Bhaṭṭi: Rāvaṇavadha (= Bhaṭṭikāvya)
Header
Data entry: n.n.
Contribution: n.n.
Date of this version: 2020-07-31
Source:
- .
Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen
Licence:
Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.
Interpretive markup: none
Notes:
Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.
Bhatti: Ravanavadha (Bhattikavya)
[Verse numbers of the Nirnaya Sagara edition (1887) added mechanically!]
Revisions:
- 2020-07-31: TEI encoding by mass conversion of GRETIL's Sanskrit corpus
- 2025-05-20: Added BK, GND and ISO code for language.
Text
Bhk_1
abhūn nṛpo vibudha-sakhaḥ paraṃ-tapaḥ śrutā'nvito daśa-ratha ityudāhṛtaḥ,
guṇair varaṃ bhuvana-hitac-chalena yaṃ sanā-tanaḥ pitaramupāgamat svayam.
Bhk_1.1
so'dhyaiṣṭa vedāṃs, tri-daśānayaṣṭa, pit npārīt, samamaṃsta bandhūn,
vyajeṣṭa ṣaḍ-vargamaraṃsta nītau, sa-mūla-ghātaṃ nyavadhīdarīṃś ca.
Bhk_1.2
vasūni toyaṃ ghana-vad vyakārīt, sahā''sanaṃ gotra-bhidā'dhyavātsīt,
na tryambakādanyamupāsthitā'sau, yaśāṃsi sarveṣu-bhṛtāṃ nirāstat.
Bhk_1.3
puṇyo mahā-brahma-samūha-juṣṭaḥ saṃtarpaṇo nāka-sadāṃ vareṇyaḥ
jajvāla loka-sthitaye sa rājā yathā'dhvare vahnirabhipraṇītaḥ.
Bhk_1.4
sa puṇya-kīrtiḥ śata-manyu-kalpo mahendra-loka-pratimāṃ samṛddhyā
adhyāsta sarvartu-sukhāmayodhyā- madhyāsitāṃ brahmabhiriddha-bodhaiḥ.
Bhk_1.5
nirmāṇa-dakṣasya samīhiteṣu sīmeva padmā''sana-kauśalasya
ūrdhva-sphurad-ratna-gabhastibhir yā sthitā'vahasyeva puraṃ maghonaḥ.
Bhk_1.6
sad-ratna-muktā-phala-vajra-bhāñji vicitra-dhātūni sa-kānanāni
strībhir yutānyapsarasāmivaughair meroḥ śirāṃsīva gṛhāṇi yasyām.
Bhk_1.7
antar-niviṣṭojjvala-ratna-bhāso gavākṣa-jālairabhiniṣpatantyaḥ
himā'dri-ṭaṅkādiva bhānti yasyāṃ gaṅgā'mbu-pāta-pratimā gṛhebhyaḥ
Bhk_1.8
dharmyāsu kāmā'rtha-yaśas-karīṣu matāsu loke'dhigatāsu kāle
vidyāsu vidvāniva so'bhireme patnīṣu rājā tisṛṣūttamāsu.
Bhk_1.9
putrīyatā tena varā'ṅganābhi- rānāyi vidvān kratuṣu kriyāvān
vipaktrima-jñāna-gatir manasvī mānyo muniḥ svāṃ puramṛṣya śṛṅgaḥ
Bhk_1.10
aihiṣṭa taṃ kārayituṃ kṛtā''tmā kratuṃ nṛpaḥ putra-phalaṃ munīndram,
jñānā''śayas tasya tato vyatānīt sa karmaṭhaḥ karma sutā'nubandham.
Bhk_1.11
rakṣāṃsi vedīṃ parito nirāstha- daṅgānyayākṣīdbhitaḥ pradhānam,
śeṣāṇyahauṣīt suta-saṃpade ca, varaṃ vareṇyo nṛpateramārgīt.
Bhk_1.12
niṣṭāṃ gate daktrima-sabhaya-toṣe vihitrime karmaṇi rāja-patnyaḥ
prāśur hutocchiṣṭamudāra-vaṃśyās tisraḥ prasotuṃ caturaḥ su-putrān.
Bhk_1.13
kausalyayā'sāvi sukhena rāmaḥ prāk, kekayī-to bharatas tato'bhūt,
prāsoṣṭa śatru-ghnamudāra-ceṣṭa- mekā sumitrā saha lakṣmaṇena.
Bhk_1.14
ārcīd dvi-jātīn paramā'rtha-vindā- nudejayān bhūta-gaṇān nyaṣedhīt,
vidvānupāneṣṭa ca tān sva-kāle yatir vaśiṣṭo yamināṃ variṣṭhaḥ.
Bhk_1.15
vedo'ṅgavāṃstaurakhilo'dhyagāyi śastrāṇyupāyaṃsata jitvarāṇi,
te bhinna-vṛttīnyapi mānasāni samaṃ janānāṃ guṇino'dhyavātsuḥ,
Bhk_1.16
tato-bhyagād gādhi-sutaḥ kṣitīndraṃ rakṣobhirabhyāhata-karma-vṛttiḥ
rāmaṃ varītuṃ parirakṣaṇā-rthaṃ, rājā''jihat taṃ madhuparka-pāṇiḥ.
Bhk_1.17
aiṣīḥ punar-janma-jayāya yat tvaṃ, rūpā''di-bodhān nyavṛtac ca yat te,
tattvānyabuddhāḥ pratinūni yena, dhyānaṃ nṛpas tacchivamityavādīt.
Bhk_1.18
ākhyan munis tasya śivaṃ samādher, vighnanti rakṣāṃsi vane kratūṃśca,
tāni dviṣad-vīrya-nirākariṣṇus tṛṇeḍhu rāmaḥ saha lakṣmaṇena.
Bhk_1.19
sa śuśruvāṃstad-vacanaṃ mumoha rājā'sahiṣṇuḥ suta-viprayogam,
ahaṃyunā'tha kṣiti-paḥ śubhaṃyu- rūce vacas tāpasa-kuñjareṇa.
Bhk_1.20
mayā tvamāpthāḥ śaraṇaṃ bhayeṣu, vayaṃ tvayā'pyāpsmahi dharma-vṛddhyai,
kṣatraṃ dvija-tvaṃ ca parasparā'rthaṃ, śaṅkāṃ kṛthā mā, prahiṇu-sva-sūnum.
Bhk_1.21
ghāniṣyate tena mahān vipakṣaḥ, sthāyiṣyate yena raṇe purastāt,
mā māṃ mahā''tman paribhūr-yogye na mad-vidho nyasyati bhāramagryam.
Bhk_1.22
krudhyan kulaṃ dhakṣyati vipra-vahnir, yāsyan sutas tapsyati māṃ sa-manyum,
itthaṃ nṛpaḥ pūrvamavāluloce, tato'nujajñe gamanaṃ sutasya.
Bhk_1.23
āśīrbhirabhyarcya muniḥ kṣitīndraṃ prītaḥ pratasthe punarāśramāya,
taṃ pṛṣṭha-taḥ praṣṭhamiyāya namro hiṃsreṣu-dīptā''pta-dhanuḥ kumāraḥ.
Bhk_1.24
prayāsyataḥ puṇya-vanāya jiṣṇo- rāmasya rociṣṇu-mukhasya ghṛṣṇuḥ
trai-māturaḥ kṛtsna-jitā'stra-śastraḥ sadhryaṅ rataḥ śreyasi lakṣmaṇo'bhūt.
Bhk_1.25
iṣu-mati raghu-siṃhe dandaśūkāñ jighāṃsau dhanuraribhira-sahyaṃ muṣṭi-pīḍaṃ dadhāne
vrajati, pura-taruṇyo baddha-citrā'ṅgulitre kathamapi guru-śokān mā rudan māṅgalikyaḥ
Bhk_1.26
atha jagaduranīcai-rāśiṣas tasya viprās, tumula-kala-ninādaṃ tūryamājaghnuranye,
abhimata-phala-śaṃsī cāru pusphora bāhus, taruṣu cukuvuruccaiḥ pakṣiṇaś cā'nukūlāḥ.
Bhk_1.27
Bhk_2
vanaspatīnāṃ sarasāṃ nadīnāṃ tejasvināṃ kāntibhṛtāṃ diśāṃ ca
niryāya tasyāḥ sa puraḥ samantā cchriyaṃ dadhānāṃ śaradaṃ dadarśa.
Bhk_2.1
taraṅga-saṅgāc capalaiḥ palāśair jvālā-śriyaṃ sā'tiśayāṃ dadhanti
sa-dhūma-dīptā'gni-rucīni rejus tāmrotpalānyākula-ṣaṭ-padāni.
Bhk_2.2
bimbā''gatais tīra-vanaiḥ samṛddhiṃ nijāṃ vilokyā'pahṛtāṃ payobhiḥ
kūlāni sā''marṣatayeva tenuḥ saroja-lakṣmīṃ sthala-padma-hāsaiḥ.
Bhk_2.3
niśā-tuṣārair nayanā'mbu-kalpaiḥ patrā-'nta-paryāgaladaccha-binduḥ
upārurodeva nadat-pataṅgaḥ kumudvatīṃ tīra-tarur dinā''dau.
Bhk_2.4
vanāni toyāni ca netra-kalpaiḥ puṣpaiḥ sarojaiś ca nilīna-bhṛṅgaiḥ
parasparāṃ vismayavanti lakṣmī- mālokayāñcakrurivā''dareṇa.
Bhk_2.5
prabhāta-vātāha''ti-kampitā''kṛtiḥ kumudvatī-reṇu-piśaṅga-vigraham
nirāsa bhṛṅgaṃ kupiteva padminī, na māninī saṃsahate 'nya-saṅgamam.
Bhk_2.6
dattā'vadhānaṃ madhu-lehi-gītau praśānta-ceṣṭaṃ hariṇaṃ jighāṃsuḥ
ākarṇayannutsuka-haṃsa-nādān lakṣye samādhiṃ na dadhe mṛgāvit.
Bhk_2.7
girer nitambe marutā vibhinnaṃ toyā'vaśeṣeṇa himā''bhamabhram
sarin-mukhā'bhyuccayamādadhānaṃ śailā'dhipasyā'nucakāra lakṣmīm.
Bhk_2.8
garjan hariḥ sā'mbhasi śaila-kuñje pratidhvanīnātma-kṛtān niśamya
kramaṃ babandha kramituṃ sa-kopaḥ pratarkayannanya-mṛgendra-nādān.
Bhk_2.9
adṛkṣatā 'mbhāṃsi navotpalāni, rutāni cā 'śroṣata ṣaṭ-padānām,
āghrāyi vān gandha-vahaḥ su-gandhas tenā'ravinda-vyatiṣaṅga-vāṃś ca.
Bhk_2.10
latā'nupātaṃ kusumānyagṛhṇāt sa, nadyavaskandamupāspṛśac ca,
kutūhalāc, cāru-śilopaveśaṃ kākutstha īṣat smayamāna āsta.
Bhk_2.11
tigmāṃśu-raśmic-churitānya-dūrāt prāñci prabhāte salilānyapaśyat
gabhasti-dhārābhiriva drutāni tejāṃsi bhānor bhuvi saṃbhṛtāni.
Bhk_2.12
dig-vyāpinīr locana-lobhanīyā mṛjā'nvayāḥ snehamiva sravantīḥ
ṛjvā''yatāḥ śasya-viśeṣa-paṅktīs tutoṣa paśyan vitṛṇā'ntarālāḥ.
Bhk_2.13
viyoga-duḥkhā'nubhavā'nabhijñaiḥ kāle nṛpāṃ'śaṃ vihitaṃ dadadbhiḥ
āhārya-śobhā-rahitairamāyai- raikṣiṣṭa pumbhiḥ pracitān sa goṣṭhān
Bhk_2.14
strī-bhūṣaṇaṃ ceṣṭitama-pragalbhaṃ cārūṇya-vakrāṇyapi vīkṣitāni
ṛjūṃśca viśvāsa-kṛtaḥ svabhāvān gopā'ṅganānāṃ mumude vilokya.
Bhk_2.15
vivṛtta-pārśvaṃ rucirā'ṅgahāraṃ samudvahac-cāru-nitamba-ramyam
āmandra-mantha-dhvani-datta-tālaṃ gopā'ṅganā-nṛtyamanandayat tam.
Bhk_2.16
vicitramuccaiḥ plavamānamārāt kutūhalaṃ trasnu tatāna tasya
meghā'tyayopātta-vanopaśobhaṃ kadambakaṃ vātamajaṃ mṛgāṇām.
Bhk_2.17
sitā'ravinda-pracayeṣu ca līnāḥ saṃsakta-peṇeṣu ca saikateṣu
kundā'vadātāḥ kalahaṃsa-mālāḥ pratīyīre śrotra-sukhair ninādaiḥ.
Bhk_2.18
na taj jalaṃ, yan na su-cāru-paṅkajaṃ, na paṅkajaṃ tad, yada-līna-ṣaṭ-padam,
na ṣaṭ-pado'sau, na juguñja yaḥ kalaṃ; na guñjitaṃ tan, na jahāra yan manaḥ.
Bhk_2.19
taṃ yāyajūkāḥ saha bhikṣu-mukhyais tapaḥ-kṛśāḥ śāntyudakumbha-hastāḥ,
yāyāvarāḥ puṣpa-phalena cā 'nye prāṇarcurarcyā jagadarcanīyam.
Bhk_2.20
vidyāmathainaṃ vijayāṃ jayāṃ ca rakṣo-gaṇaṃ kṣipnuma-vikṣatā''tmā
adhyāpipad gādhi-suto yathāvan nighātayiṣyan yudhi yātudhānān.
Bhk_2.21
āyodhane sthāyukamastrajāta- mamoghamabhyarṇa-mahā''havāya
dadau vadhāya kṣaṇadācarāṇāṃ tasmai muniḥ śreyasi jāgarūkaḥ
Bhk_2.22
taṃ vipra-darśaṃ kṛta-ghāta-yatnā yāntaṃ vane rātricarī ḍuḍhauke,
jighāṃsu-vedaṃ dhṛta-bhāsurā'stram tāṃ tāḍakā''khyāṃ nijaghāna rāmaḥ.
Bhk_2.23
athā ''luloke huta-dhūma-ketu- śikhā'ñjana-snigdha-samṛddha-śākham
tapovanaṃ prādhyayanā'bhibhūta- samuccarac-cāru-pataktri-śiñjam.
Bhk_2.24
kṣudrān na jakṣur hariṇān mṛgendrā, viśaśvase pakṣi-gaṇaiḥ samantāt,
nannamyamānāḥ phala-ditsayeva cakāśire tatra latā vilolāḥ.
Bhk_2.25
apūpujan viṣṭara-pādya-mālyai- rātithya-niṣṇā vana-vāsi-mukhyāḥ,
pratyagrahīṣṭāṃ madhuparka-miśraṃ tāvāsanā''di kṣiti-pālaputrau.
Bhk_2.26
daityā'bhibhūtasya yuvāmavoḍhaṃ magnasya dorbhir bhuvanasya bhāram,
havīṃṣi saṃpratyapi rakṣataṃ, tau tapodhanairitthamabhāṣiṣātām.
Bhk_2.27
tān pratyavādīdatha rāghvo'pi--, yathepsitaṃ prastuta karma dharmyam,
tapo-maruddhir bhavatāṃ śarā'gniḥ saṃdhukṣyatāṃ no'ri-samindhaneṣu.
Bhk_2.28
pratuṣṭuvuḥ karma tataḥ prakwxlqqptais te yajñiyair dravya-gaṇair yathāvat,
dakṣiṇya-diṣṭaṃ kṛtamārtvijīnais tad yātudhānaiś cicite prasarpat.
Bhk_2.29
āpiṅga-rūkṣordhva-śirasya-bālaiḥ śirāla-jaṅghair giri-kūṭa-daghnaiḥ
tataḥ kṣapā'ṭaiḥ pṛthu-piṅgalā'kṣaiḥ khaṃ prāvṛṣeṇyairiva cā''naśe'bdaiḥ.
Bhk_2.30
adhijya-cāpaḥ sthira-bāhu-muṣṭi- rudañcitā'kṣo'ñcita-dakṣiṇoruḥ
tān lakṣmaṇaḥ sannata-vāma-jaṅgho jaghāna śuddheṣura-manda-karṣī.
Bhk_2.31
gādheya-diṣṭaṃ virasaṃ rasantaṃ rāmo 'pi māyācaṇamastracuñcuḥ
sthāsnuṃ raṇe smera-mukho jagāda mārīcamuccair vacanaṃ mahā'rtham.
Bhk_2.32
ātmaṃbharis tvaṃpiśitair narāṇāṃ phalegrahīn haṃsi vanaspatīnām,
śauvastikatvaṃ vibhavā na yeṣāṃ vrajanti, teṣāṃ dayase na kasmāt.
Bhk_2.33
admo dvijān, devayajīn nihanmaḥ, kurmaḥ puraṃ preta-narā'dhivāsam,
dharmo hyayaṃ dāśarathe ! nijo no, naivā'dhyakāriṣmahi veda-vṛtte.
Bhk_2.34
dharmo'sti satyaṃ tava rākṣasā'ya- manyo vyatiste tu mamā'pi dharmaḥ,
brahma-dviṣas te praṇihanmi yena, rājanya-vṛttir dhṛta-kārmukeṣuḥ.
Bhk_2.35
itthaṃ-pravādaṃ yudhi saṃprahāraṃ pracakratū rāma-niśā-vihārau,
tṛṇāya matvā raghu-nandano 'tha bāṇena rakṣaḥ pradhanān nirāsthat.
Bhk_2.36
jagmuḥ prasādaṃ dvija-mānasāni, dyaur varṣukā puṣpa-cayaṃ babhūva,
nir-vyājamijyā vavṛte. vacaś ca bhūyo babhāṣe muninā kumāraḥ
Bhk_2.37
mahīyyamānā bhavatā 'timātraṃ surā'dhvare ghasmara-jitvareṇa
divo'pi vajrā''yudha-bhūṣaṇāyā hriṇīyate vīra-vatī na bhūmiḥ.
Bhk_2.38
balir babandhe, jaladhir mamanthe, jahre'mṛtaṃ, daitya-kulaṃ vijigyo,
kalpā'nta-duḥsthā vasudhā tathohe yenaiṣa bhāro'ti-gurur na tasya.
Bhk_2.39
iti bruvāṇo madhuraṃ hitaṃ ca tamāñjihan maithila-yajña-bhūmim
rāmaṃ muniḥ prīta-manā makhā'nte yaśāṃsi rājñāṃ nijighṛkṣayiṣyan.
Bhk_2.40
etau sma mitrā-varuṇau kimetau, kimaśvinau soma-rasaṃ pipāsū,
janaṃ samastaṃ janakā''śrama-sthaṃ rūpeṇa tāvaujihatāṃ nṛ-siṃhau.
Bhk_2.41
ajigrahat taṃ janako dhanus tad "yenā'rdidad daitya-puraṃ pinākī",
jijñāsamāno balamasya bāhvor. hasannabhāṅkṣvīd raghu-nandanas tat.
Bhk_2.42
tato nadī-ṣṇān pathikān giri-jñā- nāhvāyakān bhūmi-paterayodhyām
ditsuḥ sutāṃ yodha-harais turaṅgair vyasarjayan maithila-martya-mukhyaḥ.
Bhk_2.43
kṣipraṃ tato 'dhvanya-turaṅga-yāyī yaviṣṭha-vad vṛddha-tamo 'pi rājā
ākhyāyakebhyaḥ śruta-sūnu-vṛtti- ra-glāna-yāno mithilāmagacchat.
Bhk_2.44
vṛndiṣṭhamārcīd vasudhā-dhipānāṃ taṃ preṣṭhametaṃ guru-vad gariṣṭham
sadṛṅ-mahāntaṃ sukṛtā'dhivāsaṃ baṃhiṣṭha-kīrtiṃ yaśasā variṣṭham.
Bhk_2.45
tri-varga-pārīṇamasau bhavanta- madhyāsayannāsanamekamindraḥ
viveka-dṛśva-tvamagāt surāṇāṃ, taṃ maithilo vākyamidaṃ babhāṣe.
Bhk_2.46
hiraṇmayī sāla-lateva jaṅgamā cyutā divaḥ sthāsnurivā'cira-prabhā
śaśāṅkaṃ-kānteradhidevatā''kṛtiḥ sutā dade tasya sutāya maithilī.
Bhk_2.47
labdhā tato viśvajanīna-vṛttis- tāmātmanīnāmudavoḍha rāmaḥ
sad-ratna-muktā-phala-bharma-śobhāṃ saṃbaṃhayantīm raghu-vargya-lakṣmīm.
Bhk_2.48
su-prātamāsādita-saṃmadaṃ tad vandārubhiḥ saṃstutamabhyayodhyam
aśvīya-rājanyaka-hāstikā''ḍhya- magāt sa-rājaṃ balamadhvanīnam.
Bhk_2.49
viśaṅkaṭo vakṣasi bāṇa-pāṇiḥ saṃpanna-tāla-dvayasaḥ purastāt
bhīṣmo dhanuṣmānupajānvaratni- raiti sma rāmaḥ pathi jāmadagnyaḥ.
Bhk_2.50
uccairasau rāghavamāhvatedaṃ dhanuḥ sa-bāṇaṃ kuru, sā'tiyāsīḥ.
parākrama-jñaḥ priya-santatis taṃ namraḥ kṣitīndro 'nuninīṣurūce.
Bhk_2.51
aneka-śo nirjita-rājakas tvaṃ, pit natārpsīr nṛpa-rakta-toyaiḥ,
saṃkṣipya saṃrambhama-sadū-vipakṣaṃ, kā ''sthā 'rbhake 'smiṃstava rāma ! rāme.
Bhk_2.52
ajīgaṇad daśarathaṃ na vākyaṃ yadā sa darpeṇa, tadā kumāraḥ
dhanur vyakārkṣīd guru-bāṇa-garbhaṃ, lokānalāvīd vijitāṃśca tasya.
Bhk_2.53
jite nṛpā'rau, sumanībhavanti śabdāyamānānya-śanair-śaṅkam
vṛddhasya rājño 'numate balāni jagāhire 'neka-mukhāni mārgān.
Bhk_2.54
atha puru-java-yogān nedayad dūra-saṃsthaṃ davayadati-rayeṇa prāptamurvī-vibhāgam
klama-rahitamacetan nīrajīkārita-kṣmāṃ, balamupahita-śobhāṃ tūrṇamāyādayodhyām.
Bhk_2.55
Bhk_3
vadhena saṃkhye piśitā'śanānāṃ kṣatrā'ntakasyā 'bhibhavena caiva
āḍhyaṃbhaviṣṇur yaśasā kumāraḥ priyaṃbhaviṣṇur na sa yasya nā''sīt.
Bhk_3.1
tataḥ sucetīkṛta-paura-bhṛtyo "rājye 'bhiṣekṣye sutamitya-nīcaiḥ
āghoṣayan bhūmi-patiḥ samastaṃ bhūyo'pi lokaṃ sumanīcakāra.
Bhk_3.2
ādikṣadādīpta-kṛśānu-kalpaṃ siṃhāsanaṃ tasya sa-pāda-pīṭham
santapta-cāmīkara-valgu-vajraṃ vibhāga-vinyasta-mahārgha-ratnam.
Bhk_3.3
prāsthāpayat pūga-kṛtān sva-poṣaṃ pṛṣṭān prayatnād dṛḍha-gātra-bandhān
sa-bharma-kumbhān puruṣān samantāt patkāṣiṇas tīrtha-jalā'rthamāśu.
Bhk_3.4
ukṣān pracakrur nagarasya mārgān, dhvajān babandhur, mumucuḥ kha-dhūpān,
diśaśca puṣpaiścakarur vicitrai- rartheṣu rājñā nipuṇā niyuktāḥ
Bhk_3.5
mātāmahā''vāsamupeyivāṃsaṃ mohāda-pṛṣṭvā bharataṃ tadānīm
tat kekayī soḍhuma-śaknuvānā vavāra rāmasya vana-prayāṇam.
Bhk_3.6
karṇe-japairāhita-rājya-lobhā straiṇena nītā vikṛtiṃ laghimnā
rāma-pravāse vyamṛśan na doṣaṃ janā'pavādaṃ sa-narendra-mṛtyum
Bhk_3.7
vasūni deśāṃśca nivartayiṣyan rāmaṃ nṛpaḥ saṃgiramāṇa eva
tayā 'vajajñe, bharatā'bhiśeko viṣāda-śaṅkuśca matau nicakhne.
Bhk_3.8
tataḥ pravivrājayiṣuḥ kumāra- mādikṣadasyā 'bhigamaṃ vanāya
saumitri-sītā'nucarasya rājā sumantra-netreṇa rathena śocan.
Bhk_3.9
kecin ninindur nṛpama-praśāntaṃ, vicukruśuḥ kecana sā'sramuccaiḥ,
ūcus tathā 'nye bharatasya māyāṃ, dhik kekayīmityaparo jagāda.
Bhk_3.10
"gato vanaṃ śvo bhaviteti rāmaḥ," śokena dehe janatā 'timātram,
dhīrās tu tatra cyuta-manyavo 'nye dadhuḥ kumārā'nugame manāṃsi.
Bhk_3.11
prasthāsyamānāvupaseduṣas tau śośucyamānānidamūcatus tān,
"kiṃ śocatehā 'bhyudaye batā 'smān niyoga-lābhena pituḥ kṛtā'rthān,
Bhk_3.12
asṛṣṭa yo, yaśca bhayeṣvarakṣīd, yaḥ sarvadā 'smānapuṣat sva-poṣam,
mahopakārasya kimasti tasya tucchena yānena vanasya mokṣaḥ,
Bhk_3.13
vidyut-praṇāśaṃ sa varaṃ pranaṣṭo, yadvordhva-śoṣaṃ tṛṇa-vad viśuṣkaḥ,
arthe durāpe kimuta pravāse na śāsane 'vāsthita yo gurūṇām.
Bhk_3.14
paurā ! nivartadhvamiti nyagādīt, "tātasya śokā'panudā bhaveta,
mā darśatā'nyaṃ bharataṃ ca matto," nivartayetyāha rathaṃ sma sūtam
Bhk_3.15
jñātveṅgitair gatvaratāṃ janānā- mekāṃ śayitvā rajanīṃ sa-pauraḥ
rakṣan vane-vāsa-kṛtād bhayāt tān prātaś chalenā 'pajagāma rāmaḥ
Bhk_3.16
asrākṣurasraṃ karuṇaṃ ruvanto, muhurmuhur nyaśvasiṣuḥ kapoṣṇam,
hā rāma ! hā kaṣṭamiti brunvataḥ parāṅ-mukhais te nyavṛtan manobhiḥ
Bhk_3.17
sūto 'pi gaṅgā-salilaiḥ pavitvā sahā''śvamātmānamanalpa-manyuḥ
sa-sītayo rāghavayoradhīyan śvasan kaduṣṇaṃ puramāviveśa.
Bhk_3.18
pratīya sā pūr dadṛśe janena dyaur bhānu-śītāṃśu-vinākṛteva
rājanya-nakṣatra-samanvitā 'pi śokā'ndhakāra-kṣata-sarva-ceṣṭā.
Bhk_3.19
vilokya rāmeṇa vinā sumantra- macyoṣṭa satvān nṛ-patiś cyutā''śaḥ
madhūni naiṣīd vyalipan na gandhair, mano-rame na vyavasiṣṭa vastre.
Bhk_3.20
āsiṣṭa naikatra śucā, vyaraṃsīt kṛtā'kṛtebhyaḥ kṣiti-pāla-bhāg-bhyaḥ,
sa candanośīra-mṛṇāla-digdhaḥ śokā-gninā 'gād dyu-nivāsa-bhūyam.
Bhk_3.21
vicukruśur bhūmi-pater mahiṣyaḥ, keśāṃl luluñcuḥ, sva-vapūṃṣi jaghnuḥ,
vibhūṣaṇānyunmumucuḥ, kṣamāyā petur, babhañjur valayāni caiva.
Bhk_3.22
tāḥ sāntvayantī bharata-pratīkṣā taṃ bandhu-tā nyakṣipadāśu taile,
dūtāṃśca rājā''tmajamāninīṣūn prāsthāpayan mantri-matena yūnaḥ.
Bhk_3.23
"supto nabhastaḥ patitaṃ nirīkṣāṃ- cakre vivasvantamadhaḥ sphurantam,"
ākhyad vasan mātṛ-kule sakhibhyaḥ paśyan pramādaṃ bharato 'pi rājñaḥ.
Bhk_3.24
aśiśravannātyayikaṃ tametya dūtā yadā 'rthaṃ prayiyāsayantaḥ,
āṃhiṣṭa jātā'ñjihiṣas tadā 'sā- vutkaṇṭhamāno bharato gurūṇām.
Bhk_3.25
bandhūnaśāṅkiṣṭa samākulutvā- dāseduṣaḥ sneha-vaśādapāyam,
gomāyu-sāraṅga-gaṇāś ca samyaṅ nā 'yāsiṣur, bhīmamarāsiṣuśca.
Bhk_3.26
sa proṣivānetya puraṃ pravekṣyan śuśrāva ghoṣaṃ na janaugha-janyam,
ākarṇayāmāsa na veda-nādān, na copalebhe vaṇijāṃ paṇā'yān.
Bhk_3.27
cakranduruccair nṛ-patiṃ sametya taṃ mātaro 'bhyarṇamupāgatā'srāḥ,
purohitā'mātya-mukhāś ca yodhā vivṛddha-manyu-pratipūrṇa-manyā.
Bhk_3.28
didṛkṣamāṇaḥ paritaḥ sa-sītaṃ rāmaṃ yadā naikṣata lakṣmaṇaṃ ca,
rorudyamānaḥ sa tadā'bhyapṛcchad, yathāvadākhyannatha vṛttamasmai.
Bhk_3.29
ābaddha-bhīma-bhrukuṭī-vibhaṅgaḥ śeśvīyamānā'ruṇa-raudra-netraḥ
uccairupālabdha sa kekayīṃ ca, śoke muhuś cāvirataṃ nyamāṅkṣīt.
Bhk_3.30
nṛpā''tmajau cikliśatuḥ sa-sītau, mamāra rājā, vi-dhavā bhavatyaḥ,
śocyā vayaṃ, bhūra-nṛpā, laghutvaṃ kekayyupajñaṃ bata bahvanartham.
Bhk_3.31
naitan mataṃ matkamiti bruvāṇaḥ sahasra-śo 'sau śapathānaśapyat
udvāśyamānaḥ pitaraṃ sa-rāmaṃ luṭhyan sa-śoko bhuvi rorudā-vān.
Bhk_3.32
taṃ susthayantaḥ sacivā narendraṃ didhakṣayantaḥ samudūhurārāt
antyā''hutiṃ hāvayituṃ sa-viprāś cicīṣayanto'dhvara-pātra-jātam.
Bhk_3.33
udakṣipan paṭṭa-dukūla-ketū- navādayan veṇu-mṛdaṅga-kāṃsyam,
kambūṃś ca tārānadhaman samantāt, tathā''nayan kuṅkuma-candanāni.
Bhk_3.34
śrotrā'kṣi-nāsā-vadanaṃ sa-rukmaṃ kṛtvā'jine prāk-śirasaṃ nidhāya
sañcitya pātrāṇi yathā-vidhāna- mṛtvig juhāva jvalitaṃ citā'gnim
Bhk_3.35
kṛteṣu piṇḍodaka-sañcayeṣu, hitvā'bhiṣekaṃ prakṛtaṃ prajābhiḥ
pratyāninīṣur vinayena rāmaṃ prāyādaraṇyaṃ bharataḥ sa-pauraḥ.
Bhk_3.36
śīghrāyamāṇaiḥ kakubho'śnuvānair janaira-panthānamupetya sṛptaiḥ
śokāda-bhūṣairapi bhūś cakāsā- ñcakāra nāgendra-rathā'śva-miśraiḥ.
Bhk_3.37
uccikyire puṣpa-phalaṃ vanāni, sasnuḥ pit n pipriyurāpagāsu,
āreṭuritvā pulinānyaśaṅkaṃ, chāyāṃ samāśritya viśaśramuśca.
Bhk_3.38
saṃprāpya tīraṃ tamasā''pagāyā gaṅgā'mbu-samparka-viśuddhi-bhājaḥ
vigāhituṃ yāmunamabmu puṇyaṃ yayur niruddha-śramavṛttayas te.
Bhk_3.39
īyur bharadvāja-muner niketaṃ, yasmin viśaśrāma sametya rāmaḥ
cyutā'śanāyaḥ phalavad-vibhūtyā vysyannudanyāṃ śiśiraiḥ payobhiḥ.
Bhk_3.40
vācaṃ-yamān sthaṇḍila-śāyinaś ca yuyukṣamāṇānaniśaṃ mumukṣūn
adhyāpayantaṃ vinayāt praṇemuḥ padgā bharadvāja-muniḥ sa-śiṣyaṃ.
Bhk_3.41
ātithyamebhyaḥ parinirvivapsoḥ kalpa-drumā yoga-balena pheluḥ,
dhāma-prathimno mradimā'nvitāni vāsāṃsi ca drāghima-vantyudūhuḥ
Bhk_3.42
ājñāṃ pratīṣur, vinayādupāsthur, jaguḥ sarāgaṃ, nanṛtuḥ sa-hāvam,
sa-vibhramaṃ nemurudāramucus tilottamā''dyā vanitāśca tasmin.
Bhk_3.43
vastrā'nna-pānaṃ śayanaṃ ca nānā kṛtvā'vakāśe ruci-saṃprakwxlqqptam
tān prīti-mānāha munis tataḥ sma "nivadhvamādhvaṃ, pibatā'tta śedhvam.
Bhk_3.44
te bhuktavantaḥ su-sukhaṃ vasitvā vāsāṃsyuṣitvā rajanīṃ prabhāte
drutaṃ samadhvā ratha-vāji-nāgair mandākinīṃ ramya-vanāṃ samīyuḥ.
Bhk_3.45
vaikhānasebhyaḥ śruta-rāma-vārtās tato viśiñjāna-pataktri-saṅgham
abhraṃ-lihā'graṃ ravi-mārga-bhaṅgam ānaṃhire 'driṃ prati citra-kūṭam.
Bhk_3.46
dṛṣṭvorṇuvānān kakubho balaughān vitatya śārṅgaṃ kavacaṃ pinahya
tasthau sisaṃgrāmayiṣuḥ śiteṣuḥ saumitrirakṣi-bhruvamujjihānaḥ
Bhk_3.47
śuklottarāsaṅga-bhṛto vi-śastrān pādaiḥ śanairāpatataḥ pra-manyūn
auhiṣṭa tān vīta-viruddha-buddhīn vivandiṣūn dāśarathiḥ sva-vargyān
Bhk_3.48
sa-mūla-kāṣaṃ cakaṣū rudanto rāmā'ntikaṃ bṛṃhita-manyu-vegāḥ
āvedayantaḥ kṣiti-pālamuccaiḥ- kāraṃ mṛtaṃ rāma-viyoga-śokāt
Bhk_3.49
ciraṃ ruditvā karuṇaṃ sa-śabdaṃ gotrā'bhidhāyaṃ saritaṃ sametya
madhye-jalād rāghava-lakṣmaṇābhyāṃ prattaṃ jalaṃ dvyañjalamantike'pām.
Bhk_3.50
"araṇya-yāne su-kare pitā mā prāyuṅkta, rājye bata duṣ-kare tvām,
mā gāḥ śucaṃ vīra !, bharaṃ vahā 'mum," ābhāṣi rāmeṇa vacaḥ kanīyān.
Bhk_3.51
"kṛtī śrutī vṛddha-mateṣu dhīmāṃs tvaṃ paitṛkaṃ ced vacanaṃ na kuryāḥ,
vicchidyamāne 'pi kule parasya puṃsaḥ kathaṃ syādiha putra-kāmyā.
Bhk_3.52
asmākamuktaṃ bahu manyase ced, yadīśiṣe tvaṃ na mayi sthite ca,
jihreṣya-tiṣṭhan yadi tāta-vākye, jahīhi śaṅkāṃ, vraja, śādhi pṛthvīm."
Bhk_3.53
"vṛddhaurasāṃ rājya-dhurāṃ pravoḍhuṃ kathaṃ kanīyānahamutsaheya,
mā māṃ prayukthāḥ kula-kīrti-lope," prāha sma rāmaṃ bharato'pi dharymam.
Bhk_3.54
"ūrjas-valaṃ hasti-turaṅgametad, amūni ratnāni ca rāja-bhāñji,
rājanyakaṃ caitadahaṃ kṣitīndras tvayi sthite syāmiti śāntamaitat."
Bhk_3.55
iti nigaditavantaṃ rāghavas taṃ jagāda "vraja bharata ! gṛhītvā pāduke tvaṃ madīye,
cyuta-nikhila-viśaṅkaḥ pūjyamāno janaughaiḥ sakala-bhuvana-rājyaṃ kārayā 'sman-matena"
Bhk_3.56
Bhk_4
nivṛtte bharate dhī-mānatre rāmas tapo-vanam
prapede, pūjitas tasmin daṇḍakāraṇyamīyivān.
Bhk_4.1
aṭāṭyamāno 'raṇyānīṃ sa-sītaḥ saha-lakṣmaṇaḥ
balād bubhukṣuṇotkṣipya jahre bhīmena rakṣasā.
Bhk_4.2
avāk-śirasamut-pādaṃ kṛtāntenā 'pi dur-damam
bhaṅktvā bhujau virādhā''khyaṃ taṃ tau bhuvi nicakhnatuḥ.
Bhk_4.3
āṃhiṣātāṃ raghu-vyāghrau śarabhaṅgā''śramaṃ tataḥ
adhyāsitaṃ śriyā brāhmyā śaraṇyaṃ śaraṇaiṣiṇām.
Bhk_4.4
puro rāmasya juhavāñcakāra jvalane vapuḥ
śarabhaṅgaḥ pradiśyā''rāt sutīkṣṇa-muniḥ-ketanam
Bhk_4.5
"yūyaṃ samaiṣyathetyasmi nnāsiṣmahi vayaṃ vane,
dṛṣṭāḥ stha, svasti vo, yāmaḥ sva-puṇya-vijitāṃ gatim"
Bhk_4.6
tasmin kṛśānu-sād-bhūte sutīkṣṇa-muni-sannidhau
uvāsa parṇa-śālāyāṃ bhramannaniśamā''śramān,
Bhk_4.7
vaneṣu vāsateyeṣu nivasan parṇa-saṃstaraḥ
śayyotthāyaṃ mṛgān vidhyannātitheyo vicakrame
Bhk_4.8
ṛg-yajuṣamadhīyānān sāmānyāṃśca samarcayan
bubhuje deva-sāt-kṛtvā śūlyamukhyaṃ ca hema-vān.
Bhk_4.9
vasānas tantraka-nibhe sarvāṅgīṇe taru-tvacau
kāṇḍīraḥ khāḍgakaḥ śārṅgī rakṣan viprāṃstanutra-vān
Bhk_4.10
hitvā''śitaṅgavīnāni phalair yeṣvāśitambhavam,
teṣvasau dandaśūkā'rir vaneśvānabhra nir-bhayaḥ.
Bhk_4.11
vrātīna-vyāla-dīprā'straḥ sutvanaḥ paripūjayan
parṣadvalān mahā-brahmairāṭa naikaṭikā''śramān.
Bhk_4.12
paredyavyadya pūrvedyuranyedyuś cā'pi cintayan
vṛddhi-kṣayau munīndrāṇāṃ priyaṃ-bhāvuka-tāmagāt.
Bhk_4.13
ā-tiṣṭhad-gu japan sandhyā prakrāntāmāyatīgavam
prātastarāṃ patatribhyaḥ prabuddhaḥ praṇaman ravim.
Bhk_4.14
dadṛśe parṇa-śālāyāṃ rākṣasyā 'bhīkayā 'tha saḥ,
bhāryoḍhaṃ tamavajñāya tasthe saumitraye'sakau.
Bhk_4.15
dadhānā vali-bhaṃ madhyaṃ karṇa-jāha-vilocanā
vāka-tvacenā'ti-sarveṇa candra-lekheva pakṣatau
Bhk_4.16
su-pād dvi-rad-nāsorūr mṛdu-pāṇi-talā'ṅguliḥ
prathimānaṃ dadhānena jaghanena ghanena sā
Bhk_4.17
un-nasaṃ dadhatī vaktraṃ śuddha-dal-lola-kuṇḍalam
kurvāṇā paśyataḥ śaṃyūn sragviṇī su-hasā''nanā
Bhk_4.18
prāpya cañcūryamāṇā patīyantī raghūttamam
anukā prārthayāñcakre priyā-kartuṃ priyaṃ-vadā.
Bhk_4.19
"saumitre ! māmupāyaṃsthāḥ kamrāmicchur vaśaṃ-vadām
tvad-bhogīnāṃ saha-carīma-śaṅkaḥ puruṣā''yuṣam."
Bhk_4.20
tāmuvāca sa-"gauṣṭhīne vane strī-puṃsa-bhīṣaṇe
a-sūryaṃ-paśya-rūpā tvaṃ kima-bhīrurarāryase.
Bhk_4.21
mānuṣānabhilaṣyantī rociṣṇur divya-dharmiṇī
tvamapsarāyamāṇeha sva-tantrā kathamañcasi.
Bhk_4.22
ugraṃ-paśyā''kulo 'raṇye śālīna-tva-vivarjitā
kāmuka-prārthanā-paṭvī pativatnī kathaṃ na vā.
Bhk_4.23
rāghavaṃ parṇa-śālāyāmicchā 'nurahasaṃ patim,
yaḥ svāmī mama kāntā-vānaupakarṇika-locanaḥ
Bhk_4.24
vapuś cāndanikaṃ yasya, kārṇaveṣṭakikaṃ mukham,
saṃgrāme sarva-karmīṇau pāṇī yasyaupajānukau.
Bhk_4.25
baddho dur-bala-rakṣā'rthamasir yenopanīvikaḥ,
yaś cāpamāśmana-prakhyaṃ seṣuṃ dhatte'nya-dur-vaham.
Bhk_4.26
jetā yajña-druhāṃ saṃkhye dharma-santāna-sūr vane
prāpya dāra-gavānāṃ yaḥ munīnāma-bhayaṃ sadā"
Bhk_4.27
tato vāvṛtyamānā 'sau rāma-śālāṃ nyavikṣata,
"māmupāyaṃsta rāme"ti vadantī sā''daraṃ vacaḥ
Bhk_4.28
"a-strīko 'sāvahaṃ strī-mān, sa puṣyati-tarāṃ tava
patir"ityabravīd rāmas"tameva vraja, mā mucaḥ."
Bhk_4.29
lakṣmaṇaṃ 'sā vṛṣasyantī mahokṣaṃ gaurivā 'gamat
manmathā''yudha-sampāta-vyathyamāna-matiḥ punaḥ.
Bhk_4.30
tasyāḥ sāsadyamānāyā lolūyā-vān raghūttamaḥ
asiṃ kaukṣeyamudyamya cakārā'pa-nasaṃ mukham.
Bhk_4.31
"ahaṃ śūrpa-ṇakhā nāmnā nūnaṃ nā 'jñāyiṣi tvayā,
daṇḍo 'yaṃ kṣetriyo yena mayyapātī"ti sā 'bravīt.
Bhk_4.32
paryaśāpsīd divi-ṣṭhā 'sau saṃdarśya bhaya-daṃ vapuḥ
apisphavac ca bandhūnāṃ ninaṅkṣur vikramaṃ muhuḥ
Bhk_4.33
khara-dūṣaṇayor bhrātroḥ paryadeviṣṭa sā puraḥ,
vijigrāhayiṣū rāmaṃ daṇḍakāraṇya-vāsinoḥ
Bhk_4.34
"kṛte saubhāgineyasya bharatasya vivāsitau
pitrā daurbhāgineyau yau, paśyataṃ ceṣṭitaṃ tayoḥ.
Bhk_4.35
mama rāvaṇa-nāthāyā bhaginyā yuvayoḥ punaḥ
ayaṃ tāpasakād dhvaṃsaḥ, kṣamadhvaṃ, yadi vaḥ kṣamam.
Bhk_4.36
a-saṃskṛtrima-saṃvyānāvanuptrima-phalāśinau
a-bhṛtrima-parīvārau paryabhūtāṃ tathāpi mām."
Bhk_4.37
"śvaḥśreyasamavāptāsi" bhrātṛbhyāṃ pratyabhāṇi sā
prāṇivas tava mānā'rthaṃ, vrajā''śvasihi, mā rudaḥ.
Bhk_4.38
jakṣimo 'naparādhe'pi narān naktaṃ-divaṃ vayam,
kutas-tyaṃ bhīru ! yat tebhyo druhyadbhyo 'pi kṣamāmahe."
Bhk_4.39
tau caturdaśa-sāhasrabalau niryayatus tataḥ
pāraśvadhika-dhānuṣka-śāktika-prāsikā'nvitau.
Bhk_4.40
atha sampatato bhīmān viśikhai rāma-lakṣmaṇau
bahu-mūrdhno dvi-mūrdhāṃśca tri-mūrdhāś cā 'hatāṃ mṛdhe.
Bhk_4.41
tair vṛkṇa-rugṇa-sambhugna-kṣuṇṇa-bhinna-vipanna-kaiḥ.
nimagnodvigna-saṃhrīṇaiḥ papre dīnaiś ca medinī.
Bhk_4.42
ke-cid vepathumāseduranye davathumuttamam,
sa-raktaṃ vamathuṃ kecid, bhrājathuṃ na ca ke-cana.
Bhk_4.43
mṛgayumiva mṛgo 'tha dakṣiṇermā, diśamiva dāha-vatīṃ marāvudanyan,
raghu-tanayamupāyayau tri-mūrdho, viśabhṛdivogra-mukhaṃ patatri-rājam,
Bhk_4.44
śita-viśikha-nikṛttakṛtsna-vaktraḥ kṣiti-bhṛdiva kṣiti-kampa-kīrṇa-śṛṅgaḥ
bhayamupanidadhe sa rākṣasānām a-khila-kula-kṣaya-pūrva-liṅga-tulyaḥ.
Bhk_4.45
Bhk_5
nirākariṣṇū vartiṣṇū vardhiṣṇū parato raṇam
utpatiṣṇū sahiṣṇū ca ceratuḥ khara-dūṣaṇau.
Bhk_5.1
tau khaḍga-musala-prāsa-cakra-bāṇa-gadā-karau
akārṣṭāmāyudha-cchāyaṃ rajaḥ-santamase raṇe.
Bhk_5.2
atha tīkṣṇā''yasair bānairadhi-marma raghūttamau
vyādhaṃ vyādhama-mūḍhau tau yama-sāc-cakratur dviṣau.
Bhk_5.3
hata-bandhur jagāmā 'sau tataḥ śūrpa-ṇakhā vanāt
pāre-samudraṃ laṅkāyāṃ vasantaṃ rāvaṇāṃ patim.
Bhk_5.4
saṃprāpya rākṣasa-sabhaṃ cakranda krodha-vihvalā,
nāma-grāmamarodīt sā bhrātarau rāvaṇā'ntike.
Bhk_5.5
"daṇḍakānadhyavāttāṃ yau vīra ! rakṣaḥ-prakāṇḍakau,
nṛbhyāṃ saṃkhye'kṛśātāṃ tau sa-bhṛtyau bhūmi-vardhnau.
Bhk_5.6
vigrahas tava śakreṇa bṛhaspati-purodhasā
sārdhaṃ kumāra-senānyā, śūnyaś cā'sīti ko nayaḥ
Bhk_5.7
yadyahaṃ nātha ! nā 'yāsyaṃ vi-nāsā hata-bāndhavā,
nā 'jñāsyas tvamidaṃ sarvaṃ pramādyaṃś cāra-dur-balaḥ.
Bhk_5.8
kariṣyamāṇaṃ vijñeyaṃ kāryaṃ, kiṃ nu kṛtaṃ paraiḥ,
apakāre kṛte 'pyajño vijigīṣur na vā bhavān.
Bhk_5.9
vṛtas tvaṃ pātre-samitaiḥ khaṭvā''rūḍhaḥ pramāda-vān
pāna-śauṇḍaḥ śriyaṃ netā nā 'tyantīna-tvamunmanāḥ
Bhk_5.10
adhvareṣvagnicitvatsu somasutvata āśramān
attuṃ mahendriyaṃ bhāgameti duścyavano 'dhunā,
Bhk_5.11
āmikṣīyaṃ dadhi-kṣīraṃ puroḍāśyaṃ tathauṣadham
havir haiyaṅgavīnaṃ ca nā'pyupaghnanti rākṣasāḥ
Bhk_5.12
yuva-jānir dhanuś-pāṇir bhūmi-ṣṭhaḥ kha-vicāriṇaḥ
rāmo yajña-druho hanti kāla-kalpa-śilīmukhaḥ
Bhk_5.13
māṃsānyoṣṭhā'valopyāni sādhanīyāni devatāḥ
aśnanti, rāmād rakṣāṃsi bibhyaśruvate diśaḥ
Bhk_5.14
kuru buddhiṃ kuśā'griyāmanukāmīna-tāṃ tyaja,
lakṣmīṃ paramparīṇāṃ tvaṃ putra-pautrīṇa-tāṃ naya.
Bhk_5.15
sahāya-vanta udyuktā bahavo nipuṇāś ca yām
śriyamāśāsate, lolāṃ tāṃ haste-kṛtya mā śvasīḥ
Bhk_5.16
lakṣmīḥ puṃ-yogamāśaṃsuḥ kulaṭeva kutūhalāt
antike 'pi sthitā patyuś chalenā'nyaṃ nirīkṣate.
Bhk_5.17
yoṣid-vṛndārikā tasya dayitā haṃsa-gāminī
dūrvā-kāṇḍamiva śyāmā nyagrodha-parimaṇḍalā.
Bhk_5.18
nā''syaṃ paśyati yas tasyā, niṃste danta-cchadaṃ na vā,
saṃśṛṇoti na coktāni, mithyā''sau nihitendriyaḥ.
Bhk_5.19
sāro 'sāvindriyā'rthānāṃ, yasyā 'sau tasya nandathuḥ,
talpe kāntā'ntaraiḥ sārdhaṃ manye 'haṃ dhiṅ nimajjathum.
Bhk_5.20
na taṃ paśyāmi, yasyā 'sau bhaven nodejayā mateḥ
trailokyenā'pi vindas tvaṃ tāṃ krītvā sukṛtī bhava.
Bhk_5.21
naivendrāṇī, na rudrāṇī, na mānavī na rohiṇī,
varuṇānī na, nā 'gnāyī tasyāḥ sīmantinī samā."
Bhk_5.22
pratyūce rākṣasendras tām "āśvasihi, bibheṣi kim,
tyaja naktañcari ! kṣobhaṃ, vācāṭe ! rāvaṇo hyaham.
Bhk_5.23
māmupāsta didṛkṣā-vān yāṣṭīka-vyāhato hariḥ
ājñā-lābhonmukho dūrāt kākṣeṇā 'nādarekṣitaḥ
Bhk_5.24
virugṇo-dagra-ghārā'gnaḥ kuliśo mama vakṣasi
a-bhinnaṃ śata-dhā ''tmānaṃ manyate balinaṃ balī.
Bhk_5.25
kṛtvā laṅkādrumā''lānamahamairāvataṃ gajam
bandhane 'nupayogi-tvān nataṃ tṛṇa-vadatyajam.
Bhk_5.26
āhopuruṣikāṃ paśya mama, sad-ratna-kānti-bhiḥ
dhvastā'ndhakāre 'pi pure pūrṇendoḥ sannidhiḥ sadā.
Bhk_5.27
hṛta-ratnaś cyutodyogo rakṣobhyaḥ kara-do divi
pūtakratāyīmabhyeti sa-trapaḥ kiṃ na gotra-bhit.
Bhk_5.28
a-tulya-mahasā sārdhaṃ rāmeṇa mama vigrahaḥ
trapā-karas, tathāpyeṣa yatiṣye tad-vinigrahe."
Bhk_5.29
utpatya khaṃ daśa-grīvo mano-yāyī śitā'stra-bhṛt
samudra-savidhā''vāsaṃ mārīcaṃ prati cakrame.
Bhk_5.30
sampatya tat-sanīḍe-sau taṃ vṛttāntamaṣiṣravat,
trasnunā'tha śrutā'rthena tenā'gādi daśā''nanaḥ.
Bhk_5.31
"antardhatsva raghu-vyāghrāt tasmāt tvaṃ rākṣaseśvara !,
yo raṇne durupasthāno hasta-rodhaṃ dadhad dhanuḥ,
Bhk_5.32
bhavantaṃ kārtavīryo yo hīna-sandhimacīkarat,
jigāya tasya hantāraṃ sa rāmaḥ sārvalaukikam.
Bhk_5.33
yamā''sya-dṛśvarī tasya tāḍakā vetti vikramam.
śūraṃ-manyo raṇāc cā'haṃ nirastaḥ siṃha-nardinā.
Bhk_5.34
na tvaṃ tenā 'nvabhāviṣṭhā, nā 'nvabhāvi tvayā 'pyasau,
anubhūto mayā cā 'sau, tena cā 'nvabhaviṣyaham,
Bhk_5.35
adhyaṅ śastra-bhṛtāṃ rāmo, nyañcas taṃ prāpya mad-vidhāḥ,
sa kanyā-śulkamabhanaṅ mithilāyāṃ makhe dhanuḥ
Bhk_5.36
saṃ-vittaḥ saha-yudhvānau tac-chaktiṃ khara-dūṣaṇau,
yajvānaś ca sa-sutvāno, yānagopīn makheṣu saḥ.
Bhk_5.37
sukha-jātaḥ surā-pīto nṛ-jagdho mālya-dhārayaḥ
adhi-laṅkaṃ striyo dīvya, mā ''rabdhā bali-vigraham."
Bhk_5.38
taṃbhītaṃ-kāramākruśya rāvaṇaḥ pratyabhāṣata
"yāta-yāmaṃ vijitavān sa rāmaṃ yadi, kiṃ tataḥ
Bhk_5.39
aghāni tāḍakā tena lajjā-bhaya-vibhūṣaṇā,
strī-jane yadi tac chlāghyaṃ, dhig lokaṃ kṣudra-mānasam.
Bhk_5.40
yad gehe-nardinamasau śarair bhīrumabhāyayat
ku-brahma-yajña-ke rāmo bhavantaṃ, pauruṣaṃ na tat.
Bhk_5.41
cira-kāloṣitaṃ jīrṇaṃ kīṭa-niṣkuṣitaṃ dhanuḥ
kiṃ citraṃ yadi rāmeṇa bhagnaṃ kṣatriya-kā'ntike.
Bhk_5.42
vana-tāpasa-ke vīrau vipakṣe galitā''darau
kiṃ citraṃ yadi sā'vajñau mamratuḥ khara-dūṣaṇau.
Bhk_5.43
tvaṃ ca bhīruḥ su-durbuddhe ! nityaṃ śaraṇa-kāmyasi,
guṇāṃś cā'pahnuṣe'smākaṃ, stauṣi śatrūṃś ca naḥ sadā.
Bhk_5.44
śīrṣac-chedyamato'haṃ tvā karomi kṣiti-vardhanam,
kārayiṣyāmi vā kṛtyaṃ vijighṛkṣur vanaukasau.
Bhk_5.45
tamudyata-niṣātā'siṃ pratyuvāca jijīviṣuḥ
mārīco 'nunayaṃs trāsād "abhyamitryo bhavāmi te.
Bhk_5.46
harāmi rāma-saumitrī mṛgo bhūtvā mṛga-dyuvau,
udyogamabhyamitrīṇo yatheṣṭaṃ tvaṃ ca saṃ-tanu."
Bhk_5.47
tataś citrīyamāṇo 'sau hema-ratna-mayo mṛgaḥ
yathāmukhīnaḥ sītāyāḥ pupluve bahu lobhayan.
Bhk_5.48
tenā 'dudyūṣayad rāmaṃ mṛgeṇa mṛga-locanā
maithilī vipuloraskaṃ prāvuvūrṣur mṛgā'jinam.
Bhk_5.49
yoga-kṣema-karaṃ kṛtvā sītāyā lakṣmaṇaṃ tataḥ
mṛgasyā'nupadī rāmo jagāma gaja-vikramaḥ
Bhk_5.50
sthāyaṃ sthāyaṃ kvacid yāntaṃ krāntvā krāntvā sthitaṃ kvacit
vīkṣamāṇo mṛgaṃ rāmaś citra-vṛttiṃ visiṣmiye.
Bhk_5.51
ciraṃ kliśitvā marmā-vid rāmo vilubhita-plavam
śabdāyamānamavyātsīt bhaya-daṃ kṣaṇadā-caram.
Bhk_5.52
śrutvā visphūrjathu-prakhyaṃ ninādaṃ paridevinī
matvā kaṣṭa-śritaṃ rāmaṃ saumitriṃ gantumaijihat.
Bhk_5.53
"eṣa prāvṛṣi-jā'mbho-da- nādī bhrātā virauti te,
jñāteyaṃ kuru saumitre ! bhayāt trāyasva rāghavam."
Bhk_5.54
"rāma-saṃghuṣitaṃ naitan, mṛgasyaiva vivañciṣoḥ
rāma-svanita-saṅkāśaḥ svān", ityavadat sa tām.
Bhk_5.55
"āpyāna-skandha-kaṇṭhāṃ'saṃ ruṣitaṃ sahituṃ raṇe
prorṇuvantaṃ diśo bāṇaiḥ kākutsthaṃ bhīru ! kaḥ kṣamaḥ
Bhk_5.56
dehaṃ bibhnakṣura-strā'gnau mṛgaḥ prāṇair dideviṣan
jyā-ghṛṣṭa-kaṭhinā'ṅguṣṭhaṃ rāmamāyān mumūrṣayā.
Bhk_5.57
śatrūn bhīṣayamāṇaṃ taṃ rāmaṃ vismāpayeta kaḥ,
mā sma bhaiṣīs, tvayā 'dyaiva kṛtā'rtho drakṣyate patiḥ"
Bhk_5.58
"yāyās tvamiti kāmo me, gantumutsahase na ca,
icchuḥ kāmayituṃ tvaṃ mām", ityasau jagade tayā.
Bhk_5.59
mṛṣodyaṃ pravadantīṃ tāṃ satya-vadyo raghūttamaḥ
niragāt "śatru-hastaṃ tvaṃ yāsyasī"ti śapan vaśī.
Bhk_5.60
gate tasmin, jala-śuciḥ śuddha-dan rāvaṇaḥ śikhī
jañjapūko 'kṣa-mālā-vān dhārayo mṛdalābunaḥ
Bhk_5.61
kamaṇḍalu-kapālena śirasā ca mṛjā-vatā
saṃvastrya lākṣike vastre mātrāḥ saṃbhāṇḍya daṇḍa-vān
Bhk_5.62
adhīyannātma-vid vidyāṃ dhārayan maskari-vratam
vadan bahvaṅguli-sphoṭaṃ bhrū-kṣepaṃ ca vilokayan
Bhk_5.63
saṃdidarśayiṣuḥ sāma nijuhnūṣuḥ kṣapāṭa-tām
caṃkramā-vān samāgatya sītāmūce"sukhābhava."
Bhk_5.64
sāyaṃ-tanīṃ tithi-praṇyaḥ paṅkajānāṃ divā-tanīm
kāntiṃ kāntyā sadā-tanyā hrepayantī śuci-smitā.
Bhk_5.65
kā tvamekākinī bhīru ! niranvaya-jane vane,
kṣudhyanto 'pyaghasan vyālās tvāma-pālāṃ kathaṃ na vā.
Bhk_5.66
hṛdayaṃ-gama-mūrtis tvaṃ subhagaṃ-bhāvukaṃ vanam
kurvāṇā bhīmamapyetad vadā 'bhyaiḥ kena hetunā.
Bhk_5.67
sukṛtaṃ priya-kārī tvaṃ kaṃ harasyupatiṣṭhase,
puṇya-kṛc cāṭu-kāras te kiṅkaraḥ surateṣu kaḥ.
Bhk_5.68
pari-paryudadhe rūpamā-dyu-lokāc ca dur-labham.
bhāvatkaṃ dṛṣṭavatsvetadasmāsvadhi su-jīvitam.
Bhk_5.69
āpīta-madhukā bhṛṅgaiḥ sudivevā'ravindinī
sat-parimala-lakṣmīkā nā '-puṃskā'sīti me matiḥ.
Bhk_5.70
mithyaiva śrīḥ śriyaṃ-manyā, śrīman-manyo mṛṣā hariḥ,
sākṣāt-kṛtyā'bhimanye'haṃ tvāṃ harantīṃ śriyaṃ śriyaḥ
Bhk_5.71
nodakaṇṭhiṣyatā 'tyarthaṃ, tvāmaikṣiṣyata cet smaraḥ,
khelāyannaniśaṃ nāpi sajūḥ-kṛtya ratiṃ vaset,
Bhk_5.72
valgūyantīṃ vilokya tvāṃ strī na mantūyatīha kā,
kāntiṃ nā'bhimanāyeta ko vā sthāṇu-samo 'pi te.
Bhk_5.73
duḥkhāyate janaḥ sarvāh, sa evaikaḥ sukhāyate,
yasyotsukāyamānā tvaṃ na pratīpāyase'ntike.
Bhk_5.74
kaḥ. paṇḍitāyamānas tvā- mādāyā''miṣa-sannibhām
trasyan vairāyamāṇebhyaḥ śūnyamanvavasad vanam."
Bhk_5.75
ojāyamānā tasyā 'rdhyaṃ praṇīya janakā''tmajā
uvāca daśamūrdhānaṃ sā''darā gadgadaṃ vacaḥ
Bhk_5.76
"mahā-kulīna aikṣvāke vaṃśe dāśarathir mama
pituḥ priyaṃ-karo bhartā kṣemaṃ-kāras tapasvinām.
Bhk_5.77
nihantā vaira-kārāṇāṃ satāṃ bahu-karaḥ sadā
pāraśvadhika-rāmasya śakteranta-karo raṇe
Bhk_5.78
adhvareṣviṣṭināṃ pātā pūrtī karmasu sarvadā
pitur niyogād rāja-tvaṃ hitvā yo'bhyāgamad vanam
Bhk_5.79
pitatri-kroṣṭu-juṣṭāni rakṣāṃsi bhaya-de vane
yasya bāṇa-nikṛttāni śreṇī-bhūtāni śerate.
Bhk_5.80
dīvyamānaṃ śitān bāṇānasyamānaṃ mahā-gadāḥ
nighnānaṃ śātravān rāmaṃ kathaṃ tvaṃ nā'vagacchasi.
Bhk_5.81
bhrātari nyasya yāto māṃ mṛgāvin mṛgayāmasau,
eṣituṃ preṣito yāto mayā tasyā 'nu-jo vanam
Bhk_5.82
athā ''yasyan kaṣāyā'kṣaḥ syanna-sveda-kaṇolbaṇaḥ
saṃdarṣitā''ntarākūtas tāmavādīd daśānanaḥ,
Bhk_5.83
"kṛte kāniṣṭhineyasya jyaiṣṭhineyaṃ vivāsitam
ko nagna-muṣita-prakhyaṃ bahu manyeta rāghavam.
Bhk_5.84
rākṣasān baṭu-yajñeṣu piṇḍī-śūrān nirastavān
yadyasau kūpa-māṇḍūki ! tavaitāvati kaḥ smayaḥ
Bhk_5.85
mat-parākrama-saṃkṣipta-rājya-bhoga-paricchadaḥ
yuktaṃ mamaiva kiṃ vaktuṃ daridrāti yathā hariḥ
Bhk_5.86
nir-laṅko vimadaḥ svāmī dhanānāṃ hṛta-puṣpakaḥ
adhyāste 'ntar-giraṃ yasmāt, kas tan nā 'vaiti kāraṇam.
Bhk_5.87
bhinna-nauka iva dhyāyan mat-to bibhyad yamaḥ svayam
kṛṣṇi-mānaṃ dadhānena mukhenā ''ste nirudyatiḥ
Bhk_5.88
samudropatyakā haimī parvatā'dhityakā purī
ratna-pārāyaṇaṃ nāmnā laṅketi mama maithili !
Bhk_5.89
āvāse sikta-saṃmṛṣṭe gandhais tvaṃ lipta-vāsitā
ārpitoru-sugandhi-srak tasyāṃ vasa mayā saha.
Bhk_5.90
saṃgaccha pauṃsni ! straiṇaṃ māṃ yuvānaṃ taruṇī śubhe !
rāghavaḥ proṣya-pāpīyān, jahīhi tama-kiṃ-canam.
Bhk_5.91
aśnīta-pibatīyantī prasitā smara-karmaṇi
vaśe-kṛtya daśa-grīvaṃ modasva vara-mandire.
Bhk_5.92
mā sma bhūr grāhiṇī bhīru ! gantumutsāhinī bhava,
udbhāsinī ca bhūtvā me vakṣaḥsaṃmārdinī bhava."
Bhk_5.93
tāṃ prātikūlikīṃ matvā jihīrṣur bhīma-vigrahaḥ
bāhūpapīḍamāśliṣya jagāhe dyāṃ niśā-caraḥ
Bhk_5.94
trasyantīṃ tāṃ samādāya yato rātriṃ-carā''layam
tūṣṇīṃ-bhūya bhayādāsāṃcakrire mṛgapakṣiṇaḥ
Bhk_5.95
uccai rārasyamānāṃ tāṃ kṛpaṇāṃ rāma-lakṣmaṇau
jaṭāyuḥ prāpa pakṣīndraḥ paruṣaṃ rāvaṇaṃ vadan.
Bhk_5.96
iti prakīrṇa-kāṇḍaḥ prathamaḥ samāptaḥ
ataḥ paramadhikāra-kāṇḍam
"dviṣan ! vane-carā'gryāṇāṃ tvamādāya-caro vane
agre-saro jaghanyānāṃ mā bhūḥ pūrva-saro mama.
Bhk_5.97
yaśas-kara-samācāraṃ khyātaṃ bhūvi dayā-karam
piturvākya-karaṃ rāmaṃ dhik tvāṃ dunvantama-trapam
Bhk_5.98
ahamanta-karo nūnaṃ dhvāntasyeva divā-karaḥ
tava rākṣasa ! rāmasya neyaḥ karma-karopamaḥ
Bhk_5.99
satāmaruṣ-karaṃ pakṣī vaira-kāraṃ narā'śinam
hantuṃ kalaha-kāro'sau śabda-kāraḥ papāta kham.
Bhk_5.100
ataḥ paraṃ prakīrṇakāḥ
dhunvan sarva-pathīnaṃ khe vitānaṃ pakṣayorasau
māṃsa-śoṇita-saṃdarśaṃ tuṇḍa-ghātamayudhyata.
Bhk_5.101
na bibhāya, na jihrāya, na caklāma, na vivyathe
āghnāno vidhyamāno vā raṇān nivavṛte na ca.
Bhk_5.102
piśāca-mukha-dhaureyaṃ sa-cchatra-kavacaṃ ratham
yudhi kad-ratha-vad bhīmaṃbabhañja dhvaja-śālinam
Bhk_5.103
ataḥ paraṃ āmadhikāraḥ
saṃtrāsayāṃcakārā'riṃ, surān piprāya paśyataḥ,
sa tyājayāṃcakārā'riṃ sītāṃ viṃśati-bāhunā.
Bhk_5.104
a-sīto rāvaṇaḥ kāsāṃcakre śastrair nirākulaḥ,
bhūyas taṃ bhedikāṃcakre nakha-tuṇḍā''yudhaḥ kha-gaḥ.
Bhk_5.105
hantuṃ krodha-vaśādīhāṃcakrāte tau paraspasam,
na vā palāyāṃcakre vir dayāṃcakre na rākṣasaḥ.
Bhk_5.106
upāsāṃcakrire draṣṭuṃ deva-gandharva-kinnarāḥ,
chalena pakṣau lolūyāṃcakre kravyāt patatriṇaḥ
Bhk_5.107
praluṭhitamavanau vilokya kṛttaṃ daśa-vadanaḥ kha-carottamaṃ prahṛṣyan
ratha-varamadhiruhya bhīma-dhuryaṃ sva-puramagāt parigṛhya rāma-kāntām.
Bhk_5.108
Bhk_6
oṣāṃcakāra kāmā'gnir daśā-vaktramahar-niśam.
vidāṃcakāra vaidehīṃ rāmādanya-nirutsukām.
Bhk_6.1
prajāgarāṃcakārārerīhāsvaniśamādarāt,
prabibhayāṃcakārā 'sau kākutsthādabhiśaṅkitaḥ.
Bhk_6.2
na jihrayāṃcakārā 'tha sītāmabhyartha tarjitaḥ.
nāpyūrjāṃ bibharāmāsa vaidehyāṃ prasito bhṛśam.
Bhk_6.3
vidāṃkurvantu rāmasya vṛttamityavadat svakān,
rakṣāṃsi rakṣituṃ sītāmāśiṣac ca prayatnavān.
Bhk_6.4
atha prakīrṇakāḥ
rāmo 'pi hata-mārīco nivartsyan khara-nādinaḥ
kroṣṭūn samaśṛṇot krūrān rasato 'śubha-śaṃsinaḥ
Bhk_6.5
āśaṅkamāno vaidehīṃ khāditāṃ nihatāṃ mṛtām
sa śatru-ghnasya sodaryaṃ dūrādāyāntamaikṣata.
Bhk_6.6
sītāṃ saumitriṇā tyaktāṃ sadhrīcīṃ trasnumekikāṃ
vijñāyā 'maṃsta kākutsthaḥ"kṣaye kṣemaṃ sadurlabham."
Bhk_6.7
ataḥ paraṃ duhādiḥ
so'pṛcchal lakṣmaṇaṃ sītāṃ yācamānaḥ śivaṃ surān,
rāmaṃ yathāsthitaṃ sarvaṃ brātā brūte sma vihvalaḥ
Bhk_6.8
saṃdṛśya śaraṇaṃ śūnyaṃ bhikṣamāṇo vanaṃ priyām
prāṇān duhannivā ''tmānaṃ śokaṃ cittamavārudhat.
Bhk_6.9
"gatā syādavacinvānā kusumānyāśrama-drumān.
ā yatra tāpasān dharmaṃ sutīkṣṇaḥ śāsti, tatra sā.
Bhk_6.10
ataḥ paraṃ prakīrṇakāḥ
āḥ, kaṣṭaṃ, bata, hī-citraṃ, hūṃ, mātar, daivatāni dhik,
hā pitaḥ !, kvā 'si he su-bhru !," bahvevaṃ vilalāpa saḥ,
Bhk_6.11
ihā ''siṣṭhā 'śayiṣṭeha sā, sa-khelamito 'gamat,
aglāsīt saṃsmarannitthaṃ maithilyā bharatā'grajaḥ.
Bhk_6.12
"idaṃ naktaṃ-tanaṃ dāma pauṣpametad divā-tanam,
śucevodbadhya śākhāyāṃ praglāyati tayā vinā,
Bhk_6.13
aikṣiṣmahi muhuḥ suptāṃ yāṃ mṛtā ''śaṅkayā vayam,
a-kāle durmaramaho, yaj jīvāmas tayā vinā,
Bhk_6.14
a-kṣemaḥ parihāso 'yaṃ. parīkṣāṃ mā kṛthā mama,
matto mā 'ntirdhathāḥ sīte ! mā raṃsthā jīvitena naḥ,
Bhk_6.15
ataḥ paraṃ sijadhikāraḥ
ahaṃ nyavadhiṣaṃ bhīmaṃ rākṣasaṃ krūra vikramam,
mā ghukṣaḥ patyurātmānaṃ, mā na ślikṣaḥ priyaṃ priye.
Bhk_6.16
mā sma drākṣīr mṛṣā doṣaṃ, bhaktaṃ mā māticikliśaḥ,
śailaṃ nyaśiśriyad vāmā, nadīṃ, nu pratyadudruvat.
Bhk_6.17
ai vācaṃ dehi. dhairyaṃ nas tava hetorasusruvat.
tvaṃ no matimivā 'ghāsīr naṣṭā, prāṇānivā'dadhaḥ.
Bhk_6.18
rudato 'śiśvayac cakṣu rāsyaṃ hetos tavā 'śvayīt,
mriye 'haṃ, māṃ nirāsthaś cen, mā na vocaś cikīrṣitam.
Bhk_6.19
lakṣmaṇā ''cakṣva, yadyākhyat sā kiñcit kopa-kāraṇam,
doṣe pratisamādhāna majñāte kriyatāṃ katham.
Bhk_6.20
iha sā vyalipad gandhaiḥ, snāntīhā'bhyaṣicaj jalaiḥ,
ihā 'haṃ draṣṭumāhvaṃ tāṃ," smarannevaṃ mumoha saḥ
Bhk_6.21
tasyā 'lipata śokā'gniḥ svāntaṃ kāṣṭhamiva jvalan,
aliptevā 'nilaḥ śīto vane taṃ, na tvajihladat.
Bhk_6.22
snānabhyaṣicatā 'mbho 'sau rudan dayitayā vinā
tathā 'bhyaṣikta vārīṇi pitṛbhyaḥ śoka-mūrcchitaḥ
Bhk_6.23
tathā '' rto 'pi kriyāṃ dharmyāṃ sa kāle nā 'mucat kvacit,
mahatāṃ hi kriyā nityā chidre naivā 'vasīdati.
Bhk_6.24
āhvāsta sa muhuḥ śūrān, muhurāhvata rākṣasān,
"eta sītādruhaḥ saṃkhye, pratyartayata rāghavam,
Bhk_6.25
sva-poṣamapuṣad yuṣmān yā pakṣi-mṛga-śāvakāḥ !
adyutac cendunā sārdhaṃ, tāṃ prabrūta, gatā yataḥ."
Bhk_6.26
girimanvasṛpad rāmo lipsur janaka-saṃbhavām,
tasminnāyodhanaṃ vṛttaṃ lakṣmaṇāyā'śiṣan mahat
Bhk_6.27
"sītāṃ jighāṃsū saumitre ! rākṣasāvāratāṃ dhruvam,
idaṃ śoṇitamabhyagraṃ saprahāre 'cyutat tayoḥ.
Bhk_6.28
idaṃ kavacamacyotīt, sā'śvo 'yaṃ cūrṇīto rathaḥ,
ehyamuṃ girimanveṣṭumavagāhāvahe drutam
Bhk_6.29
manyur manye mamā 'stambhīd, viṣādo 'stabhadudyatim,
ajārīdiva ca prajñā, balaṃ śokāt tathājarat.
Bhk_6.30
gṛdhrasyehāśvatāṃ pakṣau kṛtau, vīkṣasva lakṣmaṇa !
jighatsor nūnamāpādi dhvaṃso 'yaṃ tāṃ niśā-carāt."
Bhk_6.31
kruddho 'dīpi raghu-vyāghro, rakta-netro 'jani kṣaṇāt,
ubodhi duḥsthaṃ trailokyaṃ, dīptairāpūri bhānu-vat.
Bhk_6.32
atāyyasyottamaṃ satvamapyāyi kṛta-kṛtya-vat,
upācāyiṣṭa sāmarthyaṃ tasya saṃrambhiṇo mahat.
Bhk_6.33
adohīva viṣādo 'sya, samaruddheva vikramaḥ,
samabhāvi ca kopena, nyaśvasīc cā''yataṃ muhuḥ.
Bhk_6.34
athā ''lambya dhanū rāmo jagarja gaja-vikramaḥ,
"ruṇadhmi savitur mārgaṃ, bhinadmi kula-parvatān.
Bhk_6.35
riṇacmi jaladhes toyaṃ, vivinacmi divaḥ surān,
kṣuṇadmi sarpān pātāle, chinadmi kṣaṇadā-carān.
Bhk_6.36
yamaṃ yunajmi kālena samindhāno 'stra-kauśalam,
śuṣka-peṣaṃ pinaṣmyurvīmakhindānaḥ sva-tejasā
Bhk_6.37
bhūtiṃ tṛṇadmi yakṣāṇāṃ, hinasmīndrasya vikramam,
bhanajmi sarva-maryādās, tanacmi vyoma vistṛtam
Bhk_6.38
na tṛṇehmīti loko 'yaṃ māṃ vinte niṣ-parākram,"
evaṃ vadan dāśarathirapṛṇag dhanuśā śaraṃ.
Bhk_6.39
nyavartayat sumitrā-bhūs taṃ cikīrṣuṃ jagat-kṣayam,
aikṣetāmāśramādārād girikalpaṃ patatriṇam
Bhk_6.40
taṃ sītā-ghātinaṃ matvā hantuṃ rāmo 'bhyadhāvata,
"mā vadhiṣṭhā jaṭāyuṃ māṃ sītāṃ rāmā 'hamaikṣiṣi."
Bhk_6.41
upāsthitaivamukte taṃ sakhāyaṃ rāghavaḥ pituḥ,
papraccha jānakī-vārtāṃ saṃgrāmaṃ ca patatriṇam.
Bhk_6.42
tato rāvaṇamākhyāya dviṣantaṃ patatāṃ varaḥ
vraṇa-vedanayā glāyan mamāra giri-kandare,
tasyāgnyambu-kriyāṃ kṛtvā pratasthāte punar vanam.
Bhk_6.43
satvānajasraṃ ghoreṇa balā'pakarṣamaśnatā
kṣudhyatā jagṛhāte tau rakṣasā dīrgha-bāhunā.
Bhk_6.44
bhujau cakṛtatus tasya nistriṃśābhyāṃ raghūttmau,
sa chinna-bāhurapatad vihvalo hvalayan bhuvam.
Bhk_6.45
iti prakīrṇakāḥ
atha kṛtyā'dhikāraḥ
praṣṭavyaṃ pṛcchatas tasya kathanīyamavīvacat
ātmānaṃ vana-vāsaṃ ca jeyaṃ cā 'riṃ raghūttamaḥ
Bhk_6.46
"labhyā kathaṃ nu vaidehī, śakyo draṣṭuṃ kathaṃ ripuḥ,
sahyaḥ kathaṃ viyogaś ca, gadyametat tvayā mama."
Bhk_6.47
"ahaṃ rāma ! śriyaḥ putro madya-pīta iva bhraman,
pāpa-caryo muneḥ śāpāj jāta" ityavadat sa tam.
Bhk_6.48
"prayātas tava yamyatvaṃ śastra-pūto bravīmi te,
rāvaṇena hṛtā sītā laṅkāṃ nītā surāriṇā.
Bhk_6.49
ṛṣyamūke 'navadyo 'sti paṇya-bhrātṛ-vadhaḥ kapiḥ
sugrīvo nāma, varyo 'sau bhavatā cāru-vikramaḥ.
Bhk_6.50
tena vahyena hantāsi tvamaryaṃ puruṣā'śinām
rākṣasaṃ krūra-karmāṇaṃ śakrā'riṃ dūra-vāsinam.
Bhk_6.51
āste smaran sa kāntāyā hṛtāyā vālinā kapiḥ
vṛṣo yathopasaryāyā goṣṭhe gor daṇḍa-tāḍitaḥ.
Bhk_6.52
tena saṅgatamāryeṇa rāmā 'jaryaṃ kuru drutam.
laṅkāṃ prāpya tataḥ pāpaṃ daśa-grīvaṃ haniṣyasi.
Bhk_6.53
anṛtodyaṃ na tatrāsti, satya-vadyaṃ bravīmyaham.
mitra-bhūyaṃ gatas tasya ripu-hatyāṃ kariṣyasi.
Bhk_6.54
ādṛtyas tena vṛtyena stutyo juṣyeṇa saṃgataḥ
ityaḥ śiṣyeṇa guruvad gṛdhyamarthamavāpsyasi.
Bhk_6.55
nā'kheyaḥ sāgaro 'pyanyas tasya sad-bhṛtya-śālinaḥ,
manyus tasya tvayā mārgyo, mṛjyaḥ śokaś ca tena te."
Bhk_6.56
sa rājasūyayājīva tejasā sūrya-sannibhaḥ
a-mṛṣodyaṃ vadan rucyo jagāhe dyāṃ niśā-caraḥ
Bhk_6.57
a-kṛṣṭa-pacyāḥ paśyantau tato dāśarathī latāḥ
ratnā'nna-pāna-kupyānāmāṭatur naṣṭasaṃsmṛtī.
Bhk_6.58
samuttarantāva-vyathyau nadān bhidyoddhya-sannibhān
sidhya-tārāmiva khyātāṃ śabarīmāpatur vane.
Bhk_6.59
vasānāṃ valkale śūddhe vipūyaiḥ kṛta-mekhalām
kṣāmāmañjana-piṇḍā''bhā daṇdinīmajinā ''starām
Bhk_6.60
pragṛhya-pada-vat sādhvīṃ spaṣṭa-rūpāma-vikriyām
a-gṛhyāṃ vīta-kāma-tvād deva-gṛhyāma-ninditām
Bhk_6.61
dharma-kṛtya-ratāṃ nityama-kṛṣya-phala-bhojanām
dṛṣṭvā tāmamucad rāmo yugyā''yāta iva śramam.
Bhk_6.62
sa tāmūce 'tha-"kaccit tvamamāvāsyā-samanvaye
pit ṇāṃ kuruṣe kāryama-pākyaiḥ svādubhiḥ phalaiḥ
Bhk_6.63
avaśya-pāvyaṃ pavase kaccit tvaṃ deva-bhāgghviḥ,
āsāvyamadhvare somaṃ dvijaiḥ kaccin namasyasi.
Bhk_6.64
ācāmyaṃ saṃdhyayoḥ kaccit satyak te na prahīyate,
kaccidagnimivā ''nāyyaṃ kāle saṃmanyase 'tithim.
Bhk_6.65
na praṇāyyo janaḥ kaccin nikāyyaṃ te 'dhitiṣṭhati
deva-kārya-vighātāya dharmadrohī mahodaye !
Bhk_6.66
kuṇḍa-pāyya-vatāṃ kaccidagnicityā-vatāṃ tathā
kathābhī ramase nityamupacāyya-vatāṃ śubhe !
Bhk_6.67
atha prakīrṇakāḥ
vardhate te tapo bhīru ! vyajeṣṭhā vighna-nāyakān,
ajaiṣīḥ kāmasaṃmohau, saṃprāpthā vinayena vā.
Bhk_6.68
nā ''yasyasi tapasyantī, gurūn samyagatūtuṣaḥ
yamān nodavijiṣṭhās tvaṃ, nijāya tapase 'tuṣaḥ"
Bhk_6.69
athā'rdhyaṃ madhuparkā''dyamupanīyā ''darādasau
arcayitvā phalairarcyau sarvatrā ''khyadanāmayam.
Bhk_6.70
ataḥ paraṃ kṛdadhikāraḥ
"sakhyasya tava sugrīvaḥ kārakaḥ kapi-nandanaḥ,
drutaṃ draṣṭāsi maithilpāḥ," saivamuktvā tiro 'bhavat.
Bhk_6.71
nandanāni munīndrāṇāṃ ramaṇāni vanaukasām
vanāni bhejatur vīrau tataḥ pāmpāni rāghavau.
Bhk_6.72
"bhṛṅgā''lī-kokila-kruṅbhir vāśanaiḥ paśya lakṣmaṇa !
rocanair bhūṣitāṃ pampā- masmākaṃ hṛdayāvidham
Bhk_6.73
paribhāvīṇi tārāṇāṃ paśya manthīni cetasām
udbhāsīni jale-jāni dunvanty-adayitaṃ janam
Bhk_6.74
sarvatra dayitā'dhīnaṃ su-vyaktaṃ rāmaṇīyakam
yena jātaṃ priyā'pāye kad-vadaṃ haṃsa-kokilam.
Bhk_6.75
pakṣibhir vitṛdair yūnā śākhibhiḥ kusumotkiraiḥ
a-jño yo, yasya vā nā 'sti priyaḥ, praglo bhaven na saḥ.
Bhk_6.76
dhvanīnāmuddhamairebhir madhūnāmuddhayair bhṛśam
ājighraiḥ puṣpa-gandhānāṃ patagair glapitā vayam.
Bhk_6.77
dhārayaiḥ kusumormīṇāṃ pārayair bādhituṃ janān
śākhibhir hā hatā bhūyo hṛdayānāmudejayaiḥ
Bhk_6.78
dadair duḥkhasya mādṛgbhyo dhāyairāmodamuttamam
limpairiva tanor vātaiś cetayaḥ syāj jvalo na kaḥ.
Bhk_6.79
avaśyāya-kaṇā''srāvāś cāru-muktā-phala-tviṣaḥ
kurvanti citta-saṃsrāvaṃ calat-parṇā'gra-saṃbhṛtāḥ
Bhk_6.80
avasāyo bhaviṣyāmi duḥkhasyā 'sya kadā nvaham,
na jīvasyā 'vahāro māṃ karoti sukhinaṃ yamaḥ
Bhk_6.81
dahye 'haṃ madhuno lehair dāvairugrair yathā giriḥ,
nāyaḥ ko'tra sa, yena syāṃ batā 'haṃ vigata-jvaraḥ
Bhk_6.82
samāviṣṭaṃ graheṇeva grāheṇevā ''ttamarṇave
dṛṣṭvā gṛhān smarasyeva vanā'ntān mama mānasam
Bhk_6.83
vātā''hati-calac-chākhā nartakā iva śākhinaḥ
duḥsahā hī parikṣiptāḥ kvaṇadbhirali-gāthakaiḥ.
Bhk_6.84
eka-hāyana-sāraṅga-gatī raghu-kulottamau
lavakau śatru-śaktīnāmṛṣyamūkamagacchatām.
Bhk_6.85
tau vāli-praṇidhī matvā sugrīvo 'cintayat kapiḥ,
"bandhunā vigṛhīto'haṃ bhūyāsaṃ jīvakaḥ katham."
Bhk_6.86
sa śatru-lāvau manvāno rāghavau malayaṃ girim
jagāma sa-parīvāro vyoma-māyamivotthitam.
Bhk_6.87
śarma-daṃ mārutiṃ dūtaṃ viṣama-sthaḥ kapi-dvipam
śokā'panudama-vyagraṃ prāyuṅkta kapi-kuñjaraḥ.
Bhk_6.88
viśvāsa-prada-veṣo 'sau pathi-prajñaḥ samāhitaḥ
citta-saṃkhyo jigīṣūṇāmutpapāta nabhas-talam
Bhk_6.89
surā-pairiva ghūrṇadbhiḥ śākhibhiḥ pavanā''hataiḥ
ṛṣyamūkamagād bhṛṅgaiḥ pragītaṃ sāma-gairiva.
Bhk_6.90
taṃ mano-haramāgatya giriṃ varma-harau kapiḥ
vīrau sukhā ''haro 'vocad bhikṣur bhikṣārha-vigrahaḥ.
Bhk_6.91
"balināvamūmadrīndraṃ yuvāṃ stambe-ramāviva
ācakṣāthāṃ mithaḥ kasmācchaṅkareṇā 'pi durgamam
Bhk_6.92
vyāptaṃ guhā-śayaiḥ krūraiḥ kravyādbhiḥ sa-niśācaraiḥ
tuṅga-śaila-taru-channaṃ mānuṣāṇāma-gocaram.
Bhk_6.93
satvamejaya-siṃhā''ḍhyān stanaṃ-dhāya-sama-tviṣau
kathaṃ nāḍiṃdhamān mārgānāgatau viṣamopalān.
Bhk_6.94
attīrṇau vā kathaṃ bhīmāḥ saritaḥ kūlamudvahāḥ,,
āsāditau kathaṃ brūtaṃ na gajaiḥ kūlamudrujaiḥ.
Bhk_6.95
rāmo 'vocaddhanūmantam "āvāmabhraṃ-lihaṃ girim
aiva vidvan! pituḥ kāmāt pāntāvalpaṃ-pacān munīn.
Bhk_6.96
a-mitaṃ-pacamīśānaṃ sarva-bhogīṇamuttamam
āvayoḥ pitaraṃ viddhi khyātaṃ daśarthaṃ bhuvi.
Bhk_6.97
chalena dayitā 'raṇyād rakṣasā 'ruṃ-tudena naḥ
a-sūryaṃ-paśyayā mūrtyā hṛtā, tāṃ mṛgayāvahe."
Bhk_6.98
pratyūce māruti rāmam "asti vālīti vānaraḥ"
śamayedapi saṃgrāme yo lalāṭaṃ-tapaṃ ravim.
Bhk_6.99
ugraṃ-paśyena sugrīvas tena bhrātā nirākṛtaḥ,
tasya mitrīyato dūtaḥ saṃprāpto 'smi vaśaṃ-vadaḥ
Bhk_6.100
priyaṃ-vado 'pi naivā 'haṃ bruve mithyā paraṃ-tapa !,
sakhyā tena daśa-grīvaṃ nihantāsi dviṣaṃ-tapam.
Bhk_6.101
vācaṃ-yamo'hamanṛte satyametad bravīmi te,
ehi, sarvaṃ-sahaṃ mitraṃ sugrīvaṃ kuru vānaram."
Bhk_6.102
sarvaṃ-kaṣa-yaśaḥ-śākhaṃ rāma-kalpa-taruṃ kapiḥ
ādāyā' bhraṃ-kaṣaṃ prāyān malayaṃ phala-śālinam.
Bhk_6.103
meghaṃ-karamivāyāntamṛtuṃ rāmaṃ klamānvitāḥ
dṛṣṭvā mene nasugrīvo vāli-bhānuṃ bhayaṃ-karam.
Bhk_6.104
upāgnyakurutāṃ sakhyamanyonyasya priyaṃ-karau,
kṣemaṃ-karāṇi kāryāṇi paryālocayatāṃ tataḥ.
Bhk_6.105
āśitaṃ-bhavamutkruṣṭaṃ valgitaṃ śayitaṃ sthitam
bahvamanyata kākutsthaḥ kapīnāṃ svecchayā kṛtam
Bhk_6.106
tato baliṃ-dama-prakhyaṃ kapi-viśvaṃ-bharā'dhipam
sugrīvaḥ prābravīd rāmaṃ vālino yudhi vikramam
Bhk_6.107
"vasuṃ-dharāyāṃ kṛtsnāyāṃ nā'sti vāli-samo balī,
hṛdayaṃ-gamametat tvāṃ bravīmi, na parābhavam.
Bhk_6.108
dūra-gairanta-gair bāṇair bhavānatyanta-gaḥ śriyaḥ
api saṃkrandanasya syāt kruddhaḥ, kimuta vālinaḥ
Bhk_6.109
vareṇa tu muner vālī saṃjāto dasyuho raṇe
a-vārya-prasaraḥ prātarudyanniva tamo'pahaḥ
Bhk_6.110
atipriyatvān na hi me kātaraṃ pratipadyate
ceto vāli-vadhaṃ rāma ! kleśāpahamupasthitam.
Bhk_6.111
śīrṣa-ghātinamāyātamarīṇāṃ tvāṃ vilokayan
patighnī-lakṣmaṇopatāṃ manye'haṃ vālinaḥ śriyam.
Bhk_6.112
śatrughnān yudhi hastighno girīn kṣipyanna-kṛtrimān
śilpibhiḥ pāṇighaiḥ kruddhas tvayā jayyo 'bhyupāya-vān.
Bhk_6.113
āḍhyaṃ-karaṇa-vikrānto mahiṣasya suradviṣaḥ
priyaṃ-karaṇamindrasya duṣkaraṃ kṛtavān vadham.
Bhk_6.114
priyaṃbhāvukatāṃ yātas taṃ kṣipan yojanaṃ mṛtam
svarge priyaṃ-bhaviṣṇuś ca krtsnaṃ śakto 'pyabādhayan",
Bhk_6.115
jijñāsoḥ śaktimastrāṇāṃ rāmo nyūna-dhiyaḥ kapeḥ
abhīnat pratipattyarthaṃ sapta vyoma spṛśas tarūn.
Bhk_6.116
tato vāli-paśau vadhye rāma-rtvig-jita-sādhvasaḥ
abhyabhūn nilayaṃ bhrātuḥ sugrīvo ninadan dadhṛk.
Bhk_6.117
guhāyā niragād vālī siṃho mṛgamiva dyuvan
bhrātaraṃ yuṅ bhiyaḥ saṃkhye ghoṣeṇā ''pūrayan diśaḥ
Bhk_6.118
vyāyacchamānayor mūḍho bhede sadṛśayos tayoḥ
bāṇamudyatamāyaṃsīdikṣvāku-kula-nandanaḥ.
Bhk_6.119
ṛṣyamūkamagāt klantaḥ kapir mṛga-sadṛg drutam
kiṣkindhā'drisadā''tyarthaṃ niṣpiṣṭaḥ koṣṇamucchvasan.
Bhk_6.120
kṛtvā vāli-druhaṃ rāmo mālayā sa-viśeṣaṇam.
aṅgada-svaṃ punar hantuṃ kapighnā''hvāyayad raṇe.
Bhk_6.121
tayor vānara-senānyoḥ saṃprahāre tanucchidam
vālino dūra-bhāg rāmo bāṇaṃ prāṇā'damatyajat
Bhk_6.122
vālinaṃ patitaṃ dṛṣṭvā vānarā ripu-ghātinam
bāndhavā''krośino bhejuranāthāḥ kakubho daśa
Bhk_6.123
dhig dāśarathimityūcur munayo vana-vartinaḥ.
upeyur madhu-pāyinyaḥ krośantyas taṃ kapi-striyaḥ.
Bhk_6.124
rāmamuccairupālabdha śūra-mānī kapi-prabhuḥ
vraṇa-vedanayā glāyansādhuṃ-manyama-sādhuvat.
Bhk_6.125
"mṛṣā 'si tvaṃ havir-yājī rāghava ! chadma-tāpasaḥ
anya-vyāsakta-ghātitvād brahmaghnāṃ pāpa-saṃmitaḥ.
Bhk_6.126
pāpa-kṛt sukṛtāṃ madhye rājñaḥ puṇyakṛtaḥ sutaḥ
māmapāpaṃ durācāra ! kiṃ nihatyā 'bhidhāsyasi.
Bhk_6.127
agni-cit soma-sud rājā ratha-cakra-cidā''diṣu
analeṣviṣṭavān kasmān na tvayā 'pekṣitaḥ pitā.
Bhk_6.128
māṃsa-vikrayiṇaḥ karma vyādhasyā 'pi vigarhitam
māṃ ghnatā bhavatā 'kāri niḥṣaṅkaṃ pāpa-dṛṣvanā.
Bhk_6.129
buddhipūrvaṃ dhruvan na tvā rāja-kṛtvā pitā khalam
sahayudhvānamanyena yo 'hino māmanāgasam
Bhk_6.130
pañca pañcanakhā bhakṣyā ye proktāḥ kṛta-jair dvijaiḥ,
kauśalyā-ja ! śaśā''dīnāṃ teṣāṃ naiko 'pyahaṃ kapiḥ.
Bhk_6.131
kathaṃ duṣṭhuḥ svayaṃ dharme prajās tvaṃ pālayiṣyasi,
ātmā'nujasya jihreṣi saumitres tvaṃ kathaṃ na vā.
Bhk_6.132
manye kiṃ-jamahaṃ ghnantaṃ tvāma-kṣattriya-je raṇe
lakṣmaṇā 'dhija ! durvṛtta ! prayuktamanujena naḥ".
Bhk_6.133
pratyūce vālinaṃ rāmo"nā 'kṛtaṃ kṛtavānaham
yajvabhiḥ sutvabhiḥ pūvair jaradbhiś ca kapīṣvara !
Bhk_6.134
te hi jālair gale pāśais tiraścāmupaseduṣām
ūṣuṣāṃ para-dāraiś ca sārdhaṃ nidhanamaiṣiṣuḥ.
Bhk_6.135
ahaṃ tu ṣuṣruvānbhrātrā striyaṃ bhuktāṃ kanīyasā
upeyivānanūcānair ninditas-tvaṃ latā-mṛga !
Bhk_6.136
anvanaiṣīt tato vālī trapā-vāniva rāghavam.
nyakṣipac cā'ṅgadaṃ yatnāt kākutsthe tanayaṃ priyaṃ
Bhk_6.137
mriyamāṇaḥ sa sugrīvaṃ proce sad-bhāvamāgataḥ
"saṃbhāviṣyāva ekasyāmabhijānāsi mātari.
Bhk_6.138
avasāva nagendreṣu, yat pāsyāvo madhūni ca,
abhijānīhi tat sarvaṃ, bandhūnāṃ samayo hyayam.
Bhk_6.139
daivaṃ na vidadhe nūnaṃ yugapat sukhamāvayoḥ,
śaśvad bahūva tad duḥsthaṃ yato na" itihā 'karot.
Bhk_6.140
dadau sa dayitāṃ bhrātre mālāṃ cā'gryāṃ hiraṇmayīm,
rājyaṃ saṃdiśya bhogāmś ca mamāra vraṇa-pīḍitaḥ
Bhk_6.141
tasya nirvartya kartavyaṃ sugrīvo rāghavā''jñayā
kiṣkindhā'dri-guhāṃ gantuṃ manaḥ praṇidadhe drutam
Bhk_6.142
nāma-grāhaṃ kapibhiraśanaiḥ stūyamānaḥ samantā- danvag-bhāvaṃ raghu-vṛṣabhayor vānarendro virājan
abhyarṇe 'mbhaḥ-patana-samaye parṇalībhūta-sānuṃ kiṣkindhādriṃ nyaviśata madhu-kṣība-guñjad-dvirepham.
Bhk_6.143
Bhk_7
tataḥ kartā vanā''kampaṃ vavau varṣā-prabhañjanaḥ,
nabhaḥ pūrayitāraś ca samunnemuḥ payo-dharāḥ.
Bhk_7.1
tarpaṇaṃ prajaniṣṇūnāṃ ṣasyānāma-malaṃ payaḥ
rociṣṇavaḥ sa-visphūrjā mumucur bhinna-vad ghanāḥ
Bhk_7.2
nirākariṣṇavo bhānuṃ divaṃ vartiṣṇavo 'bhitaḥ
alaṃkariṣṇavo bhāntas taḍitvantaś cariṣṇavaḥ
Bhk_7.3
tān vilokyā 'sahiṣṇuḥ san vilalānponmadiṣṇu-vat
vasan mālyavati glāsnū rāmo jiṣṇura-dhṛṣṇu-vat
Bhk_7.4
"bhramī kadamba-saṃbhinnaḥ pavanaḥ śamināmapi
klami-tvaṃ kurute'tyarthaṃ megha-śīkara-śītalaḥ.
Bhk_7.5
saṃjvāriṇeva manasā dhvāntamāyāsinā mayā
drohi khadyota-saṃparki nayanā'moṣi duḥsaham.
Bhk_7.6
kurvanti parisāriṇyo vidyutaḥ paridevinam
abhyāghātibhirāmiśrāś cātakaiḥ parirāṭibhiḥ.
Bhk_7.7
saṃsargī paridāhīva śīto 'pyābhāti śīkaraḥ,
soḍhumākrīḍino 'śakyāḥ śikhinaḥ parivādinaḥ.
Bhk_7.8
etā devānurodhinyo dveṣiṇya iva rāgiṇam
pīḍayanti janaṃ dhārāḥ patantyo 'napakāriṇam.
Bhk_7.9
kūryād yoginamapyeṣa sphūrjā-vān parimohinam
tyāginaṃ sukha-duḥkhasya parikṣepyambhasāmṛtuḥ.
Bhk_7.10
vikatthī yācate prattama-viśrambhī muhur jalam
parjanyaṃ cātakaḥ pakṣī nikṛntanniva mānasam.
Bhk_7.11
pralāpino bhaviṣyanti kadā nvete 'palāṣiṇaḥ."
pramāthino viyuktānāṃ hiṃsakāḥ pāpa-dardurāḥ.
Bhk_7.12
nindako rajaniṃmanyaṃ divasaṃ kleśako niśām
prāvṛṣyanaiṣīt kākutsthaḥ kathaṃcit paridevakaḥ
Bhk_7.13
athopaśarade 'paśyat krauñcānāṃ ceṣṭanaiḥ kulaiḥ
utkaṇṭhā-vardhanaiḥ śubhraṃ ravaṇairambaraṃ tatam.
Bhk_7.14
vilokya dyotanaṃ candraṃ lakṣmaṇaṃ śocano 'vadat
"paśya dandramaṇān haṃsānaravindasamutsukān.
Bhk_7.15
kapiś caṅkramaṇo 'dyāpi nā 'sau bhavati gardhanaḥ,
kurvanti kopanaṃ tārā maṇḍanā gaganasya mām.
Bhk_7.16
nā 'vaityāpyāyitāraṃ kiṃ kamalāni raviṃ kapiḥ
dīpitāraṃ dinā''rambhe nirasta-dhvānta-saṃcayam.
Bhk_7.17
atīte varṣuke kāle, pramattaḥ sthāyuko gṛhe
gāmuko dhruvamadhvānaṃ sugrīvo vālinā gatam.
Bhk_7.18
jalpākībhiḥ sahā ''sīnaḥ strībhiḥ prajavinā tvayā
gatvā lakṣmaṇa ! vaktavyo jayinā niṣṭhuraṃ vacaḥ
Bhk_7.19
śaile viśrayiṇaṃ kṣipramanādariṇamabhyamī
nyāyaṃ paribhavī brūhi pāpama-vyathinaṃ kapim.
Bhk_7.20
spṛhayāluṃ kapiṃ strībhyo nidrāluma-dayālu-vat
śraddhāluṃ bhrāmaraṃ dhāruṃ sadrumadrau vada drutam."
Bhk_7.21
sṛmaro bhaṅgura-prajño gṛhītvā bhāsuraṃ dhanuḥ
viduro jitvaraḥ prāpa lakṣmaṇo gatvarān kapīn.
Bhk_7.22
taṃ jāgarūkaḥ kāryeṣu dandaśūka-ripuṃ kapiḥ
a-kampraṃ mārutir dīpraṃ namraḥ prāveśayad guhām
Bhk_7.23
kamrābhirāvṛtaḥ strībhirāśaṃsuḥ kṣemamātmanaḥ
icchuḥ prasādaṃ praṇayan sugrīvaḥ prāvadan nṛpam.
Bhk_7.24
"ahaṃ svapnak prasādena tava vandārubhiḥ saha
a-bhīruravasaṃ strībhir bhāsurābhirīheśvaraḥ.
Bhk_7.25
vidyan-nāśaṃ raver bhāsaṃ vibhrājaṃ śaśa-lāñchanam
rāma-pratteṣu bhogeṣu nāhamajñāsiṣaṃ rataḥ
Bhk_7.26
eṣa śoka-cchido vīrān prabho ! samprati vānarān
dharā-śaila-samudrāṇāmanta-gān prahiṇomyaham.
Bhk_7.27
atha niradhikārakṛt
rāghavasya tataḥ kāryaṃ kārur vānara-puṅgavaḥ
sarva-vānara-senānāmāśvāgamanamādiśat.
Bhk_7.28
"vayamadyaiva gacchāmo rāmaṃ draṣṭuṃ tvarā'nvitāḥ
kārakā mitra-kāryāṇi sītā-lābhāya", so 'bravīt."
Bhk_7.29
tataḥ kapīnāṃ saṃghātā harṣād rāghava-bhūtaye
pūrayantaḥ samājagmur bhaya-dāyā diśo daśa.
Bhk_7.30
sugrīvā'ntikamāseduḥ sādayiṣyāma ityarim
kariṣyanta ivā'kasmād bhuvanaṃ nir-daśānanam.
Bhk_7.31
kartā 'smi kāryamāyātairebhirityavagamya saḥ
kākutstha-pādapa-cchāyāṃ sīta-sparśāmupāgamat.
Bhk_7.32
kāryaṃ sāra-nibhaṃ dṛṣṭvā vānarāṇāṃ samāgamam
avain nāśaṃ daśā''syasya nirvṛttamiva rāghavaḥ.
Bhk_7.33
tataḥ kapi-samāhārame'kaniścāyamāgatam
upādhyāya'ivā''yāmaṃ sugrīvo'dhyāpipad diśām
Bhk_7.34
sa-jalā'mbho-da-saṃrāvaṃ hanu-mantaṃ sahā'ṅgadam
jāmbavaṃ nīla-sahitaṃ cāru-sandrāvamabravīt
Bhk_7.35
"yāta yūyaṃ yama-śrāyaṃ diśaṃ nāyena dikṣaṇām
vikṣāvas toya-viśrāvaṃ tarjayanto mahodadheḥ
Bhk_7.36
unnāyānadhigacchantaḥ pradrāvair vasudhā-bhṛtām
vanā'bhilāvān kurvantaḥ svecchayā cāru-vikramāḥ
Bhk_7.37
sadodgāra-sugandhīnāṃ phalānāmalamāśitāḥ
utkāreṣu ca dhānyānāmanabhīṣṭa-parigrahāḥ
Bhk_7.38
saṃstāvamiva śṛṇvantaś chandogānāṃ mahādhvare
śiñjitaṃ madhu-lehānāṃ puṣpa-prastāra-śāyinām
Bhk_7.39
ālocayanto vistāramambhasāṃ dakṣiṇodadheḥ
svādayantaḥ phala-rasaṃ muṣṭi-saṃgrāha-pīḍitam.
Bhk_7.40
nyāyyaṃ yad yatra, tat kāryaṃ paryāyeṇā 'virodhibhiḥ,
niśopaśāyaḥ kartavyaḥ phaloccāyaś ca saṃhataiḥ
Bhk_7.41
sītā rakṣo-nikāyeṣu stoka-kāyaiś chalena ca
mṛgyā śatru-nikāyānāṃ vyāvahāsīmanāśritaiḥ
Bhk_7.42
sāṃrāviṇaṃ na kartavyaṃ, yāvan nā''yāti darśanam,
saṃdṛṣṭāyāṃ tu vaidehyāṃ nigrāho vo'rthavānareḥ.
Bhk_7.43
pragrāhairiva pātrāṇāmanveṣyā maithilī kṛtaiḥ
jñātavyā ceṅgitair dhyāyantī rāghavā''gamam.
Bhk_7.44
vedi-vat sa-parigrāhā yajñayaiḥ saṃskṛtā dvijaiḥ
dṛśyā māsa-tamāgahnaḥ prāga-nindita-veśa-bhṛt
Bhk_7.45
nīvāra-phala-mūlā'śānṛṣīnapyatiśerate
yasya guṇā niruddrāvās tāṃ drutaṃ yāta, paśyata.
Bhk_7.46
ucchrāya-vān ghanā''rāvo vānaraṃ jaladā'ravam
dūrā''plāvaṃ hanū-mantaṃ rāmaḥ proce gajā''plavaḥ
Bhk_7.47
"avagrāhe yathā vṛṣṭiṃ prārthayante kṛṣīvalāḥ,
prarthayadhvaṃ tathā sītāṃ, yāta sugrīva-śāsanam
Bhk_7.48
vaṇik pragrāha-vān yadvat kāle carati siddhaye,
deśā'pekṣās tathā yūyaṃ yātā ''dāyā'ṅgulīyakam."
Bhk_7.49
abhijñānaṃ gṛhītvā te samutpetur nabhas-talam
vājinaḥ syandane bhānor vimukta-pragrahā iva.
Bhk_7.50
udak śatavaliṃ koṭyā, suṣeṇaṃ pakṣimāṃ tathā
diśaṃ prāsthāpayad rājā vānarāṇāṃ kṛta-tvaraḥ
Bhk_7.51
prācīṃ tāvadbhira-vyagraḥ kapibhir vinato yayau
a-pragrāhairivā''dityo vājibhir-dūra-pātibhiḥ.
Bhk_7.52
yayur vindhyaṃ śaran-meghaiḥ prāvāraiḥ pravarairiva
pracchannaṃ māruti-praṣṭhāḥ sītāṃ draṣṭuṃ plavaṅgamāḥ
Bhk_7.53
paribhāvaṃ mṛgendrāṇāṃ kurvanto naga-mūrdhasu
vindhye tigmāṃśu-mārgasya ceruḥ paribhavopame.
Bhk_7.54
bhremuḥ śiloccayāṃs tuṅgānutteruratarān nadān
āśaṃsavo lavaṃ śatroḥ sītāyāś ca viniścayam
Bhk_7.55
ādareṇa gamaṃ cakrur viṣamesvapya-saṅghasāḥ
vyāpnuvanto diśo 'nyādān kurvantaḥ sa-vyadhān harīn.
Bhk_7.56
saṃceruḥ sa-hasāḥ kecida,-svanāḥ kecidāṭiṣuḥ
saṃyāma-vanto yati-van, nigadānapare 'mucan.
Bhk_7.57
atha klamāda-niḥkvāṇā narāḥ kṣīṇa-paṇā iva
a-madāḥ sedurekasmin nitambe nikhilā gireḥ.
Bhk_7.58
tataḥ sa-saṃmadās tatra niraikṣanta patatriṇaḥ
guhā-dvāreṇa niryātaḥ samajena paśūniva.
Bhk_7.59
vīnāmupasaraṃ dṛṣṭvā te 'nyonyāpahavā guhām
prāviśannāhava-prajñā āhāvamupalipsavaḥ.
Bhk_7.60
kurvanto havamāptānāṃ pipāsā-vadha-kāṅkṣiṇaḥ
dvāraṃ tamo-ghana-prakhyaṃ guhāyāḥ prāviśan drutam.
Bhk_7.61
tasminnantarghaṇe 'paśyan praghāṇe saudha-sadmanaḥ.
lauhodghana-ghana-skandhā lalitā'paghanāṃ striyam
Bhk_7.62
sā stambaghna-pada-nyāsān vighanendu-sama-dyutiḥ
parighoru-bhujānāha hasantī svāgataṃ kapīn.
Bhk_7.63
piprāyā 'dri-guhopaghnānudghān saṃghasamāgatān
phalair nānā-rasaiś citraiḥ svādu-śītaiś-ca vāribhiḥ
Bhk_7.64
nighā'nigha-taru-cchanne tasmiṃs te labdhrimaiḥ phalaiḥ
tṛptās tāṃ bhrājathu-matīṃ papracchuḥ-"kasya pūriyam."
Bhk_7.65
"rakṣṇaṃ karoṣi kasmāt tvaṃ, yatnenā ''khyāyatāṃ śubhe !
svapne nidhi-vadābhāti tava saṃdarśanaṃ hi naḥ.
Bhk_7.66
tato jaladhi-gambhīrān vānarān pratyavāca sā
"iyaṃ dānava-rājasya pūḥ sṛṣṭir viśvakarmaṇaḥ
Bhk_7.67
jihataś ca sthitiṃ bhindan dānavo'sau jala-dviṣā,
duhitā merusāvarṇerahaṃ nāmnā svayaṃ-prabhā.
Bhk_7.68
jūtimicchatha cet tūrṇaṃ, kīrtiṃ vā pātumātmanaḥ
karomi vā bahir-yūtīn, pidhadhvaṃ pāṇibhirdṛśaḥ"
Bhk_7.69
prajyā-yatī niruddhā'kṣān vidyevā'nuṣṭhita-kriyān
niracikramadicchā-to vānarāṃś caṅkramā-vataḥ.
Bhk_7.70
niṣkramya śikṣayā tasyās trapā-vanto rasā-talāt
jñātvā māsumatikrāntaṃ vyathāmavalalambire.
Bhk_7.71
cintā-vantaḥ kathāṃ cakrurupadhā-bheda-bhīravaḥ
"a-kṛtvā nṛ-pateḥ kāryaṃ pūjāṃ lapsyāmahe katham.
Bhk_7.72
prāyopāsanayā śāntiṃ manvāno vāli-saṃbhavaḥ
yuktvā yogaṃ sthitaḥ śaile vivṛṇvaṃścitta-vedanām
Bhk_7.73
praskandikāmiva prāpto dhyātvā brūte sma jāmbavān
"dhik śālabhañjikā-prakhyān viśayān kalpanā-rucīn,
Bhk_7.74
yāṃ kāriṃ rāja-putro, 'yamanutiṣṭhati, tāṃ kriyām
ahamapyanutiṣṭhāmi" so 'pyuktvaivamupāviśat.
Bhk_7.75
uvāca mārutir vṛddhe saṃnyāsinyatra vānarāt
"ahaṃ paryāyasaṃprāptāṃ kurve prāyopaveśikām
Bhk_7.76
a-bhāve bhavatāṃ yo 'smin jīvet, tasyā'stva-jīvaniḥ,"
ityuktvā sarva evā 'sthur baddhvā yogā''sanāni te.
Bhk_7.77
a-kleśyamasinā 'gnyantaṃ kabandha-vadhamabhyadhuḥ,
dhiṅ naḥ prapatanaṃ ghoraṃ kledā'ntatvama-nātha-vat.
Bhk_7.78
tato manda-gataḥ pakṣī teṣāṃ prāyopaveśanam
aśanīyamivāśaṃsur mahānāyāda-śobhanaḥ
Bhk_7.79
deha-vraścana-tuṇḍā'graṃ taṃ vilokyā 'śubhā''karam
pāpa-gocaramātmānamaśocan vānarā muhuḥ
Bhk_7.80
"jaṭāyuḥ puṇya-kṛt pakṣī daṇḍakāraṇya-sañcaraḥ
kṛtvā rāghava-kāryaṃ yaḥ svarā''rūḍho 'gni-saṃskṛtaḥ
Bhk_7.81
narakasyā 'vatāro 'yaṃ pratyakṣo 'smākamāgataḥ,
a-ceṣṭā yadihā 'nyāyādanenā 'tsyāmahe vayaṃ
Bhk_7.82
hṛdayodaṅka-saṃsthānaṃ kṛtāntā''nāya-sannibham
śarīrā''khana-tuṇḍā'graṃ prāpyā-'muṃ śarma durlabham.
Bhk_7.83
īṣadāḍhyaṅkaro 'pyeṣa na paratrā 'śubha-kriyā,
asmānattumito 'bhyeti pariglāno bubhukṣayā."
Bhk_7.84
saṃprāpya vānarān pakṣī jagāda madhuraṃ vacaḥ
"ke yūyaṃ durupasthāne manasā 'pyadri-mūrdhani.
Bhk_7.85
atha prakīrṇakāḥ
ātmanaḥ paridevadhve kurvanto rāma-saṃkathām,
samānodaryamasmākaṃ jaṭāyuṃ ca sthuthā ''darāt.
Bhk_7.86
śaṅkā-dhavitra-vacanaṃ pratyūcur vānarāḥ khagam
"vayaṃ śatru-lavitreṣor dūtā rāmasya bhū-pateḥ.
Bhk_7.87
kenā 'pi dauṣkuleyena kulyāṃ māhākulīṃ priyām
hṛtāṃ māhākulīnasya tasya lipsāmahe vayam.
Bhk_7.88
triṃśattamamahar yātaṃ matvā pratyāgamā'vadhim
a-kṛtā'rthā viśīdantaḥ para-lokamupāsmahe.
Bhk_7.89
mriyāmahe, na gacchāmaḥ kauśalyāyani-vallabhām
upalambhyāma-paśyantaḥ kaumārīṃ patatāṃ vara !"
Bhk_7.90
jagāda vānarān pakṣī-"nādhyagīḍhvaṃ dhruvaṃ smṛtim
yūyaṃ saṃkuṭiyuṃ yasmāt kāle 'sminnadhyavasyatha.
Bhk_7.91
nā'yamudvijituṃ kālaḥ svāmi-kāryād bhavādṛśām
hṛta-bhārye cyute rājyād rāmo paryutsuke bhṛśam.
Bhk_7.92
yatnaṃ prorṇavituṃ tūrṇaṃ diśaṃ kuruta dakṣiṇām,
prorṇuvitrīṃ divas tatra purīṃ drakṣyatha kāñcanīm.
Bhk_7.93
laṅkāṃ nāmnā girer mūrdhni rākṣasendreṇa pālitām
nirjitya śakramānītā dadṛśur yāṃ sura-striyaḥ
Bhk_7.94
babhūva yā 'dhiśailendraṃ mṛditvevendra-gocaram
kuṣitvā jagatāṃ sāraṃ saikā śaṅke kṛtā bhuvi.
Bhk_7.95
a-mṛḍitvā sahasrā'kṣaṃ kliśitvā kauśalair nijaiḥ
uditvā 'laṃ ciraṃ yatnāt saikā dhātrā vinirmitā.
Bhk_7.96
muṣitvā dhana-daṃ pāpo yāṃ gṛhītvā ''vasad dviṣan,
tāṃ ruditveva śakreṇa yāta laṅkāmupekṣitām.
Bhk_7.97
viditvā śaktimātmīyāṃ rāvaṇaṃ vijighṛkṣavaḥ
uktaṃ pipṛcchiṣūṇāṃ vo mā sma bhūta suṣupsavaḥ.
Bhk_7.98
nā 'vividiṣumbhyeti sampad rurudiṣuṃ naram,
kiṃ mumuṣiṣu-vad yāta dviṣo nā 'pacikīrṣayā.
Bhk_7.99
bubhutsavo drutaṃ sītāṃ bhutsīdhvaṃ, prabravīmi vaḥ,
mā ca bhuddhvaṃ mṛṣoktaṃ naḥ, kṛṣīḍhvaṃ svāmine hitaṃ
Bhk_7.100
samagadhvaṃ puraḥ śatror, modayadhvaṃ raghūttamam,
nopāyadhvaṃ bhayaṃ, sītāṃ nopāyaṃsta daśānanaḥ.
Bhk_7.101
tataḥ prāsthiṣatā 'drīndraṃ mahendraṃ vānarā drutam
sarve kilakilāyanto, dhairyaṃ cā''dhiṣatā 'dhikam.
Bhk_7.102
nikuñje tasya vartitvā ramye prakṣveditāḥ param
maṇi-ratnā'dhiśayitaṃ pratyudaikṣanta toya-dhim
Bhk_7.103
a-marṣitamiva ghnantaṃ taṭā'drīn malilormibhiḥ
śriyā samagraṃ dyutitaṃ madeneva praloṭhitam
Bhk_7.104
pūtaṃ śītair nabhasvadbhir granthitveva sthitaṃ rucaḥ
gumphitveva nirasyantaṃ taraṅgān sarvato muhuḥ
Bhk_7.105
vañcitvā 'pyambaraṃ dūraṃ svasmiṃs tiṣṭhantamātmani
tṛṣitvevā 'niśaṃ svādu pibantaṃ saritāṃ payaḥ
Bhk_7.106
dyutitvā śaśinā naktaṃ raśmibhiḥ parivardhitam
meror jetumivā ''bhogamuccair didyotiṣuṃ muhuḥ.
Bhk_7.107
vilokya saliloccayānadhi-samudramabhraṃlihān bhraman-makara bhīṣaṇaṃ samadhigamya cā 'dhaḥ payaḥ
gamā''gama-sahaṃ drutaṃ kapi-vṛṣāḥ paripraiṣayan gajendra-guru-vikramaṃ taru-mṛgottamaṃ mārutim.
Bhk_7.108
Bhk_8
āgādhata tato vyoma hanūmānuru-vigrahaḥ,
atyaśerata tad-vegaṃ na suparṇā'rka-mārutāḥ
Bhk_8.1
abhāyata yathā'rkeṇa suprātena śaran-mukhe,
gamyamānaṃ na tenā''sīdagataṃ krāmatā puraḥ.
Bhk_8.2
viyati vyatyatanvātāṃ mūrtī hari-payonidhī,
vyatyaitāṃ cottamaṃ mārgamarkendrendu-niṣevitam.
Bhk_8.3
vyatijigye samudro'pi na dhairyaṃ tasya gacchataḥ
vyatyagacchan na ca gataṃ pracaṇḍo'pi prabhañjanaḥ.
Bhk_8.4
vyatighnantīṃ vyatighnantāṃ rākṣasīṃ pavanā''tmajaḥ
jaghānā''viśya vadanaṃ niryāt bhittvodaraṃ drutam
Bhk_8.5
anyonyaṃ sma vyatiyutaḥ śabdān śabdais tu bhīṣaṇān
udanvāṃś cāniloddhūto mriyamāṇā ca rākṣasī.
Bhk_8.6
nyavikṣata mahā-grāha-saṃkulaṃ makarā''layam
saikā bahūnāṃ kurvāṇā nakrāṇāṃ svā''śitambhavam
Bhk_8.7
kṛtenopakṛtaṃ vāyoḥ parikrīṇānamutthitam
pitrā saṃrakṣitaṃ śakrāt sa mainākā'drimaikṣata.
Bhk_8.8
khaṃ parājayamāno'sāvunnatya pavanā'tmajam
jagādā'drir "vijeṣīṣṭhā mayi viśramya vairiṇam.
Bhk_8.9
phalānyādatsva citrāṇi, parikrīḍasva sānuṣu,
sādhvanukrīḍamānāni paśya vṛndāni pakṣiṇām.
Bhk_8.10
kṣaṇaṃ bhadrā'vatiṣṭhasva, tataḥ prasthāsyase punaḥ
na tat saṃsthāsyate kāryaṃ dakṣeṇorīkṛtaṃ tvayā.
Bhk_8.11
tvayi nas tiṣṭhate prītis tubhyaṃ tiṣṭhāmahe vayam,
uttiṣṭhamānaṃ mitrā'rthe kas tvāṃ na bahu manyate.
Bhk_8.12
ye sūryamupatiṣṭhante mantraiḥ saṃdhyā-trayaṃ dvijāḥ,
rakṣobhis tāpitās te'pi siddhiṃ dyāyanti te'dhunā.
Bhk_8.13
a-vyagramupatiṣṭhasva vīra ! vāyorahaṃ suhṛt,
ravir vitapate'tyarthamāśvasya mayi gamyatām.
Bhk_8.14
tīvramuttapamāno 'yama-śakyaḥ soḍhumātapaḥ,
āghnāna iva saṃdīptairalātaiḥ sarvato muhuḥ.
Bhk_8.15
saṃśṛṇuṣva kape ! matkaiḥ saṃgacchasva vanaiḥ śubhaiḥ,
samāranta mamā 'bhīṣṭāḥ saṃkalpās tvayyupāgate.
Bhk_8.16
ke na saṃvidrate, vāyor mainākā'drir yathā sakhā,
yatnādupāhvaye pratītaḥ, saṃhvayasva vivakṣitam.
Bhk_8.17
dyāmivāvayamānaṃ tamavocad bhūdharaṃ kapiḥ
upakurvantamatyarthaṃ prakurvāṇo'nujīvi-vat.
Bhk_8.18
"kula-bhāryāṃ prakurvāṇamahaṃ draṣṭuṃ daśānanam
yāmi tvarā-vān śailendra !, mā kasyacidupaskṛthāḥ.
Bhk_8.19
yo'pacakre vanāt sītāmadhicakre na yaṃ hariḥ,
vikurvāṇaḥ svarānadya balaṃ tasya nihanmyaham.
Bhk_8.20
vikurve nagare tasya pāpasyā 'dya raghu-dviṣaḥ,
vineṣye vā priyān prāṇānudāneṣye'thavā yaśaḥ.
Bhk_8.21
vineṣye krodhamathavā kramamāṇo'ri-saṃsadi"
ityuktvā khe parākraṃsta tūrṇaṃ sūnur nabhasvataḥ.
Bhk_8.22
parīkṣitumupākraṃsta rākṣasī tasya vikramam
divamākramamāṇeva ketu-tārā bhaya-pradā.
Bhk_8.23
jale vikramamāṇāyā hanūmān śata-yojanam
āsyaṃ praviśya nirayādaṇūbhūyā 'pracetitaḥ.
Bhk_8.24
draṣṭuṃ prakramamāṇo 'sau sītāmambhonidhes taṭam,
upākraṃstā ''kulaṃ ghoraiḥ kramamāṇair niśācaraiḥ
Bhk_8.25
ātmānamapajānānaḥ śaśa-mātro 'nayad dinam,
jñāsye rātrāviti prājñaḥ pratyajñāsta kriyā-paṭuḥ.
Bhk_8.26
saṃjānānān paridharan rāvaṇā'nucarān bahūn
laṅkāṃ samāviśad rātrau vadamāno'ri-durgamām.
Bhk_8.27
kiṃcin nopāvadiṣṭā 'sau, kenacid vyavadiṣṭa na,
śṛṇvan saṃpravadamānād rāvaṇasya guṇān janāt.
Bhk_8.28
jalpitotkruṣṭa-saṃgīta-pranṛtta-smita-valgitaiḥ
ghoṣasyānvavadiṣṭeva laṅkā putā-kratoḥ puraḥ
Bhk_8.29
aid vipravadamānais tāṃ saṃyuktāṃ brahma-rākṣasaiḥ
tathā'vagiramāṇaiś ca piśācair māmsa-śoṇitam.
Bhk_8.30
yathā-svaṃ saṃgirante sma goṣṭhīṣu svāmino guṇān,
pāna-śauṇḍāḥ pathaḥ kṣībā vṛndairudacaranta ca.
Bhk_8.31
yānaiḥ samacarantā 'nye kuñjarā'śva-rathā''dibhiḥ,
saṃprāyacchanta bandībhiranye puṣpa-phalaṃ śubham.
Bhk_8.32
kopāt kāścit priyaiḥ prattamupāyaṃsata nā''savam,
prema jijñāsamānābhyas tābhyo''śapsata kāminaḥ
Bhk_8.33
prādidṛkṣata no nṛtyaṃ, nā 'śuśrūṣata gāyanān
rāmaṃ susmūrṣamāṇo'sau kapir viraha-duḥkhitam.
Bhk_8.34
anujijñāsatevā'tha laṅkā-darṣanamindunā
tamo'pahavimuktāṃ'śu pūrvasyāṃ diśyudaiyata.
Bhk_8.35
āśuśrūṣan sa maithilyā vārtāṃ harmyeṣu rakṣasām
śīyamāna'ndhakāreṣu samacārīda-śaṅkitaḥ.
Bhk_8.36
śata-sāhasramārakṣaṃ madhyagaṃ rakṣasāṃ kapiḥ
dadarśa, yaṃ kṛtānto'pi mriyetā''sādya bhīṣaṇam,
Bhk_8.37
adhyāsisiṣamāṇe 'tha viyan-madhyaṃ niśā-kare
kāsāṃcakre purī saughairatīvodbhāsibhiḥ sitaiḥ
Bhk_8.38
induṃ caṣaka-saṃkrāntamupāyuṅkta yathā'mṛtam,
payuñjānaḥ priyā vācaḥ samājā'nurato janaḥ
Bhk_8.39
saṃkṣṇuvāna ivotkaṇṭhāmupābhuṅkta surāmalam
jyotsnāyāṃ vigalan-mānas taruṇo rakṣasāṃ gaṇaḥ
Bhk_8.40
madhvapāyayata svacchaṃ sotpalaṃ dayitā'ntike
ātmānaṃ suratā''bhoga-viśrambhotpādanaṃ muhuḥ
Bhk_8.41
abhīṣayanta ye śakraṃ rākṣasā raṇa-paṇḍitāḥ
avismāpayamānas tān kapiroṭīd gṛhād gṛham,
Bhk_8.42
sītāṃ didṛkṣuḥ pracchannaḥ so 'gardhayata rākṣasān,
avañcayata māyāś ca sva-māyābhir naradviṣām,
Bhk_8.43
apalāpayamānasya śatrūṃs tasyā'bhavan matiḥ
"mithyā kārayate cārair ghoṣaṇāṃ rākṣasā'dhipaḥ"
Bhk_8.44
gūhamānaḥ sva-māhātmyamaṭitvā mantri-saṃsadaḥ
nṛbhyo 'pavadamānasya rāvaṇasya gṛhaṃ yayau,
Bhk_8.45
diśo dyotayamānābhir divya-nārībhirākulam
śriyamāyacchamānābhiruttamābhiranuttamām
Bhk_8.46
nityamudyacchamānābhiḥ smarasaṃbhoga-karmasu
jānānābhiralaṃ līlā-kila kiṃcita-vibhramān
Bhk_8.47
svaṃ karma kārayannāste niścinto yā jhaṣa-dhvajaḥ,
svārthaṃ kārayamāṇābhir yūno mada-vimohitān
Bhk_8.48
kāntiṃ svāṃ vahamānābhir yajantībhiḥ sva-vigrahān
netrairiva pibantībhiḥ paśyatāṃ citta-saṃhatīḥ
Bhk_8.49
tā hanūmān parākurvannagamat puṣpakaṃ prati
vimānaṃ mandarasyādreranukurvadiva śriyam.
Bhk_8.50
tasmin kailāsa-saṃkāśāṃ śiraḥ-śṛṅgaṃ bhaja-drumam
abhikṣipantamaikṣiṣṭa rāvaṇaṃ parvata-śriyam
Bhk_8.51
pravahantaṃ sadāmodaṃ suptaṃ parijanā'nvitam
maghone parimṛṣyantamārabhantaṃ paraṃ smare
Bhk_8.52
vyaramat pradhanād yasmāt paritrastaḥ sahasra-dṛk,
kṣaṇaṃ paryaramat tasya darśanān mārutā''tmajaḥ.
Bhk_8.53
upāraṃsīc ca saṃpaśyan vānaras taṃ cikīrṣitāt
ramyaṃ merumivā''dhūta-kānanaṃ śvasanormibhiḥ
Bhk_8.54
dṛṣṭvā dayitayā sākaṃ rahībhūtaṃ daśānanam
nā 'tra sītetyupāraṃsta durmanā vāyu-saṃbhavaḥ.
Bhk_8.55
tataḥ prākāramārohat kṣapāṭānavibodhayan,
nā'yodhayat samartho'pi sītā-darśana-lālasaḥ.
Bhk_8.56
adhyāsīd, "rāghavasyā 'haṃ nāśayeyaṃ kathaṃ śucam,
vaidehyā janayeyaṃ vā kathamānandamuttamam.
Bhk_8.57
dṛṣṭvā rāghava-kāntāṃ tāṃ drāvayiṣyāmi rākṣasān,
tasyā hi darśanāt pūrvaṃ vikramaḥ kārya-nāśa-kṛt.
Bhk_8.58
cintayannitthamuttuṅgaiḥ prāvayantīṃ divaṃ vanaiḥ
aśoka-vanikāmārādapaśyat stabakā''citām.
Bhk_8.59
tāṃ prāviśat kapi-vyāghras tarūna-calayan śanaiḥ
a-trāsayan vana-śayān suptān śākhāsu pakṣiṇaḥ.
Bhk_8.60
avād vāyuḥ śanair yasyāṃ latāṃ nartayamāna-vat
nā''yāsayanta saṃtrastā ṛtavo'nyonya-saṃpadaḥ.
Bhk_8.61
jyotsnā 'mṛtaṃ śaśī vasyāṃ vāpīr vikasitotpalāḥ
apāyayata saṃpūrṇaḥ sadā daśa-mukhā''jñayā.
Bhk_8.62
prādamayanta puṣpeṣuṃ yasyāṃ bandyaḥ samāhṛtāḥ
parimohayamāṇābhī rākṣasībhiḥ samāvṛtāḥ.
Bhk_8.63
yasyāṃ vāsayate sītāṃ kevalaṃ sma ripuḥ smarāt
na tvarocayatā ''tmānaṃ caturo vṛddhi-mānapi
Bhk_8.64
mandāyamāna-gamano haritāyat-taruṃ kapiḥ,
drumaiḥ śakaśakāyadbhir mārutenā ''ṭa sarvataḥ.
Bhk_8.65
asyandannindu-maṇayato, vyarucan kumudā''karāḥ,
aloṭhiṣata vātena prakīrṇaḥ stabakoccayāḥ.
Bhk_8.66
sītā'ntike vivṛtsantaṃ vartsyat-siddhiṃ plavaṅgamam
patatriṇaḥ śubhā mandramānuvānās tvajihladan.
Bhk_8.67
vartiṣyamāṇamātmānaṃ sītā patyurivā 'ntike
udapaśyat tadā tathyair nimittairiṣṭa-darśanaiḥ.
Bhk_8.68
"niravartsyan na ced vārtā sītāyā, vitathaiva naḥ
akalpsyadudyatiḥ sarvā", hanūmānityacintayat.
Bhk_8.69
ityātmanepadādhikāraḥ
vṛkṣād vṛkṣaṃ parikrāman rāvaṇād bibhyatīṃ bhṛśam
śatros trāṇama-paśyantīma-dṛśyo janakā''tmajām
Bhk_8.70
tāṃ parājayamānāṃ sa prīte rakṣyāṃ daśā''nanāt
antardadhānāṃ rakṣobhyo malināṃ mlāna-mūrdhajām
Bhk_8.71
rāmādadhīta-saṃdeśo vāyor jātaś cyuta-smitām
prabhavantīmivādityādapaśyat kapi-kuñjaraḥ.
Bhk_8.72
rocamānaḥ ku-dṛṣṭibhyo rakṣobhyaḥ prattavān śriyam
ślāghamānaḥ para-strībhyas tatra''gād rākṣasā'dhipaḥ.
Bhk_8.73
aśapta nihnuvāno 'sau sītāyau smara-mohitaḥ,
dhārayānniva caitasyai vasūni pratyapadyata.
Bhk_8.74
tasyai spṛhayamāṇo 'sau bahu priyamabhāṣata,
sānunītiś ca sītāyai na 'krudhyan, nāpyasūyata.
Bhk_8.75
"saṃkrudhyasi mṛśā kiṃ tvaṃ didṛkṣuṃ māṃ mṛgekṣaṇe !,
īkṣitavyaṃ para-strībhyaḥ sva-dharmo rakṣasāmayam.
Bhk_8.76
śṛṇvadbhyaḥ pratiśṛṇvanti madhyamā bhīru ! nottamāḥ,
gṛṇadbhyo 'nugṛṇantyanye 'kṛtā'rthā, naiva mad-vidhāḥ.
Bhk_8.77
iccha snehena dīvyantī viṣayān bhuvaneśvaram,
saṃbhogāya parikrītaḥ kartāsmi tava nā 'priyam.
Bhk_8.78
āssva sākaṃ mayā saudhe, mā'dhiṣṭhā nir-janaṃ vanam
mā 'dhivātsīr bhuvaṃ, śayyāmadhiśeṣva smarotsukā.
Bhk_8.79
abhinyavikṣathās tvaṃ me yathaivā'vyāhatā manaḥ,
tavā'pyadhyāvasantaṃ māṃ mā rautsīr hṛdayaṃ tathā.
Bhk_8.80
mā 'vamaṃsthā nāmasyantam-kārya-jñe ! jagat-patim,
saṃdṛṣṭe mayi kākutsthama-dhanyaṃ kāmayeta ? kā.
Bhk_8.81
yaḥ payo dogdhi pāṣāṇaṃ, sa rāmād bhūtimāpnuyāt,
rāvaṇaṃ gamaya prītiṃ bodhayantaṃ hitā'hitaṃ.
Bhk_8.82
prīto 'haṃ bhojayiṣyāmi bhavatīṃ bhuvana-trayam,
kiṃ vilāpayase'tyarthaṃ, pārśve śāyaya rāvaṇam.
Bhk_8.83
ājñāṃ kāraya rakṣobhir, mā priyāṇyupahāraya,
kaḥ śakreṇa kṛtaṃ necchedadhimurdhānamañjalim.
Bhk_8.84
iti kārakādhikāraḥ
vacanaṃ rakṣasāṃ patyuranu kruddhā pati-priyā
pāpā'nuvāsitaṃ sītā rāvaṇaṃ prābravīd vacaḥ
Bhk_8.85
"na bhavānanu rāmaṃ cedupa śūreṣu vā, tataḥ
apavāhya cchalād vīrau kimarthaṃ māmihā 'haraḥ,
Bhk_8.86
"upa-śūraṃ na te vṛttaṃ kathaṃ rātriṃcarā'dhama !
yat saṃpratyapalokebhyo laṅkāyāṃ vasatir bhayāt
Bhk_8.87
ā rāma-darśanāt pāpa ! vidyotasva striyaḥ prati
sad-vṛttānanu dur-vṛttaḥ parastrīṃ jāta-manmathaḥ
Bhk_8.88
abhi dyotiṣyate rāmo bhavantama-cirādiha,
udgūrṇa-bāṇaḥ saṃgrāme yo nārāyaṇataḥ prati.
Bhk_8.89
kuto 'dhiyāsyasi krūra ! nihatas tena patribhiḥ
na sūktaṃ bhavatā 'tyugramatirāmaṃ madoddhata !
Bhk_8.90
pariśeṣaṃ na nāmā 'pi sthāpayiṣyati te vibhuḥ,
api sthāṇuṃ jayed rāmo, bhavato grahaṇaṃ kiyat.
Bhk_8.91
api stūhyapisedhā 'smāṃs tathyamuktaṃ narā'śan !,
api siñceḥ kṛśānau tvaṃ darpaṃ, mayyapi yo 'bhikaḥ.
Bhk_8.92
adhirāme parākrāntamadhikartā sa te kṣayam,"
ityuktvā maithilī tūṣṇīmāsāṃcakre daśānanam.
Bhk_8.93
tataḥ khaḍgaṃ samudyamya rāvaṇaḥ krūra-vigrahaḥ
vaidehīmantarā kruddhaḥ kṣaṇamūce viniśvasan.
Bhk_8.94
"cireṇā 'nuguṇaṃ proktā pratipatti-parāṅmukhī
na māse pratipattāse māṃ cen, martāsi maithili !"
Bhk_8.95
prāyuṅkta rākṣasīr bhīmā mandirāya prativrajan
"bhayāni datta sītāyai sarvā yūyaṃ kṛte mama."
Bhk_8.96
gate tasmin samājagmur bhayāya prati maithilīm
rākṣasyo, rāvaṇa-prītyai krūraṃ cocuralaṃ muhuḥ
Bhk_8.97
"rāvaṇāya namaskuyāḥ, syāt sīte ! svasti te dhruvam
anyathā prātarāśāya kuryāma tvāmalaṃ vayam.
Bhk_8.98
tṛṇāya matvā tāḥ sarvā vadantīs trijaṭā 'vadat
"ātmānaṃ hata durvṛttāḥ ! sva-māṃsaiḥ kurutā 'śanam.
Bhk_8.99
adya sītā mayā dṛṣṭā sūryaṃ candramasā saha
svapne spṛśantī madhyena tanuḥ śyāmā sulocanā.
Bhk_8.100
tās tayā tarjitāḥ sarvā mukhair bhīmā yathā''gatam
yayuḥ suṣupsavas talpaṃ bhīmair vacana-karmabhiḥ
Bhk_8.101
gatāsu tāsu maithilyā saṃjānāno 'nilā''tmajaḥ
āyātena daśā''syasya saṃsthito 'ntarhitaś ciram
Bhk_8.102
ṛṇād baddha ivānmukto viyogena kratu-dviṣaḥ
hetor bodhasya maithilyāḥ prāstāvīd rāma-saṃkathām.
Bhk_8.103
taṃ dṛṣṭvā 'cintayat sītā-"hetoḥ kasyaiṣa rāvaṇaḥ
avaruhya tarorārādaiti vānara-vigrahaḥ
Bhk_8.104
pūrvasmādanya-vad bhāti bhāvād dāśarathiṃ stūvan,
ṛte krauryāt samāyāto māṃ viśvāsayituṃ nu kim ?
Bhk_8.105
itaro rāvaṇādeṣa rāghavā'nucaro yadi,
sa-phalāni nimittāni prāk prabhātāt tato mama.
Bhk_8.106
uttarāhi vasan rāmaḥ samudrād rakṣasāṃ puram
avail lavaṇa-toyasya sthitāṃ dakṣiṇataḥ katham.
Bhk_8.107
daṇḍakān dakṣiṇenā 'haṃ sarito 'drīn vanāni ca
atikramyā 'mbudhiṃ caiva puṃsāmagamamāhṛtā.
Bhk_8.108
pṛthaṅ nabhasvataś caṇḍād vainateyena vā vinā
gantumutsahate neha kaścit kimuta vānaraḥ.
Bhk_8.109
iti cintā-vatīṃ kṛcchrāt samāsādya kapi-dvipaḥ
muktāṃ stokena rakṣobhiḥ proce"'haṃ rāma-kiṅkaraḥ
Bhk_8.110
viprakṛṣṭaṃ mahendrasya na dūraṃ vindhya-parvatāt
nā 'nabhyāśe samudrasya tava mālyavati priyaḥ.
Bhk_8.111
a-saṃprāpte daśa-grīve praviṣṭo 'hamidaṃ vanam
tasmin pratigate draṣṭuṃ tvāmupākraṃsyacetitaḥ
Bhk_8.112
tasmin vadati ruṣṭo 'pi nā 'kārṣaṃ devi ! vikramam
a-vināśāya kāryasya vicinvānaḥ parāparam.
Bhk_8.113
vānareṣu kapiḥ svāmī nareṣvadhipateḥ sakhā
jāto rāmasya sugrīvas tato dūto 'hamāgataḥ
Bhk_8.114
īśvarasya niśāṭānāṃ vilokya nikhilāṃ purīm
kuśalo 'nveṣaṇasyā'hamāyukto dūta-karmaṇi
Bhk_8.115
darśanīya-tamāḥ paśyan strīṣu divyāsvapi striyaḥ
prāpto vyāla-tamān vyasyan bhūjaṅgebhyo 'pi rākṣasān
Bhk_8.116
bhavatyāmutsuko rāmaḥ prasitaḥ saṃgamena te
maghāsu kṛta-nirvāpaḥ pitṛbhyo māṃ vyasarjayat.
Bhk_8.117
ayaṃ maithilyabhijñānaṃ kākutsthasyā 'ṅgulīyakaḥ
bhavatyā smaratā 'tyarthamarpitaḥ sādaraṃ mama.
Bhk_8.118
rāmasya dayamāno 'sāvadhyeti tava lakṣmaṇaḥ,
upāskṛṣātāṃ rājendrāvāgamasyeha, mā trasīḥ.
Bhk_8.119
rāvaṇasyeha rokṣyanti kapayo bhīma-vikramāḥ,
dhṛtyā nāthasva vaidehi !, manyorujjāsayā''tmanaḥ.
Bhk_8.120
rākṣasānāṃ mayi gate rāmaḥ praṇihaniṣyati
prāṇānāmapaṇiṣṭā'yaṃ rāvaṇas tvāmihānayan.
Bhk_8.121
adevīd bandhu-bhogānāṃ, prādevīdātma-saṃpadam,
śata-kṛtvas tavaikasyāḥ smaratyahno raghūttamaḥ.
Bhk_8.122
tavopaśāyikā yāvad rākṣasyaś cetayanti na,
pratisaṃdiśyatāṃ tāvad bhartuḥ śārṅgasya maithili !
Bhk_8.123
puraḥ praveśamāścaryaṃ buddhvā śākhā-mṛgeṇa sā
cūḍā-māṇimabhijñānaṃ dadau rāmasya saṃmatam.
Bhk_8.124
rāmasya śayitaṃ bhuktaṃ jalpitaṃ hasitaṃ sthitam
prakrāntaṃ ca muhuḥ pṛṣṭvā hanūmantaṃ vyasarjayat.
Bhk_8.125
asau dadhadabhijñānaṃ cikīrṣuḥ karma dāruṇam
gāmuko 'pyantikaṃ bhartur manasā 'cintayat kṣaṇam.
Bhk_8.126
"kṛtvā karma yathā''diṣṭaṃ pūrva-kāryā'virodhi yaḥ
karotyabhyadhikaṃ kṛtyaṃ, tamāhur dūtamuttamam.
Bhk_8.127
vaidehīṃ dṛṣṭavān karma kṛtvā 'nyairapi duṣkaram
yaśo yāsyāmyupādātā vārtāmākhyāyakaḥ prabhoḥ.
Bhk_8.128
rākṣasendrasya saṃrakṣyaṃ mayā lavyamidaṃ vanam,"
iti saṃcitya sadṛśaṃ nandanasyā 'bhavak kapiḥ.
Bhk_8.129
rāghavābhyāṃ śivaṃ, dūtas tayorahamiti bruvan
hito bhanajmi rāmasya, kaḥ kiṃ brūte 'tra rākṣasaḥ,
Bhk_8.130
vilulita-puṣpa-reṇu-kapiśaṃ praśānta-kalikā-palāśa-kusumaṃ kusuma-nipāta-vicitra-vasudhaṃ sa-śabda-nipatad drumotka-śakunam
śakuna-nināda-nādi-kakub vilola-vipalāyamāna-hariṇaṃ hariṇa-vilocanā'dhivasatiṃ babhañja pavanā''tmajo ripu-vanam.
Bhk_8.131
Bhk_9
dru-bhaṅga-dhvani-saṃvignāḥ kuvad-pakṣi-kulā ''kulāḥ
akārṣuḥ kṣaṇadā-caryo rāvaṇasya nivedanam.
Bhk_9.1
"yadatāpsīc chanair bhānur, yatrā'vāsīn mitaṃ marut
yadāpyānaṃ himosreṇa, bhanaktyupavanaṃ kapiḥ."
Bhk_9.2
tato 'śīti-sahasrāṇi kiṅkarāṇāṃ samādiśat
indrajit-sūr vināśāya māruteḥ krodha-mūrcchitaḥ.
Bhk_9.3
śaktyṛṣṭi-parigha-prāsa-gadā-mudgara-pāṇayaḥ
vyaśnuvānā diśaḥ prāpur vanaṃ dṛṣṭi-viṣopamāḥ
Bhk_9.4
dadhvāna megha-vad bhīmamādāya parighaṃ kapiḥ
nedur dīptāyudhās te'pi taḍitvanta ivā'mbudāḥ.
Bhk_9.5
kapinā 'mbhodhi-dhīreṇa samagaṃsata rākṣasāḥ
varṣāsūddhata-toyaughāḥ samudreṇeva sindhavaḥ.
Bhk_9.6
lāṅgūlamuddhataṃ dhunvannudvahan parighaṃ gurum
tasthau toraṇamāruhya, pūrvaṃ na prajahāra saḥ.
Bhk_9.7
akṣāriṣuḥ śarāmbhāṃsi tasmin rakṣaḥ-payodharāḥ,
na cā 'hvālīn, na cā'vrājīt trāsaṃ kapi-mahīdharaḥ
Bhk_9.8
avādīt tiṣṭhatetyuccaiḥ, prādevīt parighaṃ kapiḥ
tathā, yathā raṇe prāṇān bahūnāmagrahīd dviṣām.
Bhk_9.9
vraṇairavamiṣū raktaṃ, dehaiḥ prāṛnāviṣur bhuvam,
diśaḥ praurṇāviṣuś cā'nye yātudhānā bhavad-bhiyaḥ
Bhk_9.10
arāsiṣuś cyutotsāhā bhinna-dehāḥ priyā'savaḥ
kaperatrāsiṣur nādān mṛgāḥ siṃha-dhvaneriva
Bhk_9.11
iti sicivṛddhyadhikāraḥ
māyānāmīśvarās te 'pi śastra-hastā rathaiḥ kapim
pratyāvavṛtire hantuṃ hantavyā māruteḥ punaḥ
Bhk_9.12
tāṃś cetavyān kṣitau śritvā vānaras toraṇaṃ yutān
jaghānā''dhūya parighaṃ vijighṛkṣūn samāgatān.
Bhk_9.13
saṃjughukṣava āyūṃṣi tataḥ pratirurūṣavaḥ
rāvaṇā'ntikamājagmur hata-śeṣā niśā-carāḥ
Bhk_9.14
"ekena bahavaḥ śūrāḥ sā''viṣkārāḥ pramatta-vat
vaimukhyaṃ cakṛme" tyuccairūcur daśa-mukhā'ntike.
Bhk_9.15
māṃsopabhoga-saṃśūnānudvignāṃs tānavetya saḥ
udvṛttā-nayano mitrān mantriṇaḥ svān vyasarjayat
Bhk_9.16
prameditāḥ sa-putrās te su-svāntā bāḍha-vikramāḥ
a-mliṣṭa-nādā niraguḥ phāṇṭacitrā'stra-pāṇayaḥ
Bhk_9.17
tān dṛṣṭvā 'tidṛḍhān dhṛṣṭān prāptān parivṛḍhā''jñayā
kaṣṭaṃ vinardataḥ krūrān śastra-ghuṣṭa-karān kapiḥ
Bhk_9.18
a-vyarṇo giri-kūṭābhānabhyarṇānārdidad drutam
vṛtta-śastrān mahā'rambhyān-dāntāṃs tridaśairapi
Bhk_9.19
damitā'riḥ praśāntaujā nādā''pūrita-diṅmukhaḥ
jaghāna ruṣito ruṣṭāṃs tvaritas tūrṇamāgatān.
Bhk_9.20
teṣāṃ nihanyamānānāṃ saṃghuṣṭaiḥ karṇa-bhedibhiḥ
abhūdabhyamita-trāsamāsvāntā'śeṣa-dig jagat.
Bhk_9.21
bhaya-saṃhṛṣṭa-romāṇas tatas te 'pacita-dviṣaḥ
kṣaṇena kṣīṇa-vikrāntāḥ kapinā 'neṣata kṣayam
Bhk_9.22
hatvā rakṣāṃsi lavitumakramīn mārutiḥ punaḥ
aśokavanikāmeva nigṛhītā'ri-śāsanaḥ.
Bhk_9.23
āvarītumivā ''kāśaṃ varituṃ vīnivotthitam
vanaṃ prabhañjana-suto nā 'dayiṣṭa vināśayan.
Bhk_9.24
variṣīṣṭa śivaṃ kṣipyan maithilyāḥ kalpa-śākhinaḥ,
prāvāriṣuriva kṣoṇīṃ kṣiptā vṛkṣāḥ samantataḥ.
Bhk_9.25
saṃvuvūrṣuḥ svamākūtamājñāṃ vivariṣur drutam
avariṣṭākṣama-kṣamyaṃ kapiṃ hantuṃ daṣānanaḥ
Bhk_9.26
ūce-"saṃvariṣīṣṭhās tvaṃ gaccha śatroḥ parākramam,
dhvṛṣīṣṭhā yudhi māyābhiḥ svaritā śatru-sammukham
Bhk_9.27
drutaṃ saṃsvariṣīṣṭhās tvaṃ nir-bhayaḥ pradhanottame"
sa māyānāmagāt sotā kaper vidhavituṃ dyutim
Bhk_9.28
vigāḍhā 'raṃ vanasyā 'sau śatrūṇāṃ gāhitā kapiḥ
akṣaṃ radhitumārebhe raddhā laṅkā'nivāsinām.
Bhk_9.29
niṣkoṣitavyān niṣkoṣṭuṃ prāṇān daśamukhā''tmajāt
ādāya parighaṃ tasthau vanān niṣkuṣita-drumaḥ
Bhk_9.30
eṣṭārameṣitā saṃkhye soḍhāraṃ sahitā bhṛśam
reṣṭāraṃ reṣitaṃ vyāsyad roṣṭā 'kṣaḥ śastra-saṃhatīḥ
Bhk_9.31
śastrair dideviṣuṃ saṃkhye dudyūṣuḥ parighaṃ kapiḥ
ardidhiṣur yaśaḥ kīrtimīrtsuṃ vṛkṣairatāḍayat.
Bhk_9.32
bhūyas taṃ dhipsumāhūya rāja-putraṃ didambhiṣuḥ
ahaṃs tataḥ sa mūrcchā-vān saṃśiśrīṣurabhūd dhvajam
Bhk_9.33
āśvasyā 'kṣaḥ kṣaṇāl lokān bibhrakṣuriva tejasā
ruṣā bibhrajjiṣu-prakhyaṃ kapiṃ bāṇairavākirat.
Bhk_9.34
saṃyuyūṣuṃ diśo bāṇairakṣaṃ yiyaviṣur drumaiḥ
kapir māyāmivā 'kārṣīd darśayan vikramaṃ raṇe.
Bhk_9.35
vānaraṃ prorṇunaviṣuḥ śastrairakṣo vididyute,
taṃ prorṇunūṣurupalaiḥ sa-vṛkṣairābabhau kapiḥ,
Bhk_9.36
svāṃ jijñāpayiṣū śaktiṃ bubhūrṣū nu jaganti kim
śastrairityakṛṣātāṃ tau paśyatāṃ buddhimāhave.
Bhk_9.37
māyābhiḥ su-ciraṃ kliṣṭvā rākṣaso 'kliśita-kriyam
saṃprāpya vānaraṃ bhūmau papāta parighā''hataḥ.
Bhk_9.38
pavito 'nuguṇair vātaiḥ śītaiḥ pūtvā payo-nidhau
babhañjā'dhyuṣitaṃ bhuyaḥ kṣudhitvā patribhir vanam
Bhk_9.39
uccairañcita-lāṅgūlaḥ śiro 'ñcitveva saṃvahan
dadhad vilubhitaṃ vātaiḥ keśaraṃ vahni-piṅgalam
Bhk_9.40
jaritveva javenā 'nye nipetus tasya śākhinaḥ,
vraścitvā vivaśānanyān balenā 'pātayat tarūn.
Bhk_9.41
damitvā'pyari-saṃghātānaśrāntvā kapi-keśarī
vanaṃ cacāra kartiṣyan nartsyanniva niraṅkuśaḥ.
Bhk_9.42
pāraṃ jigamiṣan so 'tha punarāvartsyatāṃ dviṣām
matta-dvirada-vad reme vane laṅkā-nivāsinām.
Bhk_9.43
"yadyakalpsyadabhiprāyo yoddhuṃ rakṣaḥ-pateḥ svayam,
tamapyakartsyamadyā 'haṃ" vadannityacarat kapiḥ.
Bhk_9.44
"hate tasmin priyaṃ śrutvā kalptā prītiṃ parāṃ prabhuḥ,
toṣo 'dyaiva ca sītāyāḥ paraś cetasi kalpsyati."
Bhk_9.45
āhūya rāvaṇo 'vocadathendrajitamantikāt
"vane matta iva kruddho gajendraḥ pradhaneṣvaṭan
Bhk_9.46
yayātha tvaṃ dviṣāmantaṃ, bhūyo yātāsi cā 'sakṛt
śaśaktha jetuṃ tvaṃ devān, māyāḥ sasmartha saṃyati.
Bhk_9.47
tvaṃ sasarjitha śastrāṇi, dadraṣṭhā 'rīṃś ca duḥsahān,
śastrairāditha śastrāṇi tvameva mahatāmapi.
Bhk_9.48
sa tvaṃ haniṣyan dur-buddhiṃ kapiṃ vraja mamā ''jñayā,
mā nā 'ñjī rākṣasīr māyāḥ, prastāvīr mā na vikramam.
Bhk_9.49
mā na sāvīr mahā'strāṇi, mā na dhāvīrariṃ raṇe,
vānaraṃ mā na saṃyaṃsīr, vraja tūrṇamaśaṅkitaḥ."
Bhk_9.50
anaṃsīc caraṇau tasya mandirādindrajid vrajan,
avāpya cā''śiṣas tasmādāyāsīt prītimuttamām
Bhk_9.51
gate tasminnupāraṃsīt saṃrambhād rakṣasāṃ patiḥ
indrajid vikramā'bhijño manvāno vānaraṃ jitam.
Bhk_9.52
saṃsismayiṣamāṇo 'gān māyāṃ vyañjijiṣur dviṣaḥ
jagat pipaviṣur vāyuḥ kalpānta iva durdharaḥ
Bhk_9.53
lokānāśiśiṣos tulyaḥ kṛtāntasya viparyaye
vane cikariṣor vṛkṣān balaṃ jigariṣuḥ kapeḥ
Bhk_9.54
roditi smeva cā ''yāti tasmin pakṣi-gaṇaḥ śucā
mukta-kaṇṭhaṃ hatān vṛkṣān bandhūn bandhorivā ''game
Bhk_9.55
āśvasīdiva cā ''yāti tad vega-pavanā''hatam
vicitra-stabakodbhāsi vanaṃ lulita-pallavam
Bhk_9.56
"na prāṇiṣi durācāra !, māyānāmīśiṣe na ca.
neḍiṣe yadi kākutsthaṃ" tamūce vānaro vacaḥ
Bhk_9.57
itīḍadhikāraḥ
sa-sainyaś chādayan saṃkhye prāvartiṣṭa tamindrijit
śaraiḥ kṣuraprair māyābhiḥ śataśaḥ sarvato muhuḥ
Bhk_9.58
vānaraḥ kula-śailā''bhaḥ prasahyā ''yudha-śīkaram
rakṣas-pāśān yaśas-kāmyaṃs tamas-kalpānadudruvat.
Bhk_9.59
dhanuṣ-pāśabhṛtaḥ saṃkhye jyotiṣ-kalporu-keśaraḥ
dudhāva nir namas-kārān rākṣasendra-puras-kṛtān.
Bhk_9.60
svāmino niṣ-krayaṃ gantumāviṣ-kṛta-balaḥ kapiḥ
rarāja samare śatrūn ghnan duṣ-kṛta-bahiṣ-kṛtaḥ.
Bhk_9.61
catuṣ-kāṣṭhaṃ kṣipan vṛkṣān tiras-kurvannarīn raṇe
tiras-kṛta-digābhogo dadṛśo bahudhā bhraman.
Bhk_9.62
dviṣ-kurvatāṃ catuṣ-kurvannabhighātaṃ narair dviṣām
bahiṣ-kariṣyan saṃgrāmād ripūn jvalana-piṅgalaḥ
Bhk_9.63
jyotiṣ-kurvannivaiko 'sāvāṭīt saṃkhye parārdhya-vat,
tamarāyuṣ-karaṃ prāpa śakra-śatrur dhanuṣ-karaḥ.
Bhk_9.64
asyannaruṣ-karān bāṇān jyotiṣ-kara-sama-dyutiḥ
yaśas-karo-yaśas-kāmaṃ kapiṃ bāṇairtāḍayat.
Bhk_9.65
cakārā 'dhas-padaṃ nā 'sau caran viyati mārutiḥ
marmā-vidbhis tamas-kāṇḍair vidhyamāno'pyanekadhā
Bhk_9.66
iti satvādhikāraḥ
puruhūta-dviṣo dhūrṣu yuktān yānasya vājinaḥ
āyūṃṣi tvakṣu nirbhidya prābhañjaniramocayat.
Bhk_9.67
suṣupus te yadā bhūmau, rāvaṇiḥ sārathiṃ tadā
āhartumanyānaśiṣat proṣita-trāsa-karkaśaḥ.
Bhk_9.68
pratuṣṭūṣuḥ punar yuddhamāsiṣañjayiṣur bhayam
ātasthau rathamātmīyānutsisāhayiṣanniva.
Bhk_9.69
balānyabhiṣiṣikṣantaṃ tarubhiḥ kapi-vāridam
vijigīṣuḥ punaś cakre vyūhaṃ dur-jayamindrajit.
Bhk_9.70
abhiṣyantaḥ kapiṃ krodhādabhyaṣiñcannivā ''tmanaḥ
saṃprahāra-samudbhūtai raktaiḥ koṣṇairaruś-cyutaiḥ.
Bhk_9.71
saṃgrāme tānadhiṣṭhāsyan niṣadya pura-toraṇam
aviṣīdannavaṣṭabdhān vyaṣṭabhnān nara-viṣvaṇān
Bhk_9.72
viṣahya rākṣasāḥ kruddhāḥ śastra-jālamavākiran,
yan na vyaṣahatendro 'pi; kapiḥ paryaṣahiṣṭa tat.
Bhk_9.73
viṣyandamāna-rudhiro rakta-visyanda-pāṭalān
viṣkant n parigheṇā 'hannaviskantā kapir dviṣaḥ.
Bhk_9.74
megha-nādaḥ pariskandan pariṣkandantamāśvarim
abadhnādapariskandaṃ brahma-pāśena visphuran.
Bhk_9.75
visphuladbhir gṛhīto 'sau niṣphulaḥ puruṣā'śanaiḥ
viṣkambhituṃ samartho 'pi nā'calad brahma-gauravāt.
Bhk_9.76
kṛṣīḍhvaṃ bharturānandaṃ, mā na proḍhvaṃ drutaṃ viyat
vānaraṃ netumityuccairindra-jit prāvadat svakān.
Bhk_9.77
"gatamaṅguli-ṣaṅgaṃ tvāṃ bhīru-ṣṭhānādihā ''gatam
khādiṣyāma" iti procur nayanto mārutiṃ dviṣaḥ.
Bhk_9.78
"agniṣṭomādi-saṃstheṣu jyotiṣṭomā''diṣu dvijān
yo 'rakṣīt, tasya dūto 'yaṃ mānuṣasyeti cā'vadan.
Bhk_9.79
"nāsāṃ mātṛ-ṣvaseyyāś ca rāvaṇasya lulāva yaḥ,
mātuḥ svasuś ca tanayān kharā''dīn vijaghāna yaḥ
Bhk_9.80
prāduḥṣanti na saṃtrāsā yasya rakṣaḥ-samāgame,
tasya kṣatriya-duḥṣūterayaṃ praṇidhirāgataḥ.
Bhk_9.81
dṛṣṭvā su-ṣuptaṃ rājendraṃ pāpo 'yaṃ viṣamā'śayaḥ
cāra-karmaṇi niṣṇātaḥ praviṣṭaḥ pramadā-vanam.
Bhk_9.82
supratiṣṇāta-sūtrāṇā kapiṣṭhala-sama-tviṣām
sthitāṃ vṛtte dvijātīnāṃ rātrāvaikṣata maithilīm
Bhk_9.83
sarva-nārī-guṇaiḥ praṣṭhāṃ viṣṭara-sthāṃ gavi-ṣṭhirām
śayānāṃ ku-ṣṭhale tārāṃ divi-ṣṭhāmiva nir-malām
Bhk_9.84
su-ṣāmnīṃ sarva-tejassu tanvīṃ jyotiṣṭamāṃ śubhām
niṣṭapantīmivā ''tmānaṃ jyotiḥsāt-kurvatīṃ vanam
Bhk_9.85
madhusād-bhūta-kiñjalka-piñjara-bhramarā''kulām
ullasat-kusumāṃ puṇyāṃ hema-ratna-latāmiva
Bhk_9.86
vilocanā'mbu muñcantīṃ-kurvāṇāṃ pari-sesicām
hṛdayasyeva śokā'gni-saṃtaptasyottama-vratām
Bhk_9.87
dṛṣṭvā tāmabhanag vṛkṣān dviṣo ghnan parisedhataḥ
paritas tān vicikṣepa kruddhaḥ svayamivā 'nilaḥ
Bhk_9.88
a-pratistabdha-vikrāntama-nistabdho mahā''have,
visoḍhavantamastrāṇi vyatastambhad ghana-dhvaniḥ"
Bhk_9.89
te vijñāyā 'bhisoṣyanataṃ raktai rakṣāṃsi sa-vyathāḥ
anyairapyāyataṃ nehur varatrā-śṛṅkhalā''dibhiḥ
Bhk_9.90
viṣasādendrajid buddhvā bandhe bandhā'ntarakriyām
divya-bandho viṣahate nā 'paraṃ bandhanaṃ yataḥ
Bhk_9.91
iti ṣatvādhikāraḥ
muṣṇantamiva tejāṃsi vistīrṇoras-sthalaṃ puraḥ
upasedur daśa-grīvaṃ gṛhītvā rākṣasāḥ kapim.
Bhk_9.92
bahudhā bhinna-marmāṇo bhīmāḥ kharaṇasā''dayaḥ
agre-vaṇaṃ vartamāne pratīcyāṃ candra-maṇḍale
Bhk_9.93
"nirvaṇaṃ kṛtamudyānamanenā ''mravaṇā''dibhiḥ
devadāru-vanāmiśrai" rityūcur vānara-dviṣaḥ.
Bhk_9.94
upāsthiṣata saṃprītāḥ pūrvāhṇe roṣa-vāhaṇam
rākṣasāḥ kapimādāya patiṃ rudhira-pāyiṇām.
Bhk_9.95
surā-pāṇa-parikṣībaṃ ripu-darpa-harodayam
para-strī-vāhinaṃ prāyuḥ sā''viṣkāraṃ surā-piṇaḥ.
Bhk_9.96
saṃgharṣa-yogiṇaḥ padau praṇemus tridaśa-dviṣaḥ
prahiṇvanto hanūmantaṃ pramīṇantaṃ dviṣan-matīḥ.
Bhk_9.97
"pravapāṇi śiro bhūmau vānarasya vanacchidaḥ"
āmantrayata saṃkruddhaḥ samitiṃ rakṣasāṃ patiḥ
Bhk_9.98
praṇyagādīt praṇighnantaṃ ghanaḥ praṇinadanniva
tataḥ praṇihitaḥ svā'rthe rākṣasendraṃ vibhīṣaṇaḥ.
Bhk_9.99
"praṇiśāmya daśā-grīva !, praṇiyātumalaṃ ruṣam,
praṇijānīhi, hanyante dūtā doṣe na satyapi."
Bhk_9.100
prāṇayantamariṃ proce rākṣasendro vibhīṣaṇam
"prāṇiṇiṣur na pāpo 'yaṃ, yo 'bhāṅkṣīt pramadā-vanam.
Bhk_9.101
prāghāniṣata rakṣāṃsi yenā ''ptāni vane mama,
na prahaṇmaḥ kathaṃ pāpaṃ vada pūrvā'pakāriṇam.
Bhk_9.102
veśmā'ntar-haṇanaṃ kopān mama śatroḥ kariṣyataḥ
mā kārṣīra'ntarayaṇaṃ, prayāṇā'rhamavehyamum.
Bhk_9.103
prahīṇa-jīvitaṃ kuryur ye na śatrumupasthitam
nyāyyāyā api te lakṣmyāḥ kurvantyāśu prahāpaṇam
Bhk_9.104
kaḥ kṛtvā rāvaṇā''marṣa-prakopaṇamavadya-dhīḥ
śakto jagati śākro 'pi kartumāyuḥ-pragopaṇam.
Bhk_9.105
vanā'nta-preṅkhaṇaḥ pāpaḥ phalānāṃ pariṇiṃsakaḥ
praṇikṣiṣyati no bhūyaḥ praṇindyā 'smān madhūnyayam
Bhk_9.106
hareḥ pragamanaṃ nā 'sti, na prabhānaṃ hima-druhaḥ,
nā 'ti-pravepanaṃ vāyor mayā gopāyite vane.
Bhk_9.107
duṣpānaḥ punaretena kapinā bhṛṅga-saṃbhṛtaḥ
pranaṣṭa-vinayenā 'gryaḥ svāduḥ puṣpā''savo vane"
Bhk_9.108
roṣa-bhīma-mukhenaivaṃ kṣubhnatokte, plavaṅgamaḥ
proce sā''nunayaṃ vākyaṃ rāvaṇaṃ svā'rtha-siddhaye
Bhk_9.109
iti ṇatvā'dhikāraḥ
"dūtamekaṃ kapiṃ baddhamānītaṃ veśma paśyataḥ
loka-traya-pateḥ krodhaḥ kathaṃ tṛṇa-laghus tava.
Bhk_9.110
agnyāhita-jana-prahve vijigīṣā-parāṅmukhe.
kasmād vā nīti-niṣṇasya saṃrambhas tava tāpase.
Bhk_9.111
na sarva-rātra-kalyānyaḥ striyo vā ratna-bhūmayaḥ
yaṃ vinirjitya labhyante, kaḥ kuryāt tena vigraham.
Bhk_9.112
saṃgaccha rāma-sugrīvau bhuvanasya samṛddhaye
ratna-pūrṇāvivā 'mbhodhī himavān pūrva-paścimau.
Bhk_9.113
suhṛdau rāma-sugrīvau, kiṃkarāḥ kapi-yūtha-pāḥ,
para-dārā'rpaṇenaiva-labhyante, muñca maithilīm.
Bhk_9.114
dharmaṃ pratyarpayan sītāmarthaṃ rāmeṇa mitratām
kāmaṃ viśvāsa-vāsena sītāṃ dattvā ''pnuhi trayam.
Bhk_9.115
virādha-tāḍakā-vāli-kabandha-khara-dūṣaṇaiḥ
na ca na jñāpito yādṛḍ mārīcenā 'pi te ripuḥ
Bhk_9.116
kharā''di-nidhanaṃ cā 'pi mā maṃsthā vaira-kāraṇam,
ātmānaṃ rakṣituṃ yasmāt kṛtaṃ tan na jigīṣayā".
Bhk_9.117
tataḥ krodhā'nilā''pāta- kamprā''syā'mbhoja-saṃhatiḥ
mahā-hrada iva kṣubhyan kapimāha sma rāvaṇaḥ.
Bhk_9.118
"hata-rākṣasa-yodhasya virugṇodyāna-śākhinaḥ
dūto'smīti bruvāṇasya kiṃ ? dūta-sadṛśaṃ tava.
Bhk_9.119
paṅgu-bāla-striyo nighnan kabandha khara-tāḍakāḥ
tapasvī yadi kākutsthaḥ, kīdṛk ? kathaya pātakī.
Bhk_9.120
abhimāna-phalaṃ jānan mahattvaṃ kathamuktavān
ratnā''di-lābha-śūnya-tvān niṣphalaṃ rāma-vigraham
Bhk_9.121
para-strī-bhoga-haraṇaṃ dharma eva narā'śinām,
mukhamastītyabhāṣiṣṭhāḥ, kā ? mesā''śaṅkatā tvayi.
Bhk_9.122
brūhi dūra-vibhinnānāmṛddhi-śīla-kriyā'nvayaiḥ.
hanūman ! kīdṛśaṃ ? sakhyaṃ nara-vānara-rakṣasām.
Bhk_9.123
eko dvābhyāṃ virādhas tu jitābhyāma-vivakṣitaḥ
hataś chalena mūḍho'yaṃ, tenā 'pi tava kaḥ ? smayaḥ
Bhk_9.124
man-niyogāc ca mārīcaḥ palāyana-parāyaṇaḥ
yuyutsā-rahito rāmaṃ mamārā 'paharan vane.
Bhk_9.125
nijaghānā 'nya-saṃsaktaṃ satyaṃ rāmo latā-mṛgam
tvameva brūhi saṃcintya, yuktaṃ tan mahatāṃ yadi.
Bhk_9.126
puṃsā bhakṣyeṇa bandhūnāmātmānaṃ rakṣituṃ vadhaḥ
kṣamiṣyate daśā''syena, kva-tyeyaṃ tava dur-matiḥ."
Bhk_9.127
kapir jagāda-"dūto 'hamupāyaṃ tava darśane
druma-rākṣasa-vidhvaṃsamakārṣaṃ buddhi-pūrvakam.
Bhk_9.128
ā-trikūṭamakārṣur ye tvat-kā nir-jaṅgamaṃ jagat,
daśagrīva ! kathaṃ brūṣe ? tāna-vadhyām mahī-pateḥ.
Bhk_9.129
abhimāna-phalaṃ proktaṃ yat tvayā rāma-vigrahe,
vineśus tena śata-śaḥ kulānyasura-rakṣasām.
Bhk_9.130
yat sva-dharmama-dharmaṃ tvaṃ dur-balaṃ pratyapadyathāḥ
ripau rāme ca niḥ-śaṅko, naitat kṣemaṃkaraṃ ciram
Bhk_9.131
anvayā''di-vibhinnānāṃ yathā sakhyamanīpsitam
naiṣīr, virodhamapyevaṃ sārdhaṃ puruṣa-vānaraiḥ.
Bhk_9.132
virādhaṃ tapasāṃ vighnaṃ jaghāna vijito yadi
varo dhanur-bhṛtāṃ rāmaḥ, sa kathaṃ na vivakṣitaḥ ?
Bhk_9.133
praṇaśyannapi nā 'śaknodatyetuṃ bāṇa-gocaram
tvayaivoktaṃ mahā-māyo mārīco rāma-hastinaḥ.
Bhk_9.134
anyā''saktasya yad vīryaṃ na tvaṃ smarasi vālinaḥ
mūrcchā-vān namataḥ saṃdhyāṃ dhruvaṃ tad bāhu-pīḍitaḥ.
Bhk_9.135
a-sad-bandhu-vidhopajñaṃ vimuñca bali-vigraham,
sītāmarpaya nantavye kośa-daṇḍā''tma-bhūmibhiḥ."
Bhk_9.136
sphuṭa-paruṣama-sahyamitthamuccaiḥ sadasi marut-tanayena bhāṣyamāṇaḥ
parijanamabhito vilokya dāhaṃ daśa-vadanaḥ pradideśa vānarasya.
Bhk_9.137
Bhk_10
atha sa valka-dukūla-kuthā''dibhiḥ parigato jvaladuddhata-vāladhiḥ
udapatad divamākula-locanair nṛ-ripubhiḥ sa-bhyairabhivīkṣitaḥ.
Bhk_10.1
raṇa-paṇḍito 'grya-vibudhā'ri-pure kalahaṃ sa rāma-mahitaḥ kṛtavān,
jvaladagni rāvaṇa-gṛhaṃ ca balāt balahaṃs-rāmama-hitaḥ kṛtavān.
Bhk_10.2
pādā'nta-yamakam
nikhilā 'bhavan na sa-hasā sahasā jvalanena pūḥ prabhavatā bhavatā
vanitā-janena viyatā viyatā tri-purā'padaṃ nagamitā gamitā.
Bhk_10.3
padā''di-yamakam
sarasāṃ sa-rasāṃ parimucya tanuṃ patatāṃ patatāṃ kakubho bahuśaḥ
sa-kalaiḥ sakalaiḥ paritaḥ karuṇai- ruditai ruditairiva khaṃ nicitam.
Bhk_10.4
pāda-madhya-yamakam
na ca kāṃcana kāñcana-sadma-citiṃ na kapiḥ śikhinā śikhinā samayaut,
na ca na dravatā dravatā parito hima-hāna-kṛtā na kṛtā kva ca na.
Bhk_10.5
cakravāla-yamakam
avasitaṃ hasitaṃ prasitaṃ, mudā vilasitaṃ hrasitaṃ smara-bhāsitam,
na sa-madāḥ pramadā hata-saṃmadāḥ, pura-hitaṃ vihitaṃ na samīhitam.
Bhk_10.6
samudra-yamakam
samiddha-śaraṇā dīptā dehe laṅkā mateśvarā
samid-dha-śaraṇā''dīp-tā dehe'laṃ-kāma-teśvarā
Bhk_10.7
kāñcī-yamakam
piśitā'śināmanu-daśaṃ sphuṭatāṃ sphuṭatāṃ jagāma parivihvala-tā,
halatā janena bahudhā caritaṃ caritaṃ mahattva-rahitaṃ mahatā.
Bhk_10.8
na gajā naga-jā dayitā dayitā, vi-gataṃ vigataṃ, lalitaṃ lalitam,
pramadā pra-madā ''ma-hatā, mahatā- ma-raṇaṃ maraṇaṃ samayāt samayāt.
Bhk_10.9
na vānaraiḥ parākrāntāṃ mahadbhir bhīma-vikramaiḥ
na vā naraiḥ parākrāntāṃ dadahā nagarīṃ kapiḥ.
Bhk_10.10
drutaṃ drutaṃ vahni-samāgataṃ gataṃ mahīmahīna-dyuti-rocitaṃ citam
samaṃ samantādapa-gopuraṃ puraṃ paraiḥ parairapyanirākṛtaṃ kṛtam
Bhk_10.11
naśyanti dadarśa vṛndāni kapīndraḥ
hārīṇyā-balānāṃ hārīṇyā-balānām.
Bhk_10.12
nārīṇāmapanunudur na deha-khedān nā ''rīṇā'mala-salilā hiraṇya-vāpyaḥ,
nā ''rīṇāmanala-parīta-patra-puṣpān nā 'rīṇāmabhavadupetya śarma vṛkṣān.
Bhk_10.13
atha lulita-patatri-mālaṃ rugṇā'sana-bāṇa-keśara-tamālam
sa vanaṃ vivikta-mālaṃ sītāṃ draṣṭuṃ jagāmā'lam.
Bhk_10.14
ghana-girīndra-vilaṅghana-śālinā vana-gatā vana-ja-dyuti-locanā
jana-matā dadṛśe janakā''tmajā taru-mṛgeṇa taru-sthala-śāyinī
Bhk_10.15
vi-patha-yamakam
kāntā mahamānā duḥkhaṃ cyuta-bhūṣā
rāmasya viyuktā kāntā saha-mānā.
Bhk_10.16
madhyā-'nta-yamakam
mitamavadadudāraṃ tāṃ hanūmān mudā 'raṃ raghu-vṛṣabha-sakāśaṃ yāmi devi ! prakāśam
tava vidita-viṣādo dṛṣṭa-kṛtsnā''miṣādaḥ śriyamaniśamavantaṃ parvataṃ mālyavantam.
Bhk_10.17
garbha-yamakam
udapatad viyada-pragamaḥ parai rucitamunnati-mat-pṛthu-sattva-vat
rucita-mun nati-mat pṛthu-sattva-vat pratividhāya vaṇur bhaya-daṃ dviṣām.
Bhk_10.18
sarva-yamakam
babhau marutvān vi-kṛtaḥ sa-mudro, babhau marutvān vikṛtaḥ sa-mudraḥ,
babhau marutvān vikṛtaḥ samudro, babhau marutvān vikṛtaḥ sa mudraḥ.
Bhk_10.19
mahā-yamakam
abhiyātā varaṃ tuṅgaṃ bhū-bhṛtaṃ ruciraṃ puraḥ karkaśaṃ prathitaṃ dhāma sa-satvaṃ puṣkarekṣaṇam.
abhiyā 'tā''varaṃ tuṅgaṃ bhū-bhṛtaṃ ruciraṃ puraḥ karkaśaṃ prasthitaṃ dhāma sa-satvaṃ puṣkare kṣaṇam.
Bhk_10.20
ādyanta-yamakam
citraṃ citramivā ''yāto vicitraṃ tasya bhū-bhṛtam
harayo vegamāsādya saṃtrastā mumuhur muhuḥ.
Bhk_10.21
ādi-dīpakam
gacchan sa vārīṇyakirat pāyodheḥ, kūla-sthitāṃs tāni-tarūnadhunvan,
puṣpā''starāṃs te 'ṅga-sūkhānatanvan, tān kinnarā manmathino 'dhyatiṣṭhan.
Bhk_10.22
anta-dīpakam
sa giriṃ taru-khaṇḍa-maṇḍitaṃ samavāpya tvarayā latā-mṛgaḥ
smita-darśita-kārya-niścayaḥ kapi-sainyair muditairamaṇḍayat.
Bhk_10.23
madhya-dīpakam
garuḍā'nila-tigma-raśmayaḥ patatāṃ yadhapi saṃmatā jave,
a-cireṇa kṛtā'rthamāgataṃ tamamanyanta tathāpyatīva te.
Bhk_10.24
rūpakam
vraṇa-kandara-līna-śastra-sarpaḥ pṛthu-vakṣaḥ-sthala-karkaśoru-bhittiḥ
cyuta-śoṇita-baddha-dhātu-rāgaḥ śuśubhe vānara-bhū-dharas tadā 'sau.
Bhk_10.25
asyaiva bhedā apare catvāraḥ etad viśiṣṭopamā-yuktaṃ rūpakam
cala-piṅga-keśara-hiraṇya-latāḥ sthuṭa-netra-paṅkti-maṇi-saṃhatayaḥ
kaladhaita-sānava ivā 'tha gireḥ kapayo bahūḥ pavana-jā''gamane.
Bhk_10.26
etaccheṣā'rthā'nvavasitamavataṃsakam
kapi-toya-nidhīn plavaṅgamendur madayitvā madhureṇa darśanena
vacanā'mṛta-dīdhitīr vitanva- nnakṛtā ''nanda-parīta-netra-vārīn.
Bhk_10.27
ardha-rūpakam
parikhedita-vindhya-vīrudhaḥ paripītā'mala-nirjharā'mbhasaḥ
dudhuvur madhu-kānanaṃ tataḥ kapi-nāgā muditā'ṅgadā''jñayā.
Bhk_10.28
etadanvarthopamā-yuktaṃ lalāmakam
viṭapi-mṛga-viṣāda-dhvānta-nud vānarā'rkaḥ priya-vacanama-yukhair bodhitā'rthā'ravindaḥ,
udaya-girimivā 'driṃ saṃpramucyā 'bhyagāt khaṃ nṛpa-hṛdaya-guhā-khaṃ ghnan pra-mohā'ndhakāram.
Bhk_10.29
ivopamā
raghu-tanayamagāt tapo-vana-khaṃ vidhṛta-jaṭā'jina-valkalaṃ hanūmān
paramiva puruṣaṃ nareṇa yuktaṃ sama-śama-veśa-samādhinā 'nujena,
Bhk_10.30
yathopamā
kara-puṭa-nihitaṃ dadhat sa ratnaṃ pariviralā'ṅguli nirgatā'lpa-dīpti
tanu-kapila-ghana-sthitaṃ yathenduṃ nṛpamanamat paribhugna-jānu-mūrdhā.
Bhk_10.31
sahopamā
rucironnata-ratna-gauravaḥ paripūrṇā-'mṛta-raśmi-maṇḍalaḥ
samadṛśyata jīvitā''śayā saha rāmeṇa vadhū-śiro-maṇiḥ.
Bhk_10.32
taddhitopamā
avasanna-ruciṃ vanā''gataṃ tamanā''mṛṣṭarajo-vidhūsaram
samapaśyadapeta-maithiliṃ dadhataṃ gaurava-mātramātma-vat.
Bhk_10.33
luptopamā
sāmarthya-saṃpādita-vāñchitā'rthaś cintā-maṇiḥ syān na kathaṃ hanūmān,
sa-lakṣmaṇo bhūmi-patis tadānīṃ śākhā-mṛgā'nīka-patiś ca mene.
Bhk_10.34
samopamā
"yuśmāna-cetan kṣaya-vāyu-kalpān sītā-sphuliṅgaṃ parigṛhya jālmaḥ
laṅkā-vanaṃ siṃha-samo 'dhiśete martuṃ dviṣannityavadaddhanūmān
Bhk_10.35
arthā'ntara-nyāsaḥ
"ahṛta dhaneśvarasya yudhi yaḥ sameta-māyo dhanaṃ, tamahamito vilokya vibudhaiḥ kṛtottamā''yodhanam
vibhava-madena nihnuta-hriyā 'timātra-saṃpannakaṃ, vyathayati sat-pathādadhigatā 'thaveha saṃpan na kam.
Bhk_10.36
ākṣepaḥ
ṛddhi-mān rākṣaso mūḍhaś, citraṃ nā'sau yaddudhataḥ,
ko vā heturanāryāṇāṃ dharmye vartmani vartitum.
Bhk_10.37
ākṣepa eva
tasyā 'dhivāse tanurutsukā 'sau dṛṣṭā mayā rāma-patiḥ pra-manyuḥ,
kāryasya sāro 'yamudīrito vaḥ, proktena śeṣeṇa kimuddhatena.
Bhk_10.38
vyatirekaḥ
samatāṃ śaśi-lekhayopayāyā- davadātā pra-tanuḥ kṣayeṇa sītā,
yadi nāma kalaṅka indu-lekhā- mativṛtto laghayen na cā 'pi bhāvī.
Bhk_10.39
vibhāvanā
a-parīkṣita-kāriṇā gṛhītāṃ tvamanāsevita-vṛddha-paṇḍitena
a-virodhita-niṣṭhureṇa sādhvīṃ dayitāṃ trātumalaṃ ghaṭasva rājan !"
Bhk_10.40
samāsoktiḥ
sa ca vihvala-sattva-saṃkulaḥ pariśuṣyannabhavan mahā-hradaḥ
paritaḥ paritāpa-mūrcchitaḥ, patitaṃ cā 'mbu nirabhramīpsitam.
Bhk_10.41
atiśayoktiḥ
atha lakṣmaṇa-tulya-rūpa-veśaṃ gamanā''deśa-vinirgatā'gra-hastam
kapayo 'nuyayuḥ sametya rāmaṃ nata-sugrīva-gṛhīta-sā''darājñam.
Bhk_10.42
yathā-saṃkhyam
kapi-pṛṣṭha-gatau tato narendrau. kapayaś ca jvalitā'gni-piṅgalā'kṣāḥ
mumucuḥ, prayayur, drutaṃ samīyur, vasudhāṃ, vyoma, mahīdharaṃ mahendram
Bhk_10.43
utprekṣā
sthitamiva parirakṣituṃ samantā- dudadhi-jalaugha-pariplavād dharitrīm
gagana-tala-vasundhrā'ntarāle jala-nidhivega-sahaṃ prasārya deham
Bhk_10.44
vārtā
viṣa-dhara-nilaye niviṣṭa-mūlaṃ śikhara-śataiḥ parimṛṣṭa-deva-lokam
ghana-vipula-nitamba-pūritāśaṃ phala-kusumā''cita-vṛkṣa-ramya-kuñjam
Bhk_10.45
preyaḥ
madhu-kara-virutaiḥ priyādhvanīnāṃ sarasi-ruhair dayitā''sya-hāsya-lakṣmyāḥ
sphuṭamanuharamāṇamādadhānaṃ puruṣa-pateḥ sahasā paraṃpramodam
Bhk_10.46
rasavat
graha-maṇi-rasanaṃ divo nitambaṃ vipulamanuttama-labdha-kānti-yogam
cyuta-ghana-vasanaṃ mano'bhirāmaṃ śikhara-karair madanādiva spṛśantam
Bhk_10.47
ūrjasvī-
pracapalama-guruṃ bharā'sahiṣṇuṃ janamasamānamanūrjitaṃ vivarjya
kṛta-vasatimivā'rṇavopakaṇṭhe sthirama-tulonnatimūḍha-tuṅga-megham.
Bhk_10.48
paryāyoktiḥ
sphaṭhika-maṇi-gṛhaiḥ sa-ratna-dīpaiḥ prataruṇa-kinnara-gīta-nisvanaiś ca
amara-pura-matiṃ surā'ṅganānāṃ dadhatama-duḥkhamanalpa-kalpa-vṛkṣam.
Bhk_10.49
samāhitam
atha dadṛśurudīrṇa-dhūma-dhūmrāṃ diśamudadhi-vyavadhiṃ sameta-sītām
saha-raghutanayāḥ plavaṅga-senāḥ pavana-sutā'ṅguli-darśitāmudakṣāḥ.
Bhk_10.50
udāram
jala-nidhimagaman mahendra-kuñjāt pracaya-tirohita-tigma-raśmi-bhāsaḥ
salila-samudayair mahā-taraṅgair bhuvana-bhara-kṣamamapya-bhinna-velam
Bhk_10.51
udārameva
pṛthu-guru-maṇi-śukti-garbha-bhāsā glapita-rasā-tala-saṃbhṛtā'ndhakāram
upahata-ravi-raśmi-vṛttimuccaiḥ pralaghu-pariplavamāna-vajra-jālaiḥ
Bhk_10.52
udārameva
samupacita-jalaṃ vivardhamānai- ra-mala-sarit-salilair vibhāvarīṣu
sphuṭamavagamayantamūḍha-vārīn śaśa-dhara-ratna-mayān mahendra-sānūn
Bhk_10.53
śliṣṭam
bhuvana-bhara-sahāna-laṅghya-dhāmnaḥ puru-ruci-ratna-bhṛto gurūru-dehān
śrama-vidhura-vilīna-kūrma-nakrān dadhatamudūḍha-bhuvo girīnahīṃś ca
Bhk_10.54
śliṣṭameva
pradadṛśururu-mukta-śīkaraughān vimala-maṇi-dyuti-saṃbhṛtendra-cāpān
jala-muca iva dhīra-mandra-ghoṣān kṣiti-paritāpa-hṛto mahā-taraṅgān
Bhk_10.55
hetu-śliṣṭam
vidruma-maṇi-kṛta-bhūṣā muktā-phala-nikara-rañjitā''tmānaḥ
babhurudaka-nāga-bhagnā velā-taṭa-śikhariṇo yatra,
Bhk_10.56
apahnutiḥ
bhṛta-nikhila-rasā-talaḥ sa-ratnaḥ śikhari-samormi-tirohitā'ntarīkṣaḥ
kuta iha paramā'rthato jalaugho jala-nidhimīyurataḥ sametya māyām
Bhk_10.57
viśeṣoktiḥ
śaśi-rahitamapi prabhūta-kāntiṃ vibudha-hṛta-śriyamapya-naṣṭa-śobham
mathitamapi surair divaṃ jalaughaiḥ samabhibhavantama-vikṣata-prabhāvam
Bhk_10.58
vyāja-stutiḥ
kṣiti-kula-giri-śeṣa-dig-gajendrān salila-gatāmiva nāvamudvahantam
dhṛta-vidhura-dharaṃ mahā-varāhaṃ giri-guru-potramapīhitair jayantam
Bhk_10.59
upamā-rūpakam
giri-parigata-cañcalā''pagā'ntaṃ jala-nivahaṃ dadhataṃ mano'bhirāmam
galitamiva bhuvo vilokya rāmaṃ dharaṇi-dhara-stana-śukla-cīna-paṭṭam.
Bhk_10.60
tulyayogitā
a-parimita-mahā'dbhutair vicitraś cyuta-malinaḥ śucibhir mahāna-laṅghyaiḥ
taru-mṛga-pati-lakṣmaṇa-kṣitīndraiḥ samadhigato jaladhiḥ paraṃ babhāse.
Bhk_10.61
nidarśanam
na bhavati mahimā vinā vipatte- ravagamayanniva paśyataḥ payodhiḥ
a-viratamabhavat kṣaṇe kṣaṇe 'sau śikhari-pṛthu-prathita-praśānta-vīciḥ.
Bhk_10.62
virodhaḥ
mṛdubhirapi bibheda puṣpa-bāṇaiś calaśiśirairapi mārutair dadāha
raghu-tanayamanartha-paṇḍito 'sau, na ca madanaḥ kṣatamātatān, nā 'rciḥ
Bhk_10.63
upameyopamā
atha mṛdu-malina-prabhau dinā'nte jaladhi-samīpa-gatāvatīta-lokau
anukṛtimitaretarasya mūrtyor dina-kara-rāghava-nandanāvakārṣṭām.
Bhk_10.64
sahoktiḥ
apaharadiva sarvato vinodān dayita-gataṃ dadhadekadhā samādhim
ghana-ruci vavṛdhe tato 'ndhakāraṃ saha raghu-nandana-manmathodayena.
Bhk_10.65
parivṛttiḥ
adhi-jaladhi tamaḥ kṣipan himāṃśuḥ paridadṛśe 'tha dṛśāṃ kṛtā'vakāśaḥ
vidadhadiva jagat punaḥ pralīnam. bhavati mahān hi parā'rtha eva sarvaḥ.
Bhk_10.66
sa-sandehaḥ
aśanirayamasau, kuto nirabhre. śita-śara-varṣama-sat tadapya-śārṅgam.
iti madana-vaśo muhuḥ śaśā'ṅke raghu-tanayo, na ca niścikāya candram.
Bhk_10.67
ananvayaḥ
kumuda-vana-cayeṣu kīrṇa-raśmiḥ kṣata-timireśu ca dig-vadhū-mukheṣu
viyati ca vilalāsa tad-vadindur, vilasati candramaso na yad-vadanyaḥ.
Bhk_10.68
utprekṣā''vayavaḥ
śaraṇamiva gataṃ tamo nikuñje viṭapi-nirākṛta-candra-raśmyarātau
pṛthu-viṣama-śilā'ntarāla-saṃsthaṃ sa-jala-ghana-dyuti bhīta-vat sasāda.
Bhk_10.69
saṃsṛṣṭiḥ
atha nayana-mano-haro 'bhirāmaḥ smara iva citta-bhavo 'pya-vāma-śīlaḥ
raghu-sutamanujo jagāda vācaṃ sa-jala-ghana-stanayitnu-tulya-ghoṣaḥ
Bhk_10.70
āśīḥ
"pati-vadha-parilupta-lola-keśīr nayana-jalā'pahṛtā'ñjanauṣṭha-rāgāḥ
kuru ripu-vanitā, jahīhi śokaṃ, kva ca śaraṇaṃ jagatāṃ bhavān, kva mohaḥ
Bhk_10.71
hetuḥ
adhigata-mahimā manuśya-loke vata sutarāmavasīdati pramādī,
gaja-patiruru-śaila-śṛṅga-varṣmā gururavamajjati paṅka-bhāṅ, na dāru.
Bhk_10.72
nipuṇam
boddhavyaṃ kimiva hi, yat tvayā na buddhaṃ, kiṃ vā te nimiṣitamapya-buddhi-pūrvam,
labdhā''tmā tava sukṛtairaniṣṭa-śaṅkī snehaugho ghaṭayati māṃ tathāpi vaktum."
Bhk_10.73
saumitreriti vacanaṃ niśamya rāmo jṛmbhā-vān bhuja-yugalaṃ vibhajya nidrān
adhyaṣṭhāc chiśayiṣayā pravāla-talpaṃ rakṣāyai prati-diśamādiśan plavaṅgān.
Bhk_10.74
Bhk_11
athā 'stamāseduṣi manda-kāntau puṇya-kṣayeṇeva nidhau kalānām
samālalambe ripu-mitra-kalpaiḥ padmaiḥ prahāsaḥ kumudair viṣādaḥ
Bhk_11.1
dūraṃ samāruhya divaḥ patantaṃ bhṛgorivenduṃ vihitopakāram
baddhā 'nurāgo 'nupapāta tūrṇaṃ tārā-gaṇaḥ saṃbhṛta-śubhra-kīrtiḥ.
Bhk_11.2
kva te kaṭākṣāḥ, kva vilāsavanti proktāni vā tāni mameti matvā
laṅkā'ṅganānāmavabodha-kāle lulāmanāruhya gato 'staminduḥ.
Bhk_11.3
mānena talpeṣva-yathā-mukhīnā mithyā-prasuptair gamita-triyāmāḥ
strībhir niśā'tikrama-vihvalābhir dṛṣṭe 'pi doṣe patayo 'nunītāḥ.
Bhk_11.4
īrśyā-virugṇāḥ sthira-baddha-mūlā nirasta-niḥśeṣa-śubha-pratānāḥ
āpyāyitā netra-jala-prasekaiḥ prema-drumāḥ saṃruruhuḥ priyāṇām.
Bhk_11.5
tataḥ samāśaṅkita-viprayogaḥ punar-navībhūta-raso 'vitṛṣṇaḥ
smarasya santaṃ punarukta-bhāvaṃ nā ''vartamānasya viveda lokaḥ.
Bhk_11.6
vṛttau prakāśaṃ hṛdaye kṛtāyāṃ sukhena sarvendriya-saṃbhavena
saṃkocamevā 'sahamānamasthā- da-śakta-vad vañcita-māni cakṣuḥ
Bhk_11.7
pīne bhaṭasyorasi vīkṣya bhugnāṃs tanu-tvacaḥ pāṇi-ruhān su-madhyā
icchā-vibhaṅgā''kula-mānasatvād bhartre nakhebhyaś ca ciraṃ jujūre.
Bhk_11.8
srastā'ṅga-ceṣṭo vinimīlitā'kṣaḥ svedā'mbu-romodgama-gamya-jīvaḥ
a-śeṣa-naṣṭa-pratibhā-paṭutvo gāḍhopagūḍho dayitair jano 'bhūt.
Bhk_11.9
tamaḥ, prasuptaṃ maraṇaṃ, sukhaṃ nu, mūrcchā nu, māyā nu manobhavasya,
kiṃ tat kathaṃ vetyupalabdha-saṃjñā vikalpayanto 'pi na saṃpratīyuḥ.
Bhk_11.10
vakṣaḥ stanābhyāṃ, sukhamānanena gātrāṇi gātrair ghaṭayanna-mandam
smarā'turo naiva tutoṣa lokaḥ, paryāptatā premṇi kuto viruddhā.
Bhk_11.11
srastā'ṅga-yaṣṭiḥ parirabhyamāṇā saṃdṛśyamānā'pyupasaṃhṛtā'kṣī
anūḍhamānā śayane navoḍhā paropakāraika-rasaiva tasthau.
Bhk_11.12
āliṅgitāyāḥ sahasā trapā-vāṃs trāsā'bhilāṣā'nugato ratā''dau
viśvāsitāyā ramaṇena vadhvā vimarda-ramyo-madano babhūva.
Bhk_11.13
sāmonmukhenā ''cchuritā priyeṇa datte 'tha kācit pulakena bhede
antaḥ-prakopā'pagamād vilolā vaśīkṛtā kevala-vikrameṇa.
Bhk_11.14
gurur dadhānā paruṣa-tvamanyā kāntā 'pi kāntendu-karā'bhimṛṣṭā
prahlāditā candra-śileva tūrṇaṃ kṣobhāt sravat-svedajalā babhūva.
Bhk_11.15
śaśāṅka-nāthā'pagamena dhūmrāṃ mūrcchā-parītāmiva nir-vivekām
tataḥ sakhīva prathitā'nurāgā prābodhayat dyāṃ madhurā'ruṇaśrīḥ
Bhk_11.16
a-vīta-tṛṣṇo 'tha paraspareṇa kṣaṇādivā''yāta-niśā'vasānaḥ
duḥkhena lokaḥ paravānivā 'gāt samutsukaḥ svapna-niketanebhyaḥ
Bhk_11.17
ardhotthitā''liṅgita-sannimagno ruddhaḥ punar yān gamane 'nabhīpsuḥ
vyājena niryāya punar nivṛttas tyaktā'nya-kāryaḥ sthita eva kaścit.
Bhk_11.18
tālena saṃpādita-sāmya-śobhaṃ śubhā'vadhānaṃ svara-baddha-rāgam
padair gatā'rthaṃ nṛpa-mandireṣu prātar jagur maṅgala-vat taruṇyaḥ.
Bhk_11.19
duruttare paṅka ivā 'ndhakāre magnaṃ jagat santata-raśmi-rajjuḥ
pranaṣṭa-mūrti-pravibhāgamudyan pratyujjahāreva tato vivasvān.
Bhk_11.20
pītauṣṭha-rāgāṇi hṛtā'ñjanāni bhāsvanti lolairalakair mukhāni
prātaḥ kṛtā'rthāni yathā virejus tathā na pūrvedyuralaṃkṛtāni.
Bhk_11.21
prajāgarā''tāmra-vilocanā'ntā nirañjanā'laktaka-patra-lekhāḥ
tulyā ivā ''san parikheda-tanvyo vāsa-cyutāḥ sevita-manmathābhiḥ
Bhk_11.22
ābaddha-netrā'ñjana-paṅka-leśas tāmbūla-rāgaṃ bahulaṃ dadhānaḥ
cakāra kānto 'pyadharo 'ṅganānāṃ sahoṣitānāṃ patibhir laghutvam.
Bhk_11.23
cakṣūṃṣi kāntānyapi sā'ñjanāni tāmbūla-raktaṃ ca sa-rāgamoṣṭham
kurvan sa-vāsaṃ ca su-gandhi vaktraṃ cakre janaḥ kevala-pakṣa-pātam.
Bhk_11.24
kṣatairasaṃcetita-danta-labdhaiḥ saṃbhoga-kāle 'vagataiḥ prabhāte
a-śaṅkatā 'nyonya-kṛtaṃ vyalīkaṃ viyoga-bāhyo 'pi jano 'tirāgāt
Bhk_11.25
netreṣubhiḥ saṃyuta-pakṣma-patraiḥ karṇā'nta-kṛṣṭairuru-keśa-śūlāḥ
stanoru-cakrās tata-karṇa-pāśāḥ strī-yoddha-mukhyā jayino viceruḥ
Bhk_11.26
payo-dharāṃś candana-paṅka-digdhān vāsāṃsi cā 'mṛṣṭa-mṛjāni dṛṣṭvā
strīṇāṃ sa-patnyo jahṛṣuḥ prabhāte mandāyamānā'nuśayair manobhiḥ
Bhk_11.27
smarā''ture cetasi labdha-janmā rarāja lolo'pi guṇā'pahāryaḥ
kutūhalān netra-gavākṣa-saṃsthaḥ paśyannivā 'nyonya-mukhāni rāgaḥ
Bhk_11.28
gate 'tibhūmiṃ praṇaye prayuktā- na-buddhi-pūrvaṃ pariluptasaṃjñaḥ
ātmā'nubhūtānapi nopacārān smarā''turaḥ saṃsmarati sma lokaḥ
Bhk_11.29
vastrairanatyulbaṇa-ramya-varṇair vilepanaiḥ saurabha-lakṣmaṇīyaiḥ
āsyaiś ca lokaḥ paritoṣa-kāntai- rasūcayal labdha-padaṃ rahasyam.
Bhk_11.30
prātastarāṃ candana-lipta-gātrāḥ pracchādya hastairadharān vadantaḥ
śāmyan-nimeṣāḥ sutarāṃ yuvānaḥ prakāśayanti sma nigūhanīyam.
Bhk_11.31
sāmnaiva loke vijite 'pi vāme ! kimudyataṃ bhrū-dhanur-prasahyam,
hantuṃ kṣamo vā vada locaneṣur digdho viṣeṇeva kimañjanena.
Bhk_11.32
dantacchade prajvalitā'gni-kalpe tāmbūla-rāgas tṛṇa-bhāra-tulyaḥ
nyastaḥ kimityūcurupeta-bhāvā goṣṭhīṣu nārīs taruṇīr yuvānaḥ.
Bhk_11.33
sukhā'vagāhāni yutāni lakṣmyā śucīni saṃtāpa-harāṇyurūṇi
prabuddha-nārī-mukha-paṅka-jāni prātaḥ sarāṃsīva gṛhāṇi rejuḥ.
Bhk_11.34
saṃmṛṣṭa-siktā'rcita-cāru-puṣpai- rāmoda-vad-dravya-sugandha-bhāgaiḥ
lakṣmīr vijigye bhavanaiḥ sa-bhṛṅgaiḥ sevyasya devairapi nandanasya.
Bhk_11.35
akṣṇoḥ patan nīla-saro-ja-lobhād bhṛṅgaḥ kareṇā 'lpa-dhiyā nirastaḥ
dadaṃśa tāmrā'mbu-ruhā'bhisandhis trṇā''turaḥ pāṇi-tale 'pi dhṛṣṇuḥ.
Bhk_11.36
vilola-tāṃ cakṣuṣi hasta-vepathuṃ bhruvor vibhaṅgaṃ stana-yugma-valgitam
vibhūṣaṇānāṃ kvaṇitaṃ ca ṣaṭ-pado gurur yathā nṛtya-vidhau samādadhe.
Bhk_11.37
athā 'nukūlān kula-dharma-saṃpado vidhāya veśān su-divaḥ purī-janaḥ.
prabodha-kāle śāta-manyu-vidviṣaḥ pracakrame rāja-niketanaṃ prati.
Bhk_11.38
śailendra-śṛṅgebhya iva pravṛttā vegāj jalaughāḥ pura-mandirebhyaḥ
āpūrya rathyāḥ sarito janaughā rājā'ṅganā'mbhodhimapūrayanta.
Bhk_11.39
prabodha-kālāt tridaśendra-śatroḥ prāgūrdhva-śoṣaṃ pariśuṣyamāṇāḥ
hīnā mahāntaś ca sama-tvamīyur dvāsa-sthairavajñā-puruṣā'kṣi-dṛṣtāḥ.
Bhk_11.40
gurūru-cañcat-kara-karṇa-jihvai- ravajñayā 'grā'ṅguli-saṃgṛhītaiḥ
rakṣāmsyanāyāsa-hṛtairupāsthuḥ kapola-līnā'li-kulair gajendraiḥ.
Bhk_11.41
nikṛtta-matta-dvipa-kumbha-māṃsaiḥ saṃpṛkta-muktair harayo'gra-pādaiḥ
āninyire śreṇikṛtās tathā 'nyaiḥ parasparaṃ vāladhi-sannibaddhāḥ
Bhk_11.42
upekṣitā deva-gaṇais trasadbhir niṣā-carair vīta-bhayair nikṛttāḥ
tasminnadṛśyanta sura-drumāṇāṃ sa-jāla-puṣpa-stabakāḥ prakīrṇāḥ.
Bhk_11.43
nirākariṣṇur dvija-kuñjarāṇāṃ tṛṇīkṛtā'śeṣa-guṇo'ti-mohāt
pāpā'śayānabhyudayā'rthamārcīt prāg brahma-rakṣaḥ-pravarān daśā''syaḥ
Bhk_11.44
māyāvibhis trāsa-karair janānā- māptairupādāna-parairupetaḥ
satāṃ vighātaika-rasairavikṣat sadaḥ parikṣobhita-bhūmi-bhāgam.
Bhk_11.45
vighṛta-niśita-śastrais tad yutaṃ yātudhānai- ruru-jaṭhara-mukhībhiḥ saṃkulaṃ rākṣasībhiḥ
śvagaṇi-śata-vikīrṇaṃ vāgurā-van mṛgībhir vanamiva sa-bhayābhir deva-bandībhirāsīt.
Bhk_11.46
jalada iva taḍitvān prājya-ratna-prabhābhiḥ prati-kakubhamudasyan nisvanaṃ dhīra-mandram
śikharamiva sumerorāsanaṃ haimamuccair vividha-maṇi-vicitraṃ pronnataṃ so 'dhyatiṣthat
Bhk_11.47
Bhk_12
tato vi-nidraṃ kṛta-devatā'rcaṃ dṛṣṭyaiva citta-praśamaṃ kirantam
āviṣkṛtā'ṅga-pratikarma-ramyaṃ vibhīṣaṇaṃ vācamuvāca mātā
Bhk_12.1
"prabādhamānasya jaganti dhīmaṃs ! tvaṃ sodarasyā'timadoddhatasya
ānandano nāka-sadāṃ praśāntiṃ tūrṇaṃ viṣasyā'mṛta-vat kuruṣva.
Bhk_12.2
kuryās tathā, yena jahāti sītāṃ viṣāda-nīhāra-parīta-mūrtim
sthitāṃ kṣitau śānta-śikhā-pratānāṃ tārāmiva trāsa-karīṃ janasya.
Bhk_12.3
yāvan na saṃtrāsita-deva-saṃghaḥ piṇḍo viṣasyeva hareṇa bhīṣmaḥ
saṃgrasyate 'sau puruṣā'dhipena, drutaṃ kulā''nanda ! yatasva tāvat.
Bhk_12.4
hatā janasthāna sado nikāyāḥ, kṛtā jitotkhāta-bhaṭa-drumā pūḥ,
sadāṃsi dagdhāni, vidheyamasmin yad bandhunā, tad ghaṭayasva tasmin."
Bhk_12.5
cikīrṣite pūrva-taraṃ sa tasmin, kṣemaṃ-kare 'rthe muhurīryamāṇaḥ
mātrā 'timātraṃ śubhayaiva buddhyā ciraṃ sudhīrabhyadhikaṃ samādhāt.
Bhk_12.6
dauvārikā'bhyāhata-śakra-dūtaṃ sopāyanopasthita-loka-pālam
sā''śaṅka-bhīṣmā''pta-viśan-niśāṭaṃ dvāraṃ yayau rāvaṇa-mandrirasya.
Bhk_12.7
dūrāt pratīhāra-nataḥ sa vārtāṃ pṛcchannanāvedita-saṃpraviṣṭaḥ
sa-gauravaṃ datta-patho niśāṭai- raikṣiṣṭa śailā'gramivendraśatrum
Bhk_12.8
kṛśānu-varṣmaṇyadhirūḍhamuccaiḥ siṃhāsane saṃkṣaya-megha-bhīmam
nisarga-tīkṣṇaṃ nayana-sphuliṅgaṃ yugānta-vahneriva dhūma-rāśim
Bhk_12.9
prītyā 'pi dattekṣaṇa-sannipātaṃ bhayaṃ bhūjaṅgā'dhipa-vad dadhānam
tamaḥ-samūhā''kṛtimapyaśeṣā- nūrjā jayantaṃ prathita-prakāśān.
Bhk_12.10
taṃ ratna-dāyaṃ jita-mṛtyu-lokā rātriṃ-carāḥ kānti-bhṛto 'nvasarpan
pramukta-muktā-phalamambu-vāhaṃ saṃjāta-tṛṣṇā iva deva-mukhyāḥ.
Bhk_12.11
sa kiṅkaraiḥ kalpitamiṅgita-jñaiḥ saṃbādhakaṃ pūrva-samāgatānām
siṃhāsanopāśrita-cāru-bāhu- radhyāsta pīṭhaṃ vihita-praṇāmaḥ.
Bhk_12.12
tato daśā''syaḥ kṣubhitā'hi-kalpaṃ dīprā'ṅgulīyopalamūḍha-ratnam
aneka-cañcan-nakha-kānti-jihvaṃ prasārya pāṇiṃ samitiṃ babhāṣe
Bhk_12.13
"śaktaiḥ suhṛdbhiḥ paridṛṣṭa-kāryai- rāmnātibhir nītiṣu buddhi-madbhiḥ
yuṣmad-vidhaiḥ sārdhamupāya-vidbhiḥ sadhyanti kāryāṇi su-mantritāni.
Bhk_12.14
upekṣite vāli-kharā''di-nāśe, dagdhe pure, 'kṣe nihate sa-bhṛtye,
sainye dviṣāṃ sāgaramuttitīrṣā- va-nantaraṃ brūta, yadatra yuktam."
Bhk_12.15
bhujāṃ'sa-vakṣaḥ-sthala-kārmukā'sīn gadāś ca śūlāni ca yātudhānāḥ
parāmṛśantaḥ prathitā'bhimānāḥ procuḥ prahasta-pramukhā daśā''syam.
Bhk_12.16
"a-khaṇḍya-mānaṃ parikhaṇḍya śakraṃ tvaṃ paṇḍitaṃ-manyamudīrṇa-daṇḍaḥ
narā''bhiyogaṃ nṛ-bhujāṃ pradhāna ! mantronmukhaḥ kiṃ nayase gurutvam.
Bhk_12.17
niryat-sphuliṅgā''kula-dhūma-rāśiṃ kiṃ brūhi bhūmau pinaṣāma bhānum,
ā danta-niṣpīḍita-pītaminduṃ ṣṭhīvāma śuṣkekṣu-latā'sthi-kalpam.
Bhk_12.18
sa-rāghavaiḥ kiṃ bata vānarais tair yaiḥ prātarāśo 'pi na kasyacin naḥ
sa-sthāṇu-kailāsa-dhāra 'bhidhatsva, kiṃ dyauradho 'stu, kṣitirantarīkṣe.
Bhk_12.19
cāpalya-yuktasya hareḥ kṛśānuḥ samedhito vāladhi-bhāk tvadīyaiḥ
śastreṇa vadhyasya galannadhākṣīd rājan ! pramādena nijena laṅkām."
Bhk_12.20
athā 'ñcitoraskamudīrṇa-dṛṣṭiḥ kṛtvā vivakṣā-pravaṇaṃ śarīram
vivṛtta-pāṇir vihitottarā'rthaṃ vibhīṣaṇo 'bhāṣata yātudhānān.
Bhk_12.21
"yuddhāya rājṇā subhṛtair bhavadbhiḥ saṃbhāvanāyāḥ sadṛśaṃ yaduktam,
tat prāṇa-paṇyair vacanīyameva, prajñā tu mantre 'dhikṛtā, na śauryam.
Bhk_12.22
yac cāpi yatnā-''dṛta-mantra-vṛttir guru-tvamāyāti narā'bhiyogaḥ
vaśīkṛtendrasya, kṛtottaro 'smin vidhvaṃsitā'śeṣa-puro hanūmān.
Bhk_12.23
agniḥ pramādena dadāha laṅkāṃ vadhyasya dehe svayamedhitaś cet,
vimṛśya tad deva-dhiyā 'bhidhatta brahmā'stra-bandho'pi yadi pramādaḥ
Bhk_12.24
jagantyameyā'dbhuta-bhāva-bhāñji, jitā'bhimānāś ca janā vicitrāḥ,
kārye tu yatnaṃ kuruta prakṛṣṭaṃ, mā nīti-garbhān su-dhiyo 'vamandhvam.
Bhk_12.25
vṛddhi-kṣaya-sthāna-gatāmajasraṃ vṛttiṃ jigīṣuḥ prasamīkṣamāṇaḥ
ghaṭeta sandhyā''diṣu yo guṇeṣu, lakṣmīr na taṃ muñcati cañcalā 'pi.
Bhk_12.26
upekṣaṇīyaiva parasya vṛddhiḥ pranaṣṭa-nīterajitendrayasya
madā''di-yuktasya virāga-hetuḥ, sa-mūla-ghātaṃ vinihanti yā 'nte.
Bhk_12.27
janā'nurāgeṇa yuto 'vasādaḥ phalā'nubandhaḥ sudhiyā ''tmano 'pi
upekṣaṇīyo 'bhyupagamya saṃdhiṃ kāmā''di-ṣaḍ-varga-jitā 'dhipena.
Bhk_12.28
yadā vigṛhṇan na ca saṃdadhāno vṛddhiṃ kṣayaṃ cā 'nuguṇaṃ prapaśyet,
āsīta rājā 'vasara-pratīkṣas tadā prayāsaṃ vitathaṃ na kuryāt.
Bhk_12.29
saṃdhau sthito vā janayet sva-vṛddhiṃ hanyāt paraṃ vopaniṣatprayogaiḥ
āśrāvayedasya janaṃ parair vā vigrāhya kuryādavahīna-saṃdhim.
Bhk_12.30
saṃdarśita-sneha-guṇaḥ sva-śatrūn vidveṣayan maṇḍalamasya bhindyāt
ityevamādi pravidhāya saṃdhir vṛddher vidheyo 'dhigamābhyupāyaḥ.
Bhk_12.31
matvā sahiṣṇūnaparopajapyān svakānadhiṣṭhāya jalā'nta-durgān
drumā'dri-durlaṅghya-jalāpradhṛṣyān vardheta rājā ripu-vigraheṇa.
Bhk_12.32
śaknoti yo na dviṣato nihantuṃ, vihanyate nā 'pya-balair dviṣadbhiḥ,
sa śvā-varāhaṃ kalahaṃ vidadhyā- dāsīta durgā''di vivardhayaṃś ca.
Bhk_12.33
prayāṇa-mātreṇa pare prasādye varteta yānena kṛtā'bhirakṣaḥ,
a-śaknuvan kartumarer vighātaṃ sva-karma-rakṣāṃ ca paraṃ ṣrayeta.
Bhk_12.34
ekena saṃdhiḥ, kalaho 'pareṇa kāryo 'bhito vā prasamīkṣya vṛddhim,
evaṃ prayuñjīta jigīṣuretā nītīr vijānannahitā''tma-sāram.
Bhk_12.35
tvayā tu loke janito virāgaḥ, prakopitaṃ maṇḍalamindra-mukhyam,
rāme tu rājan, viparītametat paśyāmi, tenā 'bhyadhikaṃ vipakṣam.
Bhk_12.36
ekena vālī nihataḥ śareṇa suhṛt-tamas te, racitaś ca rājā
yadaiva sugrīva-kapiḥ pareṇa, tadaiva kāryaṃ bhavato vinaṣṭam.
Bhk_12.37
prākāra-mātrā''varaṇaḥ prabhāvaḥ kharā''dibhir yo nihatais tavā'bhūt,
laṅkāpradāhā'kṣa-vadha-dru-bhaṅgaiḥ klāmyatyasāvapyadhunā 'timātram.
Bhk_12.38
ṣaḍvarga-vaśyaḥ parimūḍha-bandhu- rucchinna-mitro viguṇairupetaḥ
mā pāda-yuddhaṃ dvi-radena kārṣīr nama kṣitīndraṃ praṇatopabhogyam.
Bhk_12.39
rāmo 'pi dārā''haraṇena tapto, vayaṃ hatair bandhubhirātma-tulyaiḥ,
taptasya taptena yathā ''yaso naḥ saṃdhiḥ pareṇā 'stu, vimuñca sītām.
Bhk_12.40
saṃdhukṣitaṃ maṇḍala-caṇḍa-vātai- ramarṣa-tīkṣṇaṃ kṣiti-pāla-tejaḥ
sāmā'mbhasā śāntimupaitu rājan ! prasīda, jīvāma sa-bandhu-bhṛtyāḥ.
Bhk_12.41
a-pakva-kumbhāviva bhaṅga-bhājau rājanniyātāṃ maraṇaṃ samānau,
vīrye sthitaḥ kiṃtu kṛtā'nurāgo rāmo bhavaṃś cottama-bhūri-vairī.
Bhk_12.42
daṇḍena kośena ca manyase cet prakṛṣṭamātmānamares tathāpi
riktasya pūrṇena vṛthā vināśaḥ pūrṇasya bhaṅge bahu hīyate tu.
Bhk_12.43
kliṣṭā''tma-bhṛtyaḥ parimṛgya-sampan mānī yatetā 'pi sa-saṃśaye 'rthe,
saṃdehamārohati yaḥ kṛtā'rtho, nūnaṃ ratiṃ tasya karoti na śrīḥ.
Bhk_12.44
śakyānya-doṣāṇi mahā-phalāni samārabhetopanayan samāptim
karmāṇi rājā vihitā'nurāgo, viparyaye syād vitathaḥ prayāsaḥ.
Bhk_12.45
jetuṃ na śakyo nṛ-patiḥ su-nītir doṣaḥ kṣayā''diḥ kalahe dhruvaś, ca
phalaṃ na kiṃcin na śubhā samāptiḥ, kṛtā'nurāgaṃ bhūvi saṃtyajā 'rim.
Bhk_12.46
tvan-mitra-nāśo, nija-mitra-lābhaḥ, sameta-sainyaḥ sa ca mitra-kṛcchre
bhogyo vaśaḥ paśya śareṇa śatroḥ prasādhito vāli-vadhe na ko 'rthaḥ
Bhk_12.47
lobhād bhayād vā 'bhigataḥ kapīndro na rāghavaṃ, yena bhaved vibhedyaḥ,
sthitaḥ satāṃ vartmani labdha-rājyaḥ prati-priyaṃ so 'bhyagamac cikīrṣuḥ.
Bhk_12.48
phalāśino nirjhara-kuñja-bhājo divyā'ṅganā'naṅgarasā'nabhijñāḥ
nyag-jātayo ratna-varairalabhyā mukhyāḥ kapīnāmapi nopajapyāḥ.
Bhk_12.49
kṛtā'bhiṣeko yuvarāja-rājye sugrīva-rājena sutā'viśeṣam
tārā-vidheyena kathaṃ vikāraṃ tārā-suto yāsyati rākṣasā'rtham.
Bhk_12.50
paśyāmi rāmādadhikaṃ samaṃ vā nā 'nyaṃ, virodhe yamupāśrayema,
dattvā varaṃ sā'nuśayaḥ svayambhū- rindrā''dayaḥ pūrva-taraṃ viruddhāḥ.
Bhk_12.51
durgā''śritānāṃ bahunā 'pi rājan ! kālena pārṣṇigrahaṇā''di-hetuḥ
durgoparodhaṃ na ca kurvato 'sti śatroś cireṇā 'pi daśā''sya ! hāniḥ
Bhk_12.52
śastraṃ tarūrvī-dharamambu pānaṃ vṛttiḥ phalair, no gaja-vāji-nāryaḥ
rāṣṭraṃ na paścān, na jano'bhirakṣyaḥ, kiṃ duḥsthamācakṣva bhavet pareṣām.
Bhk_12.53
saṃdhānamevā 'stu pareṇa tasmān, nā'nyo 'bhyupāyo 'sti nirūpyamāṇaḥ,
nūnaṃ vi-saṃdhau tvayi sarvametan neṣyanti nāśaṃ kapayo 'cireṇa."
Bhk_12.54
vibhīṣaṇoktaṃ bahu manyamānaḥ pronnamya dehaṃ pariṇāma-namram
skhalad-valir vārdhaka-kampra-mūrdhā mātāmaho rāvaṇamityuvāca.
Bhk_12.55
"ekaḥ padātiḥ puruṣo dhanuṣmān yo 'neka-māyāni viyad-gatāni
rakṣaḥ-sahasrāṇi caturdaśā ''rdīt, kā tatra vo mānuṣa-mātra-śaṅkā.
Bhk_12.56
brahmarṣibhir nūnamayaṃ sa-devaiḥ saṃtāpitau rātricara-kṣayāya
narā''kṛtir vānara-sainyaśālī jagatya-jayyo vihito 'bhyupāyaḥ.
Bhk_12.57
vajrā'bhighātaira-virugṇa-mūrteḥ pheṇair jalānāmasurasya mūrdhnaḥ
cakāra bhedaṃ mṛdubhir mahendro yathā, tathaitat kimapīti bodhyam.
Bhk_12.58
kva strī-viṣahyāḥ karajāḥ, kva vakṣo daityasya śailendra-śilā-viśālam,
saṃpaśyataitad dyusadāṃ sunītaṃ, bibheda tais tan nara-siṃha-mūrtiḥ.
Bhk_12.59
pramāda-vāṃs tvaṃ kṣata-dharma-vartmā gato munīnāmapi śatru-bhāvam,
kulasya śāntiṃ bahu manyase cet kuruṣva rājendra ! vibhīṣaṇoktam."
Bhk_12.60
ghoṣeṇa tena pratilabdha-saṃjño nidrā''vilā'kṣaḥ ṣruta-kārya-sāraḥ
sphurad-ghanaḥ sā'mburivā 'ntarīkṣe vākyaṃ tato 'bhāṣata kumbhakarṇaḥ
Bhk_12.61
"kriyā-samārambha-gato 'bhyupāyo, nṛ-dravya-sampat saha-deśa-kalā,
vipat-pratīkāra-yutā 'rtha-siddhir mantrā'ṅgametāni vadanti pañca.
Bhk_12.62
na niścitā'rthaṃ samayaṃ ca deśaṃ kriyā'bhyupāyā''diṣu yo 'tiyāyāt,
sa prāpnuyān mantra-phalaṃ na mānī kāle vipanne kṣaṇadā-carendra !
Bhk_12.63
auṣṇyaṃ tyajen madhya-gato 'pi bhānuḥ, śaityaṃ niśāyāmathavā hi-māṃśuḥ
anartha-mūlaṃ bhuvanā'vamānī manye na mānaṃ piśitāśi-nātha !
Bhk_12.64
tathā 'pi vaktuṃ prasabhaṃ yatante yan mad-vidhāḥ siddhimabhīpsavas tvām
viloma-ceṣṭaṃ vihitā'vahāsāḥ parair hi tat sneha-mayais tamobhiḥ
Bhk_12.65
krūrāḥ kriyāḥ, grāmya-sukheṣu saṅgaḥ, puṇyasya yaḥ saṃkṣaya-heturuktaḥ,
niṣevito 'sau bhavatā 'timātraṃ phalatya-valgu dhruvameva rājan !
Bhk_12.66
dattaṃ na kiṃ, ke viṣayā na bhuktāḥ, sthito 'smi vā kaṃ paribhūya noccaiḥ,
itthaṃ kṛtā'rthasya mama dhruvaṃ syān mutyus tvadarthe yadi, kiṃ na labdham.
Bhk_12.67
kiṃ durnayais tvayyuditair mṛṣā'rthair vīryeṇa vaktā 'smi raṇe samādhim."
tasmin prasupte punaritthamuktvā vibhīṣaṇo 'bhāṣata rākṣasendram.
Bhk_12.68
"nimitta-śūnyaiḥ sthagitā rajobhir diśo, marudbhir vikṛtair vilolaiḥ
svabhāva-hīnair mṛga-pakṣi-ghoṣaiḥ krandanti bhartāramivā 'bhipannam
Bhk_12.69
utpāta-jaṃ chidramasau vivasvān vyādāya vaktrā''kṛti loka-bhīṣmam
attuṃ janān dhūsara-raśmi-rāśiḥ siṃho yathā kīrṇa-saṭo 'bhyudeti.
Bhk_12.70
mārgaṃ gato gotra-gurur bhṛgūṇā- magastinā 'dhyāsita-vindhya-śṛṅgam,
saṃdṛśyate śakra-purohito 'hni, kṣmāṃ kampayantyo nipatanti colkāḥ
Bhk_12.71
māṃsaṃ hatānāmiva rākṣasānā- māśaṃsavaḥ krūra-giro ruvantaḥ
kravyā'śino dīpta-kṛśānu-vaktrā bhrāmyantya-bhītāḥ paritaḥ puraṃ naḥ
Bhk_12.72
payo ghaṭodhnīrapi gā duhanti mandaṃ vi-varṇaṃ vi-rasaṃ ca gopāḥ,
havyeṣu kīṭopajanaḥ sa-keśo na dīpyate 'gniḥ su-samindhano 'pi.
Bhk_12.73
tasmāt kuru tvaṃ pratikāramasmin snehān mayā rāvaṇa ! bhāṣyamāṇaḥ,
vadanti duḥkhaṃ hyanujīvi-vṛtte sthitāḥ padasthaṃ pariṇāma-pathyam.
Bhk_12.74
virugṇa-saṃkīrṇa-vipanna-bhinnaiḥ pakṣuṇṇa-saṃhrīṇa-śitā'stra-vṛkṇaiḥ
yāvan narā'śair na ripuḥ śava'śān saṃtarpayatyānama tāvadasmai."
Bhk_12.75
bhrū-bhaṅgamādhāya vihāya dhairyaṃ vibhīṣaṇaṃ bhīṣaṇa-rūkṣa-cakṣuḥ
giraṃ jagādogra-padāmudagraḥ svaṃ sphāvayan śakra-ripuḥ prabhāvam.
Bhk_12.76
"śilā tariṣyatyudake na parṇaṃ, dhvāntaṃ raveḥ syantsyati, vahnirindoḥ,
jetā paro 'haṃ yudhi jeṣyamāṇas tulyāni manyasva pulastya-naptaḥ !
Bhk_12.77
a-nirvṛtaṃ bhūtiṣu gūḍha-vairaṃ satkāra-kāle 'pi kṛtā 'bhyasūyam
vibhinna-karmā''śaya-vāk kule no mā jñāti-celaṃ, bhuvi kasyacid bhūt
Bhk_12.78
icchantyabhīkṣṇaṃ kṣayamātmano 'pi na jñātayas tulya-kulasya lakṣmīm
namanti śatrūn, na ca bandhu-vṛddhiṃ saṃtapyamānair hṛdayaiḥ sahante.
Bhk_12.79
tvayā'dya laṅkā'bhibhave 'ti-harṣād duṣṭo 'ti-mātraṃ vivṛto 'ntarātmā,
dhik tvāṃ, mṛṣā te mayi dustha-buddhir" vadannidaṃ tasya dadau sa pārṣṇim.
Bhk_12.80
tataḥ sa kopaṃ kṣamayā nigrhṇan, dhairyeṇa manyuṃ, vinayena garvam,
mohaṃ dhiyotsāha-vaśādaśaktiṃ, samaṃ caturbhiḥ sacivairudasthāt.
Bhk_12.81
uvāca cainaṃ kṣaṇadā-carendraṃ "sukhaṃ mahā-rāja ! vinā mayā ''ssva.
mūrkhā''turaḥ pathya-kaṭūnanaśnan yat sā''mayo''sau, bhiṣajāṃ na doṣaḥ
Bhk_12.82
karoti vairaṃ sphuṭamucyamānaḥ, pratuṣyati śrotra-sukhaira-pathyaiḥ
viveka-śūnyaḥ prabhurātma-mānī, mahānanarthaḥ suhṛdāṃ batā 'yam.
Bhk_12.83
krīḍan bhujaṅgena gṛhā'nupātaṃ kaścid yathā jīvati saṃśaya-sthaḥ,
saṃsevamāno nṛ-patiṃ pra-mūḍhaṃ tathaiva yaj jīvati, so 'sya lābhaḥ.
Bhk_12.84
dattaḥ sva-doṣair bhavatā prahāraḥ pādena dharmye pathi me sthitasya,
sa cintanīyaḥ saha mantri-mukhyaiḥ kasyā ''vayor lāghavamādadhātu.
Bhk_12.85
iti vacanamasau rajani-cara-patiṃ bahu-guṇamasakṛt prasabhamabhidadhat
niragamada-bhayaḥ puruṣa-ripu-purān nara-pati-caraṇau navitumari-nutau.
Bhk_12.86
atha tamupagataṃ vidita-sucaritaṃ pavana-suta-girā giri-guru-hṛdayaḥ
nṛ-patiramadayan mudita-parijanaṃ sva-pura-pati-karaiḥ salila-samudayaiḥ.
Bhk_12.87
Bhk_13
cāru-samīraṇa-ramaṇe hariṇa-kalaṅka-kiraṇā''valī-sa-vilāsā
ābaddha-rāma-mohā velā-mūle vibhāvarī parihīṇā.
Bhk_13.1
baddho vāsara-saṅge bhīmo rāmeṇa lavaṇa-salilā''vāse
sahasā saṃrambha-raso dūrā''rūḍha-ravi-maṇḍala-samo lole.
Bhk_13.2
gāḍha-guru-puṅkha-pīḍā- sa-dhūma-salilā'ri-saṃbhava-mahā-bāṇe
āruḍhā saṃdehaṃ rāme sa-mahī-dhāra mahī sa-phaṇi-sabhā.
Bhk_13.3
ghora-jala-danti-saṃkula- maṭṭa-mahāpaṅka-kāhala-jalā''vāsam
ārīṇaṃ lavaṇa-jalaṃ samiddha-phala-bāṇa-viddhi-ghora-phaṇi-varam
Bhk_13.4
sa-bhayaṃ pariharamāṇo mahā'hi-saṃcāra-bhāsuraṃ salila-gaṇam
ārūḍho lavaṇa-jalo jala-tīraṃ hari-balā''gama-vilola-guham
Bhk_13.5
cañcala-taru-hariṇa-gaṇaṃ bahu-kusumā''bandha-baddha-rāmā''vāsam
hari-pallava-taru-jālaṃ tuṅgoru-samiddha-taru-vara-hima-cchāyam
Bhk_13.6
vara-vāranaṃ salila-bhareṇa giri-mahī-maṇḍala-saṃvara-vāraṇam
vasudhāryaṃ tuṅga-taraṅga-saṅga-parihīṇa-lola-vasudhā-rayam
Bhk_13.7
kulakam etāni sapta saṃkīrṇāni
praṇipatya tato vacanaṃ jagāda hitamāyato patir vārīṇām
gaṅgā'valambi-bāhū rāmaṃ bahaloru-hari-tamāla-cchāyam.
Bhk_13.8
pūrvā'rdhaṃ niravadyam
"tuṅgā giri-vara-dehā, a-gamaṃ salilaṃ, samīraṇo rasa-hārī,
a-himo ravi-kiraṇa-gaṇo, māyā saṃsāra-kāraṇaṃ te paramā.
Bhk_13.9
āyāsa-saṃbhavāruṇa ! saṃhara saṃhāra-hima-hara-sama-cchāyam
bāṇaṃ, vāri-samūhaṃ saṃgaccha purāṇa-cāru-dehā''vāsam.
Bhk_13.10
a-sulabha-hari-saṃcāraṃ jala-mūlaṃ bahala-paṅka-ruddhā''yāmam
bhaṇa kiṃ jala-parihīṇaṃ su-gamaṃ timi-kambu-vāri-vāraṇa-bhīmam.
Bhk_13.11
gantuṃ laṅkā-tīraṃ baddha-mahāsalila-saṃcareṇa sa-helam
taru-hariṇā giri-jālaṃ vahantu giri-bhāra-saṃsahā guru-deham.
Bhk_13.12
hara-hāsa-ruddha-vigamaṃ para-kaṇṭha-gaṇaṃ mahā''hava-samārambhe
chindantu rāma-bāṇā gambhīre me jale mahā-giri-baddhe.
Bhk_13.13
gacchantu cāru-hāsā vīra-rasā''bandha-ruddha-bhaya-saṃbandham
hantuṃ bahu-bāhu-balaṃ hari-kariṇo giri-varoru-dehaṃ sahasā.
Bhk_13.14
etāni ṣaṭ saṃkīrṇāni
jigamiṣayā saṃyuktā bahūva kapi-vāhinī mate dāśaratheḥ
buddha-jalā''laya-cittā giri-haraṇā''rambha-saṃbhava-samālolā.
Bhk_13.15
pūrvā'rdhaṃ niravadyam
guru-giri-vara-haraṇa-sahaṃ saṃhāra-himāri-piṅgalaṃ rāma-balam
ārūḍhaṃ sahasā khaṃ varuṇā''laya-vimala-salila-gaṇa-gambhīram
Bhk_13.16
avagāḍhaṃ giri-jālaṃ tuṅga-mahā-bhitti-ruddha-sura-saṃcāram
a-bhayahari-rāsa-bhīmaṃ kari-parimala-cāru-bahala-kandara-salilam.
Bhk_13.17
ali-gaṇa-vilola-kusumaṃ sa-kamala-jala-matta-kurara-kāraṇḍava-gaṇam
phaṇi-saṃkula-bhīma-guhaṃ kari-danta-samūḍha-sa-rasa-vasudhā-khaṇḍam
Bhk_13.18
aravinda-reṇu-piñjara- sārasa-rava-hāri-vimala-bahu-cāru-jalam
ravi-maṇi-saṃbhava-hima-hara- samāgamā''baddha-bahula-sura-taru-dhūpam
Bhk_13.19
hari-rava-vilola-vāraṇa- gambhīrā''baddha-sa-rasa-puru-saṃrāvam
ghoṇā-saṃgama-paṅkā''- vila-subala-bhara-mahoru-varāham.
Bhk_13.20
etāni pañca saṃkīrnāni
uccakhnuḥ parirabdhān kapi-saṅghā bāhubhis tato bhūmi-bhṛtaḥ
niṣpaṣṭa-śeṣa-mūrdhnaḥ śṛṅga-vikīrṇoṣṇa-raśmi-nakṣatra-gaṇān.
Bhk_13.21
sarvaṃ niravadyam
tuṅga-mahā-giri-subharā bāhu-samāruddha-bhidura-ṭaṅkā bahudhā
lavaṇa-jala-bandha-kāmā ārūḍhā ambaraṃ mahā-pariṇāham
Bhk_13.22
bahu-dhavala-vāri-vāhaṃ vimalā''yasa-mahā'si-deha-cchāyam
baddha-vihaṅgama-mālaṃ hima-girimiva matta-kurara-rava-saṃbaddham
Bhk_13.23
cāru-kalahaṃs-saṃkula- sa-caṇḍa-saṃcāra-sārasā''baddha-ravam
sa-kusuma-kaṇa-gandha-vahaṃ samayā''gama-vāri-saṅga-vimalā''yāmam.
Bhk_13.24
sahasā te taru-hariṇā giri-subharā lavaṇa-salila-bandhā''rambhe
tīra-girimārūḍhā rāmā''gama-ruddha-sa-bhaya-ripu-saṃcāram.
Bhk_13.25
etāni catvāri saṃkīrṇāni
tataḥ prāṇītāḥ kapi-yūtha-mukhyair nyastāḥ kṛśānos tanayena samyak
a-kampra-brādhnā'gra-nitamba-bhāgā mahā'rṇavaṃ bhūmi-bhṛto 'vagāḍhāḥ
Bhk_13.26
nirākhyātaṃ niravadyaṃ ca
tene 'dri-bandhyo, vavṛdhe payodhis, tutoṣa rāmo, mumude kapīndraḥ,
tatrāsa śatrur, dadṛśe suvelaḥ, prāpe jalānto, juhṛṣuḥ plavaṅgāḥ.
Bhk_13.27
ekāntarākhyātaṃ niravadyaṃ ca
bhremur, vavalgur, nanṛtur, jajakṣur, juguḥ, samutpupluvire, niṣeduḥ,
āsphoṭayāṃcakrurabhipraṇedū, rejur, nanandur, viyayuḥ, samīyuḥ.
Bhk_13.28
ākhyāta-mālā
giri-paṅka-cāru-dehaṃ kakkola-lavaṅga-badha-surabhi-parimalam
bahu-bahaloru-taraṅgaṃ parisarasārūḍhamuddharaṃ lavaṇa-jalam.
Bhk_13.29
lolaṃ kūlā'bhigame khe tuṅgā-mala-nibaddha-puru-pariṇāham
sura-gaṅgā-bharaṇa-sahaṃ giri-bandha-vareṇa lavaṇa-salilaṃ ruddham.
Bhk_13.30
ārūḍhaṃ ca suvelaṃ taru-mālā''bandha-hāri-giri-vara-jālam
rāvaṇa-citta-bhayaṅkara- māpiṅgala-lola-kesaraṃ rāma-balam
Bhk_13.31
laṅkā''laya-tumulā''rava- subhara-gabhīroru-kuñja-kandara-vivaram
vīṇā-rava-rasa-saṅgama- sura-gaṇa-saṃkula-mahā-tamāla-cchāyam
Bhk_13.32
sa-rasa-bahu-pallavā''vila- kesara-hintāla-baddha-bahala-cchāyam
airāvaṇa-mada-parimala- gandhavahā''baddha-danti-saṃrambha-rasam
Bhk_13.33
tuṅga-taru-cchāyā-ruha- komala-hari-hāri-lola-pallava-jālam
hariṇa-bhayaṃkara-sa-kusuma- dāva-sama-cchavi-vilola-dāḍima-kuñjam
Bhk_13.34
kala-hari-kaṇṭha-virāvaṃ salila-mahā-bandha-saṃkula-mahā-sālam
cala-kisalaya-saṃbaddhaṃ maṇi-jālaṃ salila-kaṇa-mayaṃ-vivahantam
Bhk_13.35
tuṅga-maṇi-kiraṇa-jālaṃ giri-jala-saṃghaṭṭa-baddha-gambhīra-ravam
cāru-guhā-vivara-sabhaṃ sura-pura-samamamara-cāraṇa-susaṃrāvam
Bhk_13.36
vimala-mahā-maṇi-ṭaṅkaṃ sindūra-kalaṅka-piñjara-sahā-bhittim
vīra-hari-danti-saṅgama- bhaya-ruddha-vibhāvarī-vihāra-samīham
Bhk_13.37
sa-mahā-phaṇi-bhīma-bilaṃ bhūri-vihaṅgama-tumuloru-ghora-virāvam
vāraṇa-varāha-hari-vara- go-gaṇa-sāraṅga-saṃkula-mahā-sālam
Bhk_13.38
cala-kisalaya-sa-vilāsaṃ cāru-mahī-kamala-reṇu-piñjara-vasudham
sa-kusuma-kesara-bāṇaṃ lavaṅga-taru-taruṇa-vallarī-vara-hāsam
Bhk_13.39
a-mala-maṇi-hema-ṭaṅkaṃ tuṅga-mahā-bhitti-ruddha-ruru-paṅka-gamam
amarā''rūḍha-parisara merumivā ''vila-sa-rasa-mandāra-tarum
Bhk_13.40
phala-bhara-manthara-taru-vara- ma-vidūra-virūḍha-hāri-kusumā''pīḍam
hariṇa-kalaṅka-maṇi-saṃbhava- bahu-vāri-bhara-sugambhīra-guham.
Bhk_13.41
jala-kāma-danti-saṃkula- sa-hema-rasa-cāru-dhavala-kandara-deham
aṅkura-toha-sama-cchavi- ruru-gaṇa-saṃlīḍha-tarala-hari-maṇi-kiraṇam
Bhk_13.42
gāḍha-samīraṇa-susahaṃ bhīma-ravottuṅga-vāri-dhara-saṃghaṭṭam
dhavala-jala-vāha-mālā- saṃbandhā''baddha-hima-dharā-dhara-līlam.
Bhk_13.43
lavaṇa-jala-bandha-sa-rasaṃ taru-phala-saṃpatti-ruddha-dehā''yāsam
laṅkā-toraṇa-vāraṇa- mārūḍhaṃ samara-lālasaṃ-rāma-balam.
Bhk_13.44
guru-paṇava-veṇu-guñjā- bherī-peloru-jhallarī-bhīma-ravam
ḍhakkā-ghaṇṭā-tumulaṃ sannaddhaṃ para-balaṃ raṇā''yāsa-saham
Bhk_13.45
ārūḍha-bāṇa-ghoraṃ vi-malā''yasa-jāla-gūḍha-pīvara-deham
cañcala-turaṅga-vāraṇa- saṃghaṭṭā''baddha-cāru-pariṇāha-guṇam
Bhk_13.46
asi-tomara-kunta-mahā- paṭṭiśa-bhalla-vara-bāṇa-guru-puru-musalam
vīra-rasā'laṅkāraṃ guru-saṃcāra-haya-danti-sa-mahī-kampam
Bhk_13.47
te rāmeṇa sa-rabhasaṃ paritaralā hari-gaṇā raṇa-samārambhe
ruddhā laṅkā-parisara- bhū-dhara-paribhaṅga-lālasā dhīra-ravam.
Bhk_13.48
yugmakam jala-tīra-tuṅga-taru-vara- kangara-giri-bhitti-kuñja-vivarā''vāsam
bhīmaṃ taru-hariṇa-balaṃ su-samiddha-himāri-kiraṇa-mālā-lolam.
Bhk_13.49
rāvaṇa-balamavagantuṃ jala-bhara-guru-salila-vāha-gaṇa-sama-cchāyam
aṭṭa-taru-mañca-mandrira- toraṇa-mālā-sabhāsu samārūḍham.
Bhk_13.50
Bhk_14
tato daśā''syaḥ smara-vihvalā''tmā cāra-prakāśīkṛta-śatru-śaktiḥ
vimohya māyā-maya-rāma-mūrdhnā sītāmanīkaṃ prajighāya yoddhum.
Bhk_14.1
kambūnatha samādadhmuḥ, koṇair bheryo nijaghnire,
veṇūn pupūrire, guñjā juguñjuḥ kara-ghaṭṭitāḥ
Bhk_14.2
vādayāṃcakrire ḍhakkāḥ, paṇavā dadhvanur hatāḥ,
kāhalāḥ pūrayāṃcakruḥ, pūrṇāḥ peraś ca sasvanuḥ
Bhk_14.3
mṛdaṅgā dhīramāsvenur, hatair svene ca gomukhaiḥ
ghaṇṭāḥ śiśiñjire dīrghaṃ, jahrāde paṭahair bhṛśam.
Bhk_14.4
hayā jiheṣire harṣād, gambhīraṃ jagajur gajāḥ,
saṃtrastāḥ karabhā reṭuś, cukuvuḥ patti-paṅktayaḥ
Bhk_14.5
turaṅgā-pusphuṭur bhītāḥ, pusphurur vṛṣabhāḥ param
nāryaś cukṣubhire mamlur mumuhuḥ śuśucuḥ patīn.
Bhk_14.6
jagarjur, jahṛṣuḥ, śurā rejus tuṣṭuvire paraiḥ,
babandhuraṅguli-trāṇi, sannehuḥ pariniryayuḥ.
Bhk_14.7
dhanūṣyāropayāṃcakrurāruruhū rathā''diṣu,
asīnudvavṛhur dīptān, gurvīruccikṣipur gadāḥ
Bhk_14.8
śūlāni bhramayāṃcakrur, bāṇānādadire śubhān,
bhremuś, cukurdire, resur vavalguś ca padātayaḥ
Bhk_14.9
amutpetuḥ kaśā-ghātai, raśmyākarṣair mamaṅgire
aśvāḥ, pradudruvur mokṣe raktaṃ nijagaruḥ śrame.
Bhk_14.10
gajānāṃ pradaduḥ śārīn, kambalān paritastaruḥ,
tenuḥ kakṣāṃ, dhvajāṃś caiva samucchiśriyurucchikhān.
Bhk_14.11
viśiśvāsayiṣāṃcakrurāliliṅguś ca yoṣitaḥ,
ājaghnur mūrdhni bālāṃś ca cucumbuś ca suta-priyāḥ.
Bhk_14.12
gambhīra-vedinaḥ saṃjñā gajā jagṛhurakṣatāḥ,
vavṛdhe śuśubhe caiṣāṃ mado, hṛṣṭaiś ca pupluve.
Bhk_14.13
mṛgāḥ pradakṣiṇaṃ sasruḥ, śivāḥ samyag vavāśire,
a-vāmaiḥ pusphure dehaiḥ, prasede citta-vṛttibhiḥ.
Bhk_14.14
prājyamāñjihiṣāṃcakre prahasto rāvaṇā''jñayā
dvāraṃ raraṅghatur yāmyṃ mahāpārśva-mahodarau.
Bhk_14.15
prayayāvindra-jit pratyagiyāya svayamuttaram.
sahadhyāsisiṣāṃcakre virūpā'kṣaḥ purodaram.
Bhk_14.16
śuśrāva rāmas tat sarvaṃ, pratasthe ca sa-sainikaḥ
visphārayāṃcakārā'straṃ babandhā'tha ca bāṇadhī.
Bhk_14.17
īkṣāṃcakre 'tha saumitrimanujajñe balāni ca,
namaścakāra devebhyaḥ parṇa-talpaṃ mumoca ca.
Bhk_14.18
cakāsāṃcakruruttasthur, nedurānaśire diśaḥ
vānarā, bhūdharān, redhur, babhañjuś, ca tatas tarūn.
Bhk_14.19
dadāla bhūr, nabho raktaṃ goṣpadapraṃ vavarṣa ca,
mṛgāḥ prasasṛpur vāmaṃ, khagāś cukuvire'śubham.
Bhk_14.20
ulkā dadṛśire dīptā, ruruvuś cā'śivaṃ śivāḥ,
cakṣmāye ca mahī, rāmaḥ śaśaṅke cā'śubhā'gamam.
Bhk_14.21
rāvaṇaḥ śuśruvān śatrūn rākṣasānabhyupeyuṣaḥ,
svayaṃ yuyutsayāṃcakre prākārā'gre niṣedivān.
Bhk_14.22
nirāsū rākṣasā bāṇān, prajahuḥ śūla-paṭṭiśān
asīṃś ca vāhayāṃcakruḥ pāśaiś cā''cakṛṣus tataiḥ
Bhk_14.23
bhallaiś ca bibhidus tīkṣṇair vividhus tomarais tathā.
gadābhiś cūrṇayāṃcakruḥ, śitaiś cakraiś ca cicchiduḥ.
Bhk_14.24
vānarā muṣṭibhir jaghnur dadaṃśur daśanais tathā,
nirāsuś ca girīṃs tuṅgān, drumān vicakarus tathā.
Bhk_14.25
lāṅgūlair loṭhayāṃcakrus, talair, ninyuś ca saṃkṣayam,
nakhaiś cakṛtatuḥ, kruddhāḥ pipiṣuś ca kṣitau balāt.
Bhk_14.26
saṃbabhūvuḥ kabandhāni, prohuḥ śoṇita-toya-gāḥ,
terur bhaṭā''sya-padmāni, dhvajaiḥ pheṇairivā''babhe,
Bhk_14.27
rakta-paṅke gajāḥ sedur, na pracakramire rathāḥ,
nimamajjus turaṅgāś ca, gantuṃ notsehire bhaṭāḥ.
Bhk_14.28
koṭyā koṭyā pura-dvāramekaikaṃ rurughe dviṣām,
ṣaṭ-triṃśaddhari-koṭyaś ca nivavrur vānarā''dhipam,
Bhk_14.29
tastanur, jahvalur, mamlur, jaglur, luluṭhire kṣatāḥ,
mumūrcchur, vavamū raktaṃ, tatṛṣuś cobhaye bhaṭāḥ
Bhk_14.30
sampātinā prajaṅghas tu yuyudhe, 'sau drumāhataḥ
cakampe, tīva cukrośa, jīvanāśaṃ nanāśa ca.
Bhk_14.31
uccakhnāte nalenā ''jau sphurat-pratapanā'kṣiṇī,
jambumālī jahau prāṇān grāvṇā mārutinā hataḥ.
Bhk_14.32
mitrighnasya pracukṣoda gadayā 'ṅgaṃ vibhīṣaṇaḥ.
sugrīvaḥ praghasaṃ nebhe, bahūn rāmas tatarda ca.
Bhk_14.33
vajramuṣṭer viśiśleṣa maindenā 'bhihataṃ śiraḥ,
nīlaś cakarta cakreṇa nikumbhasya śiraḥ sphurat.
Bhk_14.34
virūpākṣo jahe prāṇais tṛḍhaḥ saumitri-patribhiḥ,
pramocayāṃcakārā'sūn dvividas tvaśani-prabham.
Bhk_14.35
gadā śatru-jitā jighye, tāṃ pratīyeṣa vāli-jaḥ
rathaṃ mamantha sa-hayaṃ śākhinā 'sya tato 'ṅgadaḥ.
Bhk_14.36
tat karma vāli-putrasya dṛṣṭvā viśvaṃ visiṣmiye,
saṃtresū rākṣasāḥ sarve, bahu mene ca rāghavaḥ.
Bhk_14.37
sugrīvo mumude, devāḥ sādhvityūcuḥ savismayāḥ,
vibhīṣaṇo 'bhituṣṭāva, praśaśaṃsuḥ plavaṅgamāḥ.
Bhk_14.38
hī citraṃ lakṣmaṇenode, rāvaṇiś ca tirodadhe
vicakāra tato rāmaḥ śarān, saṃtatrasur dviṣaḥ
Bhk_14.39
vibhinnā jughurur ghoraṃ, jakṣuḥ kravyā'śino hatān,
cuṣcyota vraṇināṃ raktaṃ, chinnāś celuḥ kṣaṇaṃ bhujāḥ
Bhk_14.40
kṛttairapi dṛḍha-krodho vīra-vaktrair na tatyaje,
palāyāṃcakrire śeṣā, jihriyuḥ śūra-māninaḥ.
Bhk_14.41
rāghavo na dayāṃcakre, dadhur dhairyaṃ na kecana,
mamre pataṅgavad vīrair hāheti ca vicukruśe.
Bhk_14.42
tirobabhūve sūryeṇa, prāpe ca niśayā ''spadam,
jagrase kāla-rātrīva vānarān rākṣasāmś ca sā.
Bhk_14.43
cukopendrajidatyugraṃ sarpā'straṃ cā ''juhāva, saḥ
ājuhuve tirobhūtaḥ parānīkaṃ, jahāsa ca.
Bhk_14.44
babādhe ca balaṃ kṛtsnaṃ, nijagrāha ca sāyakaiḥ
utsasarja śarāṃs, te'sya sarpa-sāc ca prapedire.
Bhk_14.45
ācicāya sa taiḥ senāmācikāya ca rāghavau,
babhāṇa ca, "na me māyāṃ jigāyendro'pi, kiṃ nṛbhiḥ".
Bhk_14.46
ācikyāte ca bhūyo 'pi rāghavau tena pannagaiḥ
tau mumuhaturudvignau, vasudhāyāṃ ca petatuḥ
Bhk_14.47
tato rāmeti cakrandus, tresuḥ parididevire
niśaśvasuś ca senānyaḥ, procur dhigiti cā''tmanaḥ.
Bhk_14.48
manyuṃ śekur na te roddhuṃ, nā 'sraṃ saṃrurudhuḥ patat,
vividur nendrajin-mārgaṃ, parīyuś ca plavaṅgamāḥ.
Bhk_14.49
dadhāvā 'dbhis tataś cakṣuḥ sugrīvasya vibhīṣaṇaḥ
vidāṃcakāra dhautā'kṣaḥ sa ripuṃ khe, nanarda ca.
Bhk_14.50
ujjugūre tataḥ śailaṃ hantumindrajitaṃ kapiḥ
vihāya rāvaṇis tasmādānaṃhe cā 'ntikaṃ pituḥ.
Bhk_14.51
ācacakṣe ca vṛttāntaṃ, prajaharṣa ca rāvanaḥ
gāḍhaṃ copajugūhainaṃ, śirasyupaśiśiṅgha ca.
Bhk_14.52
dhvajānuddudhuvus tuṅgān, māṃsaṃ cemur, jaguḥ, papuḥ,
kāmayāṃcakrire kāntās, tatas tuṣṭā niśācarāḥ.
Bhk_14.53
darśayāṃcakrire rāmaṃ sītāṃ rājñaś ca śāsanāt,
tasyā mimīlatur netre, luluṭhe puṣpakodare.
Bhk_14.54
prāṇā dadhvaṃsire, gātraṃ tastambhe ca priye hate,
ucchaśvāsa cirād dīnā, rurodā 'sau rarāsa ca.
Bhk_14.55
"lauha-bandhair babandhe nu, vajreṇa kiṃ vinirmame
mano me, na vinā rāmād yat pusphoṭa sahasra-dhā.
Bhk_14.56
utteritha samudraṃ tvaṃ madarthe, 'rīn jihiṃsitha,
mamartha cā'tighorāṃ māṃ dhig jīvita-laghūkṛtām.
Bhk_14.57
na jijīvā 'sukhī tātaḥ prāṇatā rahitas tvayā,
mṛte'pi tvayi jīvantyā kiṃ mayā 'ṇakabhāryayā."
Bhk_14.58
sā jugupsān pracakre 'sūn, jagarhe lakṣaṇāni ca
dehabhāñji, tataḥ keśān luluñca, luluṭhe muhuḥ.
Bhk_14.59
jaglau, dadhyau, vitastāna, kṣaṇaṃ prāṇa na, vivyathe,
daivaṃ nininda, cakranda, dehe cā 'tīva manyunā.
Bhk_14.60
āśvāsayāṃcakārā 'tha trijaṭā tāṃ, nināya ca.
tataḥ prajāgarāṃcakrur vānarāḥ sa-vibhīṣaṇāḥ
Bhk_14.61
ciceta rāgas tat kṛcchramoṣāṃcakre śucā 'tha saḥ,
manyuś cā 'sya samāpipye, virurāva ca lakṣmaṇam.
Bhk_14.62
samīhe martumānarce tena vācā 'khilaṃ balam,
āpapṛcche ca sugrīvaṃ svaṃ deśaṃ visasarja ca.
Bhk_14.63
ādideśa sa kiṣkindhāṃ rāghavau netumaṅgadam,
pratijajñe svayaṃ caiva sugrīvo rakṣasā vadham.
Bhk_14.64
"nāgā'stramidametasya vipakṣas tārkṣya-saṃsmṛtiḥ"
vibhīṣaṇāditi śrutvā taṃ nidadhyau raghūttamaḥ.
Bhk_14.65
tato vijaghaṭe śailairudvelaṃ pupluve 'mbudhiḥ
vṛkṣebhyaś cucyute puṣpair, virejur bhāsurā diśaḥ
Bhk_14.66
jagāhire 'mbudhiṃ nāgā, vavau vāyur mano-ramaḥ
tejāṃsi śaṃśamāṃcakruḥ, śara-bandhā viśiśliṣuḥ.
Bhk_14.67
bhrejire 'kṣata-vad yodhā, lebhe saṃjñāṃ ca lakṣmaṇaḥ,
vibhīṣaṇo 'pi babhrāje, garutmān prāpa cā 'ntikam
Bhk_14.68
saṃpasparśā 'tha kākutsthau, jajñāte tau gata-vyathau
tayorātmānamācakhyau, yayau cā 'tha yathā-gatam.
Bhk_14.69
svenus, titviṣurudyemuraccakhnuḥ parvatāṃs tarūn,
vānarā dadramuś cā 'tha saṃgrāmaṃ cā''śaśāśire.
Bhk_14.70
ḍuḍhaukire punar laṅkāṃ, bubudhe tān daśānanaḥ
jīvataś ca vivedā 'rīn, babhraṃśe 'sau dhṛtes tataḥ.
Bhk_14.71
sasraṃse śara-bandhena divyeneti bubunda saḥ,
babhājā 'tha paraṃ mohamūhāṃcakre jayaṃ na ca.
Bhk_14.72
ghūmrākṣo 'tha pratiṣṭhāsāṃcakre rāvaṇa-saṃmataḥ
siṃhā''syair yuyuje tasya vṛkā''syaiś ca rathaḥ khagaiḥ.
Bhk_14.73
tvak-traiḥ saṃvivyayur dehān, vāhanānyadhiśiśyire,
ānarjur nṛ-bhujo'strāṇi, vavañcuś cā''hava-kṣitim.
Bhk_14.74
adhyuvāsa rathaṃ, teye purāc, cukṣāva cā 'śubham,
saṃśrāvayāṃcakārā ''khyāṃ dhūmrākṣas tatvare tathā.
Bhk_14.75
nililye mūrdhni gṛdhro'sya, krūrā dhvāṅkṣā vivāśire,
śiśīke śoṇitaṃ vyoma, cacāla kṣmā-talaṃ tathā.
Bhk_14.76
tataḥ prajaghaṭe yuddhaṃ, śastrāṇyāsuḥ parasparam,
vavraścurājughūrṇuś, ca syemuś, cukūrdire tathā.
Bhk_14.77
rurujur, bhrejire, pheṇur, bahudhā hari-rākṣasāḥ,
vīrā na bibhayāṃcakrur, bhīṣayāṃcakrire parān.
Bhk_14.78
rattaṃ pracuścutuḥ kṣaṇṇāḥ, śiśviyur bāṇa-vikṣatāḥ,
asyatāṃ śuśuvur bāṇān bhujāḥ sā'ṅguṣṭha-muṣṭayaḥ.
Bhk_14.79
raṇe cikrīḍa dhūmrākṣas, taṃ tatarjā'nilā''tmajaḥ,
ādade ca śilāṃ, sā'śvaṃ pipeṣā 'sya rathaṃ tayā.
Bhk_14.80
papāta rākṣaso bhūmau, rarāṭa ca bhayaṃkaram,
tutoda gadayā cā'riṃ, taṃ dudhrāvā 'driṇā kapiḥ.
Bhk_14.81
akampanas tato yoddhuṃ cakame rāvaṇā'jñayā,
sa rathenā 'bhidudrāva, jughure cā'tibhairavam.
Bhk_14.82
paspande tasya vāmā'kṣi, sasyamuś cā'śivāḥ khagāḥ,
tān vavrājā 'vamatyā 'sau, babhāse ca raṇe śaraiḥ.
Bhk_14.83
khamūyur, vasudhāmūvuḥ sāyakā rajju-vat tatāḥ
tasmād balairapatrepe, puprothā 'smai na kaścana.
Bhk_14.84
sa bhasma-sāc cakārā'rīn, dudāva ca kṛtānta-vat,
cukrodha mārutis, tāla- muccakhne ca mahā-śikham.
Bhk_14.85
yamāyā 'kampanaṃ tena niruvāpa mahā-paśum,
babhrajja nihate tasmin śoko rāvaṇamagnivat.
Bhk_14.86
sa bibhreṣa, pracukṣoda, dantairoṣṭhaṃ cakhāda ca,
pragopāyāṃcakārā ''śu yatnena paritaḥ puram.
Bhk_14.87
prahastamarthayāṃcakre yoddhumadbhuta-vikramam.
"kiṃ vicāreṇa, rajendra ! yuddhā'rthā vayamitysau"
Bhk_14.88
cakvāṇā 'śaṅkito yoddhumutsehe ca mahā-rathaḥ,
niryemire 'sya yoddhāraś, cakwxlqqpe cā'śva-kuñjaram.
Bhk_14.89
yuyujuḥ syandanānaśvairījur devān purohitāḥ
ānarcur brāhmaṇān samyagāśiṣaś cā''śaśaṃsire.
Bhk_14.90
ūhire mūrdhni siddhārthā, gāvaś cā ''lebhire bhaṭaiḥ,
pracukṣṇuvur mahā 'strāṇi, jijñāsāṃcakrire hayān.
Bhk_14.91
laluḥ khaḍgān, mamārjuś ca, mamṛjuś ca paraśvadhān
"alaṃcakre, samālebhe vavase, bubhuje, pape,
Bhk_14.92
jahase ca kṣaṇaṃ, yānair nirjagme yoddhṛbhis tataḥ
viprān prahasta ānarca, juhāva ca vibhāvasum.
Bhk_14.93
saṃvargayāṃcakārā ''ptān, candanena lilepa ca,
cacāma madhu mārdvīkaṃ, tvak-traṃ cā''cakace varam.
Bhk_14.94
uṣṇīṣaṃ mumuce cāru, rathaṃ, ca jujuṣe śubham,
ālalambe mahā'strāṇi, gantuṃ pravavṛte tataḥ.
Bhk_14.95
ājaghnus tūrya-jātāni, tuṣṭuvuś cā 'nujīvinaḥ,
rajaḥ pravavṛdhe ghoraṃ, ghoṣaś ca vyānaśe diśaḥ.
Bhk_14.96
taṃ yāntaṃ dudruvur gṛdhrāḥ, kravyādaś ca siṣevire
āvavur vāyavo ghorāḥ, khādulkāś ca pracakṣaruḥ.
Bhk_14.97
sasyande śoṇitaṃ vyoma, raṇā'ṅgāni prajajvaluḥ,
rathāḥ pracaskhaluḥ sā'śvā, na, raraṃhā'-śvakuñjaram.
Bhk_14.98
pratodā jagalur, vāmamānañcur yajñiyā mṛgāḥ
dadāla bhūḥ, pupūre dyauḥ, kapīnāmapi niḥsvanaiḥ
Bhk_14.99
mimeha raktaṃ hastyaśvaṃ, rākṣasāś ca nitiṣṭhivuḥ,
tataḥ śuśubhatuḥ sene, nir-dayaṃ ca prajahratuḥ
Bhk_14.100
didviśur, dudyuvuś, cacchuś, caklamuḥ, suṣupur, hatāḥ
cakhādire cakhāduś ca, vilepuś ca raṇe bhaṭāḥ
Bhk_14.101
prahastasya puro-mātyān jihiṃsur, dadhṛṣus tathā
vānarāḥ, karma senānī rakṣasāṃ cakṣame ne tat.
Bhk_14.102
ūrṇunāva sa śastraughair vānarāṇāmanīkinīm,
śaśāsa ca bahūn, yodhān, jīvitena viveca ca,
Bhk_14.103
āsasañja bhayaṃ teṣāṃ, didyute ca yathā raviḥ,
nā''yayāsa, dviṣad-dehair jagāhe ca diśo daśa.
Bhk_14.104
kecit saṃcukuṭur bhītā, lejire 'nye parājitāḥ,
saṃgrāmād babhraśuḥ kecid yayācuś cā 'pare 'bhayam.
Bhk_14.105
evaṃ vijigye tāṃ senāṃ prahasto, 'tidadarpa ca,
śaśāma na ca saṃkruddho, nirjugopa niśācarān.
Bhk_14.106
cukrudhe tatra nīlena, taruś coccikṣipe mahān,
prahasto 'bhihatas tena bāṇān visasṛje bahūn,
Bhk_14.107
sehe kapī, rathā'śvāṃś ca ripos tatarha śākhinā,
dharitrīṃ musalī teye prahastaś, cikhide na ca,
Bhk_14.108
saṃdudhukṣe tayoḥ kopaḥ, pasphāye śastra-lāghavam,
nunoda śākhinaṃ nīla, āvavre musalī tarum,
Bhk_14.109
viyatyānabhratur, bhūmau maṇḍalāni viceratuḥ,
pradudruvaturanyonyaṃ vīrau, śaśramatur na ca ,
Bhk_14.110
samīrayāṃcakārā 'tha rākṣasasya kapiḥ śilām,
kṣatas tayā mamārā 'sāvāśiśrāya ca bhū-talam.
Bhk_14.111
tutuṣur vānarāḥ sarve, neśuś citrā niśā-carāḥ,
jerurāśā daśāsyasya, sainyaṃ nīlaṃ nunāva ca,
Bhk_14.112
yadā na pheluḥ kṣaṇadā-carāṇāṃ manorathā rāma-balā'bhiyoge,
laṅkāṃ tadā bhejurudīrṇa-dainyā, vyācakhyuruccaiś ca hataṃ prahastam,
Bhk_14.113
Bhk_15
rākṣasendras tato 'bhaiṣīdaikṣiṣṭa paritaḥ puram,
prātiṣṭhipac ca bodhā'rthaṃ kumbhakarṇasya rākṣasān,
Bhk_15.1
te 'bhyagur bhavanaṃ tasya, suptaṃ caikṣiṣatā 'tha tam,
vyāhārṣus tumulān śabdān, daṇḍaiś cā 'vadhiṣur drutam
Bhk_15.2
keśānaluñciṣus, tasya gajān gātreṣvacikraman,
śītairabhyaṣicaṃs toyairalātaiś cā'pyadambhiṣuḥ.
Bhk_15.3
nakhairakartiṣus tīkṣṇairadāṅkṣur daśanais tathā,
śitairatautsuḥ śūlaiś ca, bherīś cā'vīvadan śubhāḥ.
Bhk_15.4
sa tān nā 'jīgaṇat sarvā- nicchayā 'buddha ca svayam,
abūbudhata kasmān mā- maprākṣīc ca niśā-carān.
Bhk_15.5
te 'bhāṣiṣata "rājā tvāṃ didṛkṣuḥ kṣaṇadā-cara !"
so'snāsīd, vyalipan, māṃsamapsāsīd, vāruṇīmapāt
Bhk_15.6
nyavasiṣṭa tato draṣṭuṃ rāvaṇaṃ, prāvṛtat gṛhāt.
rājā yāntaṃ tamadrākṣīdudasthāc ceṣadāsanāt.
Bhk_15.7
atuṣat, pīṭhamāsanne niradikṣac ca kāñcanam.
asmeṣṭa kumbhakarṇo'lpamupāvikṣadathā 'ntike.
Bhk_15.8
avādīn "māṃ kimityāhvo" rājñā ca pratyavādi saḥ
"mājñāsīs tvaṃ sukhī, rāmo yadakārṣīt sa rakṣasām.
Bhk_15.9
udatārīdudanvantaṃ, puraṃ naḥ parito 'rudhat,
vyadyotiṣṭa raṇe śastrairanaiṣīd rākṣasān kṣayam.
Bhk_15.10
na prāvocamahaṃ kiṃcit priyaṃ, yāvadajīviṣam,
bandhus tvamarcitaḥ snehān mādviṣo na vadhīr mama
Bhk_15.11
vīryaṃ mā na dadarśas tvaṃ, mā na trāsthāḥ kṣatāṃ puram,
tavā 'drākṣma vayaṃ vīryaṃ, tvamajaiṣīḥ purā surān"
Bhk_15.12
avocat kumbhakarṇas taṃ, "vayaṃ mantre'bhyadhāma yat
na tvaṃ sarvaṃ tadaśrauṣīḥ, phalaṃ tasyedamāgamat.
Bhk_15.13
prājña-vākyānyavāmaṃsthā, mūrkha-vākyeṣvavā'sthithāḥ
adhyagīṣṭhāś ca śāstrāṇi, pratyapatthā hitaṃ na ca
Bhk_15.14
mūrkhās tvāmavavañcanta, ye vigrahamacīkaran,
abhāṇīn mālyavān yuktamakṣaṃsthās tvaṃ na tan madāt
Bhk_15.15
rāghavasyā 'muṣaḥ kāntāmāptairukto na cā'rpipaḥ,
mā nā'nubhūḥ svakān doṣān, mā muho mā ruṣo'dhunā.
Bhk_15.16
tasyā'pyatyakramīt kālo, yat tadā'hamavādiṣam
aghāniṣata rakṣāsi paraiḥ, kośāṃs tvamavyayīḥ
Bhk_15.17
sandhāna-kāraṇaṃ tejo nyagabhūt te, kṛthās tathā,
yat tvaṃ vairāṇi kośaṃ ca saha-daṇḍamajiglapaḥ."
Bhk_15.18
akrudhac cā'bhyadhād vākyaṃ kumbhakarṇaṃ daśānanaḥ
"kiṃ tvaṃ māmajugupsiṣṭhā, naididhaḥ sva-parākramam.
Bhk_15.19
mojjigrahaḥ su-nītāni, mā sma kraṃsthā na saṃyuge,
mopālabdhāh kṛtair doṣair mā na vākṣīr hitaṃ param."
Bhk_15.20
kumbhakarṇas tato 'garjīd, bhaṭāṃś cā 'nyān nyavīvṛtat.
upāyaṃsta mahā'strāṇi, niragāc ca drutaṃ puraḥ.
Bhk_15.21
mūrdhnā divamivā 'lekhīt, khaṃ vyāpad vapuṣoruṇā,
pādābhyāṃ kṣmāmivā 'bhaistīt, dṛṣṭyā 'dhākṣīdiva dviśaḥ
Bhk_15.22
dagdha-śaila ivā 'bhāsīt, prākraṃsta kṣaya-megha-vat,
prācakampadudanvantaṃ, rākṣasānapyatitrasat.
Bhk_15.23
sa-pakṣo 'dririvā 'cālīn, nyaśvasīt kalpa-vāyu-vat,
abhārṣīd dhvaninā lokā- nabhrājiṣṭa kṣayā'gni-vat.
Bhk_15.24
anaṃsīd bhūr bhareṇā 'sya, raṃhasā śākhino 'luṭhan,
siṃhāḥ prādudruvan bhītāḥ, prākṣubhan kula-parvatāḥ
Bhk_15.25
utpātāḥ prāvṛtaṃs tasya, dyauraśīkiṣṭa śoṇitam,
vāyavo'vāsiṣur bhīmāḥ, krūrāś cā'kuṣata dvijāḥ.
Bhk_15.26
aspandiṣṭā 'kṣi vāmaṃ ca, ghorāś cā 'rāṭiṣuḥ śivāḥ,
nyapaptan musale gṛdhrā, dīptayā 'pāti colkayā.
Bhk_15.27
āṃhiṣṭa tāna-saṃmānya darpāt sa pradhana-kṣitim,
tato'nardīdanandīc ca, śatrūnāhvāsta cā''have.
Bhk_15.28
prāśīn, na cā 'tṛpat krūraḥ, kṣuc cā'syā'vṛdhadaśnataḥ,
adhād vasāmadhāsīc ca rudhiraṃ vana-vāsinām.
Bhk_15.29
māmsenā 'syā 'śvatāṃ kukṣī, jaṭharaṃ cā 'pyaśiśviyat,
bahūnāmaglucat prāṇā- naglocīc ca raṇe yaśaḥ.
Bhk_15.30
sāmarthyaṃ cā 'pi so 'stambhīd vikramaṃ cā'sya nā 'stabhan,
śākhinaḥ kecidadhyaṣṭhur nyamāṅkṣurapare 'mbu-dhau.
Bhk_15.31
anye tvalaṅghiṣuḥ, śailān, guhāsvanye nyaleṣata,
kecidāsiṣata stabdhā, bhayāt kecidaghūrṇiṣuḥ.
Bhk_15.32
udatāriṣurambho-dhiṃ vānarāḥ setunā 'pare,
alajjiṣṭā'ṅgadas tatra, pratyavāsthita corjitam.
Bhk_15.33
sattvaṃ samadudhukṣac ca vānarāṇāmayuddha ca,
tataḥ śailānudakṣaipsurudagūriṣata drumān.
Bhk_15.34
anardiṣuḥ kapi-vyāghrāḥ, samyak cā 'yutsatā''have,
tānamardīdakhādīc ca, nirāsthac ca talā''hatān,
Bhk_15.35
prācucūrṇac ca pādābhyāmabibhīṣata ca drutam,
atarhīc caiva śūlena kumbhakarṇaḥ plavaṅgamān.
Bhk_15.36
atautsīd gadayā gāḍhamapiṣac copagūhanaiḥ,
janubhyāmadamīc cā'nyān, hasta-vartamavīvṛtat,
Bhk_15.37
adāliṣuḥ śilā dehe, cūrṇyabhūvan mahā-drumāḥ,
kṣiptās tasya na cā 'cetīt tānasau, nā 'pi cā 'kṣubhat.
Bhk_15.38
adrāṣṭāṃ taṃ raghu-vyāghrau ākhyac cainaṃ vibhīṣaṇaḥ
"eṣa vyajeṣṭa devendraṃ, nā'śaṅkiṣṭa vivasvataḥ.
Bhk_15.39
yakṣendra-śaktimacchāsīn, nā 'prothīdasya kaścana,
kumbhakarṇān na bhaiṣṭaṃ mā yuvāmasmān nṛpā''tmajau.
Bhk_15.40
ghnantaṃ mopekṣiṣāthāṃ ca, mā na kārṣṭamihā''daram.,
"amuṃ mā na vadhiṣṭe"ti rāmo'vādīt tataḥ kapīn.
Bhk_15.41
te vyarāsiṣurāhvanta rākṣasaṃ cā 'pyapiplavan,
ababhāsan svakāḥ śaktīr, druma-śailaṃ vyakāriṣuḥ
Bhk_15.42
te taṃ vyāśiṣatā 'kṣautsuḥ pādair, dantais tathā 'cchidan.
ārjijat śarabho vṛkṣaṃ, nīlas tvā ''dita parvatam.
Bhk_15.43
ṛṣabho 'drīnudakṣaipsīt, te tairarimatardiṣuḥ.
asphūrjīd, giri-śṛṅgaṃ ca vyasrākṣīd gandhamādanaḥ,
Bhk_15.44
akūrdiṣṭa, vyakārīc ca gavākṣo bhū-dharān bahūn.
sa tān nā'jīgaṇad vīraḥ kumbhakarṇo'vyathiṣṭa na.
Bhk_15.45
amanthīc ca parā'nīkamaploṣṭa ca niraṅkuśaḥ,
nihantuṃ cā'tvariṣṭā'rīnajakṣīc cā'ṅkamāgatān.
Bhk_15.46
vyakrukṣad vānarā'nīkaṃ, saṃpalāyiṣṭa cā''yati,
hastābhyāṃ naśyadakrākṣīd, bhīme copādhitā''nane.
Bhk_15.47
raktenā 'ciklidad bhūmiṃ, sainyaiś cā 'tastaraddhataiḥ,
nā 'tārpsīd bhakṣayan krūro, nā 'śramad ghnan plavaṅgamān,
Bhk_15.48
na yoddhumaśakan kecin, nā 'ḍhaukiṣata kecana,
prāṇaśan nāsikābhyāṃ ca, vaktreṇa ca vanaukasaḥ.
Bhk_15.49
udare cā 'jarannanye tasya pātāla-sannibhe,
ākrandiṣuḥ, sakhīnāhvan, prapalāyiṣatā'svidan.
Bhk_15.50
raktamaścyotiṣuḥ kṣuṇṇāḥ, kṣatāś ca kapayo'tṛṣan,
upāsthāyi nṛpo bhagnairasau sugrīvamaijihat.
Bhk_15.51
yoddhuṃ so pyaruṣacchatrorairirac ca mahā-drumam.
taṃ prāptaṃ prāsahiṣṭā'riḥ, śaktiṃ cogrāmudagrahīt.
Bhk_15.52
sa tāmabibhramad bhīmāṃ, vānarendrasya cā 'mucat.
prāpaptan mārutis tatra tāṃ cā 'lāsīd viyad-gatām.
Bhk_15.53
aśobhiṣṭā'cakhaṇḍac ca śaktiṃ vīro, na cā 'yasat.
lauha-bhāra-sahasreṇa nirmitā nirakāri me
Bhk_15.54
śaktiratyakupad rakṣo, giriṃ codakhanīd gurum,
vyasṛṣṭa taṃ kapī-ndrasya, tenā'mūrcchīdasau kṣataḥ.
Bhk_15.55
aloṭhiṣṭa ca bhū-pṛṣṭhe, śoṇitaṃ cā 'pyasusruvat,
tamādāyā'palāyiṣṭa, vyarociṣṭa ca rākṣasaḥ.
Bhk_15.56
abhaiṣuḥ kapayo, 'nvārat kumbhukarṇaṃ marut-sutaḥ,
śanairabodhi sugrīvaḥ, so'luñcīt karṇa-nāsikam
Bhk_15.57
rākṣasasya, na cā 'trāsīt, pranaṣṭumayatiṣṭa ca.
akrodhi kumbhakarṇena, peṣṭumārambhi ca kṣitau.
Bhk_15.58
sugrīvo 'syā 'bhraśaddhastāt, samagāhiṣṭa cā 'mbaram,
tūrṇamanvasṛpad rāma- mānanandac ca vānarān.
Bhk_15.59
atatvarac ca tān yoddhumaciceṣṭac ca rāghavau.
kumbhakarṇo nyavartiṣṭa, raṇe'yutsanta vānarāḥ.
Bhk_15.60
aviveṣṭan nṛpā''deśādārukṣaṃś cā''śu rākṣasam
tānadhāvīt samārūḍhāṃs te 'pyusraṃsiṣatā ''kulāḥ.
Bhk_15.61
agrasiṣṭa, vyadhāviṣṭa, samāślikṣac ca nir-dayam.
te cā 'pyaghoriṣur ghoraṃ, raktaṃ cā 'vamiṣur mukhaiḥ.
Bhk_15.62
sa cā'pi rudhirair mattaḥ sveṣāmapyadayiṣṭa na,
agrahīc cā ''yuranyeṣāmaruddha ca parākramam.
Bhk_15.63
saṃtrastānāṃapāhāri sattvaṃ ca vana-vāsinām,
acchedi lakṣmaṇenā'sya kirīṭaṃ kavacaṃ tathā.
Bhk_15.64
abhedi ca śarair dehaḥ prāśaṃsīt taṃ niśā-caraḥ.
aspardhiṣṭa ca rāmeṇa tenā 'syā 'kṣipsateṣavaḥ,
Bhk_15.65
yairaghāni kharo, vālī, mārīco, dūṣaṇas tathā.
avāmaṃsta sa tān darpāt, prodayaṃsīc ca mudgaram.
Bhk_15.66
vāyavyā'streṇa taṃ pāṇiṃ rāmo 'cchaitsīt sahā''yudham,
ādīpi taru-hasto 'sā- vadhāvīc cā 'ri-saṃmukham.
Bhk_15.67
sa-vṛkṣamacchidat tasya śakrā'streṇa karaṃ nṛpaḥ,
jaṅghe cā 'śīśatad bāṇairaprāsīdiṣubhir mukham.
Bhk_15.68
aindreṇa hṛdaye 'vyātsīt, so 'dhyavātsīc ca gāṃ hataḥ.
apikṣātāṃ sahasre dve tad-dehena vanaukasām.
Bhk_15.69
astāviṣuḥ surā rāmaṃ, diśaḥ prāpan niśā-carāḥ,
bhūrakampiṣṭa sā'drīndrā, vyacālīdambhasāṃ patiḥ.
Bhk_15.70
hataṃ rakṣāṃsi rājānaṃ kumbhakarṇamaśiśravan,
arodīd rāvaṇo 'śocīn, mohaṃ cā 'śiśriyat param.
Bhk_15.71
apaprathad guṇān bhrāturacikīrtac ca vikramam,
"kruddhena kumbhakarṇena ye 'dirṣiśata śatravaḥ
Bhk_15.72
kathaṃ nvajīviṣus te ca, sa cā 'mṛta mahā-balaḥ."
ayuyutsiṣatā ''śvāsya kumārā rāvaṇaṃ tataḥ
Bhk_15.73
devāntako 'tikāyaś ca triśirāḥ sa narāntakaḥ
te cāṃ''hiṣata saṃgrāmaṃ balino rāvaṇā''tmajāḥ.
Bhk_15.74
yuddhonmattaṃ ca mattaṃ ca rājā rakṣārthamāñjihat
sutānāṃ, niragātāṃ tau rākṣasau raṇa-paṇḍitau.
Bhk_15.75
tairajeṣata sainyāni, dviṣo 'kāriṣatā ''kulāḥ
parvatāniva te bhūmāvacaiṣur vānarottamān.
Bhk_15.76
aṅgadena samaṃ yoddhumaghaṭiṣṭa narāntakaḥ,
praiṣiṣad rākṣasaḥ prāsaṃ, so 'sphoṭīdaṅgadorasi.
Bhk_15.77
aśvān vāli-suto 'hiṃsīdatatāḍac ca muṣṭinā.
rāvaṇiś cā 'vyatho yoddhumārabdha ca mahīṃ gataḥ.
Bhk_15.78
tasyā 'hāriṣata prāṇā muṣṭinā vāli-sūnunā.
prādudruvaṃs tataḥ kruddhāḥ sarve rāvaṇayo'ṅgadam.
Bhk_15.79
tato nīla-hanūmantau rāvaṇīnavaveṣṭatām,
akāriṣṭāṃ girīṃs tuṅgānarautsīt triśirāḥ śaraiḥ
Bhk_15.80
parigheṇā 'vadhiṣṭā 'tha raṇe devāntako balī,
muṣṭinā 'dadarat tasya mūrdhānaṃ mārutā''tmajaḥ.
Bhk_15.81
adīdipat tato vīryaṃ, nīlaṃ cā'pīpiḍac charaiḥ
yuddhonmattas, tu nīlena giriṇā'nāyi saṃkṣayam.
Bhk_15.82
ababhrājat tataḥ śaktiṃ triśirāḥ pavanā''tmaje,
hanūmatā kṣatās tasya raṇe 'mṛṣata vājinaḥ.
Bhk_15.83
asrasac cā''hato mūrdhni, khaḍgaṃ cā 'jīharad dviṣā,
prāṇānaujjhīc ca khaḍgena chinnais tenaiva mūrdhabhiḥ.
Bhk_15.84
mattenā 'māri saṃprāpya śarabhā'stāṃ mahā-gadām,
sahasra-hariṇā 'krīḍīdatikāyas tato raṇe.
Bhk_15.85
rathenā 'vivyathac cā'rīn, vyacārīc ca ni-raṅkuśaḥ,
vibhīṣaṇena so 'khyāyi rāghavasya mahā-rathaḥ.
Bhk_15.86
"atastambhadayaṃ vajraṃ, svayambhuvamatūtuṣat,
aśikṣiṣṭa mahā'strāṇi, raṇe 'rakṣīc ca rākṣasān.
Bhk_15.87
adyagīṣṭā 'rtha-śāstrāṇi, yamasyā 'hnoṣṭa vikramam,
devā''haveṣvadīpiṣṭa, nā 'janiṣṭā 'sya sādhvasam.
Bhk_15.88
eṣa rāvaṇirāpādi vānarāṇāṃ bhayaṅkaraḥ"
āhvatā 'tha sa kākutsthaṃ dhanuś cā 'pusphurad guru.
Bhk_15.89
saumitriḥ sarpa-vat siṃhamārdidat taṃ mahā''have.
tau prāvīvṛtatāṃ jetuṃ śara-jālānyanekaśaḥ.
Bhk_15.90
acchaittāṃ ca mahā''tmānau, ciramaśramatāṃ na ca,
tathā tāvāsthatāṃ bāṇānatāniṣṭāṃ tamo yathā.
Bhk_15.91
sauryā''gneye vyakāriṣṭāmastre rākṣasa-lakṣmaṇau,
te copāgamatā nāśaṃ samāsādya parasparam
Bhk_15.92
abibhrajat tataḥ śastramaiṣīkaṃ rākṣaso raṇe,
tadapyadhvasadāsādya māhendraṃ lakṣmaṇeritam.
Bhk_15.93
tataḥ saumitrirasmārṣīdadeviṣṭa ca dur-jayam
brahmā'straṃ, tena mūrdhānamadadhvaṃsan nara-dviṣaḥ.
Bhk_15.94
tato 'krandīd daśagrīvas tamāśiśvasadindrajit,
nirayāsīc ca saṃkruddhaḥ, prārcicac ca svayambhuvam.
Bhk_15.95
ahauṣīt kṛṣṇavartmānaṃ, samayaṣṭā 'stra-maṇḍalam,
so 'labdha brahmaṇaḥ śastraṃ syandanaṃ ca jayā''vaham.
Bhk_15.96
tamadhyāsiṣṭa dīprā'gramamodiṣṭa ca rāvaṇiḥ
channa-rūpas tato 'kartīd dehān rāvaṇa-vidviṣām.
Bhk_15.97
sapta-ṣaṣṭiṃ plavaṅgānāṃ koṭīr bāṇairasūṣupat.
niśā'nte rāvaṇiḥ kruddho rāghavau ca vyamūmuhat.
Bhk_15.98
apisphavat sva-sāmarthyamagūhīt sāyakair diśaḥ,
aghorīc ca mahā-ghoraṃ, gatvā, praiṣīc ca rāvaṇam.
Bhk_15.99
vibhīṣaṇas tato 'bodhi sa-sphurau rāma-lakṣmaṇau,
apārīt sa gṛhītolko hata-śeṣān plavaṅgamān.
Bhk_15.100
"mā śociṣṭa, raghu-vyāghrau nā'mṛṣātāmiti bruvan
avābuddha sa nīlā''dīn nihatān kapi-yūtha-pān.
Bhk_15.101
tatraiṣaj jāmbavān prāṇīdudamīlīc ca locane,
paulastyaṃ cā'gadīt "kaccidajīvīn mārutā''tmajaḥ."
Bhk_15.102
tasya kṣeme mahā-rāja ! nā 'mṛṣmahyakhilā vayam.
paulastyo 'śiśravat taṃ ca jīvantaṃ pavanā''tmajam.
Bhk_15.103
āyiṣṭa mārutis tatra, tau cā 'pyahṛṣatāṃ tataḥ,
prāhaiṣṭāṃ himavat-pṛṣṭhe sarvauṣadhi-giriṃ tataḥ
Bhk_15.104
tau hanūmantamānetumoṣadhīṃ mṛta-jīvinīm
sandhāna-karaṇīṃ cā'nyāṃ vi-śalya-karaṇīṃ tathā.
Bhk_15.105
prodapāti nabhas tena, sa ca prāpi mahā-giriḥ,
yasminnajvaliṣū rātrau mahauṣadhyaḥ sahasra-śaḥ
Bhk_15.106
niracāyi yadā bhedo nauṣadhīnāṃ hanū-matā,
sarva eva samāhāri tadā śailaḥ mahauṣadhiḥ.
Bhk_15.107
prāṇiṣur nihatāḥ kecit, kecit tu prodamīliṣuḥ
tamo 'nye 'hāsiṣur yodhā, vyajṛmbhiṣata cā'pare.
Bhk_15.108
ajighrapaṃs tathaivā'nyānoṣadhīrālipaṃs tathā,
evaṃ te'cetiṣuḥ sarve, vīryaṃ cā'dhiṣatā'dhikam.
Bhk_15.109
ajihladat sa kākutsthau, śeṣāṃś cā 'jījivat kapīn
hanūmānatha te laṅkā- magninā 'dīdipan drutam.
Bhk_15.110
samanātsīt tataḥ sainyamamārjīd bhalla-tomaram,
amārkṣīc cā 'sipatrā''dīnababhāsat paraśvadhān.
Bhk_15.111
kumbhakarṇa-sutau tatra samanaddhāṃ mahā-balau
nikumbhaś caiva kumbhaś ca, prāpatāṃ tau plavaṅgamān.
Bhk_15.112
agopiṣṭāṃ purīṃ laṅkāmagauptāṃ rakṣasāṃ balam,
atyāktāmāyudhā'nīkamanaiṣṭāṃ ca kṣayaṃ dviṣaḥ.
Bhk_15.113
akokūyiṣṭa tat sainyaṃ, prapalāyiṣṭa cā''kulam,
acyutac ca kṣataṃ raktaṃ, hataṃ cā 'dhyaśayiṣṭa gām.
Bhk_15.114
aṅgadenā 'hasātāṃ tau yudhyakampana-kampanau,
abhyārdīd vālinaḥ putraṃ prajaṅgho 'pi sa-matsaraḥ.
Bhk_15.115
tasyā 'pyabebhidiṣṭā 'sau mūrdhānaṃ muṣṭinā 'ṅgadaḥ,
ahārṣīc ca śiraḥ kṣipraṃ yūpākṣasya nirākulaḥ.
Bhk_15.116
śarīraṃ lohitākṣasya nyabhāṅkṣīd dvividas tadā,
kruddhaḥ kumbhas tato 'bhaitsīn maindaṃ sa-dvividaṃ śaraiḥ
Bhk_15.117
āghūrṇiṣṭāṃ kṣatau, kṣmāṃ ca tāvāśiśriyatāmubhau.
mātulau vihvalau dṛṣṭvā kumbhaṃ vāli-suto nagaiḥ
Bhk_15.118
praurṇāvīc, chara-varṣeṇa tānaprauhīn niśā-caraḥ.
vānarānaijihad rāmasya tūrṇaṃ rakṣitumaṅgadam.
Bhk_15.119
drutamatrāsta sugrīvo bhrātṛvyaṃ ṣatru-saṃkaṭāt,
muṣṭinā kaumbhakarṇiṃ ca kruddhaḥ prāṇairatityajat.
Bhk_15.120
nikumbho vānarendrasya prāhaiṣīt parighaṃ tataḥ,
hanūmāṃś cā ''patantaṃ tamabhāṅkṣīd bhogi-bhīṣaṇam.
Bhk_15.121
praurṇuvīt tejasā'rātimarāsīc ca bhayaṃkaram,
grīvāṃ cā 'sya tathākrākṣīdajijīvad yathā na tam.
Bhk_15.122
samagatakapi-sainyaṃ sammadenā 'timātraṃ, viṭapa-hariṇa-nāthaḥ siddhimauhiṣṭa nityām,
nṛ-pati-matiraraṃsta prāpta-kāmeva harṣāt, rajani-cara-patīnāṃ santato 'tāyi śokaḥ.
Bhk_15.123
Bhk_16
tataḥ prarudito rājā rakṣasāṃ hata-bāndhavaḥ
"kiṃ kariṣyāmi rājyena, sītayā kiṃ kariṣyate
Bhk_16.1
atikāye hate vīre protsahiṣye na jīvitum.
hrepayiṣyati kaḥ śatrūn, kena jāyiṣyate yamaḥ.
Bhk_16.2
atikāyād vinā pāśyaṃ ko vā chetsyati vāruṇam,
rāvaṇaṃ maṃsyate ko vā, svayambhūḥ kasya tokṣyati.
Bhk_16.3
ślāghiṣye kena, ko bandhūn neṣyatyunnatimunnataḥ,
kaḥ preṣyati pit n kāle, kṛtvā kitthaṣyate na kaḥ.
Bhk_16.4
udyaṃsyati harir vajraṃ, vicariṣyati nir-bhayaḥ,
bhokṣyate yajña-bhāgāṃś ca śūra-mānaṃ ca vakṣyati.
Bhk_16.5
ravis tapsyati niḥ-śaṅkaṃ, vāsyatyaniyataṃ marut,
nirvartsyatyṛtu-saṃghātaḥ, svecchayendurudeṣyati.
Bhk_16.6
tīvraṃ syandiṣyate meghairugraṃ vartiṣyate yamaḥ,
atikāyasya maraṇe kiṃ kariṣyanti nā'nyathā.
Bhk_16.7
anmīliṣyati cakṣur me vṛthā, yad vinayā''gatam
ājñā-lābhonmukhaṃ namraṃ na drakṣyati narāntakam.
Bhk_16.8
dhiṅ māṃ, triśirasā nā 'haṃ sandarśiṣye 'dya yat punaḥ,
ghāniṣyante dviṣaḥ kena tasmin pañcatvamāgate.
Bhk_16.9
śatrubhir nihate matte drakṣye 'haṃ saṃyuge sukham,
yuddhonmattād vinā śatrūn samāskantsyati ko raṇe.
Bhk_16.10
āhvāsyate vi-śaṅko māṃ yotsyamānaḥ śata-kratuḥ,
prakalpsyati ca tasyā 'rtho nikumbe dur haṇe hate
Bhk_16.11
kalpiṣyate hareḥ prītir, laṅkā copahaniṣyate,
devāntaka ! tvayā tyakto ripor yāsyāmi vaśyatām.
Bhk_16.12
mariṣyāmi, vijeṣye vā, hatāś cet tanayā mama,
haniṣyāmi ripūṃs tūrṇaṃ, na jīviṣyāmi duḥkhitaḥ
Bhk_16.13
smeṣyante munayo, devāḥ kathayiṣyanti cā'niśam
"daśa-grīvasya dur-nīter vinaṣṭaṃ rakṣasāṃ kulam."
Bhk_16.14
kena sambhāvitaṃ tātakumbhakarṇasya rāghavaḥ
raṇe kartsyati gātrāṇi marmāṇi ca vitartsyati.
Bhk_16.15
patiṣyati kṣitau bhānuḥ, pṛthivī tolayiṣyate.
nabhasvān bhaṅkṣyate vyoma muṣṭibhis tāḍayiṣyate.
Bhk_16.16
indroḥ syandiṣyate vahniḥ, samuccokṣyati sāgaraḥ,
jalaṃ dhakṣyati, tigmāṃśoḥ syantyanti tamasāṃ cayāḥ.
Bhk_16.17
kumbhakarṇo raṇe puṃsā kruddhaḥ paribhaviṣyate
saṃbhāvitāni naitāni kadācit kenacij jane.
Bhk_16.18
kumbhakarṇe hate laṅkā- mārokṣyanti plavaṅgamāḥ,
daṅkṣyanti rākṣasān, dṛptā bhaṅkṣyanti ca mamā ''śramān.
Bhk_16.19
cartsyanti bāla-vṛddhāṃś ca, nartsyanti ca mudā yutāḥ
tena rākṣasa-mukhyena vinā tān ko nirotsyati.
Bhk_16.20
amarṣo me paraḥ, sītāṃ rāghavaḥ kāmayiṣyate,
cyuta-rājyāt sukhaṃ tasmāt kiṃ kilā 'sāvavāpsyati.
Bhk_16.21
mārayiṣyāmi vaidehīṃ, khādayiśyāmi rākṣasaiḥ,
bhūmau vā nikhaniṣyāmi vidhvaṃsasyā 'sya kāraṇam
Bhk_16.22
nā 'nurotsye jagal-lakṣmīṃ, ghaṭiṣye jīvituṃ na vā
na raṃsye viṣayaiḥ śūnye bhavane bāndhavairaham.
Bhk_16.23
modiṣye kasya saukhye 'haṃ, ko me modiṣyate sukhe,
ādeyāḥ kiṃkṛte bhogāḥ kumbhakaṛṇa ! tvayā vinā.
Bhk_16.24
yāḥ suhṛtsu vipanneṣu māmupaiṣyanti saṃpadaḥ,
tāḥ kiṃ manyu-kṣatā''bhogā na vipatsu vipattayaḥ.
Bhk_16.25
"vinaṅkṣyati purī kṣipraṃ, tūrṇameṣyanti vānarāḥ,
a-sandhitsos tave"tyetad vibhīṣaṇa-subhāṣitam.
Bhk_16.26
"arthena saṃbhṛtā rājñā na bhāṣiṣyāmahe vayam,
saṃyotsyāmaha," ityetat prahastena ca bhāṣitam.
Bhk_16.27
mānuṣo nāma patkāṣī rājānaṃ puruṣā'śinām
yodhayiṣyati saṃgrāme divyā'stra-ratha-durjayam.
Bhk_16.28
sannatsyāmyathavā yoddhuṃ, na koṣye sattva-hīna-vat,
adya taprsyanti māṃsā'dā, bhūḥ pāsyatyari-śoṇitam.
Bhk_16.29
ākarkṣyāmi yaśaḥ, śatrūnapaneṣyāmi karmaṇā,
anubhāviṣyate śoko maithilyā 'dya pati-kṣayāt.
Bhk_16.30
mantūyiṣyati yakṣendro, valgūyiṣyati no yamaḥ,
glāsyantya-pati-putrāś ca vane vānara-yoṣitaḥ.
Bhk_16.31
sukhaṃ svapsyanti rakṣāṃsi, bhramiṣyanti ca nirbhayam,
na vikrokṣyanti rākṣasyo, narāṃś cā 'tsyanti harṣitāḥ.
Bhk_16.32
prāṅ muhūrtāt prabhāte'haṃ bhaviṣyāmi dhruvaṃ sukhī
āgāmini, tataḥ kāle yo dvitīyaḥ kṣaṇo'paraḥ
Bhk_16.33
tatra jetuṃ gamiṣyāmi tridaśendraṃ sahā'maram,
tataḥ pareṇa bhūyo 'pi laṅkāmeṣyāmyamatsaraḥ"
Bhk_16.34
tameva-vādinaṃ mūḍhamindrjit samupāgataḥ
"yuyutsiṣye 'hamityevaṃ vadan ripu-bhayaṃkaraḥ.
Bhk_16.35
nā 'bhijñā te mahārāja !, jeṣyāvaḥ śakra-pālitam
dṛpta-deva-guṇā''kīrṇa- māvāṃ saha surā''layam,
Bhk_16.36
nā 'bhijñā te, sa-yakṣendraṃ bhaṅkṣyāvo yad yamaṃ balāt,
ratnāni cā ''hariṣyāvaḥ, prāpsyāvaś ca purīmimām.
Bhk_16.37
eṣa pekṣyāmyarīn bhūyo, na śociṣyasi rāvaṇa !
jagad drakṣyasi nī-rāmamavagāhiṣyase diśaḥ.
Bhk_16.38
saha-bhṛtyaḥ surā''vāse bhayaṃ bhūyo vidhāsyasi
praṇaṃsyatyadya devendras tvāṃ, vakṣyati sa sannatim.
Bhk_16.39
bheṣyate munibhis tvattas tvamadhiṣṭhāsyasi dviṣaḥ,
jñāsye 'hamadya saṃgrāme samastaiḥ śūra-mānibhiḥ.
Bhk_16.40
jñāyiṣyante mayā cā 'dya vīraṃ-manyā dviṣad-gaṇāḥ,
gūhiṣyāmi kṣitiṃ kṛttai- radya gātrair vanākasām.
Bhk_16.41
ārokṣyāmi yugānta-vārida-ghaṭā- saṃghaṭṭa-dhīra-dhvaniṃ niryāsyan rathamacchrita-dhvaja-dhanuḥ- khaḍga-prabhā-bhāsuram.
śroṣyasyadya vikīrṇa-vṛkṇa-vimukha- vyāpanna-śatrau raṇe tṛptāṃś choṇita-śoṇa-bhīṣaṇamukhān kravyā'śinaḥ krośataḥ."
Bhk_16.42
Bhk_17
āśāsata tataḥ śāntimasnuragnīnahāvayan,
viprānavācayan yodhāḥ, prākkurvan maṅgalāni ca.
Bhk_17.1
apūjayan kula-jyeṣṭhānupāgūhanta bālakān.
strīḥ samāvardhayan sā'srāḥ, kāryāṇi prādiśaṃs tathā.
Bhk_17.2
ācchādayan, vyalimpaṃś ca, prāśnannatha surā''miṣam,
prāpiban madhu-mādhvīkaṃ bhakṣyāṃś cā ''dan yathepsitān
Bhk_17.3
nyaśyan śastrāṇyabhīṣṭāni, samanahyaṃś ca varmabhiḥ,
adhyāsata su-yāgāni, dviṣadbhyaś cā 'śapaṃs tathā.
Bhk_17.4
apūjayaṃś catur-vaktraṃ, viprānārcaṃs tathā 'stuvan,
samālipata śakrā'rir yānaṃ cā 'bhyalaṣad varam.
Bhk_17.5
āmuñcad varma ratnā''ḍhyamabadhnāt khaḍgamujjlvalam,
adhyāsta syandanaṃ ghoraṃ, prāvartata tataḥ puraḥ
Bhk_17.6
āghnan bherīr mahā-svānāḥ, kambūṃś cā 'pyadhaman śubhān,
atāḍayan mṛdaṅgāṃś ca, perāś cā 'pūrayan kalāḥ.
Bhk_17.7
astuvan bandinaḥ, śabdānanyonyaṃ codabhāvayan,
anadan siṃhanādāṃś ca, prādrekata haya-dvipam.
Bhk_17.8
a-nimittānyathā 'paśyannasphuṭad ravi-maṇḍalam,
aukṣan śoṇitamambhodā, vāyavo'vānsu-duḥsahāḥ.
Bhk_17.9
ārcchan vāmaṃ mṛgāḥ kṛṣṇāḥ, śastrāṇāṃ vyasmaran bhaṭāḥ,
raktaṃ nyaṣṭhīvadaklāmya- dakhidyad vāji-kuñjaram.
Bhk_17.10
na tānagaṇayan sarvānāskandaṃś ca ripūn, dviṣaḥ
acchindannasibhis tīkṣṇairabhindaṃs tomarais tathā
Bhk_17.11
nyakṛntaṃś cakra-dhārābhiratudan śaktibhir dṛḍham,
bhallairavidhyannugrā'grairatṛṃhaṃs tomarairalam.
Bhk_17.12
āsyan plavaṅgamā vṛkṣānadhunvan bhū-dharair bhṛśam,
ahiṃsan muṣṭibhiḥ kroghādadaśan daśanairapi.
Bhk_17.13
prādunvan jānubhis tūrṇamatudaṃs tala-kūrparaiḥ,
prāhiṇvannari-muktāni śastrāṇi vividhāni ca.
Bhk_17.14
atṛṇeṭ śakra-jic chatrūnabhrāmyac ca samantataḥ,
adhvanac ca mahā-ghoraṃ, na ca kaṃcana nā'dunot.
Bhk_17.15
nā'jānan sandadhānaṃ taṃ, dhanur naikṣanta bibhratam
neṣūnacetannasyantaṃ, hatās tenā 'vidur dviṣaḥ.
Bhk_17.16
aśṛṇvannanyataḥ śabdaṃ, prapalāyanta cā 'nyataḥ,
ākrandamanyato'kurvaṃs tenā 'hanyanta cā'nyataḥ.
Bhk_17.17
prāloṭhanta, vyabhidyanta, parito raktamasravan,
paryaśrāmyannatṛpyaṃś ca kṣatās tenā 'mriyanta ca.
Bhk_17.18
saumitrirākulas tasmin brahmā'straṃ sarva-rakṣasām
nidhanāyā ''juhūṣat taṃ vyṣṭabhnād raghu-nandanaḥ.
Bhk_17.19
tato māyā-mayīṃ sītāṃ ghnan khaḍgena viyad-gataḥ
adṛśyatendrajid, vākyamavadat taṃ marut-sutaḥ.
Bhk_17.20
"mā 'parādhnodiyaṃ kiṃcidabhraśyat patyurantikāt
sītāṃ rākṣasa ! mā smaināṃ nigṛhṇāḥ pāpa ! duḥkhitām"
Bhk_17.21
"pīḍā-karama-mitrāṇāṃ kartavyamiti śakrajit
abravīt, khaḍga-kṛṣṭaś ca tasyā mūrdhānamacchinat.
Bhk_17.22
"yat-kṛte 'rīn vyagṛhṇīma, samudramatarāma ca,
sā hate"ti vadan rāmamupātiṣṭhan marut-sutaḥ.
Bhk_17.23
tataḥ prāmuhyatāṃ vīrau rāghavāvarutāṃ tathā,
uṣṇaṃ ca prāṇatāṃ dīrghamuccair vyākrośatāṃ tathā.
Bhk_17.24
tāvabhāṣata paulastyo "mā sma praruditaṃ yuvām,
dhruvaṃ sa mohayitvā'smān pāpo'gacchannikumbhilām.
Bhk_17.25
mā sma tiṣṭhata, tatra-stho vadhyo 'smāva-hutā'nalaḥ,
astre brahma-śirasyugre syandane cā 'nupārjite.
Bhk_17.26
brahmā 'dadhād vadhaṃ tasya tasmin karmaṇyasaṃsthite"
prāyacchadājñāṃ saumitrer yuthapānāṃ ca rāghavaḥ.
Bhk_17.27
tāṃ pratyaicchan su-saṃpritās tatas te sa-vibhīṣaṇāḥ,
nikumbhilāṃ samabhyāyan, nyarudhyanta ca rākṣasaiḥ
Bhk_17.28
dik-pālaiḥ kadanaṃ tatra sene prākurutāṃ mahat,
aitāṃ rakṣāṃsi nirjitya drutaṃ paulastya-lakṣmaṇau,
Bhk_17.29
tatrendrajitamaikṣetāṃ kṛta-dhiṣṇyaṃ samāhitam.
so 'juhot kṛṣṇavartmānamāmanan mantramuttamam.
Bhk_17.30
adhyāyac chakrajid brahma, samādheracalan na ca.
tamāhvayata saumitriragarjac ca bhayaṃkaram.
Bhk_17.31
akupyadindrajit tatra, pitṛvyaṃ cā'gadad vacaḥ
"tvamatrā 'jāyathā, deha ihā 'puṣyat surā'miṣaiḥ,
Bhk_17.32
ihā 'jīva, ihaiva tvaṃ krūramārabhathāḥ katham,
nā'paśyaḥ pāṇimārdraṃ tvaṃ, bandhu-tvaṃ nā'pyapaikṣathāḥ.
Bhk_17.33
a-dharmān nā 'trasaḥ pāpa ! loka-vādān na cā 'bibheḥ,
dharma-duṣaṇa ! nūnaṃ tvaṃ nā 'jānā, nā 'śṛṇoridam.
Bhk_17.34
nirākṛtya yathā bandhūn laghu-tvaṃ yātya-saṃśayam."
pitṛvyeṇa tato vākyamabhyadhīyata śakrajit
Bhk_17.35
"mithyā mā sma vyatikrāmo, macchīlaṃ mā na badhyathāh
satyaṃ samabhavaṃ vaṃśe pāpānāṃ rakṣasāmaham.
Bhk_17.36
na tvajāyata me śīlaṃ tādṛk, yādṛk pitus tava.
kṣayā''vaheṣu doṣeṣu vāryamāṇo mayā 'ramat
Bhk_17.37
daśa-grīvaṃ 'hametasmādatyajaṃ, na tu vidviṣan.
para-svānyārjayan, nārīranyadīyāḥ parāmṛśat.
Bhk_17.38
vyajighṛkṣat surān nityaṃ, prāmādyad guṇināṃ hite,
āśaṅkata suhṛd-bandhūna-vṛddhān bahvamanyata.
Bhk_17.39
doṣairaramataibhis te pitā 'tyajyata yair mayā.
tato-ruṣyadanardac ca, dvi-viṃśatibhireva ca
Bhk_17.40
śarairatāḍayad bandhuṃ, pañca-viṃśatibhir nṛpam
rāvaṇis tasya saumitriramathnāc caturo hayān.
Bhk_17.41
sāgarathiṃ cā 'lunād bāṇairabhanak syandanaṃ tathā,
saumitrimakirad bāṇaiḥ parito rāvaṇis tataḥ.
Bhk_17.42
tāvasphāvayatāṃ śāktiṃ, bāṇāṃś cā'kiratāṃ muhuḥ.
vāruṇaṃ lakṣmaṇo'kṣipyadakṣipad raudramindrajit.
Bhk_17.43
te parasparamāsādya śastre nāśamagacchatām,
āsuraṃ rākṣasaḥ śastraṃ tato ghoraṃ vyasarjayat,
Bhk_17.44
tasmān nirapatad bhūri śilā-śūleṣṭi-mudgaram.
māheśvareṇa saumitrirastabhnāt tat sudurjayam.
Bhk_17.45
tato raudra-samāyuktaṃ māhendraṃ lakṣmaṇo'smarat,
tenā''gamyata ghoreṇa, śiraś cā 'hriyata dviṣaḥ
Bhk_17.46
atuṣyannamarāḥ sarve, prāhṛṣyan kapi-yūthapāḥ,
paryaṣvajata saumitriṃ, mūrdhnyajighrac ca rāghavaḥ.
Bhk_17.47
arodīd rākṣasā'nīkamarodan nṛ-bhujāṃ patiḥ,
maithilyai cā 'śapaddhantuṃ tāṃ prākramata cā''turaḥ.
Bhk_17.48
"a-yuktamidam" tyanye tamāptāḥ pratyavārayan,
nyarundhaṃś cā 'sya panthānaṃ bandhutā śucamāruṇat.
Bhk_17.49
āsphāyatā 'sya vīratvamamarṣaś cā 'pyatāyata
rāvaṇasya tataḥ sainyaṃ samastamayuyutsayat.
Bhk_17.50
agnīnavarivasyaṃś ca te, 'namasyaṃś ca śaṅkaram,
dvijānaprīṇayan śāntyai yātudhānā bhavad-bhiyaḥ.
Bhk_17.51
paritaḥ paryavād vāyurājya-gandhir mano-ramaḥ,
aśrūyata sa puṇyāhaḥ svasti-ghoṣaḥ samuccaran.
Bhk_17.52
yoddhāro 'bibharuḥ śāntyai sā'kṣataṃ vāri mūrdhabhiḥ,
ratnāni cā 'dadur gāś ca, samavāñchannathā''śiṣaḥ.
Bhk_17.53
adihaṃś candanaiḥ śubhrair, vicitraṃ samavastrayan,
adhārayan srajaḥ kāntā, varma cā 'nye 'dadhur drutam.
Bhk_17.54
samakṣṇuvata śastrāṇi, prāmṛjan khaḍga-saṃhatīḥ,
gajā''dīni samārohan, prātiṣṭhantā ''tha satvarāḥ
Bhk_17.55
apūrayan nabhaḥ śabdo bala-saṃvarta-saṃbhavaḥ
apūryanta ca dig-bhāgās tumulais tūrya-nisvanaiḥ.
Bhk_17.56
āsīd dvāreṣu saṃghaṭṭo rathā'śva-dviparakṣasām
samahāna-nimittaiś ca samabhūyata bhīṣaṇaiḥ
Bhk_17.57
kapayo 'bibhayus tasminnabhañjaṃś ca mahā-drumān
prodakhāyan girīṃs tūrṇamagṛhṇaṃś ca mahā-śilāḥ.
Bhk_17.58
tataḥ samabhavad yuddhaṃ prāharan kapi-rākṣasāḥ,
anyonyenā 'bhyabhūyanta, vimardamasahanta ca.
Bhk_17.59
prāvardhata rajo bhaumaṃ, tad vyāśnuta diśo daśa,
parā''tmīya-vivekaṃ ca prāmuṣṇāt kapi-rakṣasām.
Bhk_17.60
tato 'dviṣur nirāloke svebhyo 'nyebhyaś ca rākṣasāḥ.
adviṣan vānarāś caiva vānarebhyo 'pi nirdayāḥ
Bhk_17.61
aghuraṃs te mahā-ghoramaścyotannatha śoṇitam,
samapadyata raktena samantāt tena kardamaḥ.
Bhk_17.62
gambhīrāḥ prāvahan nadyaḥ, samajāyanta ca hradāḥ,
vṛddhaṃ ca tad rajo 'śāmyat, samavedyanta ca dviṣaḥ.
Bhk_17.63
tato 'citrīyatā 'straughair dhanuś cā 'dhūnayan mahat
rāmaḥ, samīhitaṃ tasya nā'cetan sve na cā 'pare.
Bhk_17.64
chinnānaikṣanta bhinnāṃś ca samantād rāma-sāyukaiḥ.
kruṣṭaṃ hāheti cā 'śṛṇvan na ca rāmaṃ nyarūpayan.
Bhk_17.65
abhinac chatru-saṃghātānakṣuṇad vāji-kuñjaram,
apinaṭ ca rathā'nīkaṃ, na cā 'jñāyata saṃcaran.
Bhk_17.66
daśa danti-sahasrāṇi rathināṃ ca mahā''tmanām
caturdaśa sahasrāṇi sā''rohāṇāṃ ca vājinām
Bhk_17.67
lakṣe ca dve padātīnāṃ rāghaveṇa dhanur-bhṛtā
anīyantāṣṭame bhāge divasasya parikṣayam.
Bhk_17.68
yama-lokamivā'grathnād, rudrā''krīḍamivā 'karot,
śailairivā 'cinod bhūmiṃ bṛhadbhī rākṣasair hataiḥ.
Bhk_17.69
astuvan deva-gandharvā, vyasmayanta plavaṅgamāḥ
kapīndre'tanyata prītiḥ, paulastyo'manyatā'dbhutam.
Bhk_17.70
rākṣasyaḥ prārudannuccaiḥ, prājugupsanta rāvaṇam.
amuhyad bāla-vṛddhaṃ ca, samarauditaro janaḥ.
Bhk_17.71
sarvataś cā'bhayaṃ prāpnon naicchan nṛbhyas tu rāvaṇaḥ,
phalaṃ tasyedamabhyāyād duruktasyeti cā 'bruvan.
Bhk_17.72
tato 'dhāvan mahā-ghoraṃ rathamāsthāya rāvaṇaḥ,
akṣmāyata mahī, gṛdhrāḥ samārāryanta bhīṣaṇāḥ.
Bhk_17.73
meghāḥ sa-vidyuto 'varṣaṃś cela-knopaṃ ca śoṇitam,
avān bhīmā nabhasvantaḥ, prāruvanna-śivāḥ śivāḥ
Bhk_17.74
āṭāṭyatā 'vamatyā 'sau durnimittāni, saṃyuge
adhunod dhanurastraughaiḥ praurṇonūyata vidviṣaḥ
Bhk_17.75
vyanāśayaṃs tataḥ śatrūn sugrīvā'stā mahībhṛtaḥ,
tato vyarasadaglāyadadhyśeta mahī-talam.
Bhk_17.76
āścyotad rudhiraṃ, toyamalasac cā'ti vihvalam,
aśīyata nṛ-māṃsā'dāṃ balaṃ sugrīva-bādhitam.
Bhk_17.77
virūpākṣas tato krīḍat saṃgrāme matta-hastinā,
muṣṭinā'dālayat tasya mūrdhānaṃ vānarā'dhipaḥ.
Bhk_17.78
acūrṇayac ca yūpākṣaṃ śilayā tadanantaram.
saṃkruddho muṣṭinā'tubhnādaṅgado'laṃ mahodaram.
Bhk_17.79
tato 'kuṣṇād daśagrīvaḥ kruddhaḥ prāṇān vanaukasām,
agopāyac ca rakṣāṃsi diśaś cā 'rīnabhājayat.
Bhk_17.80
ālokayat sa kākutsthamadhṛṣṇod, ghoramadhvanat,
dhanurabhramayad bhīmamabhīṣayata vidviṣaḥ.
Bhk_17.81
āskandal lakṣmaṇaṃ bānairatyakrāmac ca taṃ drutam,
rāmamabhyadravaj jiṣṇuraskunāc ceṣu-vṛṣṭibhiḥ.
Bhk_17.82
apauhad bāṇa-varṣaṃ tad bhallai rāmo nirākulaḥ,
pratyaskunod daṣa-grīvaṃ śarairāśī-viṣopamaiḥ.
Bhk_17.83
maṇḍalānyāṭatāṃ citramacchittāṃ śastra-saṃhatīḥ,
jagad vismāpayetāṃ tau, na ca vīrāvasīdatām.
Bhk_17.84
vyoma prācinutāṃ bāṇaiḥ, kṣmāmakṣmāpayatāṃ gataiḥ,
abhittāṃ tūrṇamanyonyaṃ śikṣāś cā 'tanutāṃ muhuḥ.
Bhk_17.85
samādhattā ''suraṃ śastraṃ rākṣasaḥ krūra-vikramaḥ,
tadakṣaran mahāsarpān vyāghra-siṃhāṃś ca bhīṣaṇān.
Bhk_17.86
nyaṣedhat pāvakā'streṇa rāmas tad rākṣasas tataḥ
adīvyad raudramatyugraṃ, musalā''dyagalat tataḥ
Bhk_17.87
gāndharveṇa nyavidyat tat kṣitīndro, 'tha narā'śanaḥ
sarva-marmasu kākutstha- maumbhat tīkṣṇaiḥ śilīmukhaiḥ
Bhk_17.88
tatas triśirasaṃ tasya prāvṛścal lakṣmaṇo dhvajam,
amathnāt sārathiṃ cā''śu, bhūribhiś cā 'tudaccharaiḥ.
Bhk_17.89
aśvān vibhīṣano 'tubhnāt syandanaṃ cā'kṣiṇod drutam,
nā'kṣubhnād rākṣaso, bhrātuḥ śaktiṃ codavṛhad gurum.
Bhk_17.90
tāmāpatantīṃ saumitris tridhā'kṛntacchilīmukhaiḥ,
aśabdāyanta paśyantas tataḥ kruddho niśācaraḥ
Bhk_17.91
aṣṭa-ghaṇṭāṃ mahā-śaktimudayacchan mahattarām,
rāmā'nujaṃ tayā 'vidhyat, sa mahīṃ vyasurāśrayat.
Bhk_17.92
rāghavasyā'bhṛśāyanta sāyakās, tairupadrutaḥ
tatas tūrṇaṃ daśagrīvo raṇa-kṣmā paryaśeṣayat.
Bhk_17.93
sa-sphurasyodakarṣac ca saumitreḥ śaktimagra-jaḥ,
asiñcadoṣadhīs tā yāḥ samānītā hanūmatā.
Bhk_17.94
udajīvat sumitrā-bhūr bhrātā ''śliṣyata tamāyatam,
sanyaṅ mūrdhanyupāśiṅgha- dapṛcchac ca nirāmayam
Bhk_17.95
tataḥ prodasahan sarve yoddhumabhyadravat parān,
akṛcchrāyata ca prāpto rathenā 'nyena 'rāvaṇaḥ.
Bhk_17.96
"bhūmi-ṣṭhasyā 'samaṃ yuddhaṃ ratha-sthene"ti mātaliḥ
āharad rathamatyugraṃ sa-śastraṃ maghavā ''jñayā.
Bhk_17.97
so 'dhyaṣṭhīyata rāmeṇa, śastraṃ pāśupataṃ tataḥ
nirāsyata daśā''syas, tacchakrā'streṇājayan nṛpaḥ.
Bhk_17.98
tataḥ śata-mahasreṇa rāmaḥ praurṇon niśācaram
bāṇānāmakṣiṇod dhuryān, sārathiṃ cā'dunod drutam.
Bhk_17.99
adṛśyantā 'nimittāni, prāhvalat kṣiti-maṇḍalam,
rāvaṇaḥ prāhiṇocchūlaṃ, śaktiṃ caindīṃ mahī-patiḥ.
Bhk_17.100
tābhyāmanyonyamāsādya samavāpyata saṃśamaḥ,
lakṣeṇa patriṇāṃ vakṣaḥ kruddho rāmasya rākṣasaḥ
Bhk_17.101
astṛṇādadhikaṃ rāmas tato 'devata sāyakaiḥ,
aklāmyadrāvaṇas, tasya sūto rathamanāśayat.
Bhk_17.102
rākṣaso'tarjayat sūtaṃ punaś cā'ḍhaukayad ratham,
nirāsyetāmubhaubāṇānubhau dhuryānavidhyatām
Bhk_17.103
ubhāvakṛntatāṃ ketūnāvyathetāmubhau na tau
adīpyetāmubhau dhṛṣṇū, prāyuñjātāṃ ca naipuṇam
Bhk_17.104
ubhau māyāṃ vyatāyetāṃ, vīrau nā 'śrāmyatāmubhau
maṇḍalāni vicitrāṇi kṣipramākrāmatāmubhau
Bhk_17.105
na cobhāvapyalakṣyetāṃ, yantārāvāhatāmubhau
syandanau samapṛcyetāmubhayor dīpta-vājinau.
Bhk_17.106
tato māyāmayān mūrdhno rākṣaso 'prathayadraṇe,
rāmeṇaikaśataṃ teṣāṃ prāvṛścyata śilīmukhaiḥ.
Bhk_17.107
samakṣubhnannudanvantaḥ, prākampanta mahībhṛtaḥ,
santrāsamabibhaḥ śakruḥ, praiṃkhacca, kṣubhitā kṣitiḥ.
Bhk_17.108
tato mātalinā śastramasmaryata mahīpateḥ
vadhāya rāvaṇasyograṃ svayambhūr yadakalpayat.
Bhk_17.109
nabhasvān yasya vājeṣu, phale tigmāṃśu-pāvakau
gurutvaṃ meru-saṅkāśaṃ, dehaḥ sūkṣmo viyanmayaḥ.
Bhk_17.110
rājitaṃ gāruḍaiḥ pakṣair viśveṣāṃ ghāma tejasām
smṛtaṃ tad rāvaṇaṃ bhittvā sughoraṃ bhuvyaśāyayat.
Bhk_17.111
ābadhnan kapi-vadanāni saṃprasādaṃ, prāśaṃsat sura-samitir nṛpaṃ jitā 'rim,
anyeṣāṃ vigata-pariplavā digantāḥ, paulastyo'juṣata śucaṃ vipanna-bandhuḥ
Bhk_17.112
Bhk_18
vyaśnute sma tataḥ śoko nābhi-sambandha-sambhavaḥ
vibhīṣaṇamasāvuccai roditi sma daśā''nanam.
Bhk_18.1
"bhūmau śete daśa-grīvo mahārha-śayanocitaḥ,
nekṣate vihvalaṃ māṃ ca, na me vācaṃ prayacchati.
Bhk_18.2
vipāko'yaṃ daśa-grīva ! saṃdṛṣṭo 'nāgato mayā.
tvaṃ tenā'bhihitaḥ pathyaṃ kiṃ kopaṃ na niyacchasi.
Bhk_18.3
bhajanti vipadas tūrṇamatikrāmanti sampadaḥ
tān, madān nā'vatiṣṭhante ye mate nyāyavādinām.
Bhk_18.4
a-pathyamāyatau lobhādāmanantyanujīvinaḥ
priyaṃ, śṛṇoti yas tebhyas, tamṛcchanti na sampadaḥ.
Bhk_18.5
prājñās tejasvinaḥ samyak paśyanti ca, vadanti ca,
te'vajñātā mahārāja ! klāmyanti, viramanti, ca.
Bhk_18.6
leḍhi bheṣaja-van nityaṃ yaḥ pathyāni kaṭūnyapi,
tadarthaṃ sevate cā ''ptān, kadācin na sa sīdati.
Bhk_18.7
sarvasya jāyate mānaḥ, sva-hitāc ca pramādyati,
vṛddhau bhajati cā 'pathyaṃ naro yena vinaśyati.
Bhk_18.8
dveṣṭi prāyo guṇebhyo yan, na ca snihyati kasyacit,
vairāyate mahadbhiś ca śīyate vṛddhimānapi.
Bhk_18.9
samāśvasimi kenā 'haṃ, kathaṃ prāṇimi dur-gataḥ
loka-traya-patir bhrātā yasya me svapiti kṣitau
Bhk_18.10
aho jāgarti kṛcchreṣu daivaṃ, yad bala-bhijjitaḥ
luṭhyanti bhūmau klidyanti bāndhavā me svapanti ca.
Bhk_18.11
śivāḥ kuṣṇanti māṃsāni, bhūmiḥ pibati śoṇitam,
daśagrīva-sanābhīnāṃ samadantyāmiṣaṃ khagāḥ,
Bhk_18.12
yena pūta-krator mūrdhni sthīyate sma mahā''have,
tasyā'pīndrajito daivād dhvāṃkṣaiḥ śirasi līyate.
Bhk_18.13
svarbhānur bhāskaraṃ grastaṃ niṣṭīvati kṛtā'hnikaḥ,
abhyupaiti punar bhūtiṃ rāma-grasto na kaścana.
Bhk_18.14
tvamajānannidaṃ rājannīḍiṣe sma sva-vikramam,
dātuṃ necchasi sītāṃ sma, viṣayāṇāṃ ca neśiṣe.
Bhk_18.15
mantre jātu vadantyajñās, tvaṃ tānapyanumanyase,
kathaṃ nāma bhavāṃs tatra nā 'vaiti hitamātmanaḥ
Bhk_18.16
a-pṛṣṭo nu bravīti tvāṃ mantre mātāmaho hitam,
"na karomītipaulastya ! tadā mohāt tvamuktavān
Bhk_18.17
tvaṃ sma vettha mahārāja ! yat smā''ha na vibhīṣanaḥ.
purā tyajati yat kruddo māṃ nirākṛtya saṃsadi.
Bhk_18.18
havir jakṣiti niḥśaṅko makheṣu madhavānasau,
pravāti svecchayā vāyurudgacchati ca bhāskaraḥ.
Bhk_18.19
dhanānāmīśate yakṣā, yamo dāmyati rākṣasān,
tanoti varuṇaḥ pāśamindunodīyate 'dhunā.
Bhk_18.20
śāmyatyṛtu-samāhāras, tapasyanti vanaukasaḥ,
no namasyanti te bandhūn, varivasyanti nā 'marāḥ
Bhk_18.21
śrīr niṣkuṣyati laṅkāyāṃ, virajyanti samṛddhayaḥ,
na veda tan, na yasyā'sti mṛte tvayi viparyayaḥ.
Bhk_18.22
śaktiṃ saṃsvajate śakro, gopāyati hariḥ śriyam,
deva-vandyaḥ pramodante, citrīyante, ghanodayāḥ.
Bhk_18.23
bibhratyastrāṇi sā'marṣā raṇa-kāmyanti cā 'marāḥ,
cakāsati ca, māṃsā'dāṃ tathārandhreṣu jāgrati.
Bhk_18.24
cañcūryate 'bhito laṅkāmasmāṃś cā 'pyatiśerate,
bhūmayanti sva-sāmarthyaṃ, kīrtiṃ naḥ kanayanti ca.
Bhk_18.25
diśo vyaṣnuvate dṛptās tvat-kṛtāṃ jahati sthitim,
kṣodayanti ca naḥ kṣudrā, hasanti tvāṃ vipad-gatam.
Bhk_18.26
śamaṃ śamaṃ nabhasvantaḥ punanti parito jagat,
ujjihīṣe mahārāja ! tvaṃ praśānto na kiṃ punaḥ
Bhk_18.27
prorṇoti śokas cittaṃ me, satvaṃ saṃśāmyatīva me
pramārṣṭi duḥkhamālokaṃ, muñcāmyūrjaṃ tvayā vinā.
Bhk_18.28
kena saṃvidrate-nā'nyas tvatto bāndhava-vatsalaḥ,
viraumi śūnye, prorṇaumi kathaṃ manyu-samudbhavam.
Bhk_18.29
rodimyanāthamātmānaṃ bandhunā rahitas tvayā,
pramāṇaṃ nopakārāṇāmavagacchāmi yasya te
Bhk_18.30
nedānīṃ śakra-yakṣendrau bibhīto, na daridritaḥ,
na garvaṃ jahito dṛptau, na kliśnīto daśā''nana !
Bhk_18.31
tvayā 'pi nāma rahitāḥ kāryāṇi tanumo vayam,
kurmaś ca jīvite buddhiṃ, dhik tṛṣṇāṃ kṛta-nāśinīm.
Bhk_18.32
tṛṇehmi dehamātmīyaṃ. tvaṃ vācaṃ na dadāsi cet,
drāghayanti hi me śokaṃ smaryamāṇā guṇās tava.
Bhk_18.33
unmucya srajamātmīyāṃ māṃ srajayati ko hasan,
nedayatyāsanaṃ ko me, ko hi me vadati priyam.
Bhk_18.34
na gacchāmi purā laṅkā- māyur yāvad dadhāmyaham,
kadā bhavati me prītis, tvāṃ paśyāmi na cedaham.
Bhk_18.35
ūrdhvaṃ mriye muhūrtāddhi vihvalaḥ kṣata-bāndhavaḥ,
mantre sma hitamākhyāmi, na karomi tavā 'priyam.
Bhk_18.36
antaḥpurāṇi paulastyaṃ paurāś ca bhṛśa-duḥkhitāḥ
saṃśrutya smā 'bhidhāvanti hataṃ rāmeṇa saṃyuge.
Bhk_18.37
mūrdhajān sma viluñcanti, krośanti smā 'tivihvalam,
adhīyantyupakārāṇāṃ muhur bhartuḥ pramanyu ca.
Bhk_18.38
rāvaṇasya namanti sma paurāḥ sāsrā rudanti ca."
bhāṣate sma tato rāmo vacaḥ paulastyamākulam
Bhk_18.39
"dātuḥ sthātur dviṣāṃ mūrdhni yaṣṭus tarpayituḥ pit n
yuddhā'bhagnā''vipannasya kiṃ daśā''syasya śocasi
Bhk_18.40
bobhavīti na sammoho vyasane sma bhavādṛśām,
kiṃ na paśyasi, sarvo 'yaṃ janas tvāmavalambate.
Bhk_18.41
tvamarhasi bhrāturanantarāṇi kartuṃ, janasyā 'sya ca śoka-bhaṅgam,
dhurye vipanne tvayi rājya-bhāro majjatyanūḍhaḥ kṣaṇadā-carendra !"
Bhk_18.42
Bhk_19
apa-manyus tato vākyaṃ paulastyo rāmamuktavān
"a-śocyo'pi vrajannastaṃ sanābhir dunuyān na kim.
Bhk_19.1
taṃ no devā vidheyāsur yena rāvaṇa-vad vayam
sapatnāṃś ca 'dhijīyāsma, saṃgrāme ca mṛṣīmahi.
Bhk_19.2
kriyeraṃś ca daśā''syena yathā 'nyenā 'pi naḥ kule
devadyañco narā'hārā nyañcaśca dviṣatāṃ gaṇāḥ.
Bhk_19.3
sa eva ghārayet prāṇānīdṛśe bandhu-viplave,
bhavedāśvāsako yasya suhṛcchakto bhavādṛśaḥ.
Bhk_19.4
mriyeyordhvaṃ muhūrtāddhi, na syās tvaṃ yadi me gatiḥ,
āśaṃsā ca hi naḥ, prete jīvema-daśamūrdhani.
Bhk_19.5
prakuryāma vayaṃ deśe garhyāṃ tatra kathaṃ ratim,
yatra viṃśati-hastasya na sodaryasya sambhavaḥ."
Bhk_19.6
āmantrayeta tān prahvān mantriṇo'tha vibhīṣaṇaḥ
"gaccheta tvaritaṃ laṅkāṃ, rāja-veśma viśeta ca.
Bhk_19.7
ādadīdhvaṃ mahā'rhāṇi tatra vāsāṃsi sa-tvarāḥ
uddhunīyāta sat-ketūn, nirharetā'grya-candanam.
Bhk_19.8
muñcetā''kāśa-dhūpāṃśca, grathnīyāta srajaḥ śubhāḥ,
ānayetā 'mitaṃ dāru karpūrā'guru-kuṅkumam.
Bhk_19.9
uhyeran yajña pātrāṇi, hriyeta ca vibhāvasuḥ,
bhriyeta cā''jyamṛtvigbhiḥ, kalpyeta ca samit-kuśam.
Bhk_19.10
snānīyaiḥ snāpayetā''śu, ramyair limpeta varṇakaiḥ,
alaṅkuryāta ratnaiśca rāvaṇā'rhair daśā''nanam.
Bhk_19.11
vāsayeta su-vāsobhyāṃ medhyābhyāṃ rākṣasā''dhipam,
ṛtvik sragviṇamādadhyāt prāṅ-mūrdhānaṃ mṛgā'jine.
Bhk_19.12
yajña-pātrāṇi gotreṣu cinuyāc ca yathā-vidhi,
juhuyāc ca havir vahnau, gāyeyuḥ sāma sāmagāḥ."
Bhk_19.13
gatvā 'tha te purīṃ laṅkāṃ kṛtvā sarvaṃ yathoditam
samīpe'ntyā''huteḥ sā'srāḥ proktavanto vibhīṣaṇam
Bhk_19.14
"kṛtaṃ sarvaṃ yathoddiṣṭaṃ, kartuṃ vahni-jala-kriyām
prayatethā mahārāja ! saha sarvaiḥ sva-bandhubhiḥ.
Bhk_19.15
ajñā-van notsahethās tvaṃ, dheyā dhīra-tvama-cyutam,
stheyāḥ kāryeṣu bandhūnāṃ, heyāḥ śokodbhavaṃ tamaḥ.
Bhk_19.16
nā'vakalpyamidaṃ, glāyed yat kṛcchreṣu bhavānapi
na pṛthag-jana-vaj jātu pramuhyet paṇḍito janaḥ.
Bhk_19.17
yacca yatra bhavāṃs tiṣṭhet, tatrā 'nyo rāvaṇasya na,
yacca yatra bhavān sīden mahadbhis tad vigarhitam.
Bhk_19.18
āścaryaṃ, yacca yatra tvāṃ prabrūyāma vayaṃ hitam,
api sākṣāt praśiṣyās tvaṃ kṛcchreṣvindra-purohitam.
Bhk_19.19
kāmo janasya"jahyās tvaṃ pramādaṃ nairṛtā'dhipa !"
uta dviṣo'nuśoceyur viplave, kimu bāndhavāḥ.
Bhk_19.20
sa bhavān bhrātṛ-vad rakṣed yathāvadakhilaṃ janam,
na bhavān saṃpramuhyec cedāśvasyuś ca niśācarāḥ,
Bhk_19.21
tataḥ sa gatavān kartuṃ bhrāturagni-jala-kriyām.
proktavān kṛta-kartavyaṃ vaco rāmo'tha rākṣasam.
Bhk_19.22
ambhāṃsi rukma-kumbhena siñcan mūrdhi samādhimān
"tvaṃ rājā rakṣasāṃ laṅkā- mavekṣethā vibhīṣana ?
Bhk_19.23
kruddhānanunayeḥ samyak, dhanairlubdhānupārjayeḥ,
mānino mānayeḥ kāle, trastān paulastya ! sāntvayeḥ.
Bhk_19.24
icchā me paramā, nandeḥ kathaṃ tvaṃ vṛtra-śatru-vat,
iccheddhi suhṛdaṃ sarvo vṛddhi-saṃsthaṃ yataḥ suhṛt.
Bhk_19.25
vardhiṣīṣṭāḥ svajāteṣu, vadhyās tvaṃ ripu-saṃhatīḥ,
bhūyās tvaṃ guṇināṃ mānyas, teṣāṃ stheyā vyavasthitau.
Bhk_19.26
dheyās tvaṃ suhṛdāṃ prītiṃ, vandiṣīṣṭhā divaukasaḥ,
somaṃ peyāś ca, heyāś ca hiṃsrā hāni-karīḥ kriyāḥ
Bhk_19.27
avaseyāś ca kāryāṇi dharmeṇa pura-vāsinām,
anurāgaṃ kriyā rājan ! sadā sarva-gataṃ jane.
Bhk_19.28
ghāniṣīṣṭa tvayā manyur, grāhiṣīṣṭa samunnatiḥ,
rakṣobhir darśiṣīṣṭhās tvaṃ, drakṣīran bhavatā ca te.
Bhk_19.29
manyuṃ vadhyā bhaṭa-vadha-kṛtaṃ bāla-vṛddhasya rājan !, śāstrā'bhijñāḥ sadasi su-dhiyaḥ sannidhiṃ te kriyāsuḥ,
saṃraṃsīṣṭhāḥ sura-muni-gate vartmani prājya-dharme, saṃbhutsīṣṭhāḥ su-naya-nayanair vidviṣāmīhitāni."
Bhk_19.30
Bhk_20
samupetya tataḥ sītāmuktavān pavanā''tmajaḥ
diṣṭyā vardhasva vaidehi ! hatas trailokya-kaṇṭakaḥ
Bhk_20.1
anujānīhi hanyantāṃ mayaitāḥ kṣudra-mānasāḥ
rakṣikās tava rākṣasyo, gṛhāṇaitāsu matsaram.
Bhk_20.2
tṛṇhāni durā''cāraghora-rūpā''śaya-kriyāḥ,
hiṃsrā bhavatu te buddhiretās, kuru niṣṭhuram.
Bhk_20.3
paścimaṃ karavāmaitat priyaṃ devi ! vayaṃ tava,"
tataḥ proktavatī sītā vānaraṃ karuṇā''śayā.
Bhk_20.4
"upaśāmyatu, te buddhiḥ piṇḍa-nirveśa-kāriṣu
laghu-satveṣu, doṣo'yaṃ yat-kṛto-nihato 'sakau.
Bhk_20.5
na hi preṣya-vadhaṃ ghoraṃ karavānyastu te matiḥ,
edhi kārya-karas tvaṃ me gatvā pravada rāghavam.
Bhk_20.6
"didṛkṣur maithilī rāma ! paśyatu tvā'vilambitam".
tatheti sa pratijñāya gatvā rāghavamuktavān.
Bhk_20.7
"utsukā''nīyatāṃ devī kākutstha-kula-nandana !"
kṣmāṃ likhitvā viniśvasya svarā''lokya vibhīṣaṇam
Bhk_20.8
uktavān rāghavaḥ-"sītāmānayā 'laṃkṛtāmiti."
gatvā praṇamya tenoktā maithilī madhuraṃ vacaḥ.
Bhk_20.9
"jahīhi śokāṃ vaidehi ! prītaye dhehi mānasam,
rāvaṇe jahihi dveṣāṃ, jahāhi pramadā-vanam.
Bhk_20.10
snāhyanulimpa dhūpāya, nivassvā''vidhya ca srajam,
ratnānyā''muñca, saṃdīpte havir juhudhi pāvake,
Bhk_20.11
addhi tvaṃ pañca-gavyaṃ ca, chindhi saṃrodha-jaṃ tamaḥ,
āroha śibikāṃ haimīṃ, dviṣāṃ jahi mano-rathān.
Bhk_20.12
tṛṇeḍhu tvad-viyogotthāṃ rājanyānāṃ patiḥ śucam,
bhavatādadhiyuktā tvamata ūrdhvaṃ sva-veśmani.
Bhk_20.13
dīkṣasva saha rāmeṇa tvaritaṃ turagā'dhvare,
dṛśyasva patyā prītena prītyā prekṣasva rāghavam.
Bhk_20.14
ayaṃ niyogaḥ patyus te, kāryā nā'tra vicāraṇā,
bhūṣayā 'ṅgaṃ, pramāṇaṃ ced, rāmaṃ gantuṃ yatasva ca
Bhk_20.15
mudā saṃyuhi kākutsthaṃ, svayaṃ cā ''pnūhi sampadam,
upehyūrdhvaṃ muhūrtāt tvaṃ devi ! rāghava-sannidhim.
Bhk_20.16
ūrdhvaṃ muhūrtādahno 'ṅga ! svāminī sma bhava kṣiteḥ
rāja-patnī-niyoga-sthamanuśādhi purī-janam.
Bhk_20.17
uttiṣṭhasva mate patyur, yatasvā 'laṅkṛtau tathā,
pratiṣṭhasva ca taṃ draṣṭuṃ draṣṭavyaṃ tvaṃ mahī-patim."
Bhk_20.18
anuṣṭhāya yathā''diṣṭaṃ niyogaṃ janakā''tmajā
mamārūḍhavatī yānaṃ paṭṭāṃ'śuka-vṛtā''nanā.
Bhk_20.19
lajjā'natā visaṃyoga-duḥkha-smaraṇa-vihvalā
sā'srā gatvā 'ntikaṃ patyur dīnā ruditavatyasau.
Bhk_20.20
prāpta-cāritrya-sandehas tatas tāmuktavān nṛpaḥ
icchāme-"nā ''dade sīte ! tvāmahaṃ gamyatāmataḥ".
Bhk_20.21
rāvaṇā'ṅka-pariśliṣṭā tvaṃ hṛl-lekha-karī mama
matiṃ badhāna sugrīve , rākṣasendraṃ gṛhāṇa vā.
Bhk_20.22
aśāna bharatād bhogān, lakṣmaṇaṃ pravṛṇīṣva vā,
kāmād vā yāhi, mucyantāmāśā rāma-nibandhanāḥ.
Bhk_20.23
kva ca khyāto raghor vaṃśaḥ, kva taṃ para-gṛhoṣitā,
anyasmai hṛdayaṃ dehi, nā 'nabhīṣṭe ghaṭāmahe.
Bhk_20.24
yatheṣṭaṃ cara vaidehi !, panthānaḥ santu te śivāḥ,
kāmās te'nyatra tāyantāṃ viśaṅkāṃ tyaja mad-gatām.
Bhk_20.25
tataḥ pragaditā vākyaṃ maithilā'bhijanā nṛpam
"strīsāmānyena sambhūtā śaṅkā mayi vimucyatām.
Bhk_20.26
daivād bibhīhi kākutstha ! jihrīhi tvaṃ tathā janāt,
mithyā māmabhisaṃkrudhya- nna-vaśāṃ śatruṇā hṛtām.
Bhk_20.27
cetasas tvayi vṛttir me, śarīraṃ rakṣasā hṛtam,
vidāṃkurvantu samyañco devāḥ satyamidaṃ vacaḥ
Bhk_20.28
tvaṃ punīhi punīhīti punan vāyo ! jagattrayam
caran deheṣu bhūtānāṃ viddhi me buddhi-viplavam.
Bhk_20.29
khamaṭa, dyāmaṭā 'ṭorvīmityaṭantyo 'ti-pāvanāḥ
yūyamāpo ! vijānīta mano-vṛttiṃ śubhāṃ mama.
Bhk_20.30
jaganti dhatsva dhatsveti dadhatī tvaṃ vasundhare !
avehi mama cāritraṃ naktaṃ-divama-vicyutam.
Bhk_20.31
rasān saṃhara, dīpyasva, dhvāntaṃ jahi, nabho bhrama,
itīhamānas tigmāṃ'śo ! vṛttaṃ jñātuṃ ghaṭasva me.
Bhk_20.32
svarge vidyasva, bhuvyā''sva, bhujaṅga-nilaye bhava,
evaṃ vasan mamā ''kāśa ! saṃbudhyasva kṛtā'kṛtam.
Bhk_20.33
citāṃ kuru ca saumitre ! vyasanasyā 'sya bheṣajam,
rāmas tuṣyatu me vā 'dya, pāpāṃ pluṣṇātu vā 'nalaḥ
Bhk_20.34
rāghavasya matenā 'tha lakṣmaṇenā''citāṃ citām
dṛṣṭvā pradakṣiṇīkṛtya rāmaṃ pragaditā vacaḥ
Bhk_20.35
pravapāṇi vapur vahnau rāsā 'haṃ śāṅkitā tvayā,
sarve vidantu śṛṇvantu bhavantaḥ sa plavaṅgamāḥ.
Bhk_20.36
māṃ duṣṭāṃ jvalita-vapuḥ pluṣāṇa vahne ! saṃrakṣa kṣata-malināṃ suhṛd yathā vā,
eṣā 'haṃ kratuṣu vasor yathā ''jya-dhārā tvāṃ prāptā vidhi-vadudīrṇa-dīpti-mālam.
Bhk_20.37
Bhk_21
samutkṣipya tato vahnir maithilīṃ rāmamuktavān
"kākutstha ! dayitāṃ sādhvīṃ tvamāśaṅkiṣyathāḥ katham
Bhk_21.1
nā bhaviṣyadiyaṃ śuddhā yadyapāsyamahaṃ tataḥ
na caināṃ, pakṣapāto me dharmādanyatra rāghava !
Bhk_21.2
api tatra-ripuḥ sītāṃ nā 'rthayiṣyata dur-matiḥ,
krūraṃ jātvavadiṣyac ca jātvastoṣyacchriyaṃ svakām.
Bhk_21.3
saṅkalpaṃ nā 'kariṣyac ca tatreyaṃ śuddha-mānasā,
satyā'marṣamavāpsyas tvaṃ rāmaḥ sītā-nibandhanam.
Bhk_21.4
tvayā 'drakṣyata kiṃ nā 'syāḥ śīlaṃ saṃvasatā ciram,
adarśiṣyanta vā ceṣṭāḥ kālena badhunā na kim.
Bhk_21.5
yāvajjivamaśociṣyo, nā 'hāsyaś cedidaṃ tamaḥ,
bhānurapyapatiṣyat kṣmāmakṣobhiṣyata cediyam.
Bhk_21.6
samapatsyata rājendra ! straiṇaṃ yadyatra cāpalam,
loka-pālā ihā ''yāsyaṃs tato nā 'mī kali-druhaḥ.
Bhk_21.7
āścaryaṃ yacca yatra strī kṛcchre 'vartsyan mate tava,
trāsādasyāṃ vinaṣṭāyāṃ kiṃ kimālapsyathāḥ phalam.
Bhk_21.8
yatra yaccā 'mariṣyat strī sādhvasād doṣa-varjitā
tadasūyā-ratau loke tasyā vācyā ''spadaṃ mṛṣā.
Bhk_21.9
amaṃtsya bhavān yadvad tathaiva ca pitā tava
nā ''gamiṣyad vimāna-sthaḥ sākṣād daśaratho nṛpaḥ.
Bhk_21.10
nā 'kalpsyat sannidhiṃ sthānuḥ śūlī vṛṣabha-vāhanaḥ
anvabhāviṣyatā 'nyena maithilī cet pativratā.
Bhk_21.11
ānandayiṣyadāgamya kathaṃ tvāmaravinda-sat
rājendra ! viśva-sūr dhātā cāritrye sītayā kṣate.
Bhk_21.12
praṇaman brahmaṇā prokto rājakā 'dhipatis tataḥ
"nā, śotsyan maithilī loke, nā''cariṣyadidaṃ yadi.
Bhk_21.13
nā'mokṣyāma vayaṃ śaṅkā- mihādhāsyan na ced bhavān,
kiṃ vā citramidaṃ yuktaṃ, bhavān yadakariṣyata.
Bhk_21.14
prāvartiṣyanta ceṣṭāś ced-yāthātathya-vat tava,
anuśāsye tvayā loke rāmā'vartsyaṃstarāṃ tataḥ
Bhk_21.15
prāṇamantam tato rāmamuktavāniti śaṅkaraḥ
"kiṃ nārāyaṇamātmānaṃ nā 'bhotsyata bhavānajam.
Bhk_21.16
ko nyo 'kartsyadiha prāṇān dṛptānāṃ ca sura-dviṣām,
ko vā viśvajanīneṣu karmasu prāghaṭiṣyata
Bhk_21.17
daitya-kṣaye mahā-rāja ! yacca yatrā 'ghaṭiṣyathāḥ
samāptiṃ jātu tatrāpi kiṃ nā 'neṣyas tvamīhitam.
Bhk_21.18
tātaṃ prasādya kaiyeyyā bharatāya prapīḍitam
sahasra-cakṣuṣaṃ rāmo ninaṃsuḥ paridṛṣṭavān.
Bhk_21.19
pretā vareṇa śakrasya prāṇantaḥ kapayas tataḥ
saṃjātāḥ phalinā ''namra-rociṣṇu-druma-sadravaḥ.
Bhk_21.20
bhramara kulā ''kulolbaṇa-sugandhi-puṣpa-tarus taruṇa-madhūka-sambhava-piśaṅgita-tuṅga-śikhaḥ
śikhara-śilā 'ntarāla-parikwxlqqpta-jalā 'vasaraḥ sa-rasa-phala-śriyaṃ sa vitatāna suvela-giriḥ.
Bhk_21.21
saṃvādbhiḥ sa-kusuma-reṇubhiḥ samīrai- rānamrair bahu-phala-dhāribhir vanā 'ntaiḥ
ścyotadbhir madhu-paṭalaiś ca vānarāṇām āpyāno ripu-vadha-sambhavaḥ pramodaḥ
Bhk_21.22
āyāntyaḥ sva-phala-bhareṇa bhaṅguratvaṃ bhṛṅgā''lī-nicaya-citā latās tarūṇām
sā ''modāḥ kṣiti-tala-saṃsthitā'valopyā bhokt ṇāṃ ṣramamadayaṃ na nītavatyaḥ.
Bhk_21.23
Bhk_22
tato rāmo hanūmantamuktavān hṛṣṭa-mānasam
"ayodhyāṃ śvaḥ prayātāsi kape ! bharata-pālitām.
Bhk_22.1
gādhitāse nabho bhūyaḥ sphuṭan-megha-ghaṭā''vali,
īkṣitāse 'mbhasāṃ patyuḥ payaḥ śiśira-śīkaram.
Bhk_22.2
sevitāse plavaṅga ! tvaṃ mahendrā 'dreradhityakāḥ
vyutkrānta-vartmano bhānoḥ saha-jyotsnā-kumudvatīḥ.
Bhk_22.3
candana-druma-saṃcchannā nirākṛta-hima-śrathāḥ
darśitāras tvayā tāś ca malayopatyakāḥ śubhāḥ.
Bhk_22.4
pratanvyaḥ komalā vindhye sahitāraḥ syadaṃ na te
latāḥ stabaka-śālinyo madhulehi-kulā''kulāḥ.
Bhk_22.5
draṣṭāsi prīti-mānārāt sakhibhiḥ saha sevitām
sa-pakṣapātaṃ kiṣkindhāṃ pūrva-krīḍāṃ smaran muhuḥ.
Bhk_22.6
tvayā sandarśitārau te mālyavad-daṇḍakā-vane,
upadrutaś ciraṃ dvandvair yayoḥ kliśitavānaham.
Bhk_22.7
āptārau bhavatā ramyāvāśramau hariṇā ''kulau
puṇyodaka-dvijā''kīrṇau sutīkṣṇa-śarabhaṅgayoḥ
Bhk_22.8
atikrāntā tvayā ramyaṃ duḥkhamatres tapo-vanam,
pavitra-citrakūṭe 'drau tvaṃ sthātāsi kutūhalāt.
Bhk_22.9
tataḥ paraṃ bharadvājo bhavatā darśitā muniḥ,
draṣṭāraś ca janāḥ punyā yāmunā'mbukṣatāṃ'hasaḥ.
Bhk_22.10
syantvā syantvā divaḥ śambhor- mūrdhni skantvā bhuvaṃ gatām
gāhitāse 'tha puṇyasya gaṅgāṃ mūrtimiva drutām.
Bhk_22.11
tamasāyā mahā-nīla-pāṣāṇa-sadṛśa-tviṣaḥ
vanā 'ntāt bahu mantāse nāgarā''krīḍa-śākhinaḥ.
Bhk_22.12
nagara-strī-stana-nyasta-dhauta-kuṅkuma-piñjarām
vilokya sarayūṃ ramyāṃ gantā 'yodhyā tvayā purī.
Bhk_22.13
ānanditāras tvāṃ dṛṣṭvā praṣṭāraś cāvayoḥ śivam
mātaraḥ saha maithilyā, toṣṭā ca bharataḥ param.
Bhk_22.14
ākhyātāsi hataṃ śatrumabhiṣiktaṃ vibhīṣaṇam,
sugrīvaṃ cā 'rjitaṃ mitraṃ, sarvāṃś cā''gāmukān drutam
Bhk_22.15
gantāraḥ paramāṃ prītiṃ paurāḥ ṣrutvā vacas tava,
jñātvaitat sammukhīnaś ca sametā bharato dhruvam.
Bhk_22.16
gate tvayi pathā 'nena vayamapyaṃhitāsmahe,
labdhāhe 'haṃ dhṛtiṃ prāpte bhūyo bhavati sammukhe.
Bhk_22.17
gate tasmin gṛhītā 'rthe rāmaḥ sugrīva-rākṣasau
uktavān śvo 'bhigantāstho yuvāṃ saha mayā puram.
Bhk_22.18
draṣṭāsthas tatra tisro me māt s tuṣṭa'ntarā''tmanaḥ
āntyantīnaṃ sakhi-tvaṃ ca prāptāstho bharatā ''śrayam.
Bhk_22.19
naivaṃ viraha-duḥkhena vayaṃ vyāghānitāsmahe,
śramo nubhavitā naivaṃ bhavadbhyāṃ ca viyoga-jaḥ,
Bhk_22.20
evaṃ yuvāṃ mama prītyai kalptāsthaḥ kapi-rākṣasau !
gantuṃ prayatitāsāthe prātaḥ saha mayā yadi.
Bhk_22.21
utkavantau tato rāmaṃ vacaḥ paulastya-vānarau
anugraho 'yaṃ kākutstha ! gantāsvo yat tvayā saha.
Bhk_22.22
anumantāsvahe nā''vāṃ bhavantaṃ virahaṃ tvayā
api prāpya surendra-tvaṃ, kiṃ nu prattaṃ, tvayā ''spadam.
Bhk_22.23
tataḥ kathābhiḥ samatītya doṣā- māruhya sainyaiḥ saha puṣpakaṃ te
samprasthitā vega-vaśāda-gādhaṃ prakṣobhayantaḥ salilaṃ payodheḥ.
Bhk_22.24
setuṃ, mahendraṃ, malayaṃ sa-vindhyaṃ, sa-mālyavantaṃ girimṛṣyamūkam,
sa-daṇḍakā'raṇya-vātīṃ ca pampāṃ rāmaḥ priyāyāḥ kathayan jagāma.
Bhk_22.25
ete te muni-jana-maṇḍitā digantāḥ, śailo'yaṃ lulita-vanaḥ sa citrakūṭaḥ,
gaṅgeyaṃ su-tanu-! viśāla-tīra-ramyā, maithilyā raghu-tanayo diśan nananda.
Bhk_22.26
śiñjāna-bhramara-kulā''kulā'gra-puṣpāḥ śītā-'mbhaḥ-pravilaya-saṃplavā 'bhilīnāḥ
ete te su-tanu ! purī-janopabhogyā dṛśyante nayana-manoramā vanā 'ntāḥ.
Bhk_22.27
sthānaṃ naḥ pūrva-jānāmiyamadhikamasau preyasī pūrayodhyā, dūrādālokyate yā huta-vividha-haviḥ- prīṇitā 'śeṣa-devā,
so 'yaṃ deśo, rudantaṃ pura-janamakhilaṃ yatra hitvā prayātau āvāṃ sīte ! vanā 'ntaṃ saha dhṛta-dhṛtinā lakṣmaṇena kṣapā'nte.
Bhk_22.28
tūryāṇāmatha niḥsvanena sakalaṃ lokaṃ samāpūrayan vikrāntaiḥ kariṇāṃ girīndra-sadṛśāṃ kṣmāṃ kampayan sarvataḥ
sā ''nandā 'śru-vilocanaḥ prakṛtibhiḥ sārdhaṃ sahā 'ntaḥ puraḥ samprāpto bharataḥ sa-mārutiralaṃ namraḥ samaṃ mātṛbhiḥ
Bhk_22.29
atha sa-sambhrama-paura-janā ''vṛto bharata-pāṇi-dhṛtojjvala-cāmaraḥ
guru-jana-dvija-bandyabhinanditaḥ praviśati sma puraṃ raghu-nandanaḥ.
Bhk_22.30
pravidhāya dhṛtiṃ parāṃ janānāṃ yuva-rājaṃ bharataṃ tato'bhiṣicya
jaghaṭe turagā'dhvareṇa yaṣṭuṃ kṛta-sambhāra-vidhiḥ patiḥ prajānām.
Bhk_22.31
idamadhigata-mukti-mārga-citraṃ vivadiṣatāṃ vadatāṃ ca san-nibandhāt
janayati vijayaṃ sadā janānāṃ yudhi susamāhitamaiśvaraṃ yathā 'stram.
Bhk_22.32
dīpa-tulyaḥ prabandho 'yaṃ śabda-lakṣaṇa-cakṣuṣām
hastā 'marṣa ivā 'ndhānāṃ bhaved vyākaraṇādṛte.
Bhk_22.33
vyākhyā-gamyamidaṃ kāvya- mutsavaḥ su-dhiyāmalam,
hatā dur-meghasaś cā 'smin vidvat-priya-tayā mayā.
Bhk_22.34
kāvyamidaṃ vihitaṃ mayā valabhyāṃ śrīdharasena-nerandra-pālitāyām,
kīrtirato bhavatān nṛpasya, tasya prema-karaḥ kṣiti-po yataḥ prajānām.
Bhk_22.35
- Holder of rights
- GRETIL project
- Citation Suggestion for this Object
- TextGrid Repository (2025). Poetry Collection. Rāvaṇavadha (= Bhaṭṭikāvya). Rāvaṇavadha (= Bhaṭṭikāvya). GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-CB03-0