttveva

bhavatyubhayato hīdaṃ vācaḥ kṣṇutaṃ yadenayā daivaṃ ca vadati mānuṣaṃ cātho

yatsatyaṃ cānṛtaṃ ca tasmādubhayataḥkṣṇut

6.3.1.[35]

yadvevobhayataḥkṣṇut | ato vā abhrervīryaṃ yato 'syai kṣṇutamubhayata

evāsyāmetadvīryaṃ dadhāti

6.3.1.[36]

yadvevobhayataḥkṣṇut | etadvā enaṃ devā anuvidyaibhyo lokebhyo

'khanastathaivainamayametadanuvidyaibhyo lokebhyaḥ khanati

6.3.1.[37]

sa yaditi khanati | tadenamasmāllokātkhanatyatha yadūrdhvoccarati

tadamuṣmāllokādatha yadantareṇa saṃcarati tadantarikṣalokātsarvebhya

evainametadebhyā lokebhyaḥ khanati

6.3.1.[38]

tāmādatte | devasya tvā savituḥ prasave 'śvinorbāhubhyām vitṛprasūta

evaināmetadetābhirdevatābhirādatte gāyatreṇapūṣṇo hastābhyāmādade gāyatreṇa

candasāṅgirasvaditi sa candasātho asyāṃ gāyatraṃ cando dadhāti pṛthivyāḥ

sadhasthādagnim purīṣyamaṅgirasvadābhareti paśavo vai purīṣam pṛthivyā

upasthādagnim paśavyamagnivadābharetyetattraiṣṭubhena candasāṅgirasvaditi

tadenāṃ traiṣṭubhena candasādatte 'tho asyāṃ traiṣṭubhaṃ cando dadhāti

6.3.1.[39]

abhrirasīti | abhrirhyeṣā tadenaṃ satyenādatte nāryasīti vajro vā abhriryoṣā nārī na

vai yoṣā kaṃ cana hinasti śamayatyevaināmetadahiṃsāyai tvayā vayamagniṃ śakema

khanituṃ sadhastha etīdaṃ vai sadhasthaṃ tvayā vayamagniṃ śakema

khanitumasmintsadhastha ityetajjāgatena candasāṅgirasvaditi tadenāṃ jāgatena

candasādatte 'tho asyāṃ jāgataṃ cando dadhāti

6.3.1.[40]

tribhirādatte | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivaināmetadādatte

tribhirādāyāthaināṃ caturthenābhimantrayata etadvā enāṃ devāstribhirādāyāthāsyāṃ

caturthena vīryamadadhustathaivaināmayametattribhirādāyāthāsyāṃ caturthena

vīryaṃ dadhāti

6.3.1.[41]

hasta ādhāya saviteti | haste hyasyāhitā bhavati bibhradabhrimiti bibharti hyenāṃ

hiraṇyayīmiti hiraṇmayī hyeṣā yā

candomayyagnerjyotirnicāyyetyagnerjyotirdṛṣṭvetyetatpṛthivyā adhyābharaditi

pṛthivyai hyenadadhyābharatyānuṣṭubhena candasāṅgirasvaditi

tadenāmānuṣṭubhena candasādatte 'tho asyāmānuṣṭubhaṃ cando dadhāti

tānyetānyeva candāṃsyeṣābhrirārambhāyaiveyaṃ vaiṇavī kriyate

6.3.1.[42]

tāṃ haike hiraṇmayīṃ kurvanti | hiraṇyayīti vā abhyukteti na tathā kuryādyadvā eṣā

candāṃsi tenaiṣā hiraṇyamamṛtaṃ hiraṇyamamṛtāni candāṃsi

6.3.1.[43]

tāṃ caturbhirādatte | caturakṣarā vai sarvā vāgvāgityekamakṣaramakṣaramiti

tryakṣaraṃ tadyattadvāgityekamakṣaraṃ yaivaiṣānuṣṭubuttamā sā sātha

yadakṣaramiti tryakṣarametāni tāni pūrvāṇi yajūṃṣi sarvayaivaitadvācāgniṃ khanati

sarvayā vācā sambharati tasmāccaturbhiḥ

6.3.1.[44]

yadveva caturbhiḥ | catasro vai diśaścatasṛṣu taddikṣu vācaṃ dadhāti tasmāccatasṛṣu

dikṣu vāgvadati candobhiśca yajurbhiścādatte tadaṣṭau catasro diśaścatasro

'vāntaradiśaḥ sarvāsu taddikṣu vācaṃ dadhāti tasmātsarvāsu dikṣu vāgvadati

6.3.2.[1]

hasta eṣābhrirbhavatyatha paśūnabhimantrayate | etadvā eṣu devā anveṣiṣyantaḥ

purastādvīryamadadhustathaivaiṣvayametadanveṣiṣyanpurastādvīryaṃ dadhāti

6.3.2.[2]

so 'śvamabhimantrayate | praturtaṃ vājinnādraveti yadvai kṣipraṃ tattūrtamatha

yatkṣiprātkṣepīyastatpratūrta variṣṭhāmanu saṃvatamitīyaṃ vai variṣṭhā

saṃvadimāmanu saṃvatamityetaddivi te janma paramamantarikṣe tava nābhiḥ

pṛthivyāmadhi yoniriditi tadenametā devatāḥ karotyagniṃ vāyumādityaṃ tadaśve

vīryaṃ dadhāti

6.3.2.[3]

atha rāsabham | yuñjāthāṃ rāsabhaṃ yuvamityadhvaryuṃ caitadyajamānaṃ

cāhāsminyāme vṛṣaṇvasū ityasminkarmaṇi vṛṣaṇvasū ityetadagnim

bharantamasmayumityagnim bharantamasmatpreṣitamityetattadrāsabhe vīryaṃ

dadhāti

6.3.2.[4]

athājam | yoge-yoge tavastaraṃ vāje-vāje havāmaha ityannaṃ vai vājaḥ

karmaṇi-karmaṇi tavastaramanne 'nne havāmaha ityetatsakhāya indramūtaya

itīndriyavantamūtaya ityetattadaje vīryaṃ dadhāti

6.3.2.[5]

tribhirabhimantrayate | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivaiṣvetadvīryaṃ dadhāti

6.3.2.[6]

athainānprāca utkramayati | tadenametaiḥ paśubhiranvicati nopaspṛśatyagnireṣa

yatpaśavo nenmāyamagnirhinasaditi

6.3.2.[7]

so 'śvamutkramayati | pratūrvannehyavakrāmannaśastīreti pāpmā vā aśastistvaramāṇa

ehyavakrāmanpāpmānamityetadrudrasya gāṇapatyam mayobhūrehīti raudrā vai

paśavo yā te devatā tasyai gāṇapatyam mayobhūrehītyetattadenamaśvenānvicati

6.3.2.[8]

atha rāsabham | urvantarikṣaṃ vīhi svastigavyūtirabhayāni kṛṇvanniti yathaiva

yajustathā bandhuḥ pūṣṇā sayujā sahetīyaṃ vai pūṣānayā sayujā sahetyetattadenaṃ

rāsabhenānvicati

6.3.2.[9]

athājam | pṛthivyāḥ sadhasthādagnim purīṣyamaṅgirasvadābhareti pṛthivyā

upasthādagnim paśavyamagnivadābharetyetattadenamajenānvicati

6.3.2.[10]

tribhiranvicati | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadanvicati

tribhiḥ purastādabhimantrayate tatṣaṭ ṣaḍṛtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvattadbhavati

6.3.3.[1]

pradīptā ete 'gnayo bhavanti | atha mṛdamacayantīme vai lokā ete 'gnayaste yadā

pradīptā athaita ime lokāḥ puro vā etadebhyo lokebhyo >gre devāḥ

karmānvaicaṃstadyadetānagnīnatītya mṛdamāharati tadenam puraibhyo lokebhyo

'nvicati

6.3.3.[2]

prāñco yanti | prācī hi digagneḥ svāyāmevainametaddiśyanvicati svāyāṃ diśi vindati

6.3.3.[3]

te prayanti | agnim purīṣyamaṅgirasvadacema ityagnim paśavyamagnivadacema

ityetat

6.3.3.[4]

athānaddhāpuruṣamīkṣate | agnim purīṣyamaṅgirasvadbhariṣyāma ityagnim

paśavyamagnivadbhariṣyāma ityetattadenamanaddhāpuruṣeṇānvicati

6.3.3.[5]

atha valmīkavapā suṣirā vyadhve nihitā bhavati | tāmanvīkṣata iyaṃ vai

valmīkuvapeyamu vā ime lokā etadvā enaṃ devā eṣu lokeṣu

vigrāhamaicaṃstathaivainamayametadeṣu lokeṣu vigrāhamicati

6.3.3.[6]

anvagniruṣasāmagramakhyaditi | tadenamuṣaḥsvaicannanvahāni prathamo jātavedā

iti tadenamahaḥsvaicannanu sūryasya rurutrā ca raśmīniti tadenaṃ sūryasya

raśmiṣvaicannanu dyāvāpṛthivī ātatantheti tadenaṃ

dyāvāpṛthivyoraicaṃstamavindaṃstathaivainamayametadvindati taṃ yadā

parāpaśyatyatha tāmavāsyatyāgacanti mṛdam

6.3.3.[7]

athāśvamabhimantrayate | etadvai devā abruvanpāpmānamasyāpahanāmeti śramo vai

pāpmā śramamasya pāpmānamapahanāmeti tasya śramam

pāpmānamapāghnaṃstathaivāsyāyametacramam pāpmānamapahanti

6.3.3.[8]

āgatya vājyadhvānamiti | āgato hyasyādhvā bhavati sarvā mṛdho vidhūnuta iti pāpmā

vai mṛdhaḥ sarvānpāpmano vidhūnuta ityetattasmādu haitadaśvaḥ syanttvā vidhūnute

'gniṃ sadhasthe mahati cakṣuṣā nicikīṣa itīdaṃ vai

mahatsadhasthamagnimasminmahati sadhasthe cakṣuṣā didṛkṣata ityetat

6.3.3.[9]

athainamākramayati | etadvā eṣa etaṃ devebhyo 'nuvidya

prābavīdyathāyamihevetyevam

6.3.3.[10]

yadvevākramayati | etadvai devā abibhayuryadvai na imamiha rakṣāṃ si nāṣṭrā na

hanyuriti tasmā etaṃ vajramupariṣṭadabhigoptāramakurvannamumevādityamasau vā

āditya eṣo 'śvastathaivāsmā ayametaṃ vajramupariṣṭādabhigoptāraṃ karoti

6.3.3.[11]

ākramya vājin | pṛthivīmagnimica rucā tvamiti cakṣurvai rugākramya tvaṃ

vājinpṛthivīmagnimica cakṣuṣetyetadbhūmyā vṛttvāya no brūhi yataḥ khanema taṃ

vayamiti bhūmestatspāśayitvāya no brūhi yata enaṃ khanemetyetat

6.3.3.[12]

athainamunmṛśati | etadvā enaṃ devāḥ procivāṃsaṃ vīryeṇa

samārdhayaṃstathaivainamayametatprocivāṃsaṃ vīryeṇa samardhayati dyauste

pṛṣṭham pṛthivī sadhasthamātmāntarikṣaṃ samudro

yoniritītthamasītthamasītyevaitadāha vikhyāya cakṣuṣā tvamabhitiṣṭha pṛtanyata

iti vikhyāya cakṣuṣā tvamabhitiṣṭha sarvānpāpmana ityetannopaspṛśati vajro vā

aśvo nenmāyaṃ vajro hinasaditi

6.3.3.[13]

athainamutkramayati | etadvai devā abruvankimimamabhyutkramiṣyāma iti

mahatsaubhagamiti tam

mahatsaubhagamabhyudakramayaṃstathaivainamayametanmahatsaubhagamabhyutkr

amayatyutkrāma mahate saubhagāyetyutkrāma mahatte saubhagamityetattasmādu

haitadaśvaḥ paśūnām bhagitamo 'smādāsthānāditi yatraitattiṣṭhasītyetaddraviṇodā iti

draviṇaṃ hyebhyo dadāti vājinniti vājī hyeṣa vayaṃ syāma sumatau pṛthivyā agniṃ

khananta upasthe asyā iti vayamasmai pṛthivyai sumatau syāmāgnimasyā upasthe

khananta ityetat

6.3.3.[14]

athainamutkrāntamabhimantrayate | etadvā enaṃ devāḥ procivāṃsaṃ yathā dadivāṃsaṃ

vandetaivamupāstuvannupāmahayaṃstathaivainamayametadupastautyupamahayatyud

akramīdityuddhyakramīddraviṇodā iti draviṇaṃ hyebhyo dadāti vājyarveti vājī ca

hyeṣo 'rvā cākaḥ sulokaṃ sukṛtam pṛthivyāmityakaraḥ sulokaṃ sukṛtam

pṛthivyāmityetattataḥ khanema supratīkamagnimiti tata enaṃ

khanemetyetatsupratīkamiti sarvato vā agniḥ supratīkaḥ svo ruhāṇā adhi

nākamuttamamiti svargo vai loko nākaḥ svargaṃ lokaṃ rohanto 'dhi

nākamuttamamityetattaṃ dakṣiṇopasaṃkramayati yatretarau paśū bhavataste

dakṣiṇataḥ prāñcastiṣṭhanti sa ya evāmutra dakṣiṇata sthānasya bandhuḥ so 'tra

6.3.3.[15]

athopaviśya mṛdamabhijuhoti | etadvai devā abruvaṃścetayadhvamiti citimicrateti

vāva tadabruvaṃste cetayamānā etāmāhutimapaśyaṃstāmajuhavustāṃ

hutvemāṃlokānukhāmapaśyan

6.3.3.[16]

te 'bruvan | cetayadhvameveti citimicateti vāva tadabruvaṃste cetayamānā etāṃ

dvitīyāmāhutimapaśyaṃstāmajuhavustāṃ hutvā viśvajyotiṣo 'paśyannetā devatā agniṃ

vāyumādityametā hyeva devatā viśvaṃ jyotistathaivaitadyajamāna ete āhutī

hutvemāṃśca lokānukhām paśyatyetāśca devatā viśvajyotiṣo vyatiṣaktābhyāṃ

juhotīmāṃśca tallokānetāśca devatā vyatiṣajati

6.3.3.[17]

yadvevaite āhutī juhoti | mṛdaṃ ca tadapaśca prīṇāti te iṣṭvā prītvāthaine sambharati

vyatiṣaktābhyāṃ juhoti mṛdaṃ ca tadapaśca vyatiṣajati

6.3.3.[18]

ājyena juhoti | vajro vā ājyaṃ vajramevāsmā etadabhigoptāraṃ karotyatho reto vā

ājyaṃ reta evaitatsiñcati sruveṇa vṛṣā vai sruvo vṛṣā vai retaḥ siñcati svāhākāreṇa

vṛṣā vai svāhākāro vṛṣā vai retaḥ siñcati

6.3.3.[19]

ā tvā jigharmi manasā ghṛteneti | ā tvā juhomi manasā ca ghṛtena

cetyetatpratikṣiyantam bhuvanāni viśveti pratyaṅ hyeṣa sarvāṇi bhuvanāni kṣiyati

pṛthuṃ tiraścā vayasā bṛhantamiti pṛthurvā eṣa tiryaṅvayaso bṛhandhūmena

vyaciṣṭhamanne rabhasaṃ dṛśānamityavakāśavantamannairannādaṃ

dīpyamānamityetat

6.3.3.[20]

ā viśvataḥ pratyañcaṃ jigharmīti | ā sarvataḥ pratyañcaṃ juhomītyetadarakṣasā

manasā tajjuṣetetyahīḍamānena manasā tajjoṣayetetyetanmaryaśrī spṛhayadvarṇo

agniriti maryaśrīrhyeṣa spṛhayadvarṇo 'gnirnābhimṛśe tanvā jarbhurāṇa iti na hyeṣo

'bhimṛśe tanvā dīpyamāno bhavati

6.3.3.[21]

dvābhyāmabhijuhoti | dvipādyajamāno yajamāno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametatadreto bhūtaṃ siñcatyāgneyībhyāmagnimevaitadreto bhūtaṃ siñcati

te yadāgneyyo tenāgniratha yattriṣṭubhau tenendra aindrāgno

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadreto bhūtaṃ siñcatīndrāgnī vai

sarve devāḥ sarvadevatyo 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadreto

bhūtaṃ siñcati

6.3.3.[22]

aśvasya pade juhoti | agnireṣa yadaśvastatho hāsyaite agnimatyevāhutī hute bhavataḥ

6.3.3.[23]

athainam parilikhati | mātrāmevāsmā etatkaroti yathaitāvānasītyevam

6.3.3.[24]

yadvevainam parilikhati | etadvai devā abibhayuryadvai na imamiha rakṣāṃsi nāṣṭrā

na hanyuriti tasmā etām puram paryaśrayaṃstathaivāsmā ayametām puram

pariśrayatyabhryā vajro vā abhrirvajramevāsmā etadabhigoptāraṃ karoti sarvataḥ

parilikhati sarvata evāsmā etaṃ vajramabhigoptāraṃ karoti triṣkṛtvaḥ parilikhati

trivṛtamevāsmā etaṃ vajramabhigoptāraṃ karoti

6.3.3.[25]

pari vājapatiḥ kaviḥ | pari tvāgne puraṃ vayaṃ tvamagne dyubhirityagnimevāsmā

etadupastutya varma karoti parivatībhiḥ parīva hi pura āgneyībhiragnipurāmevāsmā

etatkaroti sā haiṣāgnipurā dīpyamānā tiṣṭhati tisṛbhistripuramevāsmā etatkaroti

tasmādu haitatpurām paramaṃ rūpaṃ yattripuraṃ savai varṣīyasā-varṣīyasā candasā

parām-parāṃ lekhāṃ varīyasīṃ karoti tasmātpurām parā-parā varīyasī lekhā bhavanti

lekhā hi puraḥ

6.3.3.[26]

athainamasyāṃ khanati | etadvai devā abibhayuryadvai na imamahi rakṣāṃsi nāṣṭrā

na hanyuriti tasmā imāmevātmānamakurvanguptyā ātmātmānaṃ gopsyatīti sā

samambilā syāttadasyeyamātmā bhavati yadveva samaṃbilā yonirvā iyaṃ reta idaṃ

yadvai retaso yonimatiricyate 'muyā tadbhavatyatha yannyūnaṃ vyṛddhaṃ tadetadvai

retasaḥ samṛddhaṃ yatsamambilaṃ catuḥsraktireṣa bhavati catasro vai diśaḥ

sarvābhya evainametaddigbhyaḥ khanati

6.4.1.[1]

athainamataḥ khanatyeva | etadvā enaṃ devā

anuvidyākhanastathaivainamayametadanuvidya khanati devasya tvā savituḥ prasave

'śvinorbāhubhyām pūṣṇo hastābhyām pṛthivyāḥ sadhasthādagnim

purīṣyamaṅgirasvatkhanāmīti savitṛprasūta evainametadetābhirdevatābhiḥ pṛthivyā

upasthādagnim paśavyamagnivatkhanati

6.4.1.[2]

jyotiṣmantaṃ tvāgne supratīkamiti | jyotiṣmānvā ayamagniḥ supratīko 'jasreṇa

bhānunā dīdyatamityajasreṇārciṣā dīpyamānamityetacivam prajābhyo 'hiṃsantam

pṛthivyāḥ sadhasthādagnim purīṣyamaṅgirasvatkhanāma iti śivam prajābhyo

'hiṃsanta pṛthivyā upasthādagnim paśavyamagnivatkhanāma ityetat

6.4.1.[3]

dvābhyāṃ khanati | dvipādyajamāno yajamāno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametatkhanatyatho dvayaṃ hyevaitadrūpam mṛccāpaśca

6.4.1.[4]

sa vai khanāmi khanāma iti khanati | khanāmīti vā eta prajāpatirakhanatkhanāma iti

devāstasmātkhanāmi khanāma iti

6.4.1.[5]

sa vā abhryā khanan | vācā khanāmi khanāma ityāha vāgvā abhrirārambhāyaiveyaṃ

vaiṇavī kriyate vācā vā etamabhryā devā akhanaṃstathaivainamayametadvācaivābhryā

khanati

6.4.1.[6]

athainaṃ kṛṣṇājine sambharati | yajñā vai kṛṣṇājinaṃ yajñaevainametatsambharati

lomataścandāṃsi vai lomāni candaḥsvevainametatsambharati tattūṣṇīmupastṛṇāti

yajño vai kṛṣṇājinam prajāpatirvai yajño 'nirukto vai prajāpatiruttaratastasyopari

bandhuḥ prācīnagrīve taddhi devatrā

6.4.1.[7]

athaina puṣkaraparṇe sambharati | yonirvai puṣkaraparṇaṃ yonau tadretaḥ siñcati

yadvai yonau retaḥ sicyate tatprajaniṣṇu bhavati tanmantreṇopastṛṇāti vāgvai mantro

vākpuṣkaraparṇam

6.4.1.[8]

apām pṛṣṭhamasi yoniragneriti | apāṃ hyetatpṛṣṭhaṃ yonirhyetadagneḥ

samudramabhitaḥ pinvamānamiti samudro hyetadabhitaḥ pinvate vardhamāno

mahāṃ ā ca puṣkara iti vardhamāno mahīyasva puṣkara ityetaddivo mātrayā

varimṇā pathasvetyanuvimārṣṭyasau vā āditya eṣo 'gnirno haitamanyo divo varimā

yantumarhati dyaurbhūtvanaṃ yacetyevaitadāha

6.4.1.[9]

taduttaraṃ kṛṣṇājinādupastṛṇāti | yajño vai kṛṣṇājinamiyaṃ vai kṛṣṇājinamiyamu vai

yajño 'syāṃ hi yajñastāyate dyauṣpuṣkaraparṇamāpo vai dyaurāpaḥ

puṣkaraparṇamuttaro vā asāvasyai

6.4.1.[10]

athaine abhimṛśati | saṃjñāmevābhyāmetatkaroti śarma ca stho varma ca stha iti

śarma ca hyasyaite varma cācidre bahule ubhe ityacidre hyete bahule ubhe vyacasvatī

saṃvasāthāmityavakāśavatī saṃvasāthāmityetadbhṛtamagnim purīṣyamiti

bibhṛtamagnim paśavyamityetat

6.4.1.[11]

saṃvasāthāṃ svarvidā | samīcī urasā tmaneti saṃvasāthāmenaṃ svarvidā samīcī urasā

cātmanā cetyetadagnimantarbhariṣyantī jyotiṣmantamajasramidityasau vā āditya

eṣo 'gniḥ sa eṣa jyotiṣmānajasrastamete antarā bibhṛtastasmādāha

jyotiṣmantamajasramiditi

6.4.1.[12]

dvābhyāmabhimṛśati | dvipādyajamāno yajamāno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivābhyāmetatsaṃjñāṃ karotyatho dvayaṃ hyevaitadrūpaṃ kṛṣṇājinaṃ ca

puṣkaraparṇa ca

6.4.2.[1]

atha mṛtpiṇḍamabhimṛśati | purīṣyo 'sīti paśavyo 'sītyetadviśvabharā ityeṣa hīdaṃ

sarvam bibhartyatharvā tvā prathamo niramanthadagna iti prāṇo vā atharvā prāṇo vā

etamagre niramanthattadyo 'sāvagre 'gnirasṛjyata so 'sīti tadāha

tamevainametatkaroti

6.4.2.[2]

athainam parigṛhṇāti | abhryā ca dakṣiṇato hastena ca hastenaivottaratastvāmagne

puṣkarādadhyatharvā niramanthatetyāpo vai puṣkaram prāṇo 'tharvā prāṇo vā

etamagre 'dbhyo niramanthanmūrdhno viśvasya vāghata ityasya sarvasya mūrdhna

ityetat

6.4.2.[3]

tamu tvā dadhyaṅṅṛṣiḥ | putra īdhe atharvaṇa iti vāgvai dadhyaṅṅātharvaṇaḥ sa enaṃ

tata ainddha vṛtrahaṇam puraṃdaramiti pāpmā vai vṛtraḥ pāpmahanam

puraṃdaramityetat

6.4.2.[4]

tamu tvā pāthyo vṛṣā | samīdhe dasyuhantamamiti mano vai pāthyo vṛṣā sa enaṃ

tata ainddha dhanaṃjayaṃ raṇe-raṇa iti yathaiva yajustathā bandhuḥ

6.4.2.[5]

gāyatrībhiḥ | prāṇo gāyatrī prāṇamevāsminnetaddadhāti nnetaddadhāti tāsāṃ nava

padāni nava vai prāṇāḥ saptatisṛbhistrayo vai prāṇāḥ prāṇa udāno vyānastānevāsmi

śīrṣannavāñco dvau tānevāsminnetaddadhāti

6.4.2.[6]

athaite triṣṭubhā uttare bhavataḥ | ātmā vai triṣṭubātmānamevāsyaitābhyāṃ

saṃskaroti sīda hota sva u loke cikitvānityagnirvai hotā tasyaiṣa svo loko

yatkṛṣṇājinaṃ cikitvāniti vidvānityetatsādayā yajñaṃ sukṛtasya yonāviti kṛṣṇājinaṃ vai

kukṛtasya yonirdevāvīrdevānhaviṣā yajāsīti devaḥ sandevānavanhaviṣā

yajāsītyetadagne bṛhadyajamāne vayo dhā iti yajamānāyāśiṣamāśāste

6.4.2.[7]

ni hotā hotṛṣadane vidāna iti | agnirvai hotā kṛṣṇājinaṃ hotṛṣadanaṃ vidāna iti

vidvānityetattveṣo dīdivāṃ asadatsudakṣa iti tveṣo dīpyamāno 'sadatsudakṣa

ityetadadabdhavratapramatirvasiṣṭha ityadabdhavratapramatirhyeṣa vasiṣṭhaḥ

sahasrambharaḥ śucijthvo agniriti sarvaṃ vai sahasraṃ sarvambharaḥ śucijihvo

'gnirityetaddvābhyāmāgneyībhyāṃ triṣṭubbhyāṃ tasyokto bandhuḥ

6.4.2.[8]

athaiṣā bṛhatyuttamā bhavati | bṛhatīṃ vā eṣa saṃcito 'bhisampadyate yādṛgvai

yonau retaḥ sicyate tādṛgjāyate tadyadetāmatra bṛhatīṃ karoti tasmādeṣa saṃcito

bṛhatīmabhisampadyate

6.4.2.[9]

saṃsīdasva mahāṃ asīti | idamevaitadretaḥ siktaṃ saṃsādayati tasmādyonau retaḥ

siktaṃ saṃsīdati śocasva devavītama iti dīpyasva devavītama ityetadvi dhūmamagne

aruṣam miyedhya sṛja praśasta darśatamiti yadā vā eṣa samidhyate 'thaiṣa

dhūmamaruṣaṃ visṛjate darśatamiti dadṛśa iva hyeṣaḥ

6.4.2.[10]

tāḥ ṣaṭ sampadyante | ṣadṛtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya

mātrā tāvattadbhavati yadveva saṃvatsaramabhisampadyate

tadbṛhatīmabhisampadyate bṛhatī hi saṃvatsaro dvādaśa paurṇamāsyo dvādaśāṣṭakā

dvādaśāmāvāsyāstatṣaṭtriṃśatṣaṭtriṃśadakṣarā bṛhatī taṃ dakṣiṇata udañcamāharati

dakṣiṇato vā udagyonau retaḥ sicyata eṣo asyaitarhi yoniravicedamāharati retaso

'vicedāya

6.4.3.[1]

atha tatrāpa upaninayati | yadvā asyai kṣataṃ yadviliṣṭamadbhirvai tatsaṃdhīyate

'dbhirevāsyā etatkṣataṃ viliṣṭaṃ saṃtanoti saṃdadhāti

6.4.3.[2]

apo devīrupasṛja | madhumatīrayakṣmāya prajābhya iti raso vai madhu

rasavatīrayakṣmatvāya prajābhya ityetattāsāmāsthānādujjihatāmoṣadhayaḥ supippalā

ityapāṃ vā āsthānādujjihata oṣadhayaḥ supippalāḥ

6.4.3.[3]

athaināṃ vāyunā saṃdadhāti | yadvā asyai kṣataṃ yadviliṣṭaṃ vāyunā vai

tatsaṃdhīyate vāyunaivāsyā etatkṣataṃ viliṣṭaṃ saṃtanoti saṃdadhāti

6.4.3.[4]

saṃ te vāyurmātariśvā dadhātviti | ayaṃ vai vāyurmātariśvā yo 'yam pavata uttānāyā

hṛdayaṃ yadvikastamityuttānāyā hyasyā etaddhṛdayaṃ vikastaṃ yo devānāṃ carasi

prāṇathenetyeṣa hi sarveṣāṃ devānāṃ carati prāṇathena kasmai deva vaṣaḍastu

tubhyamiti prajāpatirvai kastasmā evaitadimāṃ vaṣaṭkaroti no haitāvatyanyāhutirasti

yathaiṣā

6.4.3.[5]

athaināṃ digbhiḥ saṃdadhāti | yadvā asyai kṣataṃ yadviliṣṭaṃ digbhirvai

tatsaṃdhīyate digbhirevāsyā etatkṣataṃ viliṣṭaṃ saṃtanoti saṃdadhāti sa imāṃ cemāṃ

ca diśau saṃdadhāti tasmādete diśau saṃhite athemāṃ cemāṃ ca tasmādvevaite saṃhite

ityagre 'theti athetyatheti taddakṣiṇāvṛttaddhi devatrānayānayā vai bheṣajaṃ kriyate

'nayaivaināmetadbhiṣajyati

6.4.3.[6]

atha kṛṣṇājinaṃ ca puṣkaraparṇaṃ ca samudgṛhṇāti | yonirvai puṣkaraparṇaṃ yonyā

tadretaḥ siktaṃ samudgṛhṇāti tasmādyonyā retaḥ siktaṃ samudgṛhyate sujāto jyotiṣā

saha śarma varūthamāsadatsvariti sujāto hyeṣa jyotiṣā saha śarma caitadvarūthaṃ ca

svaścāsīdati

6.4.3.[7]

athainamupanahyati | yonau tadreto yunakti tasmādyonau reto yuktaṃ na niṣpadyate

yoktreṇa yoktreṇa hi yogyaṃ yuñjanti mauñjena trivṛtā tasyokto bandhuḥ

6.4.3.[8]

tatparyasyati | vāso agne viśvarūpaṃ saṃvyayasva vibhāvasaviti varuṇyā vai yajñe

rajjuravaruṇyamevainadetatkṛtvā yathā vāsaḥ paridhāpayedevam paridhāpayati

6.4.3.[9]

athainamādāyottiṣṭhati | asau vā āditya eṣo 'gniramu tadādityamutthāpayatyudu

tiṣṭha svadhvaretyadhvaro vai yajña udu tiṣṭha suyajñiyetyetadavā no devyā dhiyeti

yā te daivī dhīstayā no 'vetyetaddūśe ca bhāsā bṛhatā suśukvaniriti darśanāya ca

bhāsā bṛhatā suśukvanirityetadāgne yāhi suśastibhiriti ye voḍhāraste suśastaya āgne

yāhi voḍhṛbhirityetat

6.4.3.[10]

athainamita ūrdhvam prāñcam pragṛhṇāti | asau vā āditya eṣo 'gniramuṃ

tadādityamita ūrdhvam prāñcaṃ dadhāti tasmādasāvāditya ita ūrdhvaḥ prāṅ dhīyata

ūrdhva ū ṣu ṇa ūtaye tiṣṭhā devo na saviteti yathaiva yajustathā bandhurūrdhvo

vājasya sanitetyūrdhvo vā eṣa tiṣṭhanvājamannaṃ sanoti

yadañjibhirvāghadbhirvihvayāmaha iti raśmayo vā etasyāñjayo vāghatastānetadāha

parobāhu pragṛhṇāti parobāhu hyeṣa ito 'thainamupāvaharati

tamupāvahṛtyoparinābhi dhārayati tasyopari bandhuḥ

6.4.4.[1]

hasta eṣa bhavatyatha paśūnabhimantrayate | etadvā eṣu devāḥ sambhariṣyantaḥ

purastādvīryamadadhustathaivaiṣvayametatsambhariṣyanpurastādvīryaṃ dadhāti

6.4.4.[2]

so 'śvamabhimantrayate | sa jāto garbho asi rodasyoritīte vai dyāvāpṛthivī rodasī

tayoreṣa jāto garbho 'gne cārurvibhṛta oṣadhīṣviti sarvāsu hyeṣa cārurvibhṛta

oṣadhiṣu citraḥ śiśuḥ pari tamāṃsyaktūniti citro vā eṣa śiśuḥ pareṇa

tamāṃsyaktūnatirocate pra mātṛbhyo adhi kanikradadgā ityoṣadhayo vā etasya

mātarastābhya eṣa kanikradatpraiti tadaśve vīryaṃ dadhāti

6.4.4.[3]

atha rāsabham | sthiro bhava vīḍvaṅga āśurbhava vājyarvanniti sthiraśca bhava

vīḍvaṅgaścāśuśca bhava vājī cārvannityetatpṛthurbhava suṣadastvamagneḥ

purīṣavāhaṇa iti pṛthurbhava suśīmastvamagneḥ paśavyavāhana ityetattadrāsabhe

vīryaṃ dadhāti

6.4.4.[4]

athājam | śikhā bhava prajābhyo mānuṣībhyastvamaṅgira ityaṅgirā vā agnirāgneyo

'jaḥ śamayatyevainametadahiṃsāyai mā dyāvāpṛthivī abhiśocīrmāntarikṣam mā

vanaspatīnityetatsarvam mā hiṃsīrityetattadaje vīryaṃ dadhāti

6.4.4.[5]

tribhirabhimantrayate | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivaiṣvetadvīrya

dadhāti

6.4.4.[6]

athainameteṣām paśūnāmupariṣṭātpragṛhṇāti | tadenametaiḥ paśubhiḥ sambharati

nopaspṛśati vajro vai paśavo reta idaṃ nedidaṃ reto vajreṇa hinasānītyatho agnirayam

paśava ime nedayamagnirimānpaśūnhinasaditi

6.4.4.[7]

tamaśvasyopariṣṭātpragṛhṇāti | praitu vājī kanikradaditi praitu vājī kanikradyamāna

ityetannānadadrāsabhaḥ patveti tadaśvasya yajuṣi rāsabhaṃ nirāha tadrāsabhe śucaṃ

dadhāti bharannagnim purīṣyam mā pādyāyuṣaḥ pureti bharannagnim paśavya mo

asmātkarmaṇaḥ purā pādītyetattadenamaśvena sambharati

6.4.4.[8]

atha rāsabhasya | vṛṣāgniṃ vṛṣaṇam bharanniti vṛṣā vā agnirvṛṣā rāsabhaḥ sa vṛṣā

vṛṣāṇam bharatyapāṃ garbhaṃ samudriyamityapāṃ hyeṣa garbhaḥ

samudriyastadenaṃ rāsabhena sambharati

6.4.4.[9]

athāpādatte | agna āyāhi vītaya ityavitava ityetattadenam brahmaṇā

yajuṣaitasmācaudrādvarṇādapādatte

6.4.4.[10]

athājasya | ṛtaṃ satyamṛtaṃ satyamityayaṃ vā agnirṛtamasāvādityaḥ satyaṃ yadi

vāsāvṛtamayaṃ satyamubhayamvetadayamagnistasmādāha 'rtaṃ satyamṛtaṃ satyamiti

tadenamajena sambharati

6.4.4.[11]

tribhiḥ sambharati | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametatsambharati tribhiḥ purastādabhimantrayate tatṣaṭ tasyokto bandhuḥ

6.4.4.[12]

athaitānpaśūnāvartayanti | teṣāmajaḥ prathama etyatha rāsabho 'thāśvo 'theto

yatāmaśvaḥ prathama etyatha rāsabho 'thajaḥ kṣatraṃ vā anvaśvo vaiśyaṃ ca śūdraṃ

cānu rāsabho brāhmaṇamajaḥ

6.4.4.[13]

tadyadito yatām | aśvaḥ prathama eti tasmākṣatriyam prathamaṃ yantamitare trayo

varṇāḥ paścādanuyantyatha yadamuta āyatāmajaḥ prathama eti tasmādbrāhmaṇam

prathamaṃ yantamitare trayo varṇāḥ paścādanuyantyatha yannaiveto yatāṃ nāmuto

rāsabhaḥ prathama eti tasmānna kadā cana brāhmaṇaśca kṣatriyā vaiśyaṃ ca śūdraṃ

ca paścādanvitastasmādevaṃ yantyapāpavasyasāyātho brahmaṇā caivaitatkṣatreṇa

caitau varṇāvabhitaḥ parigṛhṇīte 'napagṛhṇīte kurute

6.4.4.[14]

athānaddhāpuruṣamīkṣate | agnim purīṣyamaṅgirasvadbharāma ityagnim

paśavyamagnivadbharāma ityetattadenamanaddhāpuruṣeṇa sambharati

6.4.4.[15]

tamajasyopariṣṭātpragṛhṇannaiti | āgneyo vā ajaḥ svenaivainametadātmanā svayā

devatayā sambharatyatho brahma vā ajo brahmaṇaivainametatsambharati

6.4.4.[16]

athainamupāvaharati | oṣadhayaḥ pratimodadhvamagnimetaṃ śivamāyantamabhyatra

yuṣmā ityetaddhaitasmādāyata oṣadhayo bibhyati yadvai no 'yaṃ na hiṃsyāditi

tābhya evainametacamayati pratyenam modadhvaṃ śivo vo 'bhyaiti na vo hiṃsiṣyatīti

vyasyanviśvā anirā amīvā niṣīdanno apa durmatiṃ jahīti vyasyanviśvā

anirāścāmīvāśca niṣīdanno 'pa sarvam pāpmānaṃ jahītyetat

6.4.4.[17]

oṣadhayaḥ pratigṛbhṇīta | puṣpavatīḥ supippalā ityetaddhaitāsāṃ samṛddhaṃ rūpaṃ

yatpuṣpavatyaḥ supippalāḥ samṛddhā enam pratigṛhṇītetyetadayaṃ vo garbha ṛtviyaḥ

pratnaṃ sadhasthamāsadadityayaṃ vo garbha ṛtavyaḥ sanātanaṃ

sadhasthamāsadadityetat

6.4.4.[18]

dvābhyāmupāvaharati | dvipādyajamāno yajamāno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadupāvaharati taṃ dakṣiṇata udañcamupāvaharati tasyokto

bandhuruddhatamavokṣitam bhavati yatrainamupāvaharatyuddhate vā avokṣite

'gnimādadhati sikatā upakīrṇā bhavanti tāsāmupari bandhuḥ

6.4.4.[19]

pariśritam bhavati | etadvai devā abibhayuryadvai na imamiha rakṣāṃsi nāṣṭrā na

hanyuriti tasmā etām puram paryaśrayaṃstathaivāsmā ayametām puram

pariśrayatyatho yonirvā iyaṃ reta idaṃ tira iva vai yonau retaḥ sicyate

yonirūpametatkriyate tasmādapi svayā jāyayā tira ivaiva cicariṣati

6.4.4.[20]

athainaṃ viṣyati | tadyadevāsyātropanaddhasya saṃśucyati tāmevāsmādetacucam

bahirdhā dadhātyatho etasyā evainametadyoneḥ prajanayati

6.4.4.[21]

vi pājasā pṛthunā śośucāna iti | vi pājasā pṛthunā dīpyamāna ityetadbādhasva dviṣo

rakṣaso amīvā iti bādhasva sarvānpāpmana ityetatsuśarmaṇo bṛhataḥ śarmaṇi

syāmagnerahaṃ sahavasya praṇītāvityāśiṣamāśāste

6.4.4.[22]

athājalomānyācidya | udīcaḥ prācaḥ paśūnprasṛjatyeṣā hobhayeṣāṃ devamanuṣyāṇāṃ

digyadudīcī prācyetasyāṃ taddiśi paśūndadhāti tasmādubhaye devamanuṣyāḥ

paśūnupajīvanti

6.5.1.[1]

parṇakaṣāyaniṣpakvā etā āpo bhavanti | sthemne nveva yadveva parṇakaṣāyeṇa

somo vai parṇaścandramā u vai soma etadu vā

ekamagnirūpametasyaivāgnirūpasyopāptyai

6.5.1.[2]

tā upasṛjati | āpo hi ṣṭhā mayobhuva iti yāṃ vai devatāmṛgabhyanūktā yāṃ yajuḥ

saiva devatā sa 'rkṣo devatā tadyajustā haitā āpa evaiṣa tricastadyā amūrāpa ekaṃ

rūpaṃ samadṛśyanta tā etāstadevaitadrūpaṃ karoti

6.5.1.[3]

atha phenaṃ janayitvānvavadadhāti | yadeva tatpheno dvitīyaṃ rūpamasṛjyata

tadevaitadrūpaṃ karotyatha yāmeva tatra mṛdaṃ saṃyauti saiva mṛdyattattatīyaṃ

rūpamasṛjyataitebhyo vā eṣa rūpebhyo 'gre 'sṛjyata tebhya evainametajjanayati

6.5.1.[4]

athājalomaiḥ saṃsṛjati | sthemne nveva yadvevājalomairetadvā enaṃ devāḥ paśubhyo

'dhi samabharaṃstathaivainamayametatpaśubhyo 'dhi sambharati

tadyadajalomairevāje hi sarveṣām paśūnāṃ rūpamatha yalloma loma hi rūpam

6.5.1.[5]

mitraḥ saṃsṛjya | pṛthivīm bhūmiṃ ca jyotiṣā saheti prāṇo vai mitraḥ prāṇo vā

etadagre karmākarotsujātaṃ jātavedasamayakṣmāya tvā saṃsṛjāmi prajābhya iti

yathaiva yajustathā bandhuḥ

6.5.1.[6]

athaitattrayam piṣṭam bhavati | śarkarāśmāyorasastena saṃsṛjati sthemne nveva

yadveva tenaitāvatī vā iyamagre 'sṛjyata tadyāvatīyamagre 'sṛjyata

tāvatīmevaināmetatkaroti

6.5.1.[7]

rudrāḥ saṃsṛjya | pṛthivīm bṛhajjyotiḥ samīdhira ityasau vā āditya eṣo 'gniretadvai

tadrudrāḥ saṃsṛjya pṛthivīm bṛhajjyotiḥ samīdhire teṣām bhānurajasra icukro

deveṣu rocata ityeṣa vā eṣām bhānurajasraḥ śukro deveṣu rocate

6.5.1.[8]

dvābhyāṃ saṃsṛjati | dvipādyajamāno yajamāno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametatsaṃsṛjati

6.5.1.[9]

atha prayauti | saṃsṛṣṭāṃ vasubhi rudrairiti saṃsṛṣṭā hyeṣā vasubhiśca bhavati

yanmitreṇa tadvasubhiryadrudraistadrudrairdhīraiḥ karmaṇyām mṛdamiti dhīrā hi te

karmaṇyo iyam mṛddhastābhyām mṛdvīṃ kṛtvā sinīvālī kṛṇotu tāmiti vāgvai sinīvālī

saināṃ hastābhyām mṛdvīṃ kṛtvā karotvityetat

6.5.1.[10]

sinīvālī sukapardā sukurīrā svaupaśeti | yoṣā vai sinīvālyetadu vai yoṣāyai

samṛddhaṃ rūpaṃ yatsukapardā sukurīrā svaupaśā samardhayatyevaināmetatsā

tubhyamadite mahyokhāṃ dadhātu hastayoritīyaṃ vā aditirmahyasyai tadāha

6.5.1.[11]

ukhāṃ kṛṇotu | śaktyā bāhubhyāmaditirdhiyeti śaktyā ca hi karoti bāhubhyāṃ ca

dhiyā ca mātā putraṃ yathopasthe sāgnim bibhartu garbha eti yathā mātā

putramupasthe bibhṛyādevamagniṃ garbhe bibhartvityetat

6.5.1.[12]

tribhiḥ prayauti | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametatprayauti

dvābhyāṃ saṃsṛjati tatpañca pañcacitiko 'gniḥ pañca 'rtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvattadbhavati tribhirapa upasṛjati

tadaṣṭāvaṣṭākṣarā gāyatrī gāyatro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvattadbhavatyatho aṣṭākṣarā vā iyamagre 'sṛjyata tadyāvatīyamagre 'sṛjyata

tāvatīmevaināmetatkaroti

6.5.2.[1]

atha mṛtpiṇḍamapādatte | yāvantaṃ nidhaye 'lam makhasya śiro 'sīti yajño vai

makhastasyaitacira āhavanīyo vai yajñasya śira āhavanīyamu vā etaṃ ceṣyanbhavati

tasmādāha makhasya śiro 'sīti

6.5.2.[2]

yadvevāha makhasya śiro 'sīti | jāyata eṣa etadyaccīyate śīrṣato vai mukhato

jāyamāno jāyate śīṣato mukhato jāyamāno jāyātā iti

6.5.2.[3]

tam prathayati | vasavastvā kṛṇvantu gāyatreṇa candasāṅgirasvadityayaṃ haiṣa loko

nidhistametadvasavo gāyatreṇa candasākurvaṃstathaivainamayametadgāyatreṇa

candasā karotyaṅgirasvaditi prāṇo vā aṅgirā dhruvāsīti sthirāsītyetadatho

pratiṣṭhitāsīti pṛthivyasīti pṛthivī hyeṣa nidhirdhārayā mayi prajāṃ rāyaspoṣaṃ

gaupatyaṃ suvīryaṃ sajātānyajamānāyetyetadvai vasava imaṃ lokaṃ kṛtvā

tasminnetāmāśiṣamāśāsata tathaivaitadyajamāna imaṃ lokaṃ kṛtvā

tasminnetāmāśiṣamāśāste tām prādeśamātrīṃ kṛtvāthāsyai sarvatastīramunnayati

6.5.2.[4]

atha pūrvamuddhimādadhāti | rudrāstvā kṛṇvantu traiṣṭubhena

candasāṅgirasvadityantarikṣaṃ haiṣa uddhistametadrudrāstraiṣṭubhena

candasākurvaṃstathaivainamayametattraiṣṭubhena candasā karotyaṅgirasvaditi prāṇo

vā aṅgirā dhruvāsīti sthirāsītyetadatho pratiṣṭhitāsītyantarikṣamasītyantarikṣaṃ

hyeṣa uddhirdhārayā mayi prajāṃ rāyaspoṣaṃ gaupatyaṃ suvīryaṃ

sajātānyajamānāyetyetadvai rudrā antarikṣaṃ kṛtvā tasminnetāmāśiṣamāśāsata

tathaivaitadyajamāno 'ntarikṣaṃ kṛtvā tasminnetāmāśiṣamāśāste tāṃ saṃlipya

saṃślakṣṇya

6.5.2.[5]

athottaramuddhimādadhāti | ādityāstvā kṛṇvantu jāgatena candasāṅgirasvaditi

dyaurhaiṣa uddhistametadādityā jāgatena

candasākurvaṃstathaivainamayametajjāgatena candasā karotyaṅgirasvaditi prāṇo vā

aṅgirā dhruvāsīti sthirāsītyetadatho pratiṣṭhitāsīti dyaurasīti dyaurhyeṣa

uddhirdhārayā mayi prajāṃ rāyaspoṣaṃ gaupatyaṃ suvīryaṃ

sajātānyajamānāyetyetadvā ādityā divaṃ kṛtvā tasyāmetāmāśiṣamāśāsata

tathaivaitadyajamāno divaṃ kṛtvā tasyāmetāmāśiṣamāśāste

6.5.2.[6]

athaitena caturthena yajuṣā karoti | viśve tvā devā vaiśvānarāḥ kṛṇvantvānuṣṭubhena

candasāṅgirasvaditi diśo haitadyajuretadvai viśve devā vaiśvānarā eṣu

lokeṣūkhāyāmetena caturthena yajuṣā diśo 'dadhustathaivaitadyajamāna eṣu

lokeṣūkhāyāmetena caturthena yajuṣā diśo dadhātyaṅgirasvaditi prāṇo vā aṅgirā

dhruvāsīti sthirāsītyetadatho pratiṣṭhitāsīti diśo 'sīti diśo hyetadyajurdhārayā mayi

prajāṃ rāyaspoṣaṃ gaupatyaṃ suvīryaṃ sajātānyajamānāyetyetadvai viśve devā

vaiśvānarā diśaḥ kṛtvā tāsvetāmāśiṣamāśāsata tathaivaitadyajamāno diśaḥ kṛtvā

tāsvetāmāśiṣamāśāste

6.5.2.[7]

tenaitenāntarataśca bāhyataśca karoti | tasmādeṣāṃ lokānāmantarataśca bāhyataśca

diśā 'parimitametena karotyaparimitā hi diśaḥ

6.5.2.[8]

tām prādeśamātrīmevordhvāṃ karoti | prādeśamātrīṃ tiraścīm prādeśamātro vai

garbho viṣṇuryonireṣā garbhasammitāṃ tadyoniṃ karoti

6.5.2.[9]

sā yadi varṣīyasī prādeśātsyāt | etena yajuṣā hrasīyasīṃ kuryādyadi hrasīyasyetena

varṣīyasīm

6.5.2.[10]

sa yadyekaḥ paśuḥ syāt | ekaprādeśāṃ kuryādatha yadi pañca paśavaḥ syuḥ

pañcaprādeśāṃ kuryādiṣumātrīṃ vā vīryaṃ vā iṣuvīryaṃsammitaiva tadbhavati

pañcaprādeśā ha sma tveva pureṣurbhavati

6.5.2.[11]

atha tiraścīṃ rāsnām paryasyati | diśo haiva saitadvai devā imāṃlokānukhāṃ kṛtvā

digbhiradṛṃhandigbhiḥ paryatanvaṃstathaivaitadyajamāna imāṃlokānukhāṃ kṛtvā

digbhidṛṃhati digbhiḥ paritanoti

6.5.2.[12]

tāmuttare vitṛtīye paryasyati | atra haiṣāṃ lokānāmantāḥ samāyanti

tadevaināṃstaddūṃhati

6.5.2.[13]

adityai rāsnāsīti | varuṇyā vai yajñe rajjuravaruṇyāmevaināmetadrāsnāṃ kṛtvā

paryasyati

6.5.2.[14]

atha catasra ūrdhvāḥ karoti | tūṣṇīmeva diśo haiva tā etadvai devā imāṃlokānukhāṃ

kṛtvā digbhiḥ sarvato 'dṛṃhaṃstathaivaitadyajamāna imāṃlokānukhāṃ kṛtvā digbhiḥ

sarvato dṛṃhati

6.5.2.[15]

tā etā aitasyai bhavanti | etadvā etā etāmastabhnuvastathaivaināmetatstabhnuvanti

tadyadata ūrdhvaṃ tadetayā tiraścyā dṛḍhamatha yadato 'rvāktadetābhiḥ

6.5.2.[16]

tāsāmagreṣu stanānunnayanti | etadvai devā imāṃlokānukhāṃ kṛtvaitai stanaiḥ

sarvānkāmānaduhata tathaivaitadyajamāna imāṃlokānukhāṃ kṛtvaitai stanaiḥ

sarvānkāmānduhai

6.5.2.[17]

saiṣā gaureva | ime vai lokā ukheme lokā gaustasyā etadūdho yaiṣā tiraścī rāsnā sā

vitṛtīye bhavati vitṛtīye hi gorūdhaḥ

6.5.2.[18]

tasyai stanānunnayati | ūdhasastatstanānunnayati sā catustanā bhavati catustanā hi

gauḥ

6.5.2.[19]

tāṃ haike dvistanāṃ kurvanti | atho aṣṭastanāṃ na tathā kuryādye vai goḥ

kanīyastanāḥ paśavo ye bhūyastanā anupajīvanīyatarā vā asyaite 'nupajīvanīyatarāṃ

haināṃ te kurvate 'tho ha te na gāṃ kurvate śunīṃ vāviṃ vā vaḍabāṃ vā tasmāttathā

na kuryāt

6.5.2.[20]

athāsyai bilamabhipadyate | aditiṣṭe bilaṃ gṛbhṇātviti vāgvā aditiretadvā enāṃ devāḥ

kṛtvā vācādityā niraṣṭhāpayaṃstathaivaināmayametatkṛtvā vācādityā niṣṭhāpayati

6.5.2.[21]

tām parigṛhya nidadhāti | kṛtvāya sā mahīmukhāmiti kṛtvāya sā

mahatīmukhāmityetanmṛnmayīṃ yonimagnaya iti mṛnmayī hyeṣā yoniragneḥ

putrebhyaḥ prāyacadaditiḥ śrapayānityetadvā enāmaditiḥ kṛtvā devebhyaḥ putrebhyaḥ

śrapaṇāya prāyacattathaivaināmayametatkṛtvā devebhyaḥ śrapaṇāya prayacati

6.5.2.[22]

tā haike tisraḥ kurvanti | trayo vā ime lokā ime lokā ukhā iti vadanto 'tho anyo

'nyasyai prāyaścityai yadītarā bhetsyate 'thetarasyām bhariṣyāmo

yadītarāthetarasyāmiti na tathā kuryādyo vā eṣa nidhiḥ prathamo 'yaṃ sa loko yaḥ

pūrva uddhirantarikṣaṃ tadya uttaro dyauḥ sātha yadetaccaturthaṃ yajurdiśo haiva

tadetāvadvā idaṃ sarva yāvadime ca lokā diśaśca sa yadatropāharedati tadrecayedyadu

vai yajñe'tiriktaṃ kriyate yajamānasya taddviṣantam bhrātṛvyamabhyatiricyate yadu

bhinnāyai prāyaścittiruttarasmiṃstadanvākhyāne

6.5.3.[1]

tasyā etasyā aṣāḍhām pūrvāṃ karoti | iyaṃ vā aṣāḍheyamu vā eṣāṃ lokānām

prathamāsṛjyata tāmetasyā eva mṛdaḥ karotyeṣāṃ hyeva lokānāmiyam mahiṣī karoti

mahiṣī hīyaṃ tadyaiva prathamā vittā sā mahiṣī

6.5.3.[2]

pādamātrī bhavati | pratiṣṭhā vai pāda iyamu vai pratiṣṭhā tryālikhitā bhavati

trivṛddhīyam

6.5.3.[3]

athokhāṃ karoti | imāṃstallokānkarotyatha viśvajyotiṣaḥ karotyetā devatā agniṃ

vāyumādityametā hyeva devatā viśvaṃ jyotistā etasyā eva mṛdaḥ

karotyebhyastallokebhya etāndevānnirmimīte yajamānaḥ karoti tryalikhitā bhavanti

trivṛto hyete devā ityadhidevatam

6.5.3.[4]

athādhyātmam | ātmaivokhā vāgaṣāḍhā tām pūrvā karoti purastāddhīyamātmano

vāktāmetasyā eva mṛdaḥ karotyātmano hyeveyaṃ vāṅnahiṣi karoti mahiṣī hi

vāktryālikhitā bhavati tredhāvihitā hi vāgṛco yajūṃṣi sāmānyatho yadidaṃ trayaṃ vāco

rūpamupāṃśu vyantarāmuccaiḥ

6.5.3.[5]

athokhāṃ karoti | ātmānaṃ tatkarotyatha viśvajyotiṣaḥ karoti prajā vai viśvajyotiḥ

prajā hyeva viśvaṃ jyotiḥ prajananamevaitatkaroti tā etasyā eva mṛdaḥ

karotyātmanastatprajāṃ nirmimīte yajamānaḥ karoti yajamānastadātmanaḥ prajāṃ

karotyanantarhitāḥ karotya nantarhitāṃ tadātmanaḥ prajāṃ karotyuttarāḥ

karotyuttarāṃ tadātmanaḥ prajāṃ karoti tryālikhitā bhavanti trivṛddhi prajātiḥ pitā

mātā putro 'tho garbha ulbaṃ jarāyu

6.5.3.[6]

tā etā yajuṣkṛtāyai karoti | ayajuṣkṛtāyā itarā niruktā eā bhavantyaniruktā itarāḥ

parimitā etā bhavantyaparimitā itarāḥ

6.5.3.[7]

prajāpatireṣo 'gniḥ | ubhayamvetatprajāpatirniruktaścāniruktaśca

parimitaścāparimitaśca tadyā yajuṣkṛtāyai karoti yadevāsya niruktam parimitaṃ

rūpaṃ tadasya tena saṃskarotyatha yā ayajuṣkṛtāyai yadevāsyāniruktamaparimitaṃ

rūpaṃ tadasya tena saṃskaroti sa ha vā etaṃ sarvaṃ kṛtsnam prajāpatiṃ saṃskaroti ya

evaṃ vidvānetadevaṃ karotyathopaśayāyai piṇḍam pariśinaṣṭi prāyaścittibhyaḥ

6.5.3.[8]

athaināṃ dhūpayati | sthemne nvevātho karmaṇaḥ prakṛtatāyai yadveva dhūpayati śira

etadyajñasya yadukhā prāṇo dhūmaḥ śīrṣaṃstatprāṇaṃ dadhāti

6.5.3.[9]

aśvaśakairdhūpayati | prājāpatyo vā aśvaḥ prajāpatiragnirno vā ātmātmānaṃ

hinastyahiṃsāyai tadvai śaknaiva taddhi jagghaṃ yātayāma tatho ha naivāśvaṃ hinasti

netarānpaśūn

6.5.3.[10]

vasavastvā dhūpayantu | gāyatreṇa candasāṅgirasvadrudrāstvā dhūpayantu

traiṣṭubhena candasāṅgirasvadādityāstvā dhūpayantu jāgatena candasāṅgirasvadviśve

tvā devā vaiśvānarā dhūpayantvānuṣṭubhena candasāṅgirasvadindrastvā dhūpayatu

varuṇastvā dhūpayatu viṣṇustvā dhūpayatvityetābhirevaināmetaddevatābhirdhūpayati

6.5.3.[11]

saptāśvaśakāni bhavanti | spta yajūṃṣi saptatayya etā devatāḥ sapta śīrṣanprāṇā yadu

vā api bahukṛtvaḥ sapta-sapta saptaiva tacīrṣaṇyeva tatsapta prāṇāndadhāti

6.5.4.[1]

athainamasyāṃ khanati | etadvai devā abibhayuryadvai na imamiha rakṣāṃsi nāṣṭrā

na hanyuriti tasmā imāmevātmānamakurvanguptyā ātmātmānaṃ gopsyatīti

6.5.4.[2]

taṃ vā adityā khanati | iyaṃ vā aditirno vā ātmātmānaṃ hinastyahiṃsāyai yadanyayā

devatayā khaneddhiṃsyāddhainam

6.5.4.[3]

aditiṣṭvā devī viśvadevyāvatī | pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvatkhanatvavaṭetyavaṭo

haiṣa devatrātra sā vaiṇavyabhrirutsīdati catuḥsraktireṣa kūpo bhavati catasro vai

diśaḥ sarvābhya evainametaddigbhyaḥ khanatyatha

racanamavadhāyāṣāḍhāmavadadhāti tūṣṇīmeva tāṃ hi pūrvāṃ karoti

6.5.4.[4]

athokhāmavadadhāti | devānāṃ tvā patnīrdevīrviśvadevyāvatīḥ pṛthivyāḥ sadhasthe

aṅgirasvaddadhatūkha iti devānāṃ haitāmagre patnīrdevīrviśvadevyāvatīḥ pṛthivyāḥ

sadhasthe 'ṅgirasvaddadhustābhirevaināmetaddadhāti tā ha tā oṣadhaya evauṣadhayo

vai devānām patnya oṣadhibhirhīdaṃ sarvaṃ

hitamoṣadhibhirevaināmetaddadhātyatha viśvajyotiṣo 'vadadhāti tūṣṇīmevātha

pacanamavadhāyābhīnddhe

6.5.4.[5]

dhiṣaṇāstvā devīḥ | viśvadevyāvatīḥ pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvadabhīndhatāmukha

iti dhiṣaṇā haitāmagre devīrviśvadevyāvatīḥ pṛthivyāḥ sadhasthe 'ṅgirasvadabhīdhire

tābhirevaināmetadabhīnddhe sā ha sā vāgeva vāgvai dhiṣaṇā vācā hīdaṃ

sarvamiddhaṃ vācaivaināmetadabhīnddhe 'thaitāni trīṇi yajūṃṣīkṣamāṇa eva japati

6.5.4.[6]

varūtrīṣṭvā devīḥ | viśvadevyāvatīḥ pṛthivyāḥ sadhastha aṅgirasvacrapayantūkha iti

varūtrīrhaitāmagre devīrviśvadevyāvatīḥ pṛthivyāḥ sadhasthe 'ṅgirasvacrapayāṃ

cakrustābhirevaināmetacrapayati tāni ha tānyahorātrāṇyevāhorātrāṇi vai varūtrayo

'horātrairhīdaṃ sarvaṃ vṛtamahorātrairevaināmetacrapayati

6.5.4.[7]

gnāstvā devīḥ | viśvadevyāvatīḥ pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvatpacantūkha iti gnā

haitāmagre devīrviśvadevyāvatīḥ pṛthivyāḥ sadhasthe

'ṅgirasvatpecustābhiravaināmetatpacati tāni ha tāni candāṃsyeva candāṃsi vai

gnāścandobhirhi svargaṃ lokaṃ gacanti candobhirevaināmetatpacati

6.5.4.[8]

janayastvācinnapatrā devīḥ | viśvadevyāvatīḥ pṛthivyāḥ sadhasthe

aṅgirasvatpacantūkha iti janayo haitāmagre 'cinnapatrā devīrviśvadevyāvatīḥ

pṛthivyāḥ sadhasthe aṅgirasvatpecustābhirevaināmetatpacati tāni ha tāni

nakṣatrāṇyeva nakṣatrāṇi vai janayo ye hi janāḥ puṇyakṛtaḥ svargaṃ lokaṃ yanti

teṣāmetāni jyotīṃṣi nakṣatrairevaināmetatpacati

6.5.4.[9]

sa vai khanatyekena | avadadhātyekenābhīnddha ekena śrapayatyekena dvābhyām

pacati tasmāddviḥ saṃvatsarasyānnam pacyate tāni ṣaṭ sampadyante ṣadṛtavaḥ

saṃvatsaraḥ saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvattadbhavati

6.5.4.[10]

atha mitrasya carṣaṇīdhṛta iti | maitreṇa yajuṣopanyācarati yāvatkiyaccopanyācarati

na vai mitraṃ kaṃ cana hinasti na mitraṃ kaścana hinasti tatho haiṣa etāṃ na hinasti

no etameṣā tāṃ divaivopavapeddivodvapedaharhyāgneyam

6.5.4.[11]

tāṃ sāvitreṇa yajuṣvodapati | savitā vai prasavitā savitṛprasūta evaināmetadudvapati

devastvā savitodvapatu supāṇiḥ svaṅguriḥ subāhuruta śaktyeti sarvamu hyetatsavitā

6.5.4.[12]

athainām paryāvartayati | avyathamānā pṛthivyāmāśā diśa āpṛṇetyavyathamānā tvam

pṛthivyāmāśā diśo rasenāpūrayetyetat

6.5.4.[13]

athaināmudyacati | utthāya bṛhatī bhavetyutthāya hīme lokā bṛhanta udu tiṣṭha

dhruvā tvamityudu tiṣṭha sthirā tvam pratiṣṭhitetyetat

6.5.4.[14]

tām parigṛhya nidadhāti | mitraitāṃ ta ukhā paridadāmyabhittyā eṣā mā bhedityayaṃ

vai vāyurmitro yo 'yam pavate tasmā evaināmetatparidadāti guptyai te heme lokā

mitraguptāstasmādeṣāṃ lokānāṃ na kiṃ cana mīyate

6.5.4.[15]

athaināmācṛṇatti | sthemne nvevātho karmaṇaḥ prakṛtatāyai yadvevācūṇatti śira

etadyajñasya yadukhā prāṇaḥ payaḥ śīrpastatprāṇaṃ dadhātyatho yoṣā vā ukhā

yoṣāyāṃ tatpayo dadhāti tasmādyoṣāyām payaḥ

6.5.4.[16]

ajāyai payasācṛṇatti | prajāpatervai śokādajā samabhavanprajāpatiragnirno vā

ātmātmānaṃ hinastyahiṃsāyai yadvevājāyā ajā ha sarvā oṣadhīratti

sarvāsāmevaināmetadoṣadhīnāṃ rasenācṛṇatti

6.5.4.[17]

vasavastvācūndantu | gāyatreṇa candasāṅgirasvadrudrāstvācṛndantu traiṣṭubhena

candasāṅgirasvadādityāstvācṛndantu jāgatena candasāṅgirasvadviśve tvā devā

vaiśvānarā ācṛndantvānuṣṭubhena

candasāṅgirasvadityetābhirevaināmetaddevatābhirācṛṇatti sa vai yābhireva devatābhiḥ

karoti tābhirdhūpayati tābhirācṛṇatti yo vāva karma karoti sa evaṃ tasyopacāraṃ veda

tasmādyābhireva devatābhiḥ karoti tābhirdhūpayati tābhirācṛṇatti

6.6.1.[1]

bhūyāṃsi havīṃṣi bhavanti | agnicityāyāṃ yadu cānagnicityāyāmatīni ha karmāṇi santi

yānyanyatkarmāti tānyatīni teṣāmagnicityā rājasūyo vājapeyī

'śvamedhastadyattānyanyāni karmāṇyati tasmāttānyatīni

6.6.1.[2]

āgnāvaiṣṇava ekādaśakapālaḥ | tadadhvarasya dīkṣaṇīyaṃ vaiśvānaro dvādaśakapāla

ādityaśca caruste agneḥ

6.6.1.[3]

sa yadāgnāvaiṣṇavameva nirvapet | netare haviṣī adhvarasyaiva dīkṣaṇīyaṃ kṛtaṃ

syānnāgneratha yaditare eva haviṣī nirvapennāgnāvaiṣṇavamagnereva dīkṣaṇīyaṃ

kṛtaṃ syānnādhvarasya

6.6.1.[4]

ubhayāni nirvapati | adhvarasya cāgneścobhayaṃ hyetatkarmādhvarakarma

cāgnikarma cādhvarasya pūrvamathāgnerupāyi hyetatkarma yadagnikarma

6.6.1.[5]

sa ya eṣa āgnāvaiṣṇavaḥ | tasya tadeva brāhmaṇaṃ yatpuraścaraṇe vaiśvānaro

dvādaśakapālo vaiśvānaro vai sarve 'gnayaḥ sarveṣāmagnīnāmupāptyai

dvādaśakapālo dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro vaiśvānaraḥ

6.6.1.[6]

yadvevaitaṃ vaiśvānaraṃ nirvapati | vaiśvānaraṃ vā etamagniṃ janayiṣyanbhavati

tametatpurastāddīkṣaṇīyāyāṃ reto bhūtaṃ siñcati yādṛgvai yonau retaḥ sicyate

tādṛgjāyate tadyadetamatra vaiśvānaraṃ reto bhūtaṃ siñcati tasmādeṣo 'mutra

vaiśvānaro jāyate

6.6.1.[7]

yadvevaite haviṣī nirvapati | kṣatraṃ vai vaiśvānaro viḍeṣa ādityaścaruḥ kṣatraṃ ca

tadviśaṃ ca karoti vaiśvānaram pūrvaṃ nirvapati kṣatraṃ tatkṛtvā viśe karoti

6.6.1.[8]

eka eṣa bhavati | ekadevatya ekasthaṃ tatkṣatramekasthāṃ śriyaṃ karoti caruritaro

bahudevatyo bhūmā vā eṣa taṇḍulānāṃ yaccarurbhūmo eṣa devānāṃ yadādityā viśi

tadbhūmānaṃ dadhātītyadhidevatam

6.6.1.[9]

athādhyātmam | śira eva vaiśvānara ātmaiṣa ādityaścaruḥ śiraśca tadātmānaṃ ca

karoti vaiśvānaram pūrvaṃ nirvapati śirastatkṛtvātmānaṃ karoti

6.6.1.[10]

eka eṣa bhavati | ekamiva hi śiraścaruritaro bahudevatyo bhūmā vā eṣa taṇḍulānāṃ

yaccarurbhūmo eṣo 'ṅgānāṃ yadātmātmaṃstadaṅgānām bhūmānaṃ dadhāti

6.6.1.[11]

ghṛta eṣa bhavati | ghṛtabhājanā hyādityāḥ svenaivainānetadbhāgena svena rasena

prīṇātyupāṃśvetāni havīṃṣi bhavanti reto vā atra yajña upāṃśu vai retaḥ sicyate

6.6.1.[12]

athaudgrabhaṇāni juhoti | audgrabhaṇairvai devā ātmānamasmāllokātsvargaṃ

lokamabhyudagṛhṇata yadudagṛhṇata tasmādaudgrabhaṇāni tathaivaitadyajamāna

audgrabhaṇairevātmānamasmāllokātsvargaṃ lokamabhyudgṛhṇīte

6.6.1.[13]

tāni vai bhūyāṃsi bhavanti | agnicityāyāṃ yadu cānagnicityāyāṃ tasyākto

bandhurubhayāni bhavanti tasyokto 'dhvarasya pūrvāṇyathāgnestasyo evoktaḥ

6.6.1.[14]

pañcādvarasya juhoti | pāṅkto yajño yāvānyajño yāvatyasya mātrā

tāvataivainametadreto bhūtaṃ siñcati saptāgneḥ saptacitiko 'gniḥ sapta 'rtavaḥ

saṃvatsaraḥ saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadreto bhūtaṃ

siñcati tānyubhayāni dvādaśa sampadyante dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvattadbhavati

6.6.1.[15]

sa juhoti | ākūtimagniṃ prayujaṃ svāhetyākūtādvā etadagre karma

samabhavattadevaitadetasmai karmaṇe prayuṅkte

6.6.1.[16]

mano meghāmagnim prayujaṃ svāheti | manaso vā etadagre karma

samabhavattadevaitadetasmai karmaṇe prayuṅkte

6.6.1.[17]

cittaṃ vijñātamagnim prayujaṃ svāheti | cittādvā etadagre karma

samabhavattadevaitadetasmai karmaṇe prayuṅkte

6.6.1.[18]

vāco vidhṛtimagnim prayujaṃ svāheti | vāco vā etadagre karma

samabhavattāmevaitadetasmai karmaṇe prayuṅkte

6.6.1.[19]

prajāpataye manave svāheti | prajāpatirvai manuḥ sa hīdaṃ sarvamamanuta

prajāpatirvā etadagre karmākarottamevaitadetasmai karmaṇe prayuṅkte

6.6.1.[20]

agnaye vaiśvānarāya svāheti | saṃvatsaro vā agnirvaiśvānaraḥ saṃvatsaro vā etadagre

karmākarottamevaitadetasmai karmaṇe prayuṅkte

6.6.1.[21]

atha sāvitrīṃ juhoti | savitā vā etadagre karmākarottamevaitadetasmai karmaṇe

prayuṅkte viśvo devasya neturmarto vurīta sakhyam viśvo rāya iṣudhyati dyumnaṃ

vṛṇīta puṣyase svāheti yo devasya savituḥ sakhyaṃ vṛṇīte sa dyumnaṃ ca puṣṭiṃ ca

vṛṇīta eṣa asya sakhyaṃ vṛṇīte ya etatkarma karoti

6.6.1.[22]

tānyu haike | ukhāyāmevaitānyaudgrabhaṇāni juhvati kāmebhyo vā etāni hūyanta

ātmo eṣa yajamānasya yadukhātmanyajamānasya sarvānkāmānpratiṣṭhāpayāma iti

na tathā kuryādetasya vai yajñasya saṃsthitasyaitāsāmāhutīnāṃ yo

rasastadetadarciryaddīpyate tadyatsaṃsthite yajñe huteṣvaudgrabhaṇeṣūkhām

pravṛṇakti tadenāmeṣa yajña ārohati taṃ yajñam bibharti tasmātsaṃsthita eva yajñe

huteṣvaudgrabhaṇeṣūkhām pravṛñjyāt

6.6.1.[23]

muñjakulāyenāvastīrṇā bhavati | ādīpyāditi nveva yadveva muñjakulāyena

yonireṣāgneryanmuñjo na vai yonirgarbhaṃ hinastyahiṃsāyai yonirvai jāyamāno

jāyate yonerjāyamāno jāyātā iti

6.6.1.[24]

śaṇakulāyamantaram bhavati | ādipyāditi nveva yadveva śaṇakulāyam prajāpatiryasyai

yonerasṛjyata tasyā umā ulbamāsañcaṇā jarāyu tasmātte pūtayo jarāyu hi te na vai

jarāyu garbhaṃ hinastyahiṃsāyai jarāyuṇo vai jāyamāno jāyate jarāyuṇo jāyamāno

jāyātā iti

6.6.2.[1]

tāṃ tiṣṭhanpravṛṇakti ime vai lokā ukhā tiṣṭhantīva vā ime lokā atho tiṣṭhanvai

vīryavattamaḥ

6.6.2.[2]

udaṅ prāṅ tiṣṭhan | udaṅvai prāṅ tiṣṭhanprajāpatiḥ prajā asṛjat

6.6.2.[3]

yadvevodaṅ prāṅ tiṣṭhan | eṣā hobhayeṣāṃ devamanuṣyāṇāṃ digyadudīcī prācī

6.6.2.[4]

yadvevodaṅ prāṅ tiṣṭhan | etasyāṃ ha diśi svargasya lokasya dvāraṃ tasmādudaṅ prāṅ

tiṣṭhannāhutīrjuhotyudaṅ prāṅ tiṣṭhandakṣiṇā nayati dvāraiva tatsvargasya lokasya

vittam prapādayati

6.6.2.[5]

mā su bhitthā mā su riṣa iti | yathaiva yajustathā bandhuramba dhṛṣṇu vīrayasva

sviti yoṣā vā ukhāmbeti vai yoṣāyā āmantraṇaṃ sviva vīrayasvāgniścedaṃ kariṣyatha

ityagniśca hyetatkariṣyantau bhavataḥ

6.6.2.[6]

dṛṃhasva devī pṛthivī svastaya iti | yathaiva yajustathā bandhurāsurī māyā svadhayā

kṛtāsīti prāṇo vā asustasyaiṣā māyā svadhayā katā juṣṭaṃ devebhya idamastu

havyāmeti yā evaitasminnagnāvāhutīrhoṣyanbhavati tā etadāhātho evaiva

havyamariṣṭā tvamudihi yajñe asminniti yathaivāriṣṭānārtaitasminyajña

udiyādevametadāha

6.6.2.[7]

dvābhyām pravṛṇakti | dvipādyajamāno yajamāno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivaināmetatpravṛṇakti gāyatryā ca triṣṭubhā ca prāṇo gāyatryātmā

triṣṭubetāvānvai paśuryāvānprāṇaścātmā ca

tadyāvānpaśustāvataivaināmetatpravṛṇaktyatho agnirvai

gāyatrīndrastriṣṭubaindrāgno 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivaināmetatpravṛṇaktīndrāgnī vai sarve devāḥ sarvadevatyo

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivaināmetatpravṛṇakti tayoḥ sapta padāni

saptacitiko gniḥ sapta 'rtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvattadbhavati

6.6.2.[8]

tāṃ yadāgniḥ saṃtapati | athaināmarcirārohati yoṣā vā ukhā vṛṣāgnistasmādyadā vṛṣā

yoṣāṃ saṃtapatyathāsyāṃ reto dadhāti

6.6.2.[9]

taddhaike | yadi ciramarcirārohatyaṅgārānevāvapantyubhayenaiṣo 'gniriti na tathā

kuryādasthanvānvāva paśurjāyate 'tha taṃ nāgra evāsthanvantamiva nyṛṣanti reta

ivaiva dadhati reta u etadnasthikaṃ yadarcistasmādenāmarcirevārohet

6.6.2.[10]

tāṃ yadārcirārohati | athāsmintsamidhamādadhāti reto vā enāmetadāpadyata eṣo

'gnistasminnetāṃ retasi sambhūtiṃ dadhāti

6.6.2.[11]

sā kārmukī syāt | devāścāsurāścobhaye prājāpatyā aspardhanta te devā agnimanīkaṃ

kṛtvāsurānabhyāyaṃstasyārciṣaḥ pragṛhītasyāsurā agram prāvṛścaṃstadasyām

pratyatiṣṭhatsa kṛmuko 'bhavattasmātsa svādū raso hi tasmādu lohito 'cirhi sa eṣo

'gnireva yatkṛmuko 'gnimevāsminnetatsambhūtiṃ dadhāti

6.6.2.[12]

prādeśamātrī bhavati | prādeśamātro vai garbho

viṣṇurātmasammitāmevāsminnetatsambhūtiṃ dadhāti

6.6.2.[13]

ghṛte nyuttā bhavati | agniryasyai yonerasṛjyata tasyai

ghṛtamulbamāsīttasmāttatpratyuddīpyata ātmā hyasyaiṣa tasmāttasya na bhasma

bhavatyātmaiva tadātmānamapyeti na vā ulbaṃ garbhaṃ hinastyahiṃsāyā ulbādvai

jāyamāno jāyata ulbājjāyamāno jāyātā iti

6.6.2.[14]

tāmādadhāti | drvannaḥ sarpirāsutiriti dārvannaḥ sarpiraśana ityetatpratno hotā

vareṇya iti sanātano hotā vareṇya ityetatsahasasputro adbhuta iti balaṃ vai saho

balasya putro dbhuta ityetattiṣṭhannādadhāti svāhākāreṇa tasyopari bandhuḥ

6.6.2.[15]

tadvā ātmaivokhā | yonirmuñjāḥ śaṇā jarāyūlvaṃ ghṛtaṃ garbhaḥ samit

6.6.2.[16]

bāhyokhā bhavati | antare muñjā bāhyo hyātmāntarā yonirvāhye muñjā

bhavantyantare śaṇā bāhyā hi yonirantaraṃ jarāyu bāhye śaṇā bhavantyantaraṃ

ghṛtam bāhyaṃ hi jarāyvantaramulbam bāhyaṃ ghṛtam bhavatyantarā samidvāhyaṃ

hyulvamantaro garbha etebhyo vai jāyamāno jāyate tebhya evainametajjanayati

6.6.3.[1]

atha vaikaṅkatīmādadhāti | prajāpatiryām prathāmāhutimajuhotsa hutvā yatra

nyamṛṣṭha tato vikaṅkataḥ samabhavatsaiṣā

prathamāhutiryadvikaṅkatastāmasminnetajjuhoti tayainametatprīṇāti parasyā adhi

saṃvato 'varāṃ abhyātara yatrāhamasmi tāṃ aveti yathaiva yajustathā bandhuḥ

6.6.3.[2]

athaudumbarīmādadhāti | devāścāsurāścobhaye prājāpatyā aspardhanta te ha sarva

eva vanaspatayo 'surānabhyupeyurudumvaro haiva devānna jahau te devā asurānjitvā

teṣāṃ vanaspatīnavṛñjata

6.6.3.[3]

te hocuḥ | hanta yaiṣu vanaspatiṣūrgyo rasa udumbare taṃ dadhāma te

yadyapakrāmeyuryātayāmā apakrāmeyuryathā dhenurdugdhā yathānaḍvānūhivāniti

tadyaiṣu vanaspatiṣūrgyo rasa āsīdudumbare tamadadhustayaitadūrjā

sarvānvanaspatīnprati pacyate tasmātsa sarvadārdraḥ sarvadā kṣīrī

tadetatsarvamannaṃ yadudumbaraḥ sarve vanaspatayaḥ sarveṇaivainametadannena

prīṇāti sarvairvanaspatibhiḥ saminddhe

6.6.3.[4]

paramasyāḥ parāvata iti | yā paramā parāvadityetadrohidaśva ihāgahīti rohito

hāgneraśvaḥ purīṣyaḥ purupriya iti paśavyo bahupriya ityetadagne tvaṃ tarā mṛdha

ityagne tvaṃ tara sarvānpāpmana ityetat

6.6.3.[5]

athāparaśuvṛkṇamādadhāti | jāyata eṣa etadyaccīyate sa eṣa sarvāsmā annāya jāyata

etadvekamannaṃ yadaparaśuvṛkaṇaṃ tenainametatprīṇāti yadagne kāni kāni cidā te

dārūṇi dadhmasi sarvaṃ tadastu te ghṛtaṃ tajjuṣasva yaviṣṭhyeti yathaiva yajustathā

bandhustadyatkiṃ cāparaśuvṛkṇaṃ tadasmā etatsvadayati tadasmā annaṃ

kṛtvāpidadhāti

6.6.3.[6]

athādhaḥśayamādadhāti | jāyata eṣa etadyaccīyate sa eṣa sarvasmā annāya jāyata

etadvekamannaṃ yadadhaḥśayaṃ tenainametatprīṇāti yadattyupajihvikā yadvamro

atisarpatītyupajihvikā vā hi tadatti vamro vātisarpati sarvaṃ tadastu te ghṛtaṃ

tajjuṣasva yaviṣṭhyeti yathaiva yajustathā bandhustadyatkiṃ cādhaḥśayaṃ tadasmā

etatsvadayati tadasmā annaṃ kṛtvāpidadhāti

6.6.3.[7]

athaitā uttarāḥ pālāśyo bhavanti | brahma vai palāśo brahmaṇaivainametatsaminddhe

yadveva pālāśyaḥ somo vai palāśa eṣo ha

paramāhutiryatsomāhutistāmasminnetajjuhīti tayainametatprīṇāti

6.6.3.[8]

aharaharaprayāvam bharanta iti | aharaharamattā āharanta ityetadaśvāyeva tiṣṭhate

ghāsamasmā iti yathāśvāya tiṣṭhate ghāsamityetadrāyaspoṣeṇa samiṣā madanta iti

rayyā ca poṣeṇa ca samiṣā madanta ityetadagne mā te prativeśā riṣāmeti yathaivāsya

prativeśo na riṣyedevametadāha

6.6.3.[9]

nābhā pṛthivyāḥ samidhāne agnāviti | eṣā ha nābhiḥ pṛthivyai yatraiṣa

etatsamidhyate rāyaspoṣāya bṛhate havāmaha iti rayyai ca poṣāya ca bṛhate

havāmaha ityetadirammadamitīrayā hyeṣa matto bṛhadukthamiti bṛhaduktho hyeṣa

yajatrami ti yajñiyamityetajjetāramagnim pṛtanāsu sāsahimiti jetā hyagniḥ pṛtanā u

sāsahiḥ

6.6.3.[10]

yāḥ senā abhītvarīḥ | daṃṣṭrābhyām malimlūnye janeṣu malimlavo yo

asmabhyamarātīyādyaśca no dveṣate janaḥ nindādyo asmāndhipsācca sarvaṃ tam

masmasā kurviti

6.6.3.[11]

etadvai devāḥ | yaścainānadveḍyaṃ cādviṣustamasmā annaṃ

kṛtvāpyadadhustenainamaprīṇannannamahaitasyābhavadadahadu devānām pāpmānaṃ

tathaivaitadyajamāno yaścainaṃ dveṣṭi yaṃ ca dveṣṭi tamasmā annaṃ kṛtvāpidadhāti

tenainam prīṇātyannamahaitasya bhavati dahatyu yajamānasya pāpmānam

6.6.3.[12]

tā etā ekādaśādadhāti | akṣatriyasya vāpurohitasya vāsarvaṃ vai tadyadekādaśāsarvaṃ

tadyadakṣatriyo vāpurohito vā

6.6.3.[13]

dvādaśa kṣatriyasya vā purohitasya vā | sarvaṃ vai tadyaddvādaśa sarvaṃ

tadyatkṣatriyo vā purohito vā

6.6.3.[14]

sa purohitasyādadhāti | saṃśitam me brahma saṃśitaṃ vīryam balam saṃśitaṃ kṣatraṃ

jiṣṇu yasyāhamasmi purohita iti tadasya brahma ca kṣatraṃ ca saṃśyati

6.6.3.[15]

atha kṣatriyasya | udeṣām bāhū atiramudvarco atho balam kṣiṇomi

brahmaṇāmitrānunnayāmi svāṃ ahamiti yathaiva

kṣiṇuyādamitrānunnayetsvānevametadāhobhetvevaite ādadhyādayaṃ vā agnirbrahma

ca kṣatraṃ cemamevaitadagnimetābhyāmubhābhyāṃ saminddhe brahmaṇā ca

kṣatreṇa ca

6.6.3.[16]

tāstrayodaśa sampadyante | trayodaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro

'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvataivainametadannena prīṇāti

6.6.3.[17]

prādeśamātryo bhavanti | prādeśamātro vai garbho

viṣṇurannametadātmasammitenaivainametadannena prīṇāti yadu vā

ātmasammitamannaṃ tadavati tanna hinasti yadbhūyo hinasti tadyatkanīyo na

tadavati tiṣṭhannādadhāti tasyopari bandhuḥ svāhākāreṇa reto vā idaṃ

siktamayamagnistasminyatkāṣṭhānyasvāhākṛtānyabhyādadhyāddhiṃsyāddhainaṃ tā

yatsamidhastena nāhutayo yadu svāhākāreṇa tenānnamannaṃ hi svāhākārastatho

hainaṃ na hinasti

6.6.4.[1]

atha viṣṇukramānkrāntvā | vātsapreṇopasthāyāstamita āditye bhasmaiva

prathamamudvapatyetadvā enametenānnena prīṇātyetābhiḥ samidbhistasyānnasya

jagghasyaiṣa pāpmā sīdati bhasma tenainametadvyāvartayati

tasminnapahatapāpmanvācaṃ visṛjate vācaṃ visṛjya samidhamādadhāti rātryā

evainametadannena prīṇāti rātrīṃ-rātrīmaprayāvam bharanta iti tasyokto bandhū

rātryā evaitāmariṣṭiṃ svastimāśāste tadyatkiṃ cātī rātryopasamādadhātyāhutikṛtaṃ

haivāsmai tadupasamādadhāti

6.6.4.[2]

atha prātarudita āditye | bhasmaiva prathamamudvapatyetadvā enametenānnena

prīṇātyetayā samidhā yacca rātryopasamādadhāti tasyānnasya jagghasyaiṣa pāpmā

sīdati bhasma tenainametadvyāvartayati tasminnapahatapāpmanvācaṃ visṛjate vācaṃ

visṛjya samidhamādadhātyahna evainametadannena prīṇātyaharaharaprayāvam

bharanta iti tasyokto bandhurahna evaitāmariṣṭiṃ svastimāśāste tadyatkiṃ cāto

'hnopasamādadhātyāhutikṛtaṃ haivāsmai tadupasamādadhāti

6.6.4.[3]

ahorātre vā abhivartamāne saṃvatsaramāpnutaḥ saṃvatsara idaṃ

sarvamāhnāyaivaitāmariṣṭiṃ svastimāśāste

6.6.4.[4]

atha yadāsmai vratam prayacanti | atha vrate nyajya samidhamādadhāti na vrate

nyañjyādityu haika āhurāhutiṃ tajjuhuyādanavakLptaṃ vai tadyaddīkṣita āhutiṃ

juhuyāditi

6.6.4.[5]

sa vai nyañjyādeva | devo vā asyaiṣa ātmā mānuṣo 'yaṃ sa yanna nyañjyānna haitaṃ

daivamātmānam prīṇīyādatha yannyanakti tatho haitaṃ daivamātmānam prīṇāti sā

yatsamittena nāhutiryadu vrate nyaktā tenānnamannaṃ hi vratam

6.6.4.[6]

sa vai samidhamādhāyātha vratayati | daivo vā asyaiṣa ātmā mānuṣo 'yaṃ devā u vā

agre 'tha manuṣyāstasmātsamidhamādhāyātha vratayati

6.6.4.[7]

annapate 'nnasya no dehīti | aśanapate 'śanasya no dehītyetadanamīvasya śuṣmiṇa

ityanaśanāyasya śuṣmiṇa ityetatpra-pra dātāraṃ tāriṣa iti yajamāno vai dātā pra

yajamānaṃ tāriṣa ityetadūrjaṃ dhehi dvipade catuṣpada ityāśiṣamāśāste yadu

bhinnāyai prāyaścittimāhottarasmiṃstadanvākhyāna iti

6.6.4.[8]

yadyeṣokhā bhidyeta | yābhinnā navā sthālyurubilo syāttasyāmenam paryāvapedārcati

vā eṣokhā yā bhidyate 'nārto iyaṃ devatānārtāyāmimamanārtam bibharāṇīti

tatrokhāyai kapālam purastātprāsyati tatho haiṣa etasyai yonerna cyavate

6.6.4.[9]

atha mṛdamāhṛtya | ukhāṃ copaśayāṃ ca piṣṭvā saṃsṛjyokhāṃ

karotyetayaivāvṛtānupaharanyajustūṣṇīmeva paktvā paryāvapati karmaṇireva tatra

prāyaścittiḥ punastatkapālamukhāyāmupasamasyokhāṃ copaśayāṃ ca piṣṭvā saṃsṛjya

nidadhāti prāyaścittibhyaḥ

6.6.4.[10]

atha yadyeṣa ukhyo 'gniranugacet | gārhapatyaṃ vāva sa gacati gārhapatyāddhi sa

āhṛto bhavati gārhapatyādevainam prāñcamuddhṛtyopasamādhāyokhām

pravṛñjyādetayaivāvṛtānupaharanyajustūṣṇīmeva tāṃ yadāgnirārohati

6.6.4.[11]

atha prāyaścittī karoti | sarvebhyo vā eṣa etaṃ kāmebhyo ādhatte tadyadevāsyātra

kāmānāṃ vyavacidyate 'gnāvanugate tadevaitatsaṃtanoti saṃdadhātyubhe prāyaścittī

karotyadhvaraprāyaścittiṃ cāgniprāyaścittiṃ cādhvarasya pūrvāmathāgnestasyokto

bandhuḥ

6.6.4.[12]

sa samidhājyasyopahatya | āsīna āhutiṃ juhoti viśvakarmaṇe svāhetyathopotthāya

samidhamādadhāti punastvādityā rudrā vasavaḥ samindhatām punarbrahmaṇo

vasunītha yajñairityetāstvā devatāḥ punaḥ samindhatāmityetadghṛtena tvaṃ tanvaṃ

vardhayasva stayāḥ santu yajamānasya kāmā iti ghṛtenāha tvaṃ vardhayasva yebhya u

tvāṃ kāmebhyo yajamāna ādhatta te 'sya sarve satyāḥ santvityetat

6.6.4.[13]

atha yadi gārhapatyo 'nugacet | araṇī vāva sa gacatyaraṇibhyāṃ hi sa āhṛto

bhavatyaraṇibhyāmevainam mathitvopasamādhāya prāyaścittī karoti

6.6.4.[14]

atha yadi prasuta āhavanīyo 'nugacet | gārhapatyaṃ vāva sa gacati gārhapatyāddhi sa

āhṛto bhavati gārhapatyādevainam prāñcaṃ sāṃkāśinena hṛtvopasamādhāya

prāyaścittīṃ karoti yastasminkāle 'dhvaraḥ syāttāmadhvaraprāyaścittiṃ

kuryātsamānyagniprāyaścittiḥ

6.6.4.[15]

atha yadyāgnīdhrīyo 'nugacet | gārhapatyaṃ vāva sa gacati gārhapatyāddhi sa āhṛto

bhavati gārhapatyādevainam prāñcamuttareṇa sado hṛtvopasamādhāya prāyaścittī

karotyatha yadi gārhapatyo 'nugacettasyokto bandhuḥ

6.7.1.[1]

rukmam pratimucya bibharti | satyaṃ haitadyadrukbhaḥ satyaṃ vā etaṃ yantumarhati

satyenaitaṃ devā abibharuḥ satyenaivainametadbibharti

6.7.1.[2]

tadyattatsatyam | asau sa ādityaḥ sa hiraṇmayo bhavati jyotirvai hiraṇyaṃ jyotireṣo

'mṛtaṃ hiraṇyamamṛtameṣa parimaṇḍalo bhavati parimaṇḍalo hyeṣa

ekaviṃśatinirbādha ekaviṃśo hyeṣa bahiṣṭānnirbādham bibharti raśmayo vā etasya

nirbādhā bāhyata u vā etasya raśmayaḥ

6.7.1.[3]

yadveva rukbham pratimucya bibharti | asau vā āditya eṣa rukbho no haitamagnim

manuṣyo manuṣyarūpeṇa yantumarhatyetenaiva rūpeṇaitadrūpam bibharti

6.7.1.[4]

yadveva rukbham pratimucya bibharti | reto vā idaṃ siktamayamagnistejo vīryaṃ

rukbho 'smiṃstadretasi tejo vīryaṃ dadhāti

6.7.1.[5]

yadeva rukbham pratimucya bibharti | etadvai devā abibhayuryadvai na imamiha

rakṣāṃsi nāṣṭrā na hanyuriti tasmā

etamantikādgoptāramakurvannamumevādityamasau vā āditya eṣa

rukbhastathaivāsmā ayametamantikādgoptāraṃ karoti

6.7.1.[6]

kṛṣṇājine niṣyūto bhavati | yajño vai kṛṣṇājinaṃ yajño vā etaṃ yantumarhati

yajñenaitaṃ devā abibharuryajñenaivaitametadbibharti lomataścandāṃsi vai lomāni

candāṃsi vā etaṃ yantumarhanti candobhiretaṃ devā

abibharuścandobhirevainametadbibharti

6.7.1.[7]

abhi śuklāni ca kṛṣṇāni ca lomāni niṣyūto bhavati | ṛkṣāmayorhaite rūpe ṛkṣāme vā

etaṃ yantumarhata ṛkṣāmābhyāmetaṃ devā

abibharurṛkṣāmābhyāmevainametadbibharti śāṇo rukbhapāśastrivṛttasyokto bandhuḥ

6.7.1.[8]

tamuparinābhi bibharti | asau vā āditya eṣa rukbha uparinābhyu vā eṣaḥ

6.7.1.[9]

yadbevoparinābhi | avāgvai nābhe retaḥ prajāpatistejo vīryaṃ rukbho nenme retaḥ

prajātiṃ tejo vīryaṃ rukbhaḥ pradahāditi

6.7.1.[10]

yadvevoparinābhi | etadvai paśormedhyataraṃ yaduparinābhi purīṣasaṃhitataraṃ

yadavāṅnābhestadyadeva paśormedhyataraṃ tenainametadbibharti

6.7.1.[11]

yadvevoparinābhi | yadvai prāṇasyāmṛtamūrdhvaṃ tannābherūrdhvaiḥ

prāṇairuccaratyatha yanmartyam parāktannābhimatyeti tadyadeva prāṇasyāmṛtaṃ

tadenametadabhisampādayati tenainametadbibharti

6.7.1.[12]

athainamāsandyā bibharti | iyaṃ vā āsandyasyāṃ hīdaṃ sarvamāsannamiyaṃ vā etaṃ

yantumarhatyanayaitaṃ devā abibharuranayaivainametadbibharti

6.7.1.[13]

audumbarī bhavati | ūrgvai rasa udumbara ūrjaivainametadrasena bibhartyatho sarva

ete vanaspatayo yadudumbaraḥ sarve vā etaṃ vanaspatayo yantumarhanti sarvairetaṃ

vanaspatibhirdevā abibharuḥ sarvairevainametadvanaspatibhirbibharti

6.7.1.[14]

prādeśamātryūrdhvā bhavati | prādeśamātro vai garbho viṣṇuryonireṣā

garbhasammitāṃ tadyoniṃ karotyaratnimātrī tiraścī bāhurvā aratnirbāhuno vai

vīryaṃ kriyate vīryasammitaiva tadbhavati vīryaṃ vā etaṃ yantumarhati vīryeṇaitaṃ

devā abibharurvīryeṇaivainametadbibharti

6.7.1.[15]

catuḥsraktayaḥ pādā bavanti | catuḥsraktīnyanūcyāni catasro vai diśo diśo vā etaṃ

yantumarhanti digbhiretaṃ devā abibharurdigbhirevainametadbibharti mauñjībhī

rajjubhirvyutā bhavati trivṛdbhistasyokto bandhurmṛdā digdhā tasyo evokto 'tho

anatidāhāya

6.7.1.[16]

athainaṃ śikyena bibharti | ime vai lokā eṣo 'gnirdiśaḥ śikyaṃ digbhirhīme lokāḥ

śaknuvanti sthātuṃ yacaknuvanti tasmācikyaṃ digbhirevainametadbibharti

ṣaḍudyāmam bhavati ṣaḍḍhi diśo mauñjaṃ trivṛttasyokto bandhurmṛdā digdhaṃ

tasyo evokto 'tho anatidāhāya

6.7.1.[17]

tasyāpa eva pratiṣṭhā | apsu hīme lokāḥ pratiṣṭhitā āditya āsañjanamāditye hīme

lokā digbhirāsaktāḥ sa yo haitadevaṃ vedaitenaiva rūpeṇaitadrūpam bibharti

6.7.1.[18]

yadvevainaṃ śikyena bibharti | saṃvatsara eṣo 'gnirṛtavaḥ śikyamṛtubhirhi

saṃvatsaraḥ śaknoti sthātuṃ yacaknoti tasmācikyamṛtubhirevainametadbibharti

ṣaḍudyāmam bhavati ṣaḍḍhyṛtavaḥ

6.7.1.[19]

tasyāhorātre eva pratiṣṭhā | ahorātrayorhyayaṃ saṃvatsaraḥ pratiṣṭhitaścandramā

āsañjanaṃ candramasi hyayaṃ saṃvatsara ṛtubhirāsaktaḥ sa yo haitadevaṃ vedaitenaiva

rūpeṇaitadrūpam bibharti tasya ha vā eṣa saṃvatsarabhṛto bhavati ya evaṃ veda

saṃvatsaropāsito haiva tasya bhavati ya evaṃ na vedetyadhidevatam

6.7.1.[20]

athādhyātmam | ātmaivāgniḥ prāṇāḥ śikyam prāṇairhyayamātmā śaknoti sthatuṃ

yacaknoti tasmācikyam prāṇairevainametadbibharti ṣaḍudyāmam bhavati ṣaḍḍhi

prāṇāḥ

6.7.1.[21]

tasya mana eva pratiṣṭhā | manasi hyayamātmā pratiṣṭhito 'nnamāsañjanamanne

hyayamātmā prāṇairāsaktaḥ sa yo haitadevaṃ vedaitenaiva rūpeṇaitadrūpam bibharti

6.7.1.[22]

athainamukhayā bibharti | ime vai lokā ukheme vā etaṃ lokā

yantumarhantyebhiretaṃ lokairdevā abibharurebhirevainametallokairbibharti

6.7.1.[23]

sā yadukhā nāma | etadvai devā etena

karmaṇaitayāvṛtemāṃlokānudakhananyadudakhanaṃstasmādutkhītkhā ha vai

tāmukhetyācakhate paro 'kṣam paro 'kṣakāmā hi devāḥ

6.7.1.[24]

tadvā ukheti dve akṣare | dvipādyajamāno yajamāno 'gniryāvānagniryāvatyasya

mātrā tāvataivainametadbibharti so eva kumbhī sā sthālī tatṣaṭ ṣaḍṛtavaḥ

saṃvatsaraḥ saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvattadbhavati

6.7.1.[25]

athainamiṇḍvā parigṛhṇāti | asau vā āditya eṣo 'gnirahorātre iṇḍve amuṃ

tadādityamahorātrābhyām parigṛhṇāti tasmādeṣo 'horātrābhyām parigṛhītaḥ

6.7.1.[26]

yadvevainanamiṇḍvābhyām parigṛhṇāti | asau vā āditya eṣo 'gnirimā u lokāviṇḍve

amum tadādityamābhyāṃ lokābhyām parigṛhṇāti tasmādeṣa ābhyāṃ lokābhyām

parigṛhītaḥ parimaṇḍale bhavataḥ parimaṇḍalau hīmau lokau mauñje trivṛtī

tasyokto bandhurmṛdā digdhe tasyo evokto 'tho anatidāhāya

6.7.1.[27]

athātaḥ sampadeva | āsando cokhā ca śikyaṃ ca rukbhapāśaścāgniśca rukbhaśca

tatṣaṭ ṣaḍṛtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvattadbhavatīṇḍve tadaṣṭāvaṣṭākṣarā gāyatrī gāyatro 'gniryāvānagniryāvatyasya

mātrā tāvattadbhavati

6.7.1.[28]

atha sarvasampat | catvāraḥ pādāścatvāryanūcyāni śikyaṃ ca rukbhapāśaśca yadu kiṃ

ca rajjavyaṃ śikyaṃ tadanūkhāgnī rukbhastattrayodaśa trayodaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ

saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvattadbhavati

6.7.2.[1]

taṃ tiṣṭhanpratimuñcate | asau vā āditya eṣa rukbhastiṣṭhatīva vā asāvādityo 'tho

tiṣṭhanvai vīryavattara udaṅ prāṅ tiṣṭhaṃstasyokto bandhuḥ

6.7.2.[2]

dṛśāno rukbha urvyā vyadyauditi | dṛśyamāno hyeṣa rukbha urvyā vidyotate

durmarṣamāyuḥ śriye rucāna iti durmaraṃ vā etasyāyuḥ śriyo eṣa rocate 'gniramṛto

abhavadvayobhiriti sarvairvā eṣa vayobhiramṛto 'bhavadyadenaṃ dyaurajanayaditi

dyaurvā etamajanayatsuretā iti suretā hyeṣā yasyā eṣa retaḥ

6.7.2.[3]

athainamiṇḍvābhyām parigṛhṇāti | naktoṣāsā samanasā virūpe ityahorātre vai

naktoṣāsā samanasā virūpe dhāpayete śiśumekaṃ samīcī iti yadvai kiṃ

cāhorātrayostenaitameva samīcī dhāpayete dyāvākṣāmā rukbho antarvibhātīti

harannetadyajurjapatīme vai dyāvāpṛthivī dyāvākṣāmā te eṣa yannantarā vibhāti

tasmādetaddharanyajurjapati devā agniṃ dhārayandraviṇodā iti parigṛhya nidadhāti

prāṇā vai devā draviṇodāsta etamagra evamadhārayaṃstairevainametaddhārayati

6.7.2.[4]

atha śikyapāśam pratimuñcate | viśvā rūpāṇi pratimuñcatekavirityasau vā ādityaḥ

kavirviśvā rūpā śikyam prāsāvīdbhadraṃ dvipade catuṣpada ityudyanvā eṣa dvipade

catuṣpade ca bhadram prasauti vi nākamakhyatsavitā vareṇya iti svargo vai loko

nākastameṣa udyannevānuvipaśyanyanu prayāṇamuṣaso virājatītyuṣā vā agre

vyucati tasyā eṣa vyuṣṭiṃ virājannanūdeti

6.7.2.[5]

athainamato vikṛtyā vikaroti | idamevaitadretaḥ siktaṃ vikaroti tasmādyaunau retaḥ

siktaṃ vikriyate

6.7.2.[6]

suparṇo 'si garutmāniti | vīryaṃ vai suparṇo

garutmānvīryamevainametadabhisaṃskaroti trivṛtte śira iti trivṛtamasya stomaṃ śiraḥ

karoti gāyatraṃ cakṣuriti gāyatraṃ cakṣuḥ karoti bṛhadrathantare pakṣāviti

bṛhadrathantare pakṣau karoti stoma ātmeti stomamātmānaṃ karoti pañcaviṃśaṃ

candāṃsyaṅgānīti candāṃsi vā etasyāṅgāni yajūṃṣi nāmeti yadenamagnirityācakṣate

tadasya yajūṃṣi nāma sāma te tanūrvāmadevyamityātmā vai tanūrātmā te

tanūrvāmadevyamityetadyajñāyajñiyam pucamiti yajñāyajñiyam pucaṃ karoti

dhiṣṇyāḥ śaphā iti dhiṣṇayirvā eṣo 'smiṃloke pratiṣṭhitaḥ suparṇo 'si garutmāndivaṃ

gaca svaḥ pateti tadenaṃ suparṇaṃ garutmantaṃ kṛtvāha devāngaca svargaṃ lokam

pateti

6.7.2.[7]

taṃ vā etam | atra pakṣapucavantaṃ vikaroti yādṛgvai yonau reto vikriyate

tādṛgjāyate tadyadetamatra pakṣapucavantaṃ vikaroti tasmādeṣo 'mutra

pakṣapucavānjāyate

6.7.2.[8]

taṃ haike | etayā vikṛtyābhimantryānyāṃ citiṃ cinvanti droṇacitaṃ vā rathacakracitaṃ

vā kaṅkacitaṃ vā praugacitaṃ vobhayataḥ praugaṃ vā samuhyapurīṣaṃ vā na tathā

kuryādyathā pakṣapucavantaṃ garbham parivṛścettādṛktattasmādenaṃ

suparṇacitameva cinuyāt

6.7.2.[9]

tametayā vikṛtyā | ita ūrdhvam prāñcam pragṛhṇātyasau vā āditya eṣo 'gniramuṃ

tadādityamita ūrdhvam prāñcaṃ dadhāti tasmādasāvāditya ita ūrdhvaḥ prāṅ dhīyate

parobāhu pragṛhṇāti parobāhu hyeṣa ito 'thainamupāvaharati

tamupāvahṛtyoparinābhi dhārayati tasyokto bandhuḥ

6.7.2.[10]

atha viṣṇukramānkramate | etadvai devā viṣṇurbhūtvemāṃlokānakramanta

yadviṣṇurbhūtvākramanta tasmādviṣṇukramāstathaivaitadyajamāno

viṣṇurbhūtvemāṃlokānkramate

6.7.2.[11]

sa yaḥ sa viṣṇuryajñaḥ saḥ | sa yaḥ sa yajño 'yameva sa yo 'yamagnirukhāyāmetameva

taddevā ātmānaṃ kṛtvemāṃlokānakramanta tathaivaitadyajamāna etamevātmānaṃ

kṛtvemāṃlokānkramate

6.7.2.[12]

udaṅ prāṅ tiṣṭhan | etadvai tatprajāpatirviṣṇukramairudaṅ prāṅ tiṣṭhanprajā asṛjata

tathaivaitadyajamāno viṣṇukramairudaṅ tiṣṭhanprajāḥ sṛjate

6.7.2.[13]

viṣṇoḥ kramo 'sīti | viṣṇurhi bhūtvā kramate sapatnaheti sapatnānhātra hanti

gāyatraṃ canda āroheti gāyatraṃ canda ārohati pṛthivīmanu vikramasveti

pṛthivīmanu vikramate praharati pādaṃ kramata ūrdhvamagnimudgṛhṇātyūrdhvo hi

rohati

6.7.2.[14]

viṣṇoḥ | kramo 'sīti viṣṇurhi bhūtvā kramate 'bhimātihetyabhimātīrhātra hanti

traiṣṭubhaṃ canda āroheti traiṣṭubhaṃ canda ārohatyantarikṣamanu

vikramasvetyantarikṣamanu vikramata praharati pādaṃ kramata

ūrdhvamagnimudgṛhṇātyūrdhvo hi rohati

6.7.2.[15]

viṣṇoḥ kramo 'sīti | viṣṇurhi bhūtvā kramate 'rātīyato hantetyarātīyato hātra hanti

jāgataṃ canda āroheti jāgataṃ canda ārohati divamanu vikramasveti divamanu

vikramate praharati pādaṃ kramata ūrdhvamagnimudgṛhṇātyūrdhvo hi rohati

6.7.2.[16]

viṣṇoḥ kramo 'sīti | viṣṇurhi bhūtvā kramate śatrūyato hanteti śatruyato hātra

hantyānuṣṭubhaṃ canda ārohetyānuṣṭubhaṃ canda ārohati diśo 'nu vikramasveti

sarvā diśo 'nu vīkṣate na praharati pādaṃ

nedimāṃlokānatipraṇaśyānītyūrdhvamevāgnimudgṛhṇāti saṃ hyārohati

6.7.3.[1]

athainamiti pragṛhṇāti | etadvai devā akāmayanta parjanyo rūpaṃ syāmeti ta

etenātmanā parjanyo rūpamabhavaṃstathaivaitadyajamāna etenātmanā parjanyo

rūpam bhavati

6.7.3.[2]

akrandadagni stanayanniva dyauriti | krandatīva hi parjanya stanayankṣāmā

rerihadvīrudhaḥ samañjanniti kṣamā vai parjanyo rerihyamāṇo vīrudhaḥ samanakti

sadyo jajñāno vi hīmiddho akhyaditi sadyo vā eṣa jajñāna idaṃ sarvaṃ vikhyāpayatyā

rodasī bhānunā bhātyantaritīme vai dyāvāpṛthivī rodasī te eṣa bhānunābhāti

parobāhu pragṛhṇāti parobāhu hi parjanyaḥ

6.7.3.[3]

athainamupāvaharati | etadvai yo 'smiṃloke raso yadupajīvanaṃ tenaitatsahordhva

imāṃlokānrohatyagnirvā asmiṃloke raso 'gnirupajīvanaṃ tadyattāvadeva syānna

hāsmiṃloke raso nopajīvanaṃ syādatha yatpratyavarohatyasminnevaitalloke

rasamupajīvanaṃ dadhāti

6.7.3.[4]

yadveva pratyavarohati | etadvā etadimāṃlokānita ūrdhvo rohati sa sa parāṅiva roha

iyamu vai pratiṣṭhā tadyattāvadeva syātpra hāsmāllokādyajamānaścyavetātha

yatpratyavarohatīmāmevaitatpratiṣṭhāmabhipratyaityasyāmevaitatpratiṣṭhāyām

pratitiṣṭhati

6.7.3.[5]

yadevam pratyavarohati | etadvā etadimāṃlokānita ūrdhvo jayati sa sa parāṅiva jayo

yo vai parāṅeva jayatyanye vai tasya jitamanvavasyantyatha ya ubhayathā jayati tasya

tatra kāmacaraṇam bhavati

tadyatpratyavarohatīmānevaitallokānitaścordhvānamutaścārvāco jayati

6.7.3.[6]

agne 'bhyāvartin | abhi mā nivartasvāgne aṅgiraḥ punarūrjā saha rayyetyetena mā

sarveṇābhinivartasvetyetaccatuṣkṛtvaḥ pratyavarohati caturhi kṛtva ūrdhvo rohati

tadyāvatkṛtva ūrdhvo rohati tāvatkṛtvaḥ pratyavarohati tamupāvahṛtyoparinābhi

dhārayati tasyokto bandhuḥ

6.7.3.[7]

athainamabhimantrayate | āyurvā agnirāyurevaitadātmandhatta ā tvāhārṣamityā

hyenaṃ harantyantarabhūrityāyurevaitadātmandhatte

dhruvastiṣṭhāvicācalirityāyurevaitaddhruvamantarātmandhatte viśastvā sarvā

vāñcantvityannaṃ vai viśo 'nnaṃ tvā sarvaṃ vāñcatvityetanmā

tvadrāṣṭramadhibhraśaditi śrīrvai rāṣṭram mā tvacrīradhibhraśadityetat

6.7.3.[8]

atha śikyapāśaṃ ca rukbhapāśaṃ conmuñcate | vāruṇo vai pāśo varuṇapāśādeva

tatpramucyate vāruṇya 'rcā svenaiva tadātmanā svayā devatayā

varuṇapāśātpramucyata uduttamaṃ varuṇa pāśamasmadavādhamaṃ vi madhyamaṃ

śrathāyeti yathaiva yajustathā bandhurathā vayamāditya vrate tavānāgaso aditaye

syāmetīyaṃ vā aditiranāgasastubhyaṃ cāsyai syāmetyetat

6.7.3.[9]

athainamiti pragṛhṇāti | etadvā enamado vikṛtyeta ūrdhvam prāñcam pragṛhṇāti taṃ

tata iti pragṛhṇāti tadyattāvadevābhaviṣyadatra haivaiṣa vyaraṃsyatātha yadenamiti

pragṛhṇāti tasmādeṣa itītvātheti punaraiti

6.7.3.[10]

agre bṛhannuṣasāmūrdhvo asthāditi | agre hyeṣa bṛhannuṣasāmūrdhvastiṣṭhati

nirjaganvāntamaso jyotiṣāgāditi nirjaganvānvā eṣa rātryai tamaso 'hnā

jyotiṣaityagnirbhānunā ruśatā svaṅga ityagnirvā eṣa bhānunā ruśatā svaṅga ā jāto

viśvā sadnānyaprā itīme vai lokā viśvā sadnāni tāneṣa jāta āpūrayati parobāhu

pragṛhṇāti parobāhu hyeṣa ito

'thainamupāvaharatīmāmevaitatpratiṣṭhāmmabhipratyaityasyāmevaitatpratiṣṭhāyām

pratitiṣṭhati jagatyā jagati hemāṃlokānamuto 'rvāco vyaśnute

6.7.3.[11]

haṃsaḥ śuciṣaditi | asau vā ādityo haṃsaḥ śuciṣadvasurantarikṣasaditi vāyurvai

vasurantarikṣasaddhotā vediṣadityagnirvai hotā vediṣadatithiriti sarveṣāṃ vā eṣa

bhūtānāmatithirduroṇasaditi viṣamasadityetannṛṣaditi prāṇo vai nṛṣanmanuṣyā

narastadyo 'yam manuṣyeṣu prāṇo 'gnistametadāha varasaditi sarveṣu hyeṣa

vareṣu sanna ṛtasaditi satyasadityetadvyomasaditi sarveṣu hyeṣa vyomasu sanno 'bjā

gojā ityabjāśca hyeṣa gojāśca 'rtajā iti satyajā ityetadadrijā ityadrijā hyeṣa ṛtamiti

satyamityetadbṛhaditi nidadhāti bṛhaddhyeṣa tadyadeṣa tadenametatkṛtvā nidadhāti

6.7.3.[12]

dvābhyāmakṣarābhyām | dvipādyajamāno yajamāno 'gniryāvānagniryāktyasya mātrā

tāvataivainametannidadhāti

6.7.3.[13]

athainamupatiṣṭhate | etadvā enametallaghūyatīva yadenena saheti ceti

cemāṃlokānkramate tasmā evaitannihnute 'hiṃsāyai

6.7.3.[14]

yadvevopatiṣṭhate | etadvai devā abibhayuryadvai no 'yamimāṃlokānantikānna

hiṃsyāditi tadebhya evainametallokebhyo 'śamayaṃstathaivainamayametadebhyo

lokebhyaḥ śamayati

6.7.3.[15]

sīda tvam mātuḥ | asyā upasthe 'ntaragne rucā tvaṃ śivo bhūtvā mahyamagne atho

sīda śivastvamiti śivaḥ-śiva iti śamayatyevainametadahiṃsāyai tatho haiṣa

imāṃlokāñcāntona hinasti

6.7.3.[16]

tribhirupatiṣṭhate | traya ime lokā atho trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivāsmā etannihnute 'tho tāvataivainametadebhyo lokebhyaḥ śamayati

6.7.4.[1]

atha vātsapreṇopatiṣṭhate | etadvai prajāpatirviṣṇukramaiḥ prajāḥ sṛṣṭvā tābhyo

vātsapreṇāyuṣyamakarottathaivaitadyajamāno viṣṇukramaiḥ prajāḥ sṛṣṭvā tābhyo

vātsapreṇāyuṣyaṃ karoti

6.7.4.[2]

sa haiṣa dākṣāyaṇahastaḥ | yadvātsapraṃ tasmādyaṃ jātaṃ kāmayeta

sarvamāyuriyāditi vātsapreṇainamabhimṛśettadasmai jātāyāyuṣyaṃ karoti tatho ha sa

sarvamāyuretyatha yaṃ kāmayeta vīryavāntsyāditi vikṛtyainam

purastādabhimantrayeta tatho ha sa vīryavānbhavati

6.7.4.[3]

divaspari prathamaṃ jajñe agniriti | prāṇo vai divaḥ prāṇādu vā eṣa

prathamamajāyatāsmaddvitīyam pari jātavedā iti yadenamado dvitīyam

puruṣavidho 'janayattṛtīyamapsviti yadenamadastṛtīyamadbhyo 'janayannṛmaṇa

ajasramiti prajāpatirvai nṛmaṇā agnirajasra indhāna enaṃ jarate svādhīriti yo vā

enaminddhe sa enaṃ janayate svādhīḥ

6.7.4.[4]

vidnā te agne tredhā trayāṇīti | agnirvāyurāditya etāni hāsya tāni tredhā trayāṇi vidnā

te dhāma vibhṛtā purutreti yadidam bahudhā vihriyate vidnā te nāma paramaṃ guhā

yaditi yaviṣṭha iti vā asya tannāma paramaṃ guhā vidnā tamutsaṃ yata

ājaganthetyāpo vā utso 'dbhyo vā eṣa prathamamājagāma samudre tvā numaṇā

apsvantariti prajāpatirvai nṛmaṇā apsu tvā prajāpatirityetannṛcakṣā īdhe divo agna

ūdhanniti prajāpatirvai nṛcakṣā āpo diva ūdhastṛtīye tvā rajasi tasthivāṃsamiti

dyaurvai tṛtīyaṃ rajo 'pāmupasthe mahiṣā avardhanniti prāṇā vai mahiṣā divi tvā

prāṇā avardhannityetat

6.7.4.[5]

tā etā ekavyākhyānāḥ | etamevābhi tā āgneyyastriṣṭubhastā yadāgneyyastenāgniratha

yattriṣṭubho yadekādaśa tenendra aindrāgno 'gniryāvatyasya mātrā

tāvataivainametadupatiṣṭhata indrāgnī vai sarve devāḥ sarvadevatyo 'gniryāvatya

6.7.4.[6]

yadveva viṣṇukramavātsapre bhavataḥ | viṣṇukramairvai prajāsya mātrā

tāvataivainametadupatiṣṭatepatirimaṃ lokamasṛjata vātsapreṇāgniṃ viṣṇukramairvai

prajāpatirantarikṣamasṛjata vātsapreṇa vāyaṃ viṣṇukramairvai prajāpatirdivamasṛjata

vātsapreṇādityaṃ viṣṇukramairvai prajāpatirdiśo 'sṛjata vātsapreṇa candramasaṃ

viṣṇukramairvai prajāpatirbhūtamasṛjata vātsapreṇa bhaviṣyadviṣṇukramairvai

prajāpatirvittamasṛjata vātsapreṇāśāṃ viṣṇukramairvai prajāpatiraharasṛjata

vātsapreṇa rātriṃ viṣṇukramairvai prajāpatiḥ pūrvapakṣānasṛjata

vātsapreṇāparapakṣānviṣṇukramairvai prajāpatirardhamāsānasṛjata vātsapreṇa

māsānviṣṇukramairvai prajāpatirṛtūnasṛjata vātsapreṇa saṃvatsaraṃ

tadyadviṣṇukramavātsapre bhavata etadeva tena sarvaṃ sṛjate

6.7.4.[7]

yadveva viṣṇukramavātsapre bhavataḥ | viṣṇukramairvai prajāpatiḥ svargaṃ

lokamabhiprāyātsa etadavasānamapaśyadvātsapraṃ tenāvāsyadapradāhāya yaddhi

yuktaṃ na vimucyate pra taddahyate tathaivaitadyajamāno viṣṇukramaireva svargaṃ

lokamabhiprayāti vātsapreṇāvasyati

6.7.4.[8]

sa vai viṣṇukramānkrāntvā | atha tadānīmeva vātsapreṇopatiṣṭhate yathā prayāyātha

tadānīmeva vimuñcettādṛktaddevānāṃ vai vidhāmanu manuṣyāstasmādu hedamuta

mānuṣo grāmaḥ prayāyātha tadānīmevāvasyati

6.7.4.[9]

tadvā ahorātre eva viṣṇukramā bhavanti | ahorātre vātsapramahorātre eva

tadyātyahorātre kṣemyo bhavati tasmādu hedamuta mānuṣo grāmo 'horātre

yātvāhorātre kṣemyo bhavati

6.7.4.[10]

sa vā ardhameva saṃvatsarasya viṣṇukramānkramate | ardhaṃ vātsapreṇopatiṣṭhate

madhye ha saṃvatsarasya svargo lokaḥ sa yatkanīyo 'rdhātkrameta na haitaṃ svargaṃ

lokamabhiprāpnuyādatha yadbhūyo 'rdhātparāṅ haitaṃ svargaṃ

lokamatipraṇaśyedatha yadardhaṃ kramate 'rdhamupatiṣṭhate tatsamprati svargaṃ

lokamāptvā vimuñcate

6.7.4.[11]

tābhyāṃ vai viparyāsameti | yathā mahāntamadhvānaṃ vimokaṃ samaśnuvīta

tādṛktatsa vai purastāccopariṣṭāccobhe viṣṇukramavātsapre samasyatyaharvai

viṣṇukramā rātrirvātsapramemetadvā idaṃ sarvam prajāpatiḥ prajanayiṣyaṃśca

prajanayitvā cāhorātrābhyāmubhayataḥ parigṛhṇāti

6.7.4.[12]

tadāhuḥ | yadaharviṣṇukramā rātrirvātsapramathobhe evāhanbhavato na rātryāṃ

kathamasyāpi rātryāṃ kṛte bhavata ityetadvā ene ado dīkṣamāṇaḥ purastādaparāhṇa

ubhe samasyati rātrirhaitadyadaparāhṇo 'thaine etatsaṃnivaṣsyannupariṣṭātpūrvāhṇa

ubhe samasyatyaharhaitadyatpūrvāhṇa evamu hāsyobhe evāhankṛte bhavata ubhe

rātryām

6.7.4.[13]

sa yadahaḥ saṃnivapsyantsyāt tadahaḥ prātarudita āditye bhasmaiva

prathamamudvapati bhasmodupya vācaṃ visṛjate vācaṃ visṛjya samidhamādadhāti

samidhamādhāya bhasmāpo 'bhyavaharati yathaiva tasyābhyavaharaṇaṃ tathāpādāya

bhasmanaḥ pratyetyokhāyāmopyopatiṣṭhate 'tha prāyaścittī karoti

6.7.4.[14]

sa yadi viṣṇukramīyamahaḥ syāt | viṣṇukramānkrāntvā vātsapreṇopatiṣṭhetātha yadi

vātsaprīyaṃ vātsapreṇopasthāya viṣṇukramānkrāntvā vātsapramantataḥ kuryānna

viṣṇukramānantataḥ kuryādyathā prayāya na vimuñcettādṛktadatha

yadvātsapramantataḥ karoti pratiṣṭhā vai vātsapraṃ yathā

pratiṣṭhāpayedavasāyayettādṛktattasmādu vātsapremevāntataḥ kuryāt

6.8.1.[1]

vanīvāhyetāgnim bibhradityāhuḥ | devāścāsurāścobhaye prājāpatyā aspardhanta te

devāścakramacarañcālamasurā āsaṃste devāścakreṇa caranta etatkamāpaśyaṃścakreṇa

hi vai devāścaranta etatkarmāpaśyaṃstasmādanasa eva pauroḍāśeṣu yajūṃṣyanaso

'gnau

6.8.1.[2]

sa yo vanīvāhyate | devānkarmaṇaiti daivaṃ hāsya karma katam bhavatyatha yo na

vanīvāhyate 'surānkarmaṇaityasuryaṃ hāsya karma kṛtam bhavati

6.8.1.[3]

taddhaika āhuḥ | svayaṃ vā eṣa vanīvāhito viṣṇukramairvā eṣa prayāti

vātsapreṇāvasyatīti na tathā vidyāddaivaṃ vā asya tatprayāṇaṃ yadviṣṇukramā

daivamavasānaṃ yadvātsapramathāsyedam mānuṣam prayāṇaṃ yadidam prayāti

mānuṣamavasānaṃ yadavasyati

6.8.1.[4]

prajāpatireṣogniḥ | ubhayamvetatprajāpatiryacca devā yacca

manuṣyāstadyadviṣṇukramavātsapre bhavato yadvavāsya daivaṃ rūpaṃ tadasya tena

saṃskarotyatha yadvanīvāhyate yadevāsya mānuṣaṃ rūpaṃ tadasyatena saṃskaroti sa

ha vā etaṃ sarvaṃ kṛtsnam prajāpatiṃ saṃskaroti ya evaṃ vidvānvanīvāhyate tasmādu

vanīvāhyetaiva

6.8.1.[5]

sa yadahaḥ prayāsyantsyāt | tadaharuttarato 'gneḥ prāgana

upasthāpyāthāsmintsamidhamādadhātyetadvā enaṃ devā eṣyantam

purastādannenāprīṇannetayā samidhā tathaivainamayametadeṣyantam

purastādannena prīṇātyetayā samidhā

6.8.1.[6]

samidhāgniṃ duvasyateti | samidhāgniṃ

namasyatetyetadghṛtairbodhayatātithimāsminhavyā juhotaneti ghṛtairaha

bodhayatātithimo asminhavyāni juhutetyetadbruddhavatyetpāyai

hyenametadbodhayati

6.8.1.[7]

athainamudyacati | udu tvā viśve devā agne bharantu cittibhiriti viśve vā etamagre

devāścittibhirudabharannetaddhyeṣāṃ tadā

cittamāsīttathaivainamayametaccitibhirudbharatyetaddhyasya tadā cittam bhavati sa

no bhava śivastvaṃ supratīko vibhāvasuriti yathaiva yajustathā bandhustaṃ dakṣiṇata

udañcamādadhāti tasyo bandhu sthālyāṃ gārhapatyaṃ samupyāparamādadhāti sa yadi

kāmayetopādhirohetpārśvato vā vrajet

6.8.1.[8]

athānaḍvāhau yunakti | dakṣiṇamagre 'tha savyamevaṃ devatretarathā mānuṣe sa

yāṃ kāṃ ca diśaṃ yāsyantsyātprāṅevāgre prayāyātprācī hi digagneḥ svāmeva

taddiśamanu prayāti

6.8.1.[9]

predagne jyotiṣmānyāhi | śivebhirarcibhiṣṭvāmiti predagne tvaṃ jyotiṣmānyāhi

śivebhirarcibhirdīpyamānairityetadbṛhadbhirbhānubhirbhāsanmā hiṃsīstanvā prajā iti

bṛhadbhirarcibhirdīpyamānairmā hiṃsīrātmanā prajā ityetat

6.8.1.[10]

sa yadākṣa utsarjet | athaitadyajurjapedasuryā vā eṣā vāgyākṣasya tāmetacamayati

tāmetaddevatrā karoti

6.8.1.[11]

yadvevaitadyajurjapati | yasminvai kasmiṃścāhite 'kṣa utsarjati tasyaiva sā

vāgbhavati tadyadagnāvāhite 'kṣa utsarjatyagnereva sā vāgbhavatyagnimeva taddevā

upāstuvannupāmahayaṃstathaivainamayametadupastautyupamahayatyakrandadagni

stanayanniva dyauriti tasyokto bandhuḥ

6.8.1.[12]

sa yadi purā vasatyai vimuñceta | anasyevāgniḥ syādatha yadā vasatyai vimuñceta

prāgana upasthāpyottarata uddhatyāvokṣati yatrainamupāvaharati taṃ dakṣiṇata

udañcamupāvaharati tasyokto bandhuḥ

6.8.1.[13]

athāsmintsamidhamādadhāti | etadvā enaṃ devā

īyivāṃsamupariṣṭādannenāprīṇannetayā samidhā

tathaivainamayametadīyivāṃsamupariṣṭādannena prīṇātyetayā samidhā

6.8.1.[14]

pra prāyamagnirbharatasya śṛṇva iti | prajāpatirvai bharataḥ sa hīdaṃ sarvam bibharti

vi yatsūryo na rocate bṛhadbhā iti vi yatsūrya iva rocate bṛhadbhā ityetadabhi yaḥ

pūrum pṛtanāsu tasthāviti pūrurha nāmāsurarakṣasamāsa tamagniḥ

pṛtanāsvabhitaṣṭhau dīdāya daivyo atithiḥ śivo na iti dīpyamāno daivo 'tithiḥ śivo na

ityetatsthitavatyā vasatyai hyenaṃ tatsthāpayati

6.8.1.[15]

athātaḥ sampadeva | samidham prathamenādadhātyudyacatyekena

prayātyekenākṣamekenānumantrayate samidhameva pañaemenādadhāti tatpañca

pañcacitiko 'gniḥ pañca 'rtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya

mātrā tāvattadbhavati

6.8.2.[1]

athāto bhasmana evābhyavaharaṇasya | devā vā etadagre bhasmodavapaṃste

'bruvanyadi vā idamitthameva sadātmānamabhisaṃskariṣyāmahe maryāḥ kuṇapā

anapahatapāpmāno bhaviṣyāmo yadyu parāvapsyāmo yadatrāgneyam bahirdhā

tadagneḥ kariṣyāma upa tajjānīta yathedaṃ karavāmeti te 'bruvaṃścetayadhvamiti

citimicateti vāva tadabruvaṃstadicata yathedaṃ karavāmeti

6.8.2.[2]

te cetayamānāḥ | etadapaśyannapa evainadabhyavaharāmāpo vā asya sarvasya

pratiṣṭhā tadyatrāsya sarvasya pratiṣṭhā tadenatpratiṣṭhāpya yadatrāgneyaṃ

tadadbhyo 'dhi janayiṣyāma iti tadapo 'bhyavāharaṃstathaivainadayametadapo

'bhyavaharati

6.8.2.[3]

āpo devīḥ | pratigṛbhṇīta bhasmaitatsyone kṛṇudhvaṃ surabhā u loka iti jagdhaṃ vā

etadyātayāma bhavati tadetadāha srabhiṣṭha enalloke kurudhvamiti tasmai

namantāṃ janaya ityāpo vai janayo 'dbhyo hīdaṃ sarvaṃ jāyate supatnīrityagninā vā

āpaḥ supatnyo māteva putram bibhṛtāpsvenadini yathā mātā putramapasthe

bibhṛyādevamenadbibhṛtenyetat

6.8.2.[4]

apsvagne sadhiṣṭaveti | apsvagne yoniṣṭavetyetatsauṣadhīranurudhyasa

ityoṣadhīrhyeṣo 'nurudhyate garbho sanjāyase punariti garbho hyeṣa sanjāyate

punargarbho asyoṣadhīnāṃ garbho vanaspatīnām garbho viśvasya bhūtasyāgne

garbho apāmasīti tadenamasya sarvasya garbhaṃ karoti

6.8.2.[5]

tribhirabhyavaharati | trivṛdagniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvataivainadetadabhyavaharatyekenāgre 'tha dvābhyāṃ dvābhyāṃ vāgre 'thaikena

dvistu kṛtvo 'bhyavaharati tadye dvipādāḥ paśavastairevainadetadabhyavaharati

6.8.2.[6]

athāpādatte | tadyadatrāgneyaṃ tadetadadbhyo 'dhi janayatyanayānayā vai bheṣajaṃ

kriyate 'nayaivainametatsambharati prasadya bhasmanā yonimapaśca pṛthivīmagna

iti prasanno hyeṣa bhasmanā yonimapaśca pṛthivīṃ ca bhavati saṃsṛjya

mātṛbhiṣṭvaṃ jyotiṣmānpunarāsada iti saṃgatya mātṛbhiṣṭvaṃ jyotiṣmānpunarāsada

ityetatpunarāsadya sadanam punarūrjā saha rayyetyetena māsarveṇābhinivartasvetyetat

6.8.2.[7]

caturbhirapādatte | tadye catuṣpādāḥ paśavastairevainametatsambharatyatho annaṃ

vai paśavo 'nnenaivainametatsambharati tribhirabhyavaharati tatsapta saptacitiko

'gniḥ sapta 'rtavaḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro 'gniryāvānagniryāvatyasya mātrā

tāvattadbhavati

6.8.2.[8]

apādāya bhasmanaḥ pratyetya | ukhāyāmopyopatiṣṭhata etadvā etadayathāyathaṃ

karoti yadagnimapo 'bhyavaharati tasmā evaitannihnute 'hiṃsāyā āgneyībhyāmagnaya

evaitannihnute buddhavatībhyāṃ yathaivāsyaitadagnirvaco nibodhet

6.8.2.[9]

bodhā me asya vacaso yaviṣṭheti | bodha me 'sya vacaso

yaviṣṭhetyetanmaṃhiṣṭhasya prabhṛtasya svadhāva iti bhūyiṣṭhasya prabhṛtasya

svadhāva ityetatpīyati tvo anu tvo gṛṇātīti pīyatyeko 'nveko gṛṇāti vandāruṣṭe

tanvaṃ vande agna iti vanditā te 'haṃ tanvaṃ vande 'gna ityetatsa bodhi sūrirmaghavā

vasupate vasudāvan yuyodhyasmaddveṣāṃsīti yathaivāsmāddveṣāṃsi

yuyādevametadāha dvābhyāmupatiṣṭhate gāyatryā ca triṣṭubhā ca tasyokto bandhuḥ

6.8.2.[10]

tāni nava bhavanti | nava diśo diśo 'gnirnava prāṇāḥ prāṇā agniryāvānagniryāvatyasya

mātrā tāvattadbhavati

6.8.2.[11]

atha prāyaścittī karoti | sarvebhyo vā eṣa etaṃ kāmebhya ādhatte tadyadevāsyātra

kāmānāṃ vyavacidyate 'gnāvapo 'bhyavahriyamāṇe tadevaitatsaṃtanoti

saṃdadhātyubhe prāyaścittī karoti ye evāgnāvanugate tasyokto bandhuḥ

6.8.2.[12]

tāni daśa bhavanti | daśākṣarā virāḍvirāḍagnirdeśa diśo diśo 'gnirdaśa prāṇāḥ prāṇā

agniryāvānagniryāvatyasya mātrā tāvattadbhavati