Bhaṭṭi: Rāvaṇavadha (= Bhaṭṭikāvya)

Header

Data entry: n.n.

Contribution: n.n.

Date of this version: 2020-07-31

Source:

  • .

Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Licence:

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Interpretive markup: none

Notes:

Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.

Bhatti: Ravanavadha (Bhattikavya)

[Verse numbers of the Nirnaya Sagara edition (1887) added mechanically!]

Revisions:

  • 2020-07-31: TEI encoding by mass conversion of GRETIL's Sanskrit corpus
  • 2025-05-20: Added BK, GND and ISO code for language.

Text

Bhk_1

abhūn nṛpo vibudha-sakhaḥ paraṃ-tapaḥ śrutā'nvito daśa-ratha ityudāhṛtaḥ,
guṇair varaṃ bhuvana-hitac-chalena yaṃ sanā-tanaḥ pitaramupāgamat svayam. Bhk_1.1

so'dhyaiṣṭa vedāṃs, tri-daśānayaṣṭa, pit npārīt, samamaṃsta bandhūn,
vyajeṣṭa ṣaḍ-vargamaraṃsta nītau, sa-mūla-ghātaṃ nyavadhīdarīṃś ca. Bhk_1.2

vasūni toyaṃ ghana-vad vyakārīt, sahā''sanaṃ gotra-bhidā'dhyavātsīt,
na tryambakādanyamupāsthitā'sau, yaśāṃsi sarveṣu-bhṛtāṃ nirāstat. Bhk_1.3

puṇyo mahā-brahma-samūha-juṣṭaḥ saṃtarpaṇo nāka-sadāṃ vareṇyaḥ
jajvāla loka-sthitaye sa rājā yathā'dhvare vahnirabhipraṇītaḥ. Bhk_1.4

sa puṇya-kīrtiḥ śata-manyu-kalpo mahendra-loka-pratimāṃ samṛddhyā
adhyāsta sarvartu-sukhāmayodhyā- madhyāsitāṃ brahmabhiriddha-bodhaiḥ. Bhk_1.5

nirmāṇa-dakṣasya samīhiteṣu sīmeva padmā''sana-kauśalasya
ūrdhva-sphurad-ratna-gabhastibhir yā sthitā'vahasyeva puraṃ maghonaḥ. Bhk_1.6

sad-ratna-muktā-phala-vajra-bhāñji vicitra-dhātūni sa-kānanāni
strībhir yutānyapsarasāmivaughair meroḥ śirāṃsīva gṛhāṇi yasyām. Bhk_1.7

antar-niviṣṭojjvala-ratna-bhāso gavākṣa-jālairabhiniṣpatantyaḥ
himā'dri-ṭaṅkādiva bhānti yasyāṃ gaṅgā'mbu-pāta-pratimā gṛhebhyaḥ Bhk_1.8

dharmyāsu kāmā'rtha-yaśas-karīṣu matāsu loke'dhigatāsu kāle
vidyāsu vidvāniva so'bhireme patnīṣu rājā tisṛṣūttamāsu. Bhk_1.9

putrīyatā tena varā'ṅganābhi- rānāyi vidvān kratuṣu kriyāvān
vipaktrima-jñāna-gatir manasvī mānyo muniḥ svāṃ puramṛṣya śṛṅgaḥ Bhk_1.10

aihiṣṭa taṃ kārayituṃ kṛtā''tmā kratuṃ nṛpaḥ putra-phalaṃ munīndram,
jñānā''śayas tasya tato vyatānīt sa karmaṭhaḥ karma sutā'nubandham. Bhk_1.11

rakṣāṃsi vedīṃ parito nirāstha- daṅgānyayākṣīdbhitaḥ pradhānam,
śeṣāṇyahauṣīt suta-saṃpade ca, varaṃ vareṇyo nṛpateramārgīt. Bhk_1.12

niṣṭāṃ gate daktrima-sabhaya-toṣe vihitrime karmaṇi rāja-patnyaḥ
prāśur hutocchiṣṭamudāra-vaṃśyās tisraḥ prasotuṃ caturaḥ su-putrān. Bhk_1.13

kausalyayā'sāvi sukhena rāmaḥ prāk, kekayī-to bharatas tato'bhūt,
prāsoṣṭa śatru-ghnamudāra-ceṣṭa- mekā sumitrā saha lakṣmaṇena. Bhk_1.14

ārcīd dvi-jātīn paramā'rtha-vindā- nudejayān bhūta-gaṇān nyaṣedhīt,
vidvānupāneṣṭa ca tān sva-kāle yatir vaśiṣṭo yamināṃ variṣṭhaḥ. Bhk_1.15

vedo'ṅgavāṃstaurakhilo'dhyagāyi śastrāṇyupāyaṃsata jitvarāṇi,
te bhinna-vṛttīnyapi mānasāni samaṃ janānāṃ guṇino'dhyavātsuḥ, Bhk_1.16

tato-bhyagād gādhi-sutaḥ kṣitīndraṃ rakṣobhirabhyāhata-karma-vṛttiḥ
rāmaṃ varītuṃ parirakṣaṇā-rthaṃ, rājā''jihat taṃ madhuparka-pāṇiḥ. Bhk_1.17

aiṣīḥ punar-janma-jayāya yat tvaṃ, rūpā''di-bodhān nyavṛtac ca yat te,
tattvānyabuddhāḥ pratinūni yena, dhyānaṃ nṛpas tacchivamityavādīt. Bhk_1.18

ākhyan munis tasya śivaṃ samādher, vighnanti rakṣāṃsi vane kratūṃśca,
tāni dviṣad-vīrya-nirākariṣṇus tṛṇeḍhu rāmaḥ saha lakṣmaṇena. Bhk_1.19

sa śuśruvāṃstad-vacanaṃ mumoha rājā'sahiṣṇuḥ suta-viprayogam,
ahaṃyunā'tha kṣiti-paḥ śubhaṃyu- rūce vacas tāpasa-kuñjareṇa. Bhk_1.20

mayā tvamāpthāḥ śaraṇaṃ bhayeṣu, vayaṃ tvayā'pyāpsmahi dharma-vṛddhyai,
kṣatraṃ dvija-tvaṃ ca parasparā'rthaṃ, śaṅkāṃ kṛthā mā, prahiṇu-sva-sūnum. Bhk_1.21

ghāniṣyate tena mahān vipakṣaḥ, sthāyiṣyate yena raṇe purastāt,
mā māṃ mahā''tman paribhūr-yogye na mad-vidho nyasyati bhāramagryam. Bhk_1.22

krudhyan kulaṃ dhakṣyati vipra-vahnir, yāsyan sutas tapsyati māṃ sa-manyum,
itthaṃ nṛpaḥ pūrvamavāluloce, tato'nujajñe gamanaṃ sutasya. Bhk_1.23

āśīrbhirabhyarcya muniḥ kṣitīndraṃ prītaḥ pratasthe punarāśramāya,
taṃ pṛṣṭha-taḥ praṣṭhamiyāya namro hiṃsreṣu-dīptā''pta-dhanuḥ kumāraḥ. Bhk_1.24

prayāsyataḥ puṇya-vanāya jiṣṇo- rāmasya rociṣṇu-mukhasya ghṛṣṇuḥ
trai-māturaḥ kṛtsna-jitā'stra-śastraḥ sadhryaṅ rataḥ śreyasi lakṣmaṇo'bhūt. Bhk_1.25

iṣu-mati raghu-siṃhe dandaśūkāñ jighāṃsau dhanuraribhira-sahyaṃ muṣṭi-pīḍaṃ dadhāne
vrajati, pura-taruṇyo baddha-citrā'ṅgulitre kathamapi guru-śokān mā rudan māṅgalikyaḥ Bhk_1.26

atha jagaduranīcai-rāśiṣas tasya viprās, tumula-kala-ninādaṃ tūryamājaghnuranye,
abhimata-phala-śaṃsī cāru pusphora bāhus, taruṣu cukuvuruccaiḥ pakṣiṇaś cā'nukūlāḥ. Bhk_1.27

Bhk_2

vanaspatīnāṃ sarasāṃ nadīnāṃ tejasvināṃ kāntibhṛtāṃ diśāṃ ca
niryāya tasyāḥ sa puraḥ samantā cchriyaṃ dadhānāṃ śaradaṃ dadarśa. Bhk_2.1

taraṅga-saṅgāc capalaiḥ palāśair jvālā-śriyaṃ sā'tiśayāṃ dadhanti
sa-dhūma-dīptā'gni-rucīni rejus tāmrotpalānyākula-ṣaṭ-padāni. Bhk_2.2

bimbā''gatais tīra-vanaiḥ samṛddhiṃ nijāṃ vilokyā'pahṛtāṃ payobhiḥ
kūlāni sā''marṣatayeva tenuḥ saroja-lakṣmīṃ sthala-padma-hāsaiḥ. Bhk_2.3

niśā-tuṣārair nayanā'mbu-kalpaiḥ patrā-'nta-paryāgaladaccha-binduḥ
upārurodeva nadat-pataṅgaḥ kumudvatīṃ tīra-tarur dinā''dau. Bhk_2.4

vanāni toyāni ca netra-kalpaiḥ puṣpaiḥ sarojaiś ca nilīna-bhṛṅgaiḥ
parasparāṃ vismayavanti lakṣmī- mālokayāñcakrurivā''dareṇa. Bhk_2.5

prabhāta-vātāha''ti-kampitā''kṛtiḥ kumudvatī-reṇu-piśaṅga-vigraham
nirāsa bhṛṅgaṃ kupiteva padminī, na māninī saṃsahate 'nya-saṅgamam. Bhk_2.6

dattā'vadhānaṃ madhu-lehi-gītau praśānta-ceṣṭaṃ hariṇaṃ jighāṃsuḥ
ākarṇayannutsuka-haṃsa-nādān lakṣye samādhiṃ na dadhe mṛgāvit. Bhk_2.7

girer nitambe marutā vibhinnaṃ toyā'vaśeṣeṇa himā''bhamabhram
sarin-mukhā'bhyuccayamādadhānaṃ śailā'dhipasyā'nucakāra lakṣmīm. Bhk_2.8

garjan hariḥ sā'mbhasi śaila-kuñje pratidhvanīnātma-kṛtān niśamya
kramaṃ babandha kramituṃ sa-kopaḥ pratarkayannanya-mṛgendra-nādān. Bhk_2.9

adṛkṣatā 'mbhāṃsi navotpalāni, rutāni cā 'śroṣata ṣaṭ-padānām,
āghrāyi vān gandha-vahaḥ su-gandhas tenā'ravinda-vyatiṣaṅga-vāṃś ca. Bhk_2.10

latā'nupātaṃ kusumānyagṛhṇāt sa, nadyavaskandamupāspṛśac ca,
kutūhalāc, cāru-śilopaveśaṃ kākutstha īṣat smayamāna āsta. Bhk_2.11

tigmāṃśu-raśmic-churitānya-dūrāt prāñci prabhāte salilānyapaśyat
gabhasti-dhārābhiriva drutāni tejāṃsi bhānor bhuvi saṃbhṛtāni. Bhk_2.12

dig-vyāpinīr locana-lobhanīyā mṛjā'nvayāḥ snehamiva sravantīḥ
ṛjvā''yatāḥ śasya-viśeṣa-paṅktīs tutoṣa paśyan vitṛṇā'ntarālāḥ. Bhk_2.13

viyoga-duḥkhā'nubhavā'nabhijñaiḥ kāle nṛpāṃ'śaṃ vihitaṃ dadadbhiḥ
āhārya-śobhā-rahitairamāyai- raikṣiṣṭa pumbhiḥ pracitān sa goṣṭhān Bhk_2.14

strī-bhūṣaṇaṃ ceṣṭitama-pragalbhaṃ cārūṇya-vakrāṇyapi vīkṣitāni
ṛjūṃśca viśvāsa-kṛtaḥ svabhāvān gopā'ṅganānāṃ mumude vilokya. Bhk_2.15

vivṛtta-pārśvaṃ rucirā'ṅgahāraṃ samudvahac-cāru-nitamba-ramyam
āmandra-mantha-dhvani-datta-tālaṃ gopā'ṅganā-nṛtyamanandayat tam. Bhk_2.16

vicitramuccaiḥ plavamānamārāt kutūhalaṃ trasnu tatāna tasya
meghā'tyayopātta-vanopaśobhaṃ kadambakaṃ vātamajaṃ mṛgāṇām. Bhk_2.17

sitā'ravinda-pracayeṣu ca līnāḥ saṃsakta-peṇeṣu ca saikateṣu
kundā'vadātāḥ kalahaṃsa-mālāḥ pratīyīre śrotra-sukhair ninādaiḥ. Bhk_2.18

na taj jalaṃ, yan na su-cāru-paṅkajaṃ, na paṅkajaṃ tad, yada-līna-ṣaṭ-padam,
na ṣaṭ-pado'sau, na juguñja yaḥ kalaṃ; na guñjitaṃ tan, na jahāra yan manaḥ. Bhk_2.19

taṃ yāyajūkāḥ saha bhikṣu-mukhyais tapaḥ-kṛśāḥ śāntyudakumbha-hastāḥ,
yāyāvarāḥ puṣpa-phalena cā 'nye prāṇarcurarcyā jagadarcanīyam. Bhk_2.20

vidyāmathainaṃ vijayāṃ jayāṃ ca rakṣo-gaṇaṃ kṣipnuma-vikṣatā''tmā
adhyāpipad gādhi-suto yathāvan nighātayiṣyan yudhi yātudhānān. Bhk_2.21

āyodhane sthāyukamastrajāta- mamoghamabhyarṇa-mahā''havāya
dadau vadhāya kṣaṇadācarāṇāṃ tasmai muniḥ śreyasi jāgarūkaḥ Bhk_2.22

taṃ vipra-darśaṃ kṛta-ghāta-yatnā yāntaṃ vane rātricarī ḍuḍhauke,
jighāṃsu-vedaṃ dhṛta-bhāsurā'stram tāṃ tāḍakā''khyāṃ nijaghāna rāmaḥ. Bhk_2.23

athā ''luloke huta-dhūma-ketu- śikhā'ñjana-snigdha-samṛddha-śākham
tapovanaṃ prādhyayanā'bhibhūta- samuccarac-cāru-pataktri-śiñjam. Bhk_2.24

kṣudrān na jakṣur hariṇān mṛgendrā, viśaśvase pakṣi-gaṇaiḥ samantāt,
nannamyamānāḥ phala-ditsayeva cakāśire tatra latā vilolāḥ. Bhk_2.25

apūpujan viṣṭara-pādya-mālyai- rātithya-niṣṇā vana-vāsi-mukhyāḥ,
pratyagrahīṣṭāṃ madhuparka-miśraṃ tāvāsanā''di kṣiti-pālaputrau. Bhk_2.26

daityā'bhibhūtasya yuvāmavoḍhaṃ magnasya dorbhir bhuvanasya bhāram,
havīṃṣi saṃpratyapi rakṣataṃ, tau tapodhanairitthamabhāṣiṣātām. Bhk_2.27

tān pratyavādīdatha rāghvo'pi--, yathepsitaṃ prastuta karma dharmyam,
tapo-maruddhir bhavatāṃ śarā'gniḥ saṃdhukṣyatāṃ no'ri-samindhaneṣu. Bhk_2.28

pratuṣṭuvuḥ karma tataḥ prakwxlqqptais te yajñiyair dravya-gaṇair yathāvat,
dakṣiṇya-diṣṭaṃ kṛtamārtvijīnais tad yātudhānaiś cicite prasarpat. Bhk_2.29

āpiṅga-rūkṣordhva-śirasya-bālaiḥ śirāla-jaṅghair giri-kūṭa-daghnaiḥ
tataḥ kṣapā'ṭaiḥ pṛthu-piṅgalā'kṣaiḥ khaṃ prāvṛṣeṇyairiva cā''naśe'bdaiḥ. Bhk_2.30

adhijya-cāpaḥ sthira-bāhu-muṣṭi- rudañcitā'kṣo'ñcita-dakṣiṇoruḥ
tān lakṣmaṇaḥ sannata-vāma-jaṅgho jaghāna śuddheṣura-manda-karṣī. Bhk_2.31

gādheya-diṣṭaṃ virasaṃ rasantaṃ rāmo 'pi māyācaṇamastracuñcuḥ
sthāsnuṃ raṇe smera-mukho jagāda mārīcamuccair vacanaṃ mahā'rtham. Bhk_2.32

ātmaṃbharis tvaṃpiśitair narāṇāṃ phalegrahīn haṃsi vanaspatīnām,
śauvastikatvaṃ vibhavā na yeṣāṃ vrajanti, teṣāṃ dayase na kasmāt. Bhk_2.33

admo dvijān, devayajīn nihanmaḥ, kurmaḥ puraṃ preta-narā'dhivāsam,
dharmo hyayaṃ dāśarathe ! nijo no, naivā'dhyakāriṣmahi veda-vṛtte. Bhk_2.34

dharmo'sti satyaṃ tava rākṣasā'ya- manyo vyatiste tu mamā'pi dharmaḥ,
brahma-dviṣas te praṇihanmi yena, rājanya-vṛttir dhṛta-kārmukeṣuḥ. Bhk_2.35

itthaṃ-pravādaṃ yudhi saṃprahāraṃ pracakratū rāma-niśā-vihārau,
tṛṇāya matvā raghu-nandano 'tha bāṇena rakṣaḥ pradhanān nirāsthat. Bhk_2.36

jagmuḥ prasādaṃ dvija-mānasāni, dyaur varṣukā puṣpa-cayaṃ babhūva,
nir-vyājamijyā vavṛte. vacaś ca bhūyo babhāṣe muninā kumāraḥ Bhk_2.37

mahīyyamānā bhavatā 'timātraṃ surā'dhvare ghasmara-jitvareṇa
divo'pi vajrā''yudha-bhūṣaṇāyā hriṇīyate vīra-vatī na bhūmiḥ. Bhk_2.38

balir babandhe, jaladhir mamanthe, jahre'mṛtaṃ, daitya-kulaṃ vijigyo,
kalpā'nta-duḥsthā vasudhā tathohe yenaiṣa bhāro'ti-gurur na tasya. Bhk_2.39

iti bruvāṇo madhuraṃ hitaṃ ca tamāñjihan maithila-yajña-bhūmim
rāmaṃ muniḥ prīta-manā makhā'nte yaśāṃsi rājñāṃ nijighṛkṣayiṣyan. Bhk_2.40

etau sma mitrā-varuṇau kimetau, kimaśvinau soma-rasaṃ pipāsū,
janaṃ samastaṃ janakā''śrama-sthaṃ rūpeṇa tāvaujihatāṃ nṛ-siṃhau. Bhk_2.41

ajigrahat taṃ janako dhanus tad "yenā'rdidad daitya-puraṃ pinākī",
jijñāsamāno balamasya bāhvor. hasannabhāṅkṣvīd raghu-nandanas tat. Bhk_2.42

tato nadī-ṣṇān pathikān giri-jñā- nāhvāyakān bhūmi-paterayodhyām
ditsuḥ sutāṃ yodha-harais turaṅgair vyasarjayan maithila-martya-mukhyaḥ. Bhk_2.43

kṣipraṃ tato 'dhvanya-turaṅga-yāyī yaviṣṭha-vad vṛddha-tamo 'pi rājā
ākhyāyakebhyaḥ śruta-sūnu-vṛtti- ra-glāna-yāno mithilāmagacchat. Bhk_2.44

vṛndiṣṭhamārcīd vasudhā-dhipānāṃ taṃ preṣṭhametaṃ guru-vad gariṣṭham
sadṛṅ-mahāntaṃ sukṛtā'dhivāsaṃ baṃhiṣṭha-kīrtiṃ yaśasā variṣṭham. Bhk_2.45

tri-varga-pārīṇamasau bhavanta- madhyāsayannāsanamekamindraḥ
viveka-dṛśva-tvamagāt surāṇāṃ, taṃ maithilo vākyamidaṃ babhāṣe. Bhk_2.46

hiraṇmayī sāla-lateva jaṅgamā cyutā divaḥ sthāsnurivā'cira-prabhā
śaśāṅkaṃ-kānteradhidevatā''kṛtiḥ sutā dade tasya sutāya maithilī. Bhk_2.47

labdhā tato viśvajanīna-vṛttis- tāmātmanīnāmudavoḍha rāmaḥ
sad-ratna-muktā-phala-bharma-śobhāṃ saṃbaṃhayantīm raghu-vargya-lakṣmīm. Bhk_2.48

su-prātamāsādita-saṃmadaṃ tad vandārubhiḥ saṃstutamabhyayodhyam
aśvīya-rājanyaka-hāstikā''ḍhya- magāt sa-rājaṃ balamadhvanīnam. Bhk_2.49

viśaṅkaṭo vakṣasi bāṇa-pāṇiḥ saṃpanna-tāla-dvayasaḥ purastāt
bhīṣmo dhanuṣmānupajānvaratni- raiti sma rāmaḥ pathi jāmadagnyaḥ. Bhk_2.50

uccairasau rāghavamāhvatedaṃ dhanuḥ sa-bāṇaṃ kuru, sā'tiyāsīḥ.
parākrama-jñaḥ priya-santatis taṃ namraḥ kṣitīndro 'nuninīṣurūce. Bhk_2.51

aneka-śo nirjita-rājakas tvaṃ, pit natārpsīr nṛpa-rakta-toyaiḥ,
saṃkṣipya saṃrambhama-sadū-vipakṣaṃ, kā ''sthā 'rbhake 'smiṃstava rāma ! rāme. Bhk_2.52

ajīgaṇad daśarathaṃ na vākyaṃ yadā sa darpeṇa, tadā kumāraḥ
dhanur vyakārkṣīd guru-bāṇa-garbhaṃ, lokānalāvīd vijitāṃśca tasya. Bhk_2.53

jite nṛpā'rau, sumanībhavanti śabdāyamānānya-śanair-śaṅkam
vṛddhasya rājño 'numate balāni jagāhire 'neka-mukhāni mārgān. Bhk_2.54

atha puru-java-yogān nedayad dūra-saṃsthaṃ davayadati-rayeṇa prāptamurvī-vibhāgam
klama-rahitamacetan nīrajīkārita-kṣmāṃ, balamupahita-śobhāṃ tūrṇamāyādayodhyām. Bhk_2.55

Bhk_3

vadhena saṃkhye piśitā'śanānāṃ kṣatrā'ntakasyā 'bhibhavena caiva
āḍhyaṃbhaviṣṇur yaśasā kumāraḥ priyaṃbhaviṣṇur na sa yasya nā''sīt. Bhk_3.1

tataḥ sucetīkṛta-paura-bhṛtyo "rājye 'bhiṣekṣye sutamitya-nīcaiḥ
āghoṣayan bhūmi-patiḥ samastaṃ bhūyo'pi lokaṃ sumanīcakāra. Bhk_3.2

ādikṣadādīpta-kṛśānu-kalpaṃ siṃhāsanaṃ tasya sa-pāda-pīṭham
santapta-cāmīkara-valgu-vajraṃ vibhāga-vinyasta-mahārgha-ratnam. Bhk_3.3

prāsthāpayat pūga-kṛtān sva-poṣaṃ pṛṣṭān prayatnād dṛḍha-gātra-bandhān
sa-bharma-kumbhān puruṣān samantāt patkāṣiṇas tīrtha-jalā'rthamāśu. Bhk_3.4

ukṣān pracakrur nagarasya mārgān, dhvajān babandhur, mumucuḥ kha-dhūpān,
diśaśca puṣpaiścakarur vicitrai- rartheṣu rājñā nipuṇā niyuktāḥ Bhk_3.5

mātāmahā''vāsamupeyivāṃsaṃ mohāda-pṛṣṭvā bharataṃ tadānīm
tat kekayī soḍhuma-śaknuvānā vavāra rāmasya vana-prayāṇam. Bhk_3.6

karṇe-japairāhita-rājya-lobhā straiṇena nītā vikṛtiṃ laghimnā
rāma-pravāse vyamṛśan na doṣaṃ janā'pavādaṃ sa-narendra-mṛtyum Bhk_3.7

vasūni deśāṃśca nivartayiṣyan rāmaṃ nṛpaḥ saṃgiramāṇa eva
tayā 'vajajñe, bharatā'bhiśeko viṣāda-śaṅkuśca matau nicakhne. Bhk_3.8

tataḥ pravivrājayiṣuḥ kumāra- mādikṣadasyā 'bhigamaṃ vanāya
saumitri-sītā'nucarasya rājā sumantra-netreṇa rathena śocan. Bhk_3.9

kecin ninindur nṛpama-praśāntaṃ, vicukruśuḥ kecana sā'sramuccaiḥ,
ūcus tathā 'nye bharatasya māyāṃ, dhik kekayīmityaparo jagāda. Bhk_3.10

"gato vanaṃ śvo bhaviteti rāmaḥ," śokena dehe janatā 'timātram,
dhīrās tu tatra cyuta-manyavo 'nye dadhuḥ kumārā'nugame manāṃsi. Bhk_3.11

prasthāsyamānāvupaseduṣas tau śośucyamānānidamūcatus tān,
"kiṃ śocatehā 'bhyudaye batā 'smān niyoga-lābhena pituḥ kṛtā'rthān, Bhk_3.12

asṛṣṭa yo, yaśca bhayeṣvarakṣīd, yaḥ sarvadā 'smānapuṣat sva-poṣam,
mahopakārasya kimasti tasya tucchena yānena vanasya mokṣaḥ, Bhk_3.13

vidyut-praṇāśaṃ sa varaṃ pranaṣṭo, yadvordhva-śoṣaṃ tṛṇa-vad viśuṣkaḥ,
arthe durāpe kimuta pravāse na śāsane 'vāsthita yo gurūṇām. Bhk_3.14

paurā ! nivartadhvamiti nyagādīt, "tātasya śokā'panudā bhaveta,
mā darśatā'nyaṃ bharataṃ ca matto," nivartayetyāha rathaṃ sma sūtam Bhk_3.15

jñātveṅgitair gatvaratāṃ janānā- mekāṃ śayitvā rajanīṃ sa-pauraḥ
rakṣan vane-vāsa-kṛtād bhayāt tān prātaś chalenā 'pajagāma rāmaḥ Bhk_3.16

asrākṣurasraṃ karuṇaṃ ruvanto, muhurmuhur nyaśvasiṣuḥ kapoṣṇam,
hā rāma ! hā kaṣṭamiti brunvataḥ parāṅ-mukhais te nyavṛtan manobhiḥ Bhk_3.17

sūto 'pi gaṅgā-salilaiḥ pavitvā sahā''śvamātmānamanalpa-manyuḥ
sa-sītayo rāghavayoradhīyan śvasan kaduṣṇaṃ puramāviveśa. Bhk_3.18

pratīya sā pūr dadṛśe janena dyaur bhānu-śītāṃśu-vinākṛteva
rājanya-nakṣatra-samanvitā 'pi śokā'ndhakāra-kṣata-sarva-ceṣṭā. Bhk_3.19

vilokya rāmeṇa vinā sumantra- macyoṣṭa satvān nṛ-patiś cyutā''śaḥ
madhūni naiṣīd vyalipan na gandhair, mano-rame na vyavasiṣṭa vastre. Bhk_3.20

āsiṣṭa naikatra śucā, vyaraṃsīt kṛtā'kṛtebhyaḥ kṣiti-pāla-bhāg-bhyaḥ,
sa candanośīra-mṛṇāla-digdhaḥ śokā-gninā 'gād dyu-nivāsa-bhūyam. Bhk_3.21

vicukruśur bhūmi-pater mahiṣyaḥ, keśāṃl luluñcuḥ, sva-vapūṃṣi jaghnuḥ,
vibhūṣaṇānyunmumucuḥ, kṣamāyā petur, babhañjur valayāni caiva. Bhk_3.22

tāḥ sāntvayantī bharata-pratīkṣā taṃ bandhu-tā nyakṣipadāśu taile,
dūtāṃśca rājā''tmajamāninīṣūn prāsthāpayan mantri-matena yūnaḥ. Bhk_3.23

"supto nabhastaḥ patitaṃ nirīkṣāṃ- cakre vivasvantamadhaḥ sphurantam,"
ākhyad vasan mātṛ-kule sakhibhyaḥ paśyan pramādaṃ bharato 'pi rājñaḥ. Bhk_3.24

aśiśravannātyayikaṃ tametya dūtā yadā 'rthaṃ prayiyāsayantaḥ,
āṃhiṣṭa jātā'ñjihiṣas tadā 'sā- vutkaṇṭhamāno bharato gurūṇām. Bhk_3.25

bandhūnaśāṅkiṣṭa samākulutvā- dāseduṣaḥ sneha-vaśādapāyam,
gomāyu-sāraṅga-gaṇāś ca samyaṅ nā 'yāsiṣur, bhīmamarāsiṣuśca. Bhk_3.26

sa proṣivānetya puraṃ pravekṣyan śuśrāva ghoṣaṃ na janaugha-janyam,
ākarṇayāmāsa na veda-nādān, na copalebhe vaṇijāṃ paṇā'yān. Bhk_3.27

cakranduruccair nṛ-patiṃ sametya taṃ mātaro 'bhyarṇamupāgatā'srāḥ,
purohitā'mātya-mukhāś ca yodhā vivṛddha-manyu-pratipūrṇa-manyā. Bhk_3.28

didṛkṣamāṇaḥ paritaḥ sa-sītaṃ rāmaṃ yadā naikṣata lakṣmaṇaṃ ca,
rorudyamānaḥ sa tadā'bhyapṛcchad, yathāvadākhyannatha vṛttamasmai. Bhk_3.29

ābaddha-bhīma-bhrukuṭī-vibhaṅgaḥ śeśvīyamānā'ruṇa-raudra-netraḥ
uccairupālabdha sa kekayīṃ ca, śoke muhuś cāvirataṃ nyamāṅkṣīt. Bhk_3.30

nṛpā''tmajau cikliśatuḥ sa-sītau, mamāra rājā, vi-dhavā bhavatyaḥ,
śocyā vayaṃ, bhūra-nṛpā, laghutvaṃ kekayyupajñaṃ bata bahvanartham. Bhk_3.31

naitan mataṃ matkamiti bruvāṇaḥ sahasra-śo 'sau śapathānaśapyat
udvāśyamānaḥ pitaraṃ sa-rāmaṃ luṭhyan sa-śoko bhuvi rorudā-vān. Bhk_3.32

taṃ susthayantaḥ sacivā narendraṃ didhakṣayantaḥ samudūhurārāt
antyā''hutiṃ hāvayituṃ sa-viprāś cicīṣayanto'dhvara-pātra-jātam. Bhk_3.33

udakṣipan paṭṭa-dukūla-ketū- navādayan veṇu-mṛdaṅga-kāṃsyam,
kambūṃś ca tārānadhaman samantāt, tathā''nayan kuṅkuma-candanāni. Bhk_3.34

śrotrā'kṣi-nāsā-vadanaṃ sa-rukmaṃ kṛtvā'jine prāk-śirasaṃ nidhāya
sañcitya pātrāṇi yathā-vidhāna- mṛtvig juhāva jvalitaṃ citā'gnim Bhk_3.35

kṛteṣu piṇḍodaka-sañcayeṣu, hitvā'bhiṣekaṃ prakṛtaṃ prajābhiḥ
pratyāninīṣur vinayena rāmaṃ prāyādaraṇyaṃ bharataḥ sa-pauraḥ. Bhk_3.36

śīghrāyamāṇaiḥ kakubho'śnuvānair janaira-panthānamupetya sṛptaiḥ
śokāda-bhūṣairapi bhūś cakāsā- ñcakāra nāgendra-rathā'śva-miśraiḥ. Bhk_3.37

uccikyire puṣpa-phalaṃ vanāni, sasnuḥ pit n pipriyurāpagāsu,
āreṭuritvā pulinānyaśaṅkaṃ, chāyāṃ samāśritya viśaśramuśca. Bhk_3.38

saṃprāpya tīraṃ tamasā''pagāyā gaṅgā'mbu-samparka-viśuddhi-bhājaḥ
vigāhituṃ yāmunamabmu puṇyaṃ yayur niruddha-śramavṛttayas te. Bhk_3.39

īyur bharadvāja-muner niketaṃ, yasmin viśaśrāma sametya rāmaḥ
cyutā'śanāyaḥ phalavad-vibhūtyā vysyannudanyāṃ śiśiraiḥ payobhiḥ. Bhk_3.40

vācaṃ-yamān sthaṇḍila-śāyinaś ca yuyukṣamāṇānaniśaṃ mumukṣūn
adhyāpayantaṃ vinayāt praṇemuḥ padgā bharadvāja-muniḥ sa-śiṣyaṃ. Bhk_3.41

ātithyamebhyaḥ parinirvivapsoḥ kalpa-drumā yoga-balena pheluḥ,
dhāma-prathimno mradimā'nvitāni vāsāṃsi ca drāghima-vantyudūhuḥ Bhk_3.42

ājñāṃ pratīṣur, vinayādupāsthur, jaguḥ sarāgaṃ, nanṛtuḥ sa-hāvam,
sa-vibhramaṃ nemurudāramucus tilottamā''dyā vanitāśca tasmin. Bhk_3.43

vastrā'nna-pānaṃ śayanaṃ ca nānā kṛtvā'vakāśe ruci-saṃprakwxlqqptam
tān prīti-mānāha munis tataḥ sma "nivadhvamādhvaṃ, pibatā'tta śedhvam. Bhk_3.44

te bhuktavantaḥ su-sukhaṃ vasitvā vāsāṃsyuṣitvā rajanīṃ prabhāte
drutaṃ samadhvā ratha-vāji-nāgair mandākinīṃ ramya-vanāṃ samīyuḥ. Bhk_3.45

vaikhānasebhyaḥ śruta-rāma-vārtās tato viśiñjāna-pataktri-saṅgham
abhraṃ-lihā'graṃ ravi-mārga-bhaṅgam ānaṃhire 'driṃ prati citra-kūṭam. Bhk_3.46

dṛṣṭvorṇuvānān kakubho balaughān vitatya śārṅgaṃ kavacaṃ pinahya
tasthau sisaṃgrāmayiṣuḥ śiteṣuḥ saumitrirakṣi-bhruvamujjihānaḥ Bhk_3.47

śuklottarāsaṅga-bhṛto vi-śastrān pādaiḥ śanairāpatataḥ pra-manyūn
auhiṣṭa tān vīta-viruddha-buddhīn vivandiṣūn dāśarathiḥ sva-vargyān Bhk_3.48

sa-mūla-kāṣaṃ cakaṣū rudanto rāmā'ntikaṃ bṛṃhita-manyu-vegāḥ
āvedayantaḥ kṣiti-pālamuccaiḥ- kāraṃ mṛtaṃ rāma-viyoga-śokāt Bhk_3.49

ciraṃ ruditvā karuṇaṃ sa-śabdaṃ gotrā'bhidhāyaṃ saritaṃ sametya
madhye-jalād rāghava-lakṣmaṇābhyāṃ prattaṃ jalaṃ dvyañjalamantike'pām. Bhk_3.50

"araṇya-yāne su-kare pitā mā prāyuṅkta, rājye bata duṣ-kare tvām,
mā gāḥ śucaṃ vīra !, bharaṃ vahā 'mum," ābhāṣi rāmeṇa vacaḥ kanīyān. Bhk_3.51

"kṛtī śrutī vṛddha-mateṣu dhīmāṃs tvaṃ paitṛkaṃ ced vacanaṃ na kuryāḥ,
vicchidyamāne 'pi kule parasya puṃsaḥ kathaṃ syādiha putra-kāmyā. Bhk_3.52

asmākamuktaṃ bahu manyase ced, yadīśiṣe tvaṃ na mayi sthite ca,
jihreṣya-tiṣṭhan yadi tāta-vākye, jahīhi śaṅkāṃ, vraja, śādhi pṛthvīm." Bhk_3.53

"vṛddhaurasāṃ rājya-dhurāṃ pravoḍhuṃ kathaṃ kanīyānahamutsaheya,
mā māṃ prayukthāḥ kula-kīrti-lope," prāha sma rāmaṃ bharato'pi dharymam. Bhk_3.54

"ūrjas-valaṃ hasti-turaṅgametad, amūni ratnāni ca rāja-bhāñji,
rājanyakaṃ caitadahaṃ kṣitīndras tvayi sthite syāmiti śāntamaitat." Bhk_3.55

iti nigaditavantaṃ rāghavas taṃ jagāda "vraja bharata ! gṛhītvā pāduke tvaṃ madīye,
cyuta-nikhila-viśaṅkaḥ pūjyamāno janaughaiḥ sakala-bhuvana-rājyaṃ kārayā 'sman-matena" Bhk_3.56

Bhk_4

nivṛtte bharate dhī-mānatre rāmas tapo-vanam
prapede, pūjitas tasmin daṇḍakāraṇyamīyivān. Bhk_4.1

aṭāṭyamāno 'raṇyānīṃ sa-sītaḥ saha-lakṣmaṇaḥ
balād bubhukṣuṇotkṣipya jahre bhīmena rakṣasā. Bhk_4.2

avāk-śirasamut-pādaṃ kṛtāntenā 'pi dur-damam
bhaṅktvā bhujau virādhā''khyaṃ taṃ tau bhuvi nicakhnatuḥ. Bhk_4.3

āṃhiṣātāṃ raghu-vyāghrau śarabhaṅgā''śramaṃ tataḥ
adhyāsitaṃ śriyā brāhmyā śaraṇyaṃ śaraṇaiṣiṇām. Bhk_4.4

puro rāmasya juhavāñcakāra jvalane vapuḥ
śarabhaṅgaḥ pradiśyā''rāt sutīkṣṇa-muniḥ-ketanam Bhk_4.5

"yūyaṃ samaiṣyathetyasmi nnāsiṣmahi vayaṃ vane,
dṛṣṭāḥ stha, svasti vo, yāmaḥ sva-puṇya-vijitāṃ gatim" Bhk_4.6

tasmin kṛśānu-sād-bhūte sutīkṣṇa-muni-sannidhau
uvāsa parṇa-śālāyāṃ bhramannaniśamā''śramān, Bhk_4.7

vaneṣu vāsateyeṣu nivasan parṇa-saṃstaraḥ
śayyotthāyaṃ mṛgān vidhyannātitheyo vicakrame Bhk_4.8

ṛg-yajuṣamadhīyānān sāmānyāṃśca samarcayan
bubhuje deva-sāt-kṛtvā śūlyamukhyaṃ ca hema-vān. Bhk_4.9

vasānas tantraka-nibhe sarvāṅgīṇe taru-tvacau
kāṇḍīraḥ khāḍgakaḥ śārṅgī rakṣan viprāṃstanutra-vān Bhk_4.10

hitvā''śitaṅgavīnāni phalair yeṣvāśitambhavam,
teṣvasau dandaśūkā'rir vaneśvānabhra nir-bhayaḥ. Bhk_4.11

vrātīna-vyāla-dīprā'straḥ sutvanaḥ paripūjayan
parṣadvalān mahā-brahmairāṭa naikaṭikā''śramān. Bhk_4.12

paredyavyadya pūrvedyuranyedyuś cā'pi cintayan
vṛddhi-kṣayau munīndrāṇāṃ priyaṃ-bhāvuka-tāmagāt. Bhk_4.13

ā-tiṣṭhad-gu japan sandhyā prakrāntāmāyatīgavam
prātastarāṃ patatribhyaḥ prabuddhaḥ praṇaman ravim. Bhk_4.14

dadṛśe parṇa-śālāyāṃ rākṣasyā 'bhīkayā 'tha saḥ,
bhāryoḍhaṃ tamavajñāya tasthe saumitraye'sakau. Bhk_4.15

dadhānā vali-bhaṃ madhyaṃ karṇa-jāha-vilocanā
vāka-tvacenā'ti-sarveṇa candra-lekheva pakṣatau Bhk_4.16

su-pād dvi-rad-nāsorūr mṛdu-pāṇi-talā'ṅguliḥ
prathimānaṃ dadhānena jaghanena ghanena sā Bhk_4.17

un-nasaṃ dadhatī vaktraṃ śuddha-dal-lola-kuṇḍalam
kurvāṇā paśyataḥ śaṃyūn sragviṇī su-hasā''nanā Bhk_4.18

prāpya cañcūryamāṇā patīyantī raghūttamam
anukā prārthayāñcakre priyā-kartuṃ priyaṃ-vadā. Bhk_4.19

"saumitre ! māmupāyaṃsthāḥ kamrāmicchur vaśaṃ-vadām
tvad-bhogīnāṃ saha-carīma-śaṅkaḥ puruṣā''yuṣam." Bhk_4.20

tāmuvāca sa-"gauṣṭhīne vane strī-puṃsa-bhīṣaṇe
a-sūryaṃ-paśya-rūpā tvaṃ kima-bhīrurarāryase. Bhk_4.21

mānuṣānabhilaṣyantī rociṣṇur divya-dharmiṇī
tvamapsarāyamāṇeha sva-tantrā kathamañcasi. Bhk_4.22

ugraṃ-paśyā''kulo 'raṇye śālīna-tva-vivarjitā
kāmuka-prārthanā-paṭvī pativatnī kathaṃ na vā. Bhk_4.23

rāghavaṃ parṇa-śālāyāmicchā 'nurahasaṃ patim,
yaḥ svāmī mama kāntā-vānaupakarṇika-locanaḥ Bhk_4.24

vapuś cāndanikaṃ yasya, kārṇaveṣṭakikaṃ mukham,
saṃgrāme sarva-karmīṇau pāṇī yasyaupajānukau. Bhk_4.25

baddho dur-bala-rakṣā'rthamasir yenopanīvikaḥ,
yaś cāpamāśmana-prakhyaṃ seṣuṃ dhatte'nya-dur-vaham. Bhk_4.26

jetā yajña-druhāṃ saṃkhye dharma-santāna-sūr vane
prāpya dāra-gavānāṃ yaḥ munīnāma-bhayaṃ sadā" Bhk_4.27

tato vāvṛtyamānā 'sau rāma-śālāṃ nyavikṣata,
"māmupāyaṃsta rāme"ti vadantī sā''daraṃ vacaḥ Bhk_4.28

"a-strīko 'sāvahaṃ strī-mān, sa puṣyati-tarāṃ tava
patir"ityabravīd rāmas"tameva vraja, mā mucaḥ." Bhk_4.29

lakṣmaṇaṃ 'sā vṛṣasyantī mahokṣaṃ gaurivā 'gamat
manmathā''yudha-sampāta-vyathyamāna-matiḥ punaḥ. Bhk_4.30

tasyāḥ sāsadyamānāyā lolūyā-vān raghūttamaḥ
asiṃ kaukṣeyamudyamya cakārā'pa-nasaṃ mukham. Bhk_4.31

"ahaṃ śūrpa-ṇakhā nāmnā nūnaṃ nā 'jñāyiṣi tvayā,
daṇḍo 'yaṃ kṣetriyo yena mayyapātī"ti sā 'bravīt. Bhk_4.32

paryaśāpsīd divi-ṣṭhā 'sau saṃdarśya bhaya-daṃ vapuḥ
apisphavac ca bandhūnāṃ ninaṅkṣur vikramaṃ muhuḥ Bhk_4.33

khara-dūṣaṇayor bhrātroḥ paryadeviṣṭa sā puraḥ,
vijigrāhayiṣū rāmaṃ daṇḍakāraṇya-vāsinoḥ Bhk_4.34

"kṛte saubhāgineyasya bharatasya vivāsitau
pitrā daurbhāgineyau yau, paśyataṃ ceṣṭitaṃ tayoḥ. Bhk_4.35

mama rāvaṇa-nāthāyā bhaginyā yuvayoḥ punaḥ
ayaṃ tāpasakād dhvaṃsaḥ, kṣamadhvaṃ, yadi vaḥ kṣamam. Bhk_4.36

a-saṃskṛtrima-saṃvyānāvanuptrima-phalāśinau
a-bhṛtrima-parīvārau paryabhūtāṃ tathāpi mām." Bhk_4.37

"śvaḥśreyasamavāptāsi" bhrātṛbhyāṃ pratyabhāṇi sā
prāṇivas tava mānā'rthaṃ, vrajā''śvasihi, mā rudaḥ. Bhk_4.38

jakṣimo 'naparādhe'pi narān naktaṃ-divaṃ vayam,
kutas-tyaṃ bhīru ! yat tebhyo druhyadbhyo 'pi kṣamāmahe." Bhk_4.39

tau caturdaśa-sāhasrabalau niryayatus tataḥ
pāraśvadhika-dhānuṣka-śāktika-prāsikā'nvitau. Bhk_4.40

atha sampatato bhīmān viśikhai rāma-lakṣmaṇau
bahu-mūrdhno dvi-mūrdhāṃśca tri-mūrdhāś cā 'hatāṃ mṛdhe. Bhk_4.41

tair vṛkṇa-rugṇa-sambhugna-kṣuṇṇa-bhinna-vipanna-kaiḥ.
nimagnodvigna-saṃhrīṇaiḥ papre dīnaiś ca medinī. Bhk_4.42

ke-cid vepathumāseduranye davathumuttamam,
sa-raktaṃ vamathuṃ kecid, bhrājathuṃ na ca ke-cana. Bhk_4.43

mṛgayumiva mṛgo 'tha dakṣiṇermā, diśamiva dāha-vatīṃ marāvudanyan,
raghu-tanayamupāyayau tri-mūrdho, viśabhṛdivogra-mukhaṃ patatri-rājam, Bhk_4.44

śita-viśikha-nikṛttakṛtsna-vaktraḥ kṣiti-bhṛdiva kṣiti-kampa-kīrṇa-śṛṅgaḥ
bhayamupanidadhe sa rākṣasānām a-khila-kula-kṣaya-pūrva-liṅga-tulyaḥ. Bhk_4.45

Bhk_5

nirākariṣṇū vartiṣṇū vardhiṣṇū parato raṇam
utpatiṣṇū sahiṣṇū ca ceratuḥ khara-dūṣaṇau. Bhk_5.1

tau khaḍga-musala-prāsa-cakra-bāṇa-gadā-karau
akārṣṭāmāyudha-cchāyaṃ rajaḥ-santamase raṇe. Bhk_5.2

atha tīkṣṇā''yasair bānairadhi-marma raghūttamau
vyādhaṃ vyādhama-mūḍhau tau yama-sāc-cakratur dviṣau. Bhk_5.3

hata-bandhur jagāmā 'sau tataḥ śūrpa-ṇakhā vanāt
pāre-samudraṃ laṅkāyāṃ vasantaṃ rāvaṇāṃ patim. Bhk_5.4

saṃprāpya rākṣasa-sabhaṃ cakranda krodha-vihvalā,
nāma-grāmamarodīt sā bhrātarau rāvaṇā'ntike. Bhk_5.5

"daṇḍakānadhyavāttāṃ yau vīra ! rakṣaḥ-prakāṇḍakau,
nṛbhyāṃ saṃkhye'kṛśātāṃ tau sa-bhṛtyau bhūmi-vardhnau. Bhk_5.6

vigrahas tava śakreṇa bṛhaspati-purodhasā
sārdhaṃ kumāra-senānyā, śūnyaś cā'sīti ko nayaḥ Bhk_5.7

yadyahaṃ nātha ! nā 'yāsyaṃ vi-nāsā hata-bāndhavā,
nā 'jñāsyas tvamidaṃ sarvaṃ pramādyaṃś cāra-dur-balaḥ. Bhk_5.8

kariṣyamāṇaṃ vijñeyaṃ kāryaṃ, kiṃ nu kṛtaṃ paraiḥ,
apakāre kṛte 'pyajño vijigīṣur na vā bhavān. Bhk_5.9

vṛtas tvaṃ pātre-samitaiḥ khaṭvā''rūḍhaḥ pramāda-vān
pāna-śauṇḍaḥ śriyaṃ netā nā 'tyantīna-tvamunmanāḥ Bhk_5.10

adhvareṣvagnicitvatsu somasutvata āśramān
attuṃ mahendriyaṃ bhāgameti duścyavano 'dhunā, Bhk_5.11

āmikṣīyaṃ dadhi-kṣīraṃ puroḍāśyaṃ tathauṣadham
havir haiyaṅgavīnaṃ ca nā'pyupaghnanti rākṣasāḥ Bhk_5.12

yuva-jānir dhanuś-pāṇir bhūmi-ṣṭhaḥ kha-vicāriṇaḥ
rāmo yajña-druho hanti kāla-kalpa-śilīmukhaḥ Bhk_5.13

māṃsānyoṣṭhā'valopyāni sādhanīyāni devatāḥ
aśnanti, rāmād rakṣāṃsi bibhyaśruvate diśaḥ Bhk_5.14

kuru buddhiṃ kuśā'griyāmanukāmīna-tāṃ tyaja,
lakṣmīṃ paramparīṇāṃ tvaṃ putra-pautrīṇa-tāṃ naya. Bhk_5.15

sahāya-vanta udyuktā bahavo nipuṇāś ca yām
śriyamāśāsate, lolāṃ tāṃ haste-kṛtya mā śvasīḥ Bhk_5.16

lakṣmīḥ puṃ-yogamāśaṃsuḥ kulaṭeva kutūhalāt
antike 'pi sthitā patyuś chalenā'nyaṃ nirīkṣate. Bhk_5.17

yoṣid-vṛndārikā tasya dayitā haṃsa-gāminī
dūrvā-kāṇḍamiva śyāmā nyagrodha-parimaṇḍalā. Bhk_5.18

nā''syaṃ paśyati yas tasyā, niṃste danta-cchadaṃ na vā,
saṃśṛṇoti na coktāni, mithyā''sau nihitendriyaḥ. Bhk_5.19

sāro 'sāvindriyā'rthānāṃ, yasyā 'sau tasya nandathuḥ,
talpe kāntā'ntaraiḥ sārdhaṃ manye 'haṃ dhiṅ nimajjathum. Bhk_5.20

na taṃ paśyāmi, yasyā 'sau bhaven nodejayā mateḥ
trailokyenā'pi vindas tvaṃ tāṃ krītvā sukṛtī bhava. Bhk_5.21

naivendrāṇī, na rudrāṇī, na mānavī na rohiṇī,
varuṇānī na, nā 'gnāyī tasyāḥ sīmantinī samā." Bhk_5.22

pratyūce rākṣasendras tām "āśvasihi, bibheṣi kim,
tyaja naktañcari ! kṣobhaṃ, vācāṭe ! rāvaṇo hyaham. Bhk_5.23

māmupāsta didṛkṣā-vān yāṣṭīka-vyāhato hariḥ
ājñā-lābhonmukho dūrāt kākṣeṇā 'nādarekṣitaḥ Bhk_5.24

virugṇo-dagra-ghārā'gnaḥ kuliśo mama vakṣasi
a-bhinnaṃ śata-dhā ''tmānaṃ manyate balinaṃ balī. Bhk_5.25

kṛtvā laṅkādrumā''lānamahamairāvataṃ gajam
bandhane 'nupayogi-tvān nataṃ tṛṇa-vadatyajam. Bhk_5.26

āhopuruṣikāṃ paśya mama, sad-ratna-kānti-bhiḥ
dhvastā'ndhakāre 'pi pure pūrṇendoḥ sannidhiḥ sadā. Bhk_5.27

hṛta-ratnaś cyutodyogo rakṣobhyaḥ kara-do divi
pūtakratāyīmabhyeti sa-trapaḥ kiṃ na gotra-bhit. Bhk_5.28

a-tulya-mahasā sārdhaṃ rāmeṇa mama vigrahaḥ
trapā-karas, tathāpyeṣa yatiṣye tad-vinigrahe." Bhk_5.29

utpatya khaṃ daśa-grīvo mano-yāyī śitā'stra-bhṛt
samudra-savidhā''vāsaṃ mārīcaṃ prati cakrame. Bhk_5.30

sampatya tat-sanīḍe-sau taṃ vṛttāntamaṣiṣravat,
trasnunā'tha śrutā'rthena tenā'gādi daśā''nanaḥ. Bhk_5.31

"antardhatsva raghu-vyāghrāt tasmāt tvaṃ rākṣaseśvara !,
yo raṇne durupasthāno hasta-rodhaṃ dadhad dhanuḥ, Bhk_5.32

bhavantaṃ kārtavīryo yo hīna-sandhimacīkarat,
jigāya tasya hantāraṃ sa rāmaḥ sārvalaukikam. Bhk_5.33

yamā''sya-dṛśvarī tasya tāḍakā vetti vikramam.
śūraṃ-manyo raṇāc cā'haṃ nirastaḥ siṃha-nardinā. Bhk_5.34

na tvaṃ tenā 'nvabhāviṣṭhā, nā 'nvabhāvi tvayā 'pyasau,
anubhūto mayā cā 'sau, tena cā 'nvabhaviṣyaham, Bhk_5.35

adhyaṅ śastra-bhṛtāṃ rāmo, nyañcas taṃ prāpya mad-vidhāḥ,
sa kanyā-śulkamabhanaṅ mithilāyāṃ makhe dhanuḥ Bhk_5.36

saṃ-vittaḥ saha-yudhvānau tac-chaktiṃ khara-dūṣaṇau,
yajvānaś ca sa-sutvāno, yānagopīn makheṣu saḥ. Bhk_5.37

sukha-jātaḥ surā-pīto nṛ-jagdho mālya-dhārayaḥ
adhi-laṅkaṃ striyo dīvya, mā ''rabdhā bali-vigraham." Bhk_5.38

taṃbhītaṃ-kāramākruśya rāvaṇaḥ pratyabhāṣata
"yāta-yāmaṃ vijitavān sa rāmaṃ yadi, kiṃ tataḥ Bhk_5.39

aghāni tāḍakā tena lajjā-bhaya-vibhūṣaṇā,
strī-jane yadi tac chlāghyaṃ, dhig lokaṃ kṣudra-mānasam. Bhk_5.40

yad gehe-nardinamasau śarair bhīrumabhāyayat
ku-brahma-yajña-ke rāmo bhavantaṃ, pauruṣaṃ na tat. Bhk_5.41

cira-kāloṣitaṃ jīrṇaṃ kīṭa-niṣkuṣitaṃ dhanuḥ
kiṃ citraṃ yadi rāmeṇa bhagnaṃ kṣatriya-kā'ntike. Bhk_5.42

vana-tāpasa-ke vīrau vipakṣe galitā''darau
kiṃ citraṃ yadi sā'vajñau mamratuḥ khara-dūṣaṇau. Bhk_5.43

tvaṃ ca bhīruḥ su-durbuddhe ! nityaṃ śaraṇa-kāmyasi,
guṇāṃś cā'pahnuṣe'smākaṃ, stauṣi śatrūṃś ca naḥ sadā. Bhk_5.44

śīrṣac-chedyamato'haṃ tvā karomi kṣiti-vardhanam,
kārayiṣyāmi vā kṛtyaṃ vijighṛkṣur vanaukasau. Bhk_5.45

tamudyata-niṣātā'siṃ pratyuvāca jijīviṣuḥ
mārīco 'nunayaṃs trāsād "abhyamitryo bhavāmi te. Bhk_5.46

harāmi rāma-saumitrī mṛgo bhūtvā mṛga-dyuvau,
udyogamabhyamitrīṇo yatheṣṭaṃ tvaṃ ca saṃ-tanu." Bhk_5.47

tataś citrīyamāṇo 'sau hema-ratna-mayo mṛgaḥ
yathāmukhīnaḥ sītāyāḥ pupluve bahu lobhayan. Bhk_5.48

tenā 'dudyūṣayad rāmaṃ mṛgeṇa mṛga-locanā
maithilī vipuloraskaṃ prāvuvūrṣur mṛgā'jinam. Bhk_5.49

yoga-kṣema-karaṃ kṛtvā sītāyā lakṣmaṇaṃ tataḥ
mṛgasyā'nupadī rāmo jagāma gaja-vikramaḥ Bhk_5.50

sthāyaṃ sthāyaṃ kvacid yāntaṃ krāntvā krāntvā sthitaṃ kvacit
vīkṣamāṇo mṛgaṃ rāmaś citra-vṛttiṃ visiṣmiye. Bhk_5.51

ciraṃ kliśitvā marmā-vid rāmo vilubhita-plavam
śabdāyamānamavyātsīt bhaya-daṃ kṣaṇadā-caram. Bhk_5.52

śrutvā visphūrjathu-prakhyaṃ ninādaṃ paridevinī
matvā kaṣṭa-śritaṃ rāmaṃ saumitriṃ gantumaijihat. Bhk_5.53

"eṣa prāvṛṣi-jā'mbho-da- nādī bhrātā virauti te,
jñāteyaṃ kuru saumitre ! bhayāt trāyasva rāghavam." Bhk_5.54

"rāma-saṃghuṣitaṃ naitan, mṛgasyaiva vivañciṣoḥ
rāma-svanita-saṅkāśaḥ svān", ityavadat sa tām. Bhk_5.55

"āpyāna-skandha-kaṇṭhāṃ'saṃ ruṣitaṃ sahituṃ raṇe
prorṇuvantaṃ diśo bāṇaiḥ kākutsthaṃ bhīru ! kaḥ kṣamaḥ Bhk_5.56

dehaṃ bibhnakṣura-strā'gnau mṛgaḥ prāṇair dideviṣan
jyā-ghṛṣṭa-kaṭhinā'ṅguṣṭhaṃ rāmamāyān mumūrṣayā. Bhk_5.57

śatrūn bhīṣayamāṇaṃ taṃ rāmaṃ vismāpayeta kaḥ,
mā sma bhaiṣīs, tvayā 'dyaiva kṛtā'rtho drakṣyate patiḥ" Bhk_5.58

"yāyās tvamiti kāmo me, gantumutsahase na ca,
icchuḥ kāmayituṃ tvaṃ mām", ityasau jagade tayā. Bhk_5.59

mṛṣodyaṃ pravadantīṃ tāṃ satya-vadyo raghūttamaḥ
niragāt "śatru-hastaṃ tvaṃ yāsyasī"ti śapan vaśī. Bhk_5.60

gate tasmin, jala-śuciḥ śuddha-dan rāvaṇaḥ śikhī
jañjapūko 'kṣa-mālā-vān dhārayo mṛdalābunaḥ Bhk_5.61

kamaṇḍalu-kapālena śirasā ca mṛjā-vatā
saṃvastrya lākṣike vastre mātrāḥ saṃbhāṇḍya daṇḍa-vān Bhk_5.62

adhīyannātma-vid vidyāṃ dhārayan maskari-vratam
vadan bahvaṅguli-sphoṭaṃ bhrū-kṣepaṃ ca vilokayan Bhk_5.63

saṃdidarśayiṣuḥ sāma nijuhnūṣuḥ kṣapāṭa-tām
caṃkramā-vān samāgatya sītāmūce"sukhābhava." Bhk_5.64

sāyaṃ-tanīṃ tithi-praṇyaḥ paṅkajānāṃ divā-tanīm
kāntiṃ kāntyā sadā-tanyā hrepayantī śuci-smitā. Bhk_5.65

kā tvamekākinī bhīru ! niranvaya-jane vane,
kṣudhyanto 'pyaghasan vyālās tvāma-pālāṃ kathaṃ na vā. Bhk_5.66

hṛdayaṃ-gama-mūrtis tvaṃ subhagaṃ-bhāvukaṃ vanam
kurvāṇā bhīmamapyetad vadā 'bhyaiḥ kena hetunā. Bhk_5.67

sukṛtaṃ priya-kārī tvaṃ kaṃ harasyupatiṣṭhase,
puṇya-kṛc cāṭu-kāras te kiṅkaraḥ surateṣu kaḥ. Bhk_5.68

pari-paryudadhe rūpamā-dyu-lokāc ca dur-labham.
bhāvatkaṃ dṛṣṭavatsvetadasmāsvadhi su-jīvitam. Bhk_5.69

āpīta-madhukā bhṛṅgaiḥ sudivevā'ravindinī
sat-parimala-lakṣmīkā nā '-puṃskā'sīti me matiḥ. Bhk_5.70

mithyaiva śrīḥ śriyaṃ-manyā, śrīman-manyo mṛṣā hariḥ,
sākṣāt-kṛtyā'bhimanye'haṃ tvāṃ harantīṃ śriyaṃ śriyaḥ Bhk_5.71

nodakaṇṭhiṣyatā 'tyarthaṃ, tvāmaikṣiṣyata cet smaraḥ,
khelāyannaniśaṃ nāpi sajūḥ-kṛtya ratiṃ vaset, Bhk_5.72

valgūyantīṃ vilokya tvāṃ strī na mantūyatīha kā,
kāntiṃ nā'bhimanāyeta ko vā sthāṇu-samo 'pi te. Bhk_5.73

duḥkhāyate janaḥ sarvāh, sa evaikaḥ sukhāyate,
yasyotsukāyamānā tvaṃ na pratīpāyase'ntike. Bhk_5.74

kaḥ. paṇḍitāyamānas tvā- mādāyā''miṣa-sannibhām
trasyan vairāyamāṇebhyaḥ śūnyamanvavasad vanam." Bhk_5.75

ojāyamānā tasyā 'rdhyaṃ praṇīya janakā''tmajā
uvāca daśamūrdhānaṃ sā''darā gadgadaṃ vacaḥ Bhk_5.76

"mahā-kulīna aikṣvāke vaṃśe dāśarathir mama
pituḥ priyaṃ-karo bhartā kṣemaṃ-kāras tapasvinām. Bhk_5.77

nihantā vaira-kārāṇāṃ satāṃ bahu-karaḥ sadā
pāraśvadhika-rāmasya śakteranta-karo raṇe Bhk_5.78

adhvareṣviṣṭināṃ pātā pūrtī karmasu sarvadā
pitur niyogād rāja-tvaṃ hitvā yo'bhyāgamad vanam Bhk_5.79

pitatri-kroṣṭu-juṣṭāni rakṣāṃsi bhaya-de vane
yasya bāṇa-nikṛttāni śreṇī-bhūtāni śerate. Bhk_5.80

dīvyamānaṃ śitān bāṇānasyamānaṃ mahā-gadāḥ
nighnānaṃ śātravān rāmaṃ kathaṃ tvaṃ nā'vagacchasi. Bhk_5.81

bhrātari nyasya yāto māṃ mṛgāvin mṛgayāmasau,
eṣituṃ preṣito yāto mayā tasyā 'nu-jo vanam Bhk_5.82

athā ''yasyan kaṣāyā'kṣaḥ syanna-sveda-kaṇolbaṇaḥ
saṃdarṣitā''ntarākūtas tāmavādīd daśānanaḥ, Bhk_5.83

"kṛte kāniṣṭhineyasya jyaiṣṭhineyaṃ vivāsitam
ko nagna-muṣita-prakhyaṃ bahu manyeta rāghavam. Bhk_5.84

rākṣasān baṭu-yajñeṣu piṇḍī-śūrān nirastavān
yadyasau kūpa-māṇḍūki ! tavaitāvati kaḥ smayaḥ Bhk_5.85

mat-parākrama-saṃkṣipta-rājya-bhoga-paricchadaḥ
yuktaṃ mamaiva kiṃ vaktuṃ daridrāti yathā hariḥ Bhk_5.86

nir-laṅko vimadaḥ svāmī dhanānāṃ hṛta-puṣpakaḥ
adhyāste 'ntar-giraṃ yasmāt, kas tan nā 'vaiti kāraṇam. Bhk_5.87

bhinna-nauka iva dhyāyan mat-to bibhyad yamaḥ svayam
kṛṣṇi-mānaṃ dadhānena mukhenā ''ste nirudyatiḥ Bhk_5.88

samudropatyakā haimī parvatā'dhityakā purī
ratna-pārāyaṇaṃ nāmnā laṅketi mama maithili ! Bhk_5.89

āvāse sikta-saṃmṛṣṭe gandhais tvaṃ lipta-vāsitā
ārpitoru-sugandhi-srak tasyāṃ vasa mayā saha. Bhk_5.90

saṃgaccha pauṃsni ! straiṇaṃ māṃ yuvānaṃ taruṇī śubhe !
rāghavaḥ proṣya-pāpīyān, jahīhi tama-kiṃ-canam. Bhk_5.91

aśnīta-pibatīyantī prasitā smara-karmaṇi
vaśe-kṛtya daśa-grīvaṃ modasva vara-mandire. Bhk_5.92

mā sma bhūr grāhiṇī bhīru ! gantumutsāhinī bhava,
udbhāsinī ca bhūtvā me vakṣaḥsaṃmārdinī bhava." Bhk_5.93

tāṃ prātikūlikīṃ matvā jihīrṣur bhīma-vigrahaḥ
bāhūpapīḍamāśliṣya jagāhe dyāṃ niśā-caraḥ Bhk_5.94

trasyantīṃ tāṃ samādāya yato rātriṃ-carā''layam
tūṣṇīṃ-bhūya bhayādāsāṃcakrire mṛgapakṣiṇaḥ Bhk_5.95

uccai rārasyamānāṃ tāṃ kṛpaṇāṃ rāma-lakṣmaṇau
jaṭāyuḥ prāpa pakṣīndraḥ paruṣaṃ rāvaṇaṃ vadan. Bhk_5.96

iti prakīrṇa-kāṇḍaḥ prathamaḥ samāptaḥ

ataḥ paramadhikāra-kāṇḍam

"dviṣan ! vane-carā'gryāṇāṃ tvamādāya-caro vane
agre-saro jaghanyānāṃ mā bhūḥ pūrva-saro mama. Bhk_5.97

yaśas-kara-samācāraṃ khyātaṃ bhūvi dayā-karam
piturvākya-karaṃ rāmaṃ dhik tvāṃ dunvantama-trapam Bhk_5.98

ahamanta-karo nūnaṃ dhvāntasyeva divā-karaḥ
tava rākṣasa ! rāmasya neyaḥ karma-karopamaḥ Bhk_5.99

satāmaruṣ-karaṃ pakṣī vaira-kāraṃ narā'śinam
hantuṃ kalaha-kāro'sau śabda-kāraḥ papāta kham. Bhk_5.100

ataḥ paraṃ prakīrṇakāḥ

dhunvan sarva-pathīnaṃ khe vitānaṃ pakṣayorasau
māṃsa-śoṇita-saṃdarśaṃ tuṇḍa-ghātamayudhyata. Bhk_5.101

na bibhāya, na jihrāya, na caklāma, na vivyathe
āghnāno vidhyamāno vā raṇān nivavṛte na ca. Bhk_5.102

piśāca-mukha-dhaureyaṃ sa-cchatra-kavacaṃ ratham
yudhi kad-ratha-vad bhīmaṃbabhañja dhvaja-śālinam Bhk_5.103

ataḥ paraṃ āmadhikāraḥ

saṃtrāsayāṃcakārā'riṃ, surān piprāya paśyataḥ,
sa tyājayāṃcakārā'riṃ sītāṃ viṃśati-bāhunā. Bhk_5.104

a-sīto rāvaṇaḥ kāsāṃcakre śastrair nirākulaḥ,
bhūyas taṃ bhedikāṃcakre nakha-tuṇḍā''yudhaḥ kha-gaḥ. Bhk_5.105

hantuṃ krodha-vaśādīhāṃcakrāte tau paraspasam,
na vā palāyāṃcakre vir dayāṃcakre na rākṣasaḥ. Bhk_5.106

upāsāṃcakrire draṣṭuṃ deva-gandharva-kinnarāḥ,
chalena pakṣau lolūyāṃcakre kravyāt patatriṇaḥ Bhk_5.107

praluṭhitamavanau vilokya kṛttaṃ daśa-vadanaḥ kha-carottamaṃ prahṛṣyan
ratha-varamadhiruhya bhīma-dhuryaṃ sva-puramagāt parigṛhya rāma-kāntām. Bhk_5.108

Bhk_6

oṣāṃcakāra kāmā'gnir daśā-vaktramahar-niśam.
vidāṃcakāra vaidehīṃ rāmādanya-nirutsukām. Bhk_6.1

prajāgarāṃcakārārerīhāsvaniśamādarāt,
prabibhayāṃcakārā 'sau kākutsthādabhiśaṅkitaḥ. Bhk_6.2

na jihrayāṃcakārā 'tha sītāmabhyartha tarjitaḥ.
nāpyūrjāṃ bibharāmāsa vaidehyāṃ prasito bhṛśam. Bhk_6.3

vidāṃkurvantu rāmasya vṛttamityavadat svakān,
rakṣāṃsi rakṣituṃ sītāmāśiṣac ca prayatnavān. Bhk_6.4

atha prakīrṇakāḥ

rāmo 'pi hata-mārīco nivartsyan khara-nādinaḥ
kroṣṭūn samaśṛṇot krūrān rasato 'śubha-śaṃsinaḥ Bhk_6.5

āśaṅkamāno vaidehīṃ khāditāṃ nihatāṃ mṛtām
sa śatru-ghnasya sodaryaṃ dūrādāyāntamaikṣata. Bhk_6.6

sītāṃ saumitriṇā tyaktāṃ sadhrīcīṃ trasnumekikāṃ
vijñāyā 'maṃsta kākutsthaḥ"kṣaye kṣemaṃ sadurlabham." Bhk_6.7

ataḥ paraṃ duhādiḥ

so'pṛcchal lakṣmaṇaṃ sītāṃ yācamānaḥ śivaṃ surān,
rāmaṃ yathāsthitaṃ sarvaṃ brātā brūte sma vihvalaḥ Bhk_6.8

saṃdṛśya śaraṇaṃ śūnyaṃ bhikṣamāṇo vanaṃ priyām
prāṇān duhannivā ''tmānaṃ śokaṃ cittamavārudhat. Bhk_6.9

"gatā syādavacinvānā kusumānyāśrama-drumān.
ā yatra tāpasān dharmaṃ sutīkṣṇaḥ śāsti, tatra sā. Bhk_6.10

ataḥ paraṃ prakīrṇakāḥ

āḥ, kaṣṭaṃ, bata, hī-citraṃ, hūṃ, mātar, daivatāni dhik,
hā pitaḥ !, kvā 'si he su-bhru !," bahvevaṃ vilalāpa saḥ, Bhk_6.11

ihā ''siṣṭhā 'śayiṣṭeha sā, sa-khelamito 'gamat,
aglāsīt saṃsmarannitthaṃ maithilyā bharatā'grajaḥ. Bhk_6.12

"idaṃ naktaṃ-tanaṃ dāma pauṣpametad divā-tanam,
śucevodbadhya śākhāyāṃ praglāyati tayā vinā, Bhk_6.13

aikṣiṣmahi muhuḥ suptāṃ yāṃ mṛtā ''śaṅkayā vayam,
a-kāle durmaramaho, yaj jīvāmas tayā vinā, Bhk_6.14

a-kṣemaḥ parihāso 'yaṃ. parīkṣāṃ mā kṛthā mama,
matto mā 'ntirdhathāḥ sīte ! mā raṃsthā jīvitena naḥ, Bhk_6.15

ataḥ paraṃ sijadhikāraḥ

ahaṃ nyavadhiṣaṃ bhīmaṃ rākṣasaṃ krūra vikramam,
mā ghukṣaḥ patyurātmānaṃ, mā na ślikṣaḥ priyaṃ priye. Bhk_6.16

mā sma drākṣīr mṛṣā doṣaṃ, bhaktaṃ mā māticikliśaḥ,
śailaṃ nyaśiśriyad vāmā, nadīṃ, nu pratyadudruvat. Bhk_6.17

ai vācaṃ dehi. dhairyaṃ nas tava hetorasusruvat.
tvaṃ no matimivā 'ghāsīr naṣṭā, prāṇānivā'dadhaḥ. Bhk_6.18

rudato 'śiśvayac cakṣu rāsyaṃ hetos tavā 'śvayīt,
mriye 'haṃ, māṃ nirāsthaś cen, mā na vocaś cikīrṣitam. Bhk_6.19

lakṣmaṇā ''cakṣva, yadyākhyat sā kiñcit kopa-kāraṇam,
doṣe pratisamādhāna majñāte kriyatāṃ katham. Bhk_6.20

iha sā vyalipad gandhaiḥ, snāntīhā'bhyaṣicaj jalaiḥ,
ihā 'haṃ draṣṭumāhvaṃ tāṃ," smarannevaṃ mumoha saḥ Bhk_6.21

tasyā 'lipata śokā'gniḥ svāntaṃ kāṣṭhamiva jvalan,
aliptevā 'nilaḥ śīto vane taṃ, na tvajihladat. Bhk_6.22

snānabhyaṣicatā 'mbho 'sau rudan dayitayā vinā
tathā 'bhyaṣikta vārīṇi pitṛbhyaḥ śoka-mūrcchitaḥ Bhk_6.23

tathā '' rto 'pi kriyāṃ dharmyāṃ sa kāle nā 'mucat kvacit,
mahatāṃ hi kriyā nityā chidre naivā 'vasīdati. Bhk_6.24

āhvāsta sa muhuḥ śūrān, muhurāhvata rākṣasān,
"eta sītādruhaḥ saṃkhye, pratyartayata rāghavam, Bhk_6.25

sva-poṣamapuṣad yuṣmān yā pakṣi-mṛga-śāvakāḥ !
adyutac cendunā sārdhaṃ, tāṃ prabrūta, gatā yataḥ." Bhk_6.26

girimanvasṛpad rāmo lipsur janaka-saṃbhavām,
tasminnāyodhanaṃ vṛttaṃ lakṣmaṇāyā'śiṣan mahat Bhk_6.27

"sītāṃ jighāṃsū saumitre ! rākṣasāvāratāṃ dhruvam,
idaṃ śoṇitamabhyagraṃ saprahāre 'cyutat tayoḥ. Bhk_6.28

idaṃ kavacamacyotīt, sā'śvo 'yaṃ cūrṇīto rathaḥ,
ehyamuṃ girimanveṣṭumavagāhāvahe drutam Bhk_6.29

manyur manye mamā 'stambhīd, viṣādo 'stabhadudyatim,
ajārīdiva ca prajñā, balaṃ śokāt tathājarat. Bhk_6.30

gṛdhrasyehāśvatāṃ pakṣau kṛtau, vīkṣasva lakṣmaṇa !
jighatsor nūnamāpādi dhvaṃso 'yaṃ tāṃ niśā-carāt." Bhk_6.31

kruddho 'dīpi raghu-vyāghro, rakta-netro 'jani kṣaṇāt,
ubodhi duḥsthaṃ trailokyaṃ, dīptairāpūri bhānu-vat. Bhk_6.32

atāyyasyottamaṃ satvamapyāyi kṛta-kṛtya-vat,
upācāyiṣṭa sāmarthyaṃ tasya saṃrambhiṇo mahat. Bhk_6.33

adohīva viṣādo 'sya, samaruddheva vikramaḥ,
samabhāvi ca kopena, nyaśvasīc cā''yataṃ muhuḥ. Bhk_6.34

athā ''lambya dhanū rāmo jagarja gaja-vikramaḥ,
"ruṇadhmi savitur mārgaṃ, bhinadmi kula-parvatān. Bhk_6.35

riṇacmi jaladhes toyaṃ, vivinacmi divaḥ surān,
kṣuṇadmi sarpān pātāle, chinadmi kṣaṇadā-carān. Bhk_6.36

yamaṃ yunajmi kālena samindhāno 'stra-kauśalam,
śuṣka-peṣaṃ pinaṣmyurvīmakhindānaḥ sva-tejasā Bhk_6.37

bhūtiṃ tṛṇadmi yakṣāṇāṃ, hinasmīndrasya vikramam,
bhanajmi sarva-maryādās, tanacmi vyoma vistṛtam Bhk_6.38

na tṛṇehmīti loko 'yaṃ māṃ vinte niṣ-parākram,"
evaṃ vadan dāśarathirapṛṇag dhanuśā śaraṃ. Bhk_6.39

nyavartayat sumitrā-bhūs taṃ cikīrṣuṃ jagat-kṣayam,
aikṣetāmāśramādārād girikalpaṃ patatriṇam Bhk_6.40

taṃ sītā-ghātinaṃ matvā hantuṃ rāmo 'bhyadhāvata,
"mā vadhiṣṭhā jaṭāyuṃ māṃ sītāṃ rāmā 'hamaikṣiṣi." Bhk_6.41

upāsthitaivamukte taṃ sakhāyaṃ rāghavaḥ pituḥ,
papraccha jānakī-vārtāṃ saṃgrāmaṃ ca patatriṇam. Bhk_6.42

tato rāvaṇamākhyāya dviṣantaṃ patatāṃ varaḥ

vraṇa-vedanayā glāyan mamāra giri-kandare,
tasyāgnyambu-kriyāṃ kṛtvā pratasthāte punar vanam. Bhk_6.43

satvānajasraṃ ghoreṇa balā'pakarṣamaśnatā
kṣudhyatā jagṛhāte tau rakṣasā dīrgha-bāhunā. Bhk_6.44

bhujau cakṛtatus tasya nistriṃśābhyāṃ raghūttmau,
sa chinna-bāhurapatad vihvalo hvalayan bhuvam. Bhk_6.45

iti prakīrṇakāḥ

atha kṛtyā'dhikāraḥ

praṣṭavyaṃ pṛcchatas tasya kathanīyamavīvacat
ātmānaṃ vana-vāsaṃ ca jeyaṃ cā 'riṃ raghūttamaḥ Bhk_6.46

"labhyā kathaṃ nu vaidehī, śakyo draṣṭuṃ kathaṃ ripuḥ,
sahyaḥ kathaṃ viyogaś ca, gadyametat tvayā mama." Bhk_6.47

"ahaṃ rāma ! śriyaḥ putro madya-pīta iva bhraman,
pāpa-caryo muneḥ śāpāj jāta" ityavadat sa tam. Bhk_6.48

"prayātas tava yamyatvaṃ śastra-pūto bravīmi te,
rāvaṇena hṛtā sītā laṅkāṃ nītā surāriṇā. Bhk_6.49

ṛṣyamūke 'navadyo 'sti paṇya-bhrātṛ-vadhaḥ kapiḥ
sugrīvo nāma, varyo 'sau bhavatā cāru-vikramaḥ. Bhk_6.50

tena vahyena hantāsi tvamaryaṃ puruṣā'śinām
rākṣasaṃ krūra-karmāṇaṃ śakrā'riṃ dūra-vāsinam. Bhk_6.51

āste smaran sa kāntāyā hṛtāyā vālinā kapiḥ
vṛṣo yathopasaryāyā goṣṭhe gor daṇḍa-tāḍitaḥ. Bhk_6.52

tena saṅgatamāryeṇa rāmā 'jaryaṃ kuru drutam.
laṅkāṃ prāpya tataḥ pāpaṃ daśa-grīvaṃ haniṣyasi. Bhk_6.53

anṛtodyaṃ na tatrāsti, satya-vadyaṃ bravīmyaham.
mitra-bhūyaṃ gatas tasya ripu-hatyāṃ kariṣyasi. Bhk_6.54

ādṛtyas tena vṛtyena stutyo juṣyeṇa saṃgataḥ
ityaḥ śiṣyeṇa guruvad gṛdhyamarthamavāpsyasi. Bhk_6.55

nā'kheyaḥ sāgaro 'pyanyas tasya sad-bhṛtya-śālinaḥ,
manyus tasya tvayā mārgyo, mṛjyaḥ śokaś ca tena te." Bhk_6.56

sa rājasūyayājīva tejasā sūrya-sannibhaḥ
a-mṛṣodyaṃ vadan rucyo jagāhe dyāṃ niśā-caraḥ Bhk_6.57

a-kṛṣṭa-pacyāḥ paśyantau tato dāśarathī latāḥ
ratnā'nna-pāna-kupyānāmāṭatur naṣṭasaṃsmṛtī. Bhk_6.58

samuttarantāva-vyathyau nadān bhidyoddhya-sannibhān
sidhya-tārāmiva khyātāṃ śabarīmāpatur vane. Bhk_6.59

vasānāṃ valkale śūddhe vipūyaiḥ kṛta-mekhalām
kṣāmāmañjana-piṇḍā''bhā daṇdinīmajinā ''starām Bhk_6.60

pragṛhya-pada-vat sādhvīṃ spaṣṭa-rūpāma-vikriyām
a-gṛhyāṃ vīta-kāma-tvād deva-gṛhyāma-ninditām Bhk_6.61

dharma-kṛtya-ratāṃ nityama-kṛṣya-phala-bhojanām
dṛṣṭvā tāmamucad rāmo yugyā''yāta iva śramam. Bhk_6.62

sa tāmūce 'tha-"kaccit tvamamāvāsyā-samanvaye
pit ṇāṃ kuruṣe kāryama-pākyaiḥ svādubhiḥ phalaiḥ Bhk_6.63

avaśya-pāvyaṃ pavase kaccit tvaṃ deva-bhāgghviḥ,
āsāvyamadhvare somaṃ dvijaiḥ kaccin namasyasi. Bhk_6.64

ācāmyaṃ saṃdhyayoḥ kaccit satyak te na prahīyate,
kaccidagnimivā ''nāyyaṃ kāle saṃmanyase 'tithim. Bhk_6.65

na praṇāyyo janaḥ kaccin nikāyyaṃ te 'dhitiṣṭhati
deva-kārya-vighātāya dharmadrohī mahodaye ! Bhk_6.66

kuṇḍa-pāyya-vatāṃ kaccidagnicityā-vatāṃ tathā
kathābhī ramase nityamupacāyya-vatāṃ śubhe ! Bhk_6.67

atha prakīrṇakāḥ

vardhate te tapo bhīru ! vyajeṣṭhā vighna-nāyakān,
ajaiṣīḥ kāmasaṃmohau, saṃprāpthā vinayena vā. Bhk_6.68

nā ''yasyasi tapasyantī, gurūn samyagatūtuṣaḥ
yamān nodavijiṣṭhās tvaṃ, nijāya tapase 'tuṣaḥ" Bhk_6.69

athā'rdhyaṃ madhuparkā''dyamupanīyā ''darādasau
arcayitvā phalairarcyau sarvatrā ''khyadanāmayam. Bhk_6.70

ataḥ paraṃ kṛdadhikāraḥ

"sakhyasya tava sugrīvaḥ kārakaḥ kapi-nandanaḥ,
drutaṃ draṣṭāsi maithilpāḥ," saivamuktvā tiro 'bhavat. Bhk_6.71

nandanāni munīndrāṇāṃ ramaṇāni vanaukasām
vanāni bhejatur vīrau tataḥ pāmpāni rāghavau. Bhk_6.72

"bhṛṅgā''lī-kokila-kruṅbhir vāśanaiḥ paśya lakṣmaṇa !
rocanair bhūṣitāṃ pampā- masmākaṃ hṛdayāvidham Bhk_6.73

paribhāvīṇi tārāṇāṃ paśya manthīni cetasām
udbhāsīni jale-jāni dunvanty-adayitaṃ janam Bhk_6.74

sarvatra dayitā'dhīnaṃ su-vyaktaṃ rāmaṇīyakam
yena jātaṃ priyā'pāye kad-vadaṃ haṃsa-kokilam. Bhk_6.75

pakṣibhir vitṛdair yūnā śākhibhiḥ kusumotkiraiḥ
a-jño yo, yasya vā nā 'sti priyaḥ, praglo bhaven na saḥ. Bhk_6.76

dhvanīnāmuddhamairebhir madhūnāmuddhayair bhṛśam
ājighraiḥ puṣpa-gandhānāṃ patagair glapitā vayam. Bhk_6.77

dhārayaiḥ kusumormīṇāṃ pārayair bādhituṃ janān
śākhibhir hā hatā bhūyo hṛdayānāmudejayaiḥ Bhk_6.78

dadair duḥkhasya mādṛgbhyo dhāyairāmodamuttamam
limpairiva tanor vātaiś cetayaḥ syāj jvalo na kaḥ. Bhk_6.79

avaśyāya-kaṇā''srāvāś cāru-muktā-phala-tviṣaḥ
kurvanti citta-saṃsrāvaṃ calat-parṇā'gra-saṃbhṛtāḥ Bhk_6.80

avasāyo bhaviṣyāmi duḥkhasyā 'sya kadā nvaham,
na jīvasyā 'vahāro māṃ karoti sukhinaṃ yamaḥ Bhk_6.81

dahye 'haṃ madhuno lehair dāvairugrair yathā giriḥ,
nāyaḥ ko'tra sa, yena syāṃ batā 'haṃ vigata-jvaraḥ Bhk_6.82

samāviṣṭaṃ graheṇeva grāheṇevā ''ttamarṇave
dṛṣṭvā gṛhān smarasyeva vanā'ntān mama mānasam Bhk_6.83

vātā''hati-calac-chākhā nartakā iva śākhinaḥ
duḥsahā hī parikṣiptāḥ kvaṇadbhirali-gāthakaiḥ. Bhk_6.84

eka-hāyana-sāraṅga-gatī raghu-kulottamau
lavakau śatru-śaktīnāmṛṣyamūkamagacchatām. Bhk_6.85

tau vāli-praṇidhī matvā sugrīvo 'cintayat kapiḥ,
"bandhunā vigṛhīto'haṃ bhūyāsaṃ jīvakaḥ katham." Bhk_6.86

sa śatru-lāvau manvāno rāghavau malayaṃ girim
jagāma sa-parīvāro vyoma-māyamivotthitam. Bhk_6.87

śarma-daṃ mārutiṃ dūtaṃ viṣama-sthaḥ kapi-dvipam
śokā'panudama-vyagraṃ prāyuṅkta kapi-kuñjaraḥ. Bhk_6.88

viśvāsa-prada-veṣo 'sau pathi-prajñaḥ samāhitaḥ
citta-saṃkhyo jigīṣūṇāmutpapāta nabhas-talam Bhk_6.89

surā-pairiva ghūrṇadbhiḥ śākhibhiḥ pavanā''hataiḥ
ṛṣyamūkamagād bhṛṅgaiḥ pragītaṃ sāma-gairiva. Bhk_6.90

taṃ mano-haramāgatya giriṃ varma-harau kapiḥ
vīrau sukhā ''haro 'vocad bhikṣur bhikṣārha-vigrahaḥ. Bhk_6.91

"balināvamūmadrīndraṃ yuvāṃ stambe-ramāviva
ācakṣāthāṃ mithaḥ kasmācchaṅkareṇā 'pi durgamam Bhk_6.92

vyāptaṃ guhā-śayaiḥ krūraiḥ kravyādbhiḥ sa-niśācaraiḥ
tuṅga-śaila-taru-channaṃ mānuṣāṇāma-gocaram. Bhk_6.93

satvamejaya-siṃhā''ḍhyān stanaṃ-dhāya-sama-tviṣau
kathaṃ nāḍiṃdhamān mārgānāgatau viṣamopalān. Bhk_6.94

attīrṇau vā kathaṃ bhīmāḥ saritaḥ kūlamudvahāḥ,,
āsāditau kathaṃ brūtaṃ na gajaiḥ kūlamudrujaiḥ. Bhk_6.95

rāmo 'vocaddhanūmantam "āvāmabhraṃ-lihaṃ girim
aiva vidvan! pituḥ kāmāt pāntāvalpaṃ-pacān munīn. Bhk_6.96

a-mitaṃ-pacamīśānaṃ sarva-bhogīṇamuttamam
āvayoḥ pitaraṃ viddhi khyātaṃ daśarthaṃ bhuvi. Bhk_6.97

chalena dayitā 'raṇyād rakṣasā 'ruṃ-tudena naḥ
a-sūryaṃ-paśyayā mūrtyā hṛtā, tāṃ mṛgayāvahe." Bhk_6.98

pratyūce māruti rāmam "asti vālīti vānaraḥ"
śamayedapi saṃgrāme yo lalāṭaṃ-tapaṃ ravim. Bhk_6.99

ugraṃ-paśyena sugrīvas tena bhrātā nirākṛtaḥ,
tasya mitrīyato dūtaḥ saṃprāpto 'smi vaśaṃ-vadaḥ Bhk_6.100

priyaṃ-vado 'pi naivā 'haṃ bruve mithyā paraṃ-tapa !,
sakhyā tena daśa-grīvaṃ nihantāsi dviṣaṃ-tapam. Bhk_6.101

vācaṃ-yamo'hamanṛte satyametad bravīmi te,
ehi, sarvaṃ-sahaṃ mitraṃ sugrīvaṃ kuru vānaram." Bhk_6.102

sarvaṃ-kaṣa-yaśaḥ-śākhaṃ rāma-kalpa-taruṃ kapiḥ
ādāyā' bhraṃ-kaṣaṃ prāyān malayaṃ phala-śālinam. Bhk_6.103

meghaṃ-karamivāyāntamṛtuṃ rāmaṃ klamānvitāḥ
dṛṣṭvā mene nasugrīvo vāli-bhānuṃ bhayaṃ-karam. Bhk_6.104

upāgnyakurutāṃ sakhyamanyonyasya priyaṃ-karau,
kṣemaṃ-karāṇi kāryāṇi paryālocayatāṃ tataḥ. Bhk_6.105

āśitaṃ-bhavamutkruṣṭaṃ valgitaṃ śayitaṃ sthitam
bahvamanyata kākutsthaḥ kapīnāṃ svecchayā kṛtam Bhk_6.106

tato baliṃ-dama-prakhyaṃ kapi-viśvaṃ-bharā'dhipam
sugrīvaḥ prābravīd rāmaṃ vālino yudhi vikramam Bhk_6.107

"vasuṃ-dharāyāṃ kṛtsnāyāṃ nā'sti vāli-samo balī,
hṛdayaṃ-gamametat tvāṃ bravīmi, na parābhavam. Bhk_6.108

dūra-gairanta-gair bāṇair bhavānatyanta-gaḥ śriyaḥ
api saṃkrandanasya syāt kruddhaḥ, kimuta vālinaḥ Bhk_6.109

vareṇa tu muner vālī saṃjāto dasyuho raṇe
a-vārya-prasaraḥ prātarudyanniva tamo'pahaḥ Bhk_6.110

atipriyatvān na hi me kātaraṃ pratipadyate
ceto vāli-vadhaṃ rāma ! kleśāpahamupasthitam. Bhk_6.111

śīrṣa-ghātinamāyātamarīṇāṃ tvāṃ vilokayan
patighnī-lakṣmaṇopatāṃ manye'haṃ vālinaḥ śriyam. Bhk_6.112

śatrughnān yudhi hastighno girīn kṣipyanna-kṛtrimān
śilpibhiḥ pāṇighaiḥ kruddhas tvayā jayyo 'bhyupāya-vān. Bhk_6.113

āḍhyaṃ-karaṇa-vikrānto mahiṣasya suradviṣaḥ
priyaṃ-karaṇamindrasya duṣkaraṃ kṛtavān vadham. Bhk_6.114

priyaṃbhāvukatāṃ yātas taṃ kṣipan yojanaṃ mṛtam
svarge priyaṃ-bhaviṣṇuś ca krtsnaṃ śakto 'pyabādhayan", Bhk_6.115

jijñāsoḥ śaktimastrāṇāṃ rāmo nyūna-dhiyaḥ kapeḥ
abhīnat pratipattyarthaṃ sapta vyoma spṛśas tarūn. Bhk_6.116

tato vāli-paśau vadhye rāma-rtvig-jita-sādhvasaḥ
abhyabhūn nilayaṃ bhrātuḥ sugrīvo ninadan dadhṛk. Bhk_6.117

guhāyā niragād vālī siṃho mṛgamiva dyuvan
bhrātaraṃ yuṅ bhiyaḥ saṃkhye ghoṣeṇā ''pūrayan diśaḥ Bhk_6.118

vyāyacchamānayor mūḍho bhede sadṛśayos tayoḥ
bāṇamudyatamāyaṃsīdikṣvāku-kula-nandanaḥ. Bhk_6.119

ṛṣyamūkamagāt klantaḥ kapir mṛga-sadṛg drutam
kiṣkindhā'drisadā''tyarthaṃ niṣpiṣṭaḥ koṣṇamucchvasan. Bhk_6.120

kṛtvā vāli-druhaṃ rāmo mālayā sa-viśeṣaṇam.
aṅgada-svaṃ punar hantuṃ kapighnā''hvāyayad raṇe. Bhk_6.121

tayor vānara-senānyoḥ saṃprahāre tanucchidam
vālino dūra-bhāg rāmo bāṇaṃ prāṇā'damatyajat Bhk_6.122

vālinaṃ patitaṃ dṛṣṭvā vānarā ripu-ghātinam
bāndhavā''krośino bhejuranāthāḥ kakubho daśa Bhk_6.123

dhig dāśarathimityūcur munayo vana-vartinaḥ.
upeyur madhu-pāyinyaḥ krośantyas taṃ kapi-striyaḥ. Bhk_6.124

rāmamuccairupālabdha śūra-mānī kapi-prabhuḥ
vraṇa-vedanayā glāyansādhuṃ-manyama-sādhuvat. Bhk_6.125

"mṛṣā 'si tvaṃ havir-yājī rāghava ! chadma-tāpasaḥ
anya-vyāsakta-ghātitvād brahmaghnāṃ pāpa-saṃmitaḥ. Bhk_6.126

pāpa-kṛt sukṛtāṃ madhye rājñaḥ puṇyakṛtaḥ sutaḥ
māmapāpaṃ durācāra ! kiṃ nihatyā 'bhidhāsyasi. Bhk_6.127

agni-cit soma-sud rājā ratha-cakra-cidā''diṣu
analeṣviṣṭavān kasmān na tvayā 'pekṣitaḥ pitā. Bhk_6.128

māṃsa-vikrayiṇaḥ karma vyādhasyā 'pi vigarhitam
māṃ ghnatā bhavatā 'kāri niḥṣaṅkaṃ pāpa-dṛṣvanā. Bhk_6.129

buddhipūrvaṃ dhruvan na tvā rāja-kṛtvā pitā khalam
sahayudhvānamanyena yo 'hino māmanāgasam Bhk_6.130

pañca pañcanakhā bhakṣyā ye proktāḥ kṛta-jair dvijaiḥ,
kauśalyā-ja ! śaśā''dīnāṃ teṣāṃ naiko 'pyahaṃ kapiḥ. Bhk_6.131

kathaṃ duṣṭhuḥ svayaṃ dharme prajās tvaṃ pālayiṣyasi,
ātmā'nujasya jihreṣi saumitres tvaṃ kathaṃ na vā. Bhk_6.132

manye kiṃ-jamahaṃ ghnantaṃ tvāma-kṣattriya-je raṇe
lakṣmaṇā 'dhija ! durvṛtta ! prayuktamanujena naḥ". Bhk_6.133

pratyūce vālinaṃ rāmo"nā 'kṛtaṃ kṛtavānaham
yajvabhiḥ sutvabhiḥ pūvair jaradbhiś ca kapīṣvara ! Bhk_6.134

te hi jālair gale pāśais tiraścāmupaseduṣām
ūṣuṣāṃ para-dāraiś ca sārdhaṃ nidhanamaiṣiṣuḥ. Bhk_6.135

ahaṃ tu ṣuṣruvānbhrātrā striyaṃ bhuktāṃ kanīyasā
upeyivānanūcānair ninditas-tvaṃ latā-mṛga ! Bhk_6.136

anvanaiṣīt tato vālī trapā-vāniva rāghavam.
nyakṣipac cā'ṅgadaṃ yatnāt kākutsthe tanayaṃ priyaṃ Bhk_6.137

mriyamāṇaḥ sa sugrīvaṃ proce sad-bhāvamāgataḥ
"saṃbhāviṣyāva ekasyāmabhijānāsi mātari. Bhk_6.138

avasāva nagendreṣu, yat pāsyāvo madhūni ca,
abhijānīhi tat sarvaṃ, bandhūnāṃ samayo hyayam. Bhk_6.139

daivaṃ na vidadhe nūnaṃ yugapat sukhamāvayoḥ,
śaśvad bahūva tad duḥsthaṃ yato na" itihā 'karot. Bhk_6.140

dadau sa dayitāṃ bhrātre mālāṃ cā'gryāṃ hiraṇmayīm,
rājyaṃ saṃdiśya bhogāmś ca mamāra vraṇa-pīḍitaḥ Bhk_6.141

tasya nirvartya kartavyaṃ sugrīvo rāghavā''jñayā
kiṣkindhā'dri-guhāṃ gantuṃ manaḥ praṇidadhe drutam Bhk_6.142

nāma-grāhaṃ kapibhiraśanaiḥ stūyamānaḥ samantā- danvag-bhāvaṃ raghu-vṛṣabhayor vānarendro virājan
abhyarṇe 'mbhaḥ-patana-samaye parṇalībhūta-sānuṃ kiṣkindhādriṃ nyaviśata madhu-kṣība-guñjad-dvirepham. Bhk_6.143

Bhk_7

tataḥ kartā vanā''kampaṃ vavau varṣā-prabhañjanaḥ,
nabhaḥ pūrayitāraś ca samunnemuḥ payo-dharāḥ. Bhk_7.1

tarpaṇaṃ prajaniṣṇūnāṃ ṣasyānāma-malaṃ payaḥ
rociṣṇavaḥ sa-visphūrjā mumucur bhinna-vad ghanāḥ Bhk_7.2

nirākariṣṇavo bhānuṃ divaṃ vartiṣṇavo 'bhitaḥ
alaṃkariṣṇavo bhāntas taḍitvantaś cariṣṇavaḥ Bhk_7.3

tān vilokyā 'sahiṣṇuḥ san vilalānponmadiṣṇu-vat
vasan mālyavati glāsnū rāmo jiṣṇura-dhṛṣṇu-vat Bhk_7.4

"bhramī kadamba-saṃbhinnaḥ pavanaḥ śamināmapi
klami-tvaṃ kurute'tyarthaṃ megha-śīkara-śītalaḥ. Bhk_7.5

saṃjvāriṇeva manasā dhvāntamāyāsinā mayā
drohi khadyota-saṃparki nayanā'moṣi duḥsaham. Bhk_7.6

kurvanti parisāriṇyo vidyutaḥ paridevinam
abhyāghātibhirāmiśrāś cātakaiḥ parirāṭibhiḥ. Bhk_7.7

saṃsargī paridāhīva śīto 'pyābhāti śīkaraḥ,
soḍhumākrīḍino 'śakyāḥ śikhinaḥ parivādinaḥ. Bhk_7.8

etā devānurodhinyo dveṣiṇya iva rāgiṇam
pīḍayanti janaṃ dhārāḥ patantyo 'napakāriṇam. Bhk_7.9

kūryād yoginamapyeṣa sphūrjā-vān parimohinam
tyāginaṃ sukha-duḥkhasya parikṣepyambhasāmṛtuḥ. Bhk_7.10

vikatthī yācate prattama-viśrambhī muhur jalam
parjanyaṃ cātakaḥ pakṣī nikṛntanniva mānasam. Bhk_7.11

pralāpino bhaviṣyanti kadā nvete 'palāṣiṇaḥ."
pramāthino viyuktānāṃ hiṃsakāḥ pāpa-dardurāḥ. Bhk_7.12

nindako rajaniṃmanyaṃ divasaṃ kleśako niśām
prāvṛṣyanaiṣīt kākutsthaḥ kathaṃcit paridevakaḥ Bhk_7.13

athopaśarade 'paśyat krauñcānāṃ ceṣṭanaiḥ kulaiḥ
utkaṇṭhā-vardhanaiḥ śubhraṃ ravaṇairambaraṃ tatam. Bhk_7.14

vilokya dyotanaṃ candraṃ lakṣmaṇaṃ śocano 'vadat
"paśya dandramaṇān haṃsānaravindasamutsukān. Bhk_7.15

kapiś caṅkramaṇo 'dyāpi nā 'sau bhavati gardhanaḥ,
kurvanti kopanaṃ tārā maṇḍanā gaganasya mām. Bhk_7.16

nā 'vaityāpyāyitāraṃ kiṃ kamalāni raviṃ kapiḥ
dīpitāraṃ dinā''rambhe nirasta-dhvānta-saṃcayam. Bhk_7.17

atīte varṣuke kāle, pramattaḥ sthāyuko gṛhe
gāmuko dhruvamadhvānaṃ sugrīvo vālinā gatam. Bhk_7.18

jalpākībhiḥ sahā ''sīnaḥ strībhiḥ prajavinā tvayā
gatvā lakṣmaṇa ! vaktavyo jayinā niṣṭhuraṃ vacaḥ Bhk_7.19

śaile viśrayiṇaṃ kṣipramanādariṇamabhyamī
nyāyaṃ paribhavī brūhi pāpama-vyathinaṃ kapim. Bhk_7.20

spṛhayāluṃ kapiṃ strībhyo nidrāluma-dayālu-vat
śraddhāluṃ bhrāmaraṃ dhāruṃ sadrumadrau vada drutam." Bhk_7.21

sṛmaro bhaṅgura-prajño gṛhītvā bhāsuraṃ dhanuḥ
viduro jitvaraḥ prāpa lakṣmaṇo gatvarān kapīn. Bhk_7.22

taṃ jāgarūkaḥ kāryeṣu dandaśūka-ripuṃ kapiḥ
a-kampraṃ mārutir dīpraṃ namraḥ prāveśayad guhām Bhk_7.23

kamrābhirāvṛtaḥ strībhirāśaṃsuḥ kṣemamātmanaḥ
icchuḥ prasādaṃ praṇayan sugrīvaḥ prāvadan nṛpam. Bhk_7.24

"ahaṃ svapnak prasādena tava vandārubhiḥ saha
a-bhīruravasaṃ strībhir bhāsurābhirīheśvaraḥ. Bhk_7.25

vidyan-nāśaṃ raver bhāsaṃ vibhrājaṃ śaśa-lāñchanam
rāma-pratteṣu bhogeṣu nāhamajñāsiṣaṃ rataḥ Bhk_7.26

eṣa śoka-cchido vīrān prabho ! samprati vānarān
dharā-śaila-samudrāṇāmanta-gān prahiṇomyaham. Bhk_7.27

atha niradhikārakṛt

rāghavasya tataḥ kāryaṃ kārur vānara-puṅgavaḥ
sarva-vānara-senānāmāśvāgamanamādiśat. Bhk_7.28

"vayamadyaiva gacchāmo rāmaṃ draṣṭuṃ tvarā'nvitāḥ
kārakā mitra-kāryāṇi sītā-lābhāya", so 'bravīt." Bhk_7.29

tataḥ kapīnāṃ saṃghātā harṣād rāghava-bhūtaye
pūrayantaḥ samājagmur bhaya-dāyā diśo daśa. Bhk_7.30

sugrīvā'ntikamāseduḥ sādayiṣyāma ityarim
kariṣyanta ivā'kasmād bhuvanaṃ nir-daśānanam. Bhk_7.31

kartā 'smi kāryamāyātairebhirityavagamya saḥ
kākutstha-pādapa-cchāyāṃ sīta-sparśāmupāgamat. Bhk_7.32

kāryaṃ sāra-nibhaṃ dṛṣṭvā vānarāṇāṃ samāgamam
avain nāśaṃ daśā''syasya nirvṛttamiva rāghavaḥ. Bhk_7.33

tataḥ kapi-samāhārame'kaniścāyamāgatam
upādhyāya'ivā''yāmaṃ sugrīvo'dhyāpipad diśām Bhk_7.34

sa-jalā'mbho-da-saṃrāvaṃ hanu-mantaṃ sahā'ṅgadam
jāmbavaṃ nīla-sahitaṃ cāru-sandrāvamabravīt Bhk_7.35

"yāta yūyaṃ yama-śrāyaṃ diśaṃ nāyena dikṣaṇām
vikṣāvas toya-viśrāvaṃ tarjayanto mahodadheḥ Bhk_7.36

unnāyānadhigacchantaḥ pradrāvair vasudhā-bhṛtām
vanā'bhilāvān kurvantaḥ svecchayā cāru-vikramāḥ Bhk_7.37

sadodgāra-sugandhīnāṃ phalānāmalamāśitāḥ
utkāreṣu ca dhānyānāmanabhīṣṭa-parigrahāḥ Bhk_7.38

saṃstāvamiva śṛṇvantaś chandogānāṃ mahādhvare
śiñjitaṃ madhu-lehānāṃ puṣpa-prastāra-śāyinām Bhk_7.39

ālocayanto vistāramambhasāṃ dakṣiṇodadheḥ
svādayantaḥ phala-rasaṃ muṣṭi-saṃgrāha-pīḍitam. Bhk_7.40

nyāyyaṃ yad yatra, tat kāryaṃ paryāyeṇā 'virodhibhiḥ,
niśopaśāyaḥ kartavyaḥ phaloccāyaś ca saṃhataiḥ Bhk_7.41

sītā rakṣo-nikāyeṣu stoka-kāyaiś chalena ca
mṛgyā śatru-nikāyānāṃ vyāvahāsīmanāśritaiḥ Bhk_7.42

sāṃrāviṇaṃ na kartavyaṃ, yāvan nā''yāti darśanam,
saṃdṛṣṭāyāṃ tu vaidehyāṃ nigrāho vo'rthavānareḥ. Bhk_7.43

pragrāhairiva pātrāṇāmanveṣyā maithilī kṛtaiḥ
jñātavyā ceṅgitair dhyāyantī rāghavā''gamam. Bhk_7.44

vedi-vat sa-parigrāhā yajñayaiḥ saṃskṛtā dvijaiḥ
dṛśyā māsa-tamāgahnaḥ prāga-nindita-veśa-bhṛt Bhk_7.45

nīvāra-phala-mūlā'śānṛṣīnapyatiśerate
yasya guṇā niruddrāvās tāṃ drutaṃ yāta, paśyata. Bhk_7.46

ucchrāya-vān ghanā''rāvo vānaraṃ jaladā'ravam
dūrā''plāvaṃ hanū-mantaṃ rāmaḥ proce gajā''plavaḥ Bhk_7.47

"avagrāhe yathā vṛṣṭiṃ prārthayante kṛṣīvalāḥ,
prarthayadhvaṃ tathā sītāṃ, yāta sugrīva-śāsanam Bhk_7.48

vaṇik pragrāha-vān yadvat kāle carati siddhaye,
deśā'pekṣās tathā yūyaṃ yātā ''dāyā'ṅgulīyakam." Bhk_7.49

abhijñānaṃ gṛhītvā te samutpetur nabhas-talam
vājinaḥ syandane bhānor vimukta-pragrahā iva. Bhk_7.50

udak śatavaliṃ koṭyā, suṣeṇaṃ pakṣimāṃ tathā
diśaṃ prāsthāpayad rājā vānarāṇāṃ kṛta-tvaraḥ Bhk_7.51

prācīṃ tāvadbhira-vyagraḥ kapibhir vinato yayau
a-pragrāhairivā''dityo vājibhir-dūra-pātibhiḥ. Bhk_7.52

yayur vindhyaṃ śaran-meghaiḥ prāvāraiḥ pravarairiva
pracchannaṃ māruti-praṣṭhāḥ sītāṃ draṣṭuṃ plavaṅgamāḥ Bhk_7.53

paribhāvaṃ mṛgendrāṇāṃ kurvanto naga-mūrdhasu
vindhye tigmāṃśu-mārgasya ceruḥ paribhavopame. Bhk_7.54

bhremuḥ śiloccayāṃs tuṅgānutteruratarān nadān
āśaṃsavo lavaṃ śatroḥ sītāyāś ca viniścayam Bhk_7.55

ādareṇa gamaṃ cakrur viṣamesvapya-saṅghasāḥ
vyāpnuvanto diśo 'nyādān kurvantaḥ sa-vyadhān harīn. Bhk_7.56

saṃceruḥ sa-hasāḥ kecida,-svanāḥ kecidāṭiṣuḥ
saṃyāma-vanto yati-van, nigadānapare 'mucan. Bhk_7.57

atha klamāda-niḥkvāṇā narāḥ kṣīṇa-paṇā iva
a-madāḥ sedurekasmin nitambe nikhilā gireḥ. Bhk_7.58

tataḥ sa-saṃmadās tatra niraikṣanta patatriṇaḥ
guhā-dvāreṇa niryātaḥ samajena paśūniva. Bhk_7.59

vīnāmupasaraṃ dṛṣṭvā te 'nyonyāpahavā guhām
prāviśannāhava-prajñā āhāvamupalipsavaḥ. Bhk_7.60

kurvanto havamāptānāṃ pipāsā-vadha-kāṅkṣiṇaḥ
dvāraṃ tamo-ghana-prakhyaṃ guhāyāḥ prāviśan drutam. Bhk_7.61

tasminnantarghaṇe 'paśyan praghāṇe saudha-sadmanaḥ.
lauhodghana-ghana-skandhā lalitā'paghanāṃ striyam Bhk_7.62

sā stambaghna-pada-nyāsān vighanendu-sama-dyutiḥ
parighoru-bhujānāha hasantī svāgataṃ kapīn. Bhk_7.63

piprāyā 'dri-guhopaghnānudghān saṃghasamāgatān
phalair nānā-rasaiś citraiḥ svādu-śītaiś-ca vāribhiḥ Bhk_7.64

nighā'nigha-taru-cchanne tasmiṃs te labdhrimaiḥ phalaiḥ
tṛptās tāṃ bhrājathu-matīṃ papracchuḥ-"kasya pūriyam." Bhk_7.65

"rakṣṇaṃ karoṣi kasmāt tvaṃ, yatnenā ''khyāyatāṃ śubhe !
svapne nidhi-vadābhāti tava saṃdarśanaṃ hi naḥ. Bhk_7.66

tato jaladhi-gambhīrān vānarān pratyavāca sā
"iyaṃ dānava-rājasya pūḥ sṛṣṭir viśvakarmaṇaḥ Bhk_7.67

jihataś ca sthitiṃ bhindan dānavo'sau jala-dviṣā,
duhitā merusāvarṇerahaṃ nāmnā svayaṃ-prabhā. Bhk_7.68

jūtimicchatha cet tūrṇaṃ, kīrtiṃ vā pātumātmanaḥ
karomi vā bahir-yūtīn, pidhadhvaṃ pāṇibhirdṛśaḥ" Bhk_7.69

prajyā-yatī niruddhā'kṣān vidyevā'nuṣṭhita-kriyān
niracikramadicchā-to vānarāṃś caṅkramā-vataḥ. Bhk_7.70

niṣkramya śikṣayā tasyās trapā-vanto rasā-talāt
jñātvā māsumatikrāntaṃ vyathāmavalalambire. Bhk_7.71

cintā-vantaḥ kathāṃ cakrurupadhā-bheda-bhīravaḥ
"a-kṛtvā nṛ-pateḥ kāryaṃ pūjāṃ lapsyāmahe katham. Bhk_7.72

prāyopāsanayā śāntiṃ manvāno vāli-saṃbhavaḥ
yuktvā yogaṃ sthitaḥ śaile vivṛṇvaṃścitta-vedanām Bhk_7.73

praskandikāmiva prāpto dhyātvā brūte sma jāmbavān
"dhik śālabhañjikā-prakhyān viśayān kalpanā-rucīn, Bhk_7.74

yāṃ kāriṃ rāja-putro, 'yamanutiṣṭhati, tāṃ kriyām
ahamapyanutiṣṭhāmi" so 'pyuktvaivamupāviśat. Bhk_7.75

uvāca mārutir vṛddhe saṃnyāsinyatra vānarāt
"ahaṃ paryāyasaṃprāptāṃ kurve prāyopaveśikām Bhk_7.76

a-bhāve bhavatāṃ yo 'smin jīvet, tasyā'stva-jīvaniḥ,"
ityuktvā sarva evā 'sthur baddhvā yogā''sanāni te. Bhk_7.77

a-kleśyamasinā 'gnyantaṃ kabandha-vadhamabhyadhuḥ,
dhiṅ naḥ prapatanaṃ ghoraṃ kledā'ntatvama-nātha-vat. Bhk_7.78

tato manda-gataḥ pakṣī teṣāṃ prāyopaveśanam
aśanīyamivāśaṃsur mahānāyāda-śobhanaḥ Bhk_7.79

deha-vraścana-tuṇḍā'graṃ taṃ vilokyā 'śubhā''karam
pāpa-gocaramātmānamaśocan vānarā muhuḥ Bhk_7.80

"jaṭāyuḥ puṇya-kṛt pakṣī daṇḍakāraṇya-sañcaraḥ
kṛtvā rāghava-kāryaṃ yaḥ svarā''rūḍho 'gni-saṃskṛtaḥ Bhk_7.81

narakasyā 'vatāro 'yaṃ pratyakṣo 'smākamāgataḥ,
a-ceṣṭā yadihā 'nyāyādanenā 'tsyāmahe vayaṃ Bhk_7.82

hṛdayodaṅka-saṃsthānaṃ kṛtāntā''nāya-sannibham
śarīrā''khana-tuṇḍā'graṃ prāpyā-'muṃ śarma durlabham. Bhk_7.83

īṣadāḍhyaṅkaro 'pyeṣa na paratrā 'śubha-kriyā,
asmānattumito 'bhyeti pariglāno bubhukṣayā." Bhk_7.84

saṃprāpya vānarān pakṣī jagāda madhuraṃ vacaḥ
"ke yūyaṃ durupasthāne manasā 'pyadri-mūrdhani. Bhk_7.85

atha prakīrṇakāḥ

ātmanaḥ paridevadhve kurvanto rāma-saṃkathām,
samānodaryamasmākaṃ jaṭāyuṃ ca sthuthā ''darāt. Bhk_7.86

śaṅkā-dhavitra-vacanaṃ pratyūcur vānarāḥ khagam
"vayaṃ śatru-lavitreṣor dūtā rāmasya bhū-pateḥ. Bhk_7.87

kenā 'pi dauṣkuleyena kulyāṃ māhākulīṃ priyām
hṛtāṃ māhākulīnasya tasya lipsāmahe vayam. Bhk_7.88

triṃśattamamahar yātaṃ matvā pratyāgamā'vadhim
a-kṛtā'rthā viśīdantaḥ para-lokamupāsmahe. Bhk_7.89

mriyāmahe, na gacchāmaḥ kauśalyāyani-vallabhām
upalambhyāma-paśyantaḥ kaumārīṃ patatāṃ vara !" Bhk_7.90

jagāda vānarān pakṣī-"nādhyagīḍhvaṃ dhruvaṃ smṛtim
yūyaṃ saṃkuṭiyuṃ yasmāt kāle 'sminnadhyavasyatha. Bhk_7.91

nā'yamudvijituṃ kālaḥ svāmi-kāryād bhavādṛśām
hṛta-bhārye cyute rājyād rāmo paryutsuke bhṛśam. Bhk_7.92

yatnaṃ prorṇavituṃ tūrṇaṃ diśaṃ kuruta dakṣiṇām,
prorṇuvitrīṃ divas tatra purīṃ drakṣyatha kāñcanīm. Bhk_7.93

laṅkāṃ nāmnā girer mūrdhni rākṣasendreṇa pālitām
nirjitya śakramānītā dadṛśur yāṃ sura-striyaḥ Bhk_7.94

babhūva yā 'dhiśailendraṃ mṛditvevendra-gocaram
kuṣitvā jagatāṃ sāraṃ saikā śaṅke kṛtā bhuvi. Bhk_7.95

a-mṛḍitvā sahasrā'kṣaṃ kliśitvā kauśalair nijaiḥ
uditvā 'laṃ ciraṃ yatnāt saikā dhātrā vinirmitā. Bhk_7.96

muṣitvā dhana-daṃ pāpo yāṃ gṛhītvā ''vasad dviṣan,
tāṃ ruditveva śakreṇa yāta laṅkāmupekṣitām. Bhk_7.97

viditvā śaktimātmīyāṃ rāvaṇaṃ vijighṛkṣavaḥ
uktaṃ pipṛcchiṣūṇāṃ vo mā sma bhūta suṣupsavaḥ. Bhk_7.98

nā 'vividiṣumbhyeti sampad rurudiṣuṃ naram,
kiṃ mumuṣiṣu-vad yāta dviṣo nā 'pacikīrṣayā. Bhk_7.99

bubhutsavo drutaṃ sītāṃ bhutsīdhvaṃ, prabravīmi vaḥ,
mā ca bhuddhvaṃ mṛṣoktaṃ naḥ, kṛṣīḍhvaṃ svāmine hitaṃ Bhk_7.100

samagadhvaṃ puraḥ śatror, modayadhvaṃ raghūttamam,
nopāyadhvaṃ bhayaṃ, sītāṃ nopāyaṃsta daśānanaḥ. Bhk_7.101

tataḥ prāsthiṣatā 'drīndraṃ mahendraṃ vānarā drutam
sarve kilakilāyanto, dhairyaṃ cā''dhiṣatā 'dhikam. Bhk_7.102

nikuñje tasya vartitvā ramye prakṣveditāḥ param
maṇi-ratnā'dhiśayitaṃ pratyudaikṣanta toya-dhim Bhk_7.103

a-marṣitamiva ghnantaṃ taṭā'drīn malilormibhiḥ
śriyā samagraṃ dyutitaṃ madeneva praloṭhitam Bhk_7.104

pūtaṃ śītair nabhasvadbhir granthitveva sthitaṃ rucaḥ
gumphitveva nirasyantaṃ taraṅgān sarvato muhuḥ Bhk_7.105

vañcitvā 'pyambaraṃ dūraṃ svasmiṃs tiṣṭhantamātmani
tṛṣitvevā 'niśaṃ svādu pibantaṃ saritāṃ payaḥ Bhk_7.106

dyutitvā śaśinā naktaṃ raśmibhiḥ parivardhitam
meror jetumivā ''bhogamuccair didyotiṣuṃ muhuḥ. Bhk_7.107

vilokya saliloccayānadhi-samudramabhraṃlihān bhraman-makara bhīṣaṇaṃ samadhigamya cā 'dhaḥ payaḥ
gamā''gama-sahaṃ drutaṃ kapi-vṛṣāḥ paripraiṣayan gajendra-guru-vikramaṃ taru-mṛgottamaṃ mārutim. Bhk_7.108

Bhk_8

āgādhata tato vyoma hanūmānuru-vigrahaḥ,
atyaśerata tad-vegaṃ na suparṇā'rka-mārutāḥ Bhk_8.1

abhāyata yathā'rkeṇa suprātena śaran-mukhe,
gamyamānaṃ na tenā''sīdagataṃ krāmatā puraḥ. Bhk_8.2

viyati vyatyatanvātāṃ mūrtī hari-payonidhī,
vyatyaitāṃ cottamaṃ mārgamarkendrendu-niṣevitam. Bhk_8.3

vyatijigye samudro'pi na dhairyaṃ tasya gacchataḥ
vyatyagacchan na ca gataṃ pracaṇḍo'pi prabhañjanaḥ. Bhk_8.4

vyatighnantīṃ vyatighnantāṃ rākṣasīṃ pavanā''tmajaḥ
jaghānā''viśya vadanaṃ niryāt bhittvodaraṃ drutam Bhk_8.5

anyonyaṃ sma vyatiyutaḥ śabdān śabdais tu bhīṣaṇān
udanvāṃś cāniloddhūto mriyamāṇā ca rākṣasī. Bhk_8.6

nyavikṣata mahā-grāha-saṃkulaṃ makarā''layam
saikā bahūnāṃ kurvāṇā nakrāṇāṃ svā''śitambhavam Bhk_8.7

kṛtenopakṛtaṃ vāyoḥ parikrīṇānamutthitam
pitrā saṃrakṣitaṃ śakrāt sa mainākā'drimaikṣata. Bhk_8.8

khaṃ parājayamāno'sāvunnatya pavanā'tmajam
jagādā'drir "vijeṣīṣṭhā mayi viśramya vairiṇam. Bhk_8.9

phalānyādatsva citrāṇi, parikrīḍasva sānuṣu,
sādhvanukrīḍamānāni paśya vṛndāni pakṣiṇām. Bhk_8.10

kṣaṇaṃ bhadrā'vatiṣṭhasva, tataḥ prasthāsyase punaḥ
na tat saṃsthāsyate kāryaṃ dakṣeṇorīkṛtaṃ tvayā. Bhk_8.11

tvayi nas tiṣṭhate prītis tubhyaṃ tiṣṭhāmahe vayam,
uttiṣṭhamānaṃ mitrā'rthe kas tvāṃ na bahu manyate. Bhk_8.12

ye sūryamupatiṣṭhante mantraiḥ saṃdhyā-trayaṃ dvijāḥ,
rakṣobhis tāpitās te'pi siddhiṃ dyāyanti te'dhunā. Bhk_8.13

a-vyagramupatiṣṭhasva vīra ! vāyorahaṃ suhṛt,
ravir vitapate'tyarthamāśvasya mayi gamyatām. Bhk_8.14

tīvramuttapamāno 'yama-śakyaḥ soḍhumātapaḥ,
āghnāna iva saṃdīptairalātaiḥ sarvato muhuḥ. Bhk_8.15

saṃśṛṇuṣva kape ! matkaiḥ saṃgacchasva vanaiḥ śubhaiḥ,
samāranta mamā 'bhīṣṭāḥ saṃkalpās tvayyupāgate. Bhk_8.16

ke na saṃvidrate, vāyor mainākā'drir yathā sakhā,
yatnādupāhvaye pratītaḥ, saṃhvayasva vivakṣitam. Bhk_8.17

dyāmivāvayamānaṃ tamavocad bhūdharaṃ kapiḥ
upakurvantamatyarthaṃ prakurvāṇo'nujīvi-vat. Bhk_8.18

"kula-bhāryāṃ prakurvāṇamahaṃ draṣṭuṃ daśānanam
yāmi tvarā-vān śailendra !, mā kasyacidupaskṛthāḥ. Bhk_8.19

yo'pacakre vanāt sītāmadhicakre na yaṃ hariḥ,
vikurvāṇaḥ svarānadya balaṃ tasya nihanmyaham. Bhk_8.20

vikurve nagare tasya pāpasyā 'dya raghu-dviṣaḥ,
vineṣye vā priyān prāṇānudāneṣye'thavā yaśaḥ. Bhk_8.21

vineṣye krodhamathavā kramamāṇo'ri-saṃsadi"
ityuktvā khe parākraṃsta tūrṇaṃ sūnur nabhasvataḥ. Bhk_8.22

parīkṣitumupākraṃsta rākṣasī tasya vikramam
divamākramamāṇeva ketu-tārā bhaya-pradā. Bhk_8.23

jale vikramamāṇāyā hanūmān śata-yojanam
āsyaṃ praviśya nirayādaṇūbhūyā 'pracetitaḥ. Bhk_8.24

draṣṭuṃ prakramamāṇo 'sau sītāmambhonidhes taṭam,
upākraṃstā ''kulaṃ ghoraiḥ kramamāṇair niśācaraiḥ Bhk_8.25

ātmānamapajānānaḥ śaśa-mātro 'nayad dinam,
jñāsye rātrāviti prājñaḥ pratyajñāsta kriyā-paṭuḥ. Bhk_8.26

saṃjānānān paridharan rāvaṇā'nucarān bahūn
laṅkāṃ samāviśad rātrau vadamāno'ri-durgamām. Bhk_8.27

kiṃcin nopāvadiṣṭā 'sau, kenacid vyavadiṣṭa na,
śṛṇvan saṃpravadamānād rāvaṇasya guṇān janāt. Bhk_8.28

jalpitotkruṣṭa-saṃgīta-pranṛtta-smita-valgitaiḥ
ghoṣasyānvavadiṣṭeva laṅkā putā-kratoḥ puraḥ Bhk_8.29

aid vipravadamānais tāṃ saṃyuktāṃ brahma-rākṣasaiḥ
tathā'vagiramāṇaiś ca piśācair māmsa-śoṇitam. Bhk_8.30

yathā-svaṃ saṃgirante sma goṣṭhīṣu svāmino guṇān,
pāna-śauṇḍāḥ pathaḥ kṣībā vṛndairudacaranta ca. Bhk_8.31

yānaiḥ samacarantā 'nye kuñjarā'śva-rathā''dibhiḥ,
saṃprāyacchanta bandībhiranye puṣpa-phalaṃ śubham. Bhk_8.32

kopāt kāścit priyaiḥ prattamupāyaṃsata nā''savam,
prema jijñāsamānābhyas tābhyo''śapsata kāminaḥ Bhk_8.33

prādidṛkṣata no nṛtyaṃ, nā 'śuśrūṣata gāyanān
rāmaṃ susmūrṣamāṇo'sau kapir viraha-duḥkhitam. Bhk_8.34

anujijñāsatevā'tha laṅkā-darṣanamindunā
tamo'pahavimuktāṃ'śu pūrvasyāṃ diśyudaiyata. Bhk_8.35

āśuśrūṣan sa maithilyā vārtāṃ harmyeṣu rakṣasām
śīyamāna'ndhakāreṣu samacārīda-śaṅkitaḥ. Bhk_8.36

śata-sāhasramārakṣaṃ madhyagaṃ rakṣasāṃ kapiḥ
dadarśa, yaṃ kṛtānto'pi mriyetā''sādya bhīṣaṇam, Bhk_8.37

adhyāsisiṣamāṇe 'tha viyan-madhyaṃ niśā-kare
kāsāṃcakre purī saughairatīvodbhāsibhiḥ sitaiḥ Bhk_8.38

induṃ caṣaka-saṃkrāntamupāyuṅkta yathā'mṛtam,
payuñjānaḥ priyā vācaḥ samājā'nurato janaḥ Bhk_8.39

saṃkṣṇuvāna ivotkaṇṭhāmupābhuṅkta surāmalam
jyotsnāyāṃ vigalan-mānas taruṇo rakṣasāṃ gaṇaḥ Bhk_8.40

madhvapāyayata svacchaṃ sotpalaṃ dayitā'ntike
ātmānaṃ suratā''bhoga-viśrambhotpādanaṃ muhuḥ Bhk_8.41

abhīṣayanta ye śakraṃ rākṣasā raṇa-paṇḍitāḥ
avismāpayamānas tān kapiroṭīd gṛhād gṛham, Bhk_8.42

sītāṃ didṛkṣuḥ pracchannaḥ so 'gardhayata rākṣasān,
avañcayata māyāś ca sva-māyābhir naradviṣām, Bhk_8.43

apalāpayamānasya śatrūṃs tasyā'bhavan matiḥ
"mithyā kārayate cārair ghoṣaṇāṃ rākṣasā'dhipaḥ" Bhk_8.44

gūhamānaḥ sva-māhātmyamaṭitvā mantri-saṃsadaḥ
nṛbhyo 'pavadamānasya rāvaṇasya gṛhaṃ yayau, Bhk_8.45

diśo dyotayamānābhir divya-nārībhirākulam
śriyamāyacchamānābhiruttamābhiranuttamām Bhk_8.46

nityamudyacchamānābhiḥ smarasaṃbhoga-karmasu
jānānābhiralaṃ līlā-kila kiṃcita-vibhramān Bhk_8.47

svaṃ karma kārayannāste niścinto yā jhaṣa-dhvajaḥ,
svārthaṃ kārayamāṇābhir yūno mada-vimohitān Bhk_8.48

kāntiṃ svāṃ vahamānābhir yajantībhiḥ sva-vigrahān
netrairiva pibantībhiḥ paśyatāṃ citta-saṃhatīḥ Bhk_8.49

tā hanūmān parākurvannagamat puṣpakaṃ prati
vimānaṃ mandarasyādreranukurvadiva śriyam. Bhk_8.50

tasmin kailāsa-saṃkāśāṃ śiraḥ-śṛṅgaṃ bhaja-drumam
abhikṣipantamaikṣiṣṭa rāvaṇaṃ parvata-śriyam Bhk_8.51

pravahantaṃ sadāmodaṃ suptaṃ parijanā'nvitam
maghone parimṛṣyantamārabhantaṃ paraṃ smare Bhk_8.52

vyaramat pradhanād yasmāt paritrastaḥ sahasra-dṛk,
kṣaṇaṃ paryaramat tasya darśanān mārutā''tmajaḥ. Bhk_8.53

upāraṃsīc ca saṃpaśyan vānaras taṃ cikīrṣitāt
ramyaṃ merumivā''dhūta-kānanaṃ śvasanormibhiḥ Bhk_8.54

dṛṣṭvā dayitayā sākaṃ rahībhūtaṃ daśānanam
nā 'tra sītetyupāraṃsta durmanā vāyu-saṃbhavaḥ. Bhk_8.55

tataḥ prākāramārohat kṣapāṭānavibodhayan,
nā'yodhayat samartho'pi sītā-darśana-lālasaḥ. Bhk_8.56

adhyāsīd, "rāghavasyā 'haṃ nāśayeyaṃ kathaṃ śucam,
vaidehyā janayeyaṃ vā kathamānandamuttamam. Bhk_8.57

dṛṣṭvā rāghava-kāntāṃ tāṃ drāvayiṣyāmi rākṣasān,
tasyā hi darśanāt pūrvaṃ vikramaḥ kārya-nāśa-kṛt. Bhk_8.58

cintayannitthamuttuṅgaiḥ prāvayantīṃ divaṃ vanaiḥ
aśoka-vanikāmārādapaśyat stabakā''citām. Bhk_8.59

tāṃ prāviśat kapi-vyāghras tarūna-calayan śanaiḥ
a-trāsayan vana-śayān suptān śākhāsu pakṣiṇaḥ. Bhk_8.60

avād vāyuḥ śanair yasyāṃ latāṃ nartayamāna-vat
nā''yāsayanta saṃtrastā ṛtavo'nyonya-saṃpadaḥ. Bhk_8.61

jyotsnā 'mṛtaṃ śaśī vasyāṃ vāpīr vikasitotpalāḥ
apāyayata saṃpūrṇaḥ sadā daśa-mukhā''jñayā. Bhk_8.62

prādamayanta puṣpeṣuṃ yasyāṃ bandyaḥ samāhṛtāḥ
parimohayamāṇābhī rākṣasībhiḥ samāvṛtāḥ. Bhk_8.63

yasyāṃ vāsayate sītāṃ kevalaṃ sma ripuḥ smarāt
na tvarocayatā ''tmānaṃ caturo vṛddhi-mānapi Bhk_8.64

mandāyamāna-gamano haritāyat-taruṃ kapiḥ,
drumaiḥ śakaśakāyadbhir mārutenā ''ṭa sarvataḥ. Bhk_8.65

asyandannindu-maṇayato, vyarucan kumudā''karāḥ,
aloṭhiṣata vātena prakīrṇaḥ stabakoccayāḥ. Bhk_8.66

sītā'ntike vivṛtsantaṃ vartsyat-siddhiṃ plavaṅgamam
patatriṇaḥ śubhā mandramānuvānās tvajihladan. Bhk_8.67

vartiṣyamāṇamātmānaṃ sītā patyurivā 'ntike
udapaśyat tadā tathyair nimittairiṣṭa-darśanaiḥ. Bhk_8.68

"niravartsyan na ced vārtā sītāyā, vitathaiva naḥ
akalpsyadudyatiḥ sarvā", hanūmānityacintayat. Bhk_8.69

ityātmanepadādhikāraḥ

vṛkṣād vṛkṣaṃ parikrāman rāvaṇād bibhyatīṃ bhṛśam
śatros trāṇama-paśyantīma-dṛśyo janakā''tmajām Bhk_8.70

tāṃ parājayamānāṃ sa prīte rakṣyāṃ daśā''nanāt
antardadhānāṃ rakṣobhyo malināṃ mlāna-mūrdhajām Bhk_8.71

rāmādadhīta-saṃdeśo vāyor jātaś cyuta-smitām
prabhavantīmivādityādapaśyat kapi-kuñjaraḥ. Bhk_8.72

rocamānaḥ ku-dṛṣṭibhyo rakṣobhyaḥ prattavān śriyam
ślāghamānaḥ para-strībhyas tatra''gād rākṣasā'dhipaḥ. Bhk_8.73

aśapta nihnuvāno 'sau sītāyau smara-mohitaḥ,
dhārayānniva caitasyai vasūni pratyapadyata. Bhk_8.74

tasyai spṛhayamāṇo 'sau bahu priyamabhāṣata,
sānunītiś ca sītāyai na 'krudhyan, nāpyasūyata. Bhk_8.75

"saṃkrudhyasi mṛśā kiṃ tvaṃ didṛkṣuṃ māṃ mṛgekṣaṇe !,
īkṣitavyaṃ para-strībhyaḥ sva-dharmo rakṣasāmayam. Bhk_8.76

śṛṇvadbhyaḥ pratiśṛṇvanti madhyamā bhīru ! nottamāḥ,
gṛṇadbhyo 'nugṛṇantyanye 'kṛtā'rthā, naiva mad-vidhāḥ. Bhk_8.77

iccha snehena dīvyantī viṣayān bhuvaneśvaram,
saṃbhogāya parikrītaḥ kartāsmi tava nā 'priyam. Bhk_8.78

āssva sākaṃ mayā saudhe, mā'dhiṣṭhā nir-janaṃ vanam
mā 'dhivātsīr bhuvaṃ, śayyāmadhiśeṣva smarotsukā. Bhk_8.79

abhinyavikṣathās tvaṃ me yathaivā'vyāhatā manaḥ,
tavā'pyadhyāvasantaṃ māṃ mā rautsīr hṛdayaṃ tathā. Bhk_8.80

mā 'vamaṃsthā nāmasyantam-kārya-jñe ! jagat-patim,
saṃdṛṣṭe mayi kākutsthama-dhanyaṃ kāmayeta ? kā. Bhk_8.81

yaḥ payo dogdhi pāṣāṇaṃ, sa rāmād bhūtimāpnuyāt,
rāvaṇaṃ gamaya prītiṃ bodhayantaṃ hitā'hitaṃ. Bhk_8.82

prīto 'haṃ bhojayiṣyāmi bhavatīṃ bhuvana-trayam,
kiṃ vilāpayase'tyarthaṃ, pārśve śāyaya rāvaṇam. Bhk_8.83

ājñāṃ kāraya rakṣobhir, mā priyāṇyupahāraya,
kaḥ śakreṇa kṛtaṃ necchedadhimurdhānamañjalim. Bhk_8.84

iti kārakādhikāraḥ

vacanaṃ rakṣasāṃ patyuranu kruddhā pati-priyā
pāpā'nuvāsitaṃ sītā rāvaṇaṃ prābravīd vacaḥ Bhk_8.85

"na bhavānanu rāmaṃ cedupa śūreṣu vā, tataḥ
apavāhya cchalād vīrau kimarthaṃ māmihā 'haraḥ, Bhk_8.86

"upa-śūraṃ na te vṛttaṃ kathaṃ rātriṃcarā'dhama !
yat saṃpratyapalokebhyo laṅkāyāṃ vasatir bhayāt Bhk_8.87

ā rāma-darśanāt pāpa ! vidyotasva striyaḥ prati
sad-vṛttānanu dur-vṛttaḥ parastrīṃ jāta-manmathaḥ Bhk_8.88

abhi dyotiṣyate rāmo bhavantama-cirādiha,
udgūrṇa-bāṇaḥ saṃgrāme yo nārāyaṇataḥ prati. Bhk_8.89

kuto 'dhiyāsyasi krūra ! nihatas tena patribhiḥ
na sūktaṃ bhavatā 'tyugramatirāmaṃ madoddhata ! Bhk_8.90

pariśeṣaṃ na nāmā 'pi sthāpayiṣyati te vibhuḥ,
api sthāṇuṃ jayed rāmo, bhavato grahaṇaṃ kiyat. Bhk_8.91

api stūhyapisedhā 'smāṃs tathyamuktaṃ narā'śan !,
api siñceḥ kṛśānau tvaṃ darpaṃ, mayyapi yo 'bhikaḥ. Bhk_8.92

adhirāme parākrāntamadhikartā sa te kṣayam,"
ityuktvā maithilī tūṣṇīmāsāṃcakre daśānanam. Bhk_8.93

tataḥ khaḍgaṃ samudyamya rāvaṇaḥ krūra-vigrahaḥ
vaidehīmantarā kruddhaḥ kṣaṇamūce viniśvasan. Bhk_8.94

"cireṇā 'nuguṇaṃ proktā pratipatti-parāṅmukhī
na māse pratipattāse māṃ cen, martāsi maithili !" Bhk_8.95

prāyuṅkta rākṣasīr bhīmā mandirāya prativrajan
"bhayāni datta sītāyai sarvā yūyaṃ kṛte mama." Bhk_8.96

gate tasmin samājagmur bhayāya prati maithilīm
rākṣasyo, rāvaṇa-prītyai krūraṃ cocuralaṃ muhuḥ Bhk_8.97

"rāvaṇāya namaskuyāḥ, syāt sīte ! svasti te dhruvam
anyathā prātarāśāya kuryāma tvāmalaṃ vayam. Bhk_8.98

tṛṇāya matvā tāḥ sarvā vadantīs trijaṭā 'vadat
"ātmānaṃ hata durvṛttāḥ ! sva-māṃsaiḥ kurutā 'śanam. Bhk_8.99

adya sītā mayā dṛṣṭā sūryaṃ candramasā saha
svapne spṛśantī madhyena tanuḥ śyāmā sulocanā. Bhk_8.100

tās tayā tarjitāḥ sarvā mukhair bhīmā yathā''gatam
yayuḥ suṣupsavas talpaṃ bhīmair vacana-karmabhiḥ Bhk_8.101

gatāsu tāsu maithilyā saṃjānāno 'nilā''tmajaḥ
āyātena daśā''syasya saṃsthito 'ntarhitaś ciram Bhk_8.102

ṛṇād baddha ivānmukto viyogena kratu-dviṣaḥ
hetor bodhasya maithilyāḥ prāstāvīd rāma-saṃkathām. Bhk_8.103

taṃ dṛṣṭvā 'cintayat sītā-"hetoḥ kasyaiṣa rāvaṇaḥ
avaruhya tarorārādaiti vānara-vigrahaḥ Bhk_8.104

pūrvasmādanya-vad bhāti bhāvād dāśarathiṃ stūvan,
ṛte krauryāt samāyāto māṃ viśvāsayituṃ nu kim ? Bhk_8.105

itaro rāvaṇādeṣa rāghavā'nucaro yadi,
sa-phalāni nimittāni prāk prabhātāt tato mama. Bhk_8.106

uttarāhi vasan rāmaḥ samudrād rakṣasāṃ puram
avail lavaṇa-toyasya sthitāṃ dakṣiṇataḥ katham. Bhk_8.107

daṇḍakān dakṣiṇenā 'haṃ sarito 'drīn vanāni ca
atikramyā 'mbudhiṃ caiva puṃsāmagamamāhṛtā. Bhk_8.108

pṛthaṅ nabhasvataś caṇḍād vainateyena vā vinā
gantumutsahate neha kaścit kimuta vānaraḥ. Bhk_8.109

iti cintā-vatīṃ kṛcchrāt samāsādya kapi-dvipaḥ
muktāṃ stokena rakṣobhiḥ proce"'haṃ rāma-kiṅkaraḥ Bhk_8.110

viprakṛṣṭaṃ mahendrasya na dūraṃ vindhya-parvatāt
nā 'nabhyāśe samudrasya tava mālyavati priyaḥ. Bhk_8.111

a-saṃprāpte daśa-grīve praviṣṭo 'hamidaṃ vanam
tasmin pratigate draṣṭuṃ tvāmupākraṃsyacetitaḥ Bhk_8.112

tasmin vadati ruṣṭo 'pi nā 'kārṣaṃ devi ! vikramam
a-vināśāya kāryasya vicinvānaḥ parāparam. Bhk_8.113

vānareṣu kapiḥ svāmī nareṣvadhipateḥ sakhā
jāto rāmasya sugrīvas tato dūto 'hamāgataḥ Bhk_8.114

īśvarasya niśāṭānāṃ vilokya nikhilāṃ purīm
kuśalo 'nveṣaṇasyā'hamāyukto dūta-karmaṇi Bhk_8.115

darśanīya-tamāḥ paśyan strīṣu divyāsvapi striyaḥ
prāpto vyāla-tamān vyasyan bhūjaṅgebhyo 'pi rākṣasān Bhk_8.116

bhavatyāmutsuko rāmaḥ prasitaḥ saṃgamena te
maghāsu kṛta-nirvāpaḥ pitṛbhyo māṃ vyasarjayat. Bhk_8.117

ayaṃ maithilyabhijñānaṃ kākutsthasyā 'ṅgulīyakaḥ
bhavatyā smaratā 'tyarthamarpitaḥ sādaraṃ mama. Bhk_8.118

rāmasya dayamāno 'sāvadhyeti tava lakṣmaṇaḥ,
upāskṛṣātāṃ rājendrāvāgamasyeha, mā trasīḥ. Bhk_8.119

rāvaṇasyeha rokṣyanti kapayo bhīma-vikramāḥ,
dhṛtyā nāthasva vaidehi !, manyorujjāsayā''tmanaḥ. Bhk_8.120

rākṣasānāṃ mayi gate rāmaḥ praṇihaniṣyati
prāṇānāmapaṇiṣṭā'yaṃ rāvaṇas tvāmihānayan. Bhk_8.121

adevīd bandhu-bhogānāṃ, prādevīdātma-saṃpadam,
śata-kṛtvas tavaikasyāḥ smaratyahno raghūttamaḥ. Bhk_8.122

tavopaśāyikā yāvad rākṣasyaś cetayanti na,
pratisaṃdiśyatāṃ tāvad bhartuḥ śārṅgasya maithili ! Bhk_8.123

puraḥ praveśamāścaryaṃ buddhvā śākhā-mṛgeṇa sā
cūḍā-māṇimabhijñānaṃ dadau rāmasya saṃmatam. Bhk_8.124

rāmasya śayitaṃ bhuktaṃ jalpitaṃ hasitaṃ sthitam
prakrāntaṃ ca muhuḥ pṛṣṭvā hanūmantaṃ vyasarjayat. Bhk_8.125

asau dadhadabhijñānaṃ cikīrṣuḥ karma dāruṇam
gāmuko 'pyantikaṃ bhartur manasā 'cintayat kṣaṇam. Bhk_8.126

"kṛtvā karma yathā''diṣṭaṃ pūrva-kāryā'virodhi yaḥ
karotyabhyadhikaṃ kṛtyaṃ, tamāhur dūtamuttamam. Bhk_8.127

vaidehīṃ dṛṣṭavān karma kṛtvā 'nyairapi duṣkaram
yaśo yāsyāmyupādātā vārtāmākhyāyakaḥ prabhoḥ. Bhk_8.128

rākṣasendrasya saṃrakṣyaṃ mayā lavyamidaṃ vanam,"
iti saṃcitya sadṛśaṃ nandanasyā 'bhavak kapiḥ. Bhk_8.129

rāghavābhyāṃ śivaṃ, dūtas tayorahamiti bruvan
hito bhanajmi rāmasya, kaḥ kiṃ brūte 'tra rākṣasaḥ, Bhk_8.130

vilulita-puṣpa-reṇu-kapiśaṃ praśānta-kalikā-palāśa-kusumaṃ kusuma-nipāta-vicitra-vasudhaṃ sa-śabda-nipatad drumotka-śakunam
śakuna-nināda-nādi-kakub vilola-vipalāyamāna-hariṇaṃ hariṇa-vilocanā'dhivasatiṃ babhañja pavanā''tmajo ripu-vanam. Bhk_8.131

Bhk_9

dru-bhaṅga-dhvani-saṃvignāḥ kuvad-pakṣi-kulā ''kulāḥ
akārṣuḥ kṣaṇadā-caryo rāvaṇasya nivedanam. Bhk_9.1

"yadatāpsīc chanair bhānur, yatrā'vāsīn mitaṃ marut
yadāpyānaṃ himosreṇa, bhanaktyupavanaṃ kapiḥ." Bhk_9.2

tato 'śīti-sahasrāṇi kiṅkarāṇāṃ samādiśat
indrajit-sūr vināśāya māruteḥ krodha-mūrcchitaḥ. Bhk_9.3

śaktyṛṣṭi-parigha-prāsa-gadā-mudgara-pāṇayaḥ
vyaśnuvānā diśaḥ prāpur vanaṃ dṛṣṭi-viṣopamāḥ Bhk_9.4

dadhvāna megha-vad bhīmamādāya parighaṃ kapiḥ
nedur dīptāyudhās te'pi taḍitvanta ivā'mbudāḥ. Bhk_9.5

kapinā 'mbhodhi-dhīreṇa samagaṃsata rākṣasāḥ
varṣāsūddhata-toyaughāḥ samudreṇeva sindhavaḥ. Bhk_9.6

lāṅgūlamuddhataṃ dhunvannudvahan parighaṃ gurum
tasthau toraṇamāruhya, pūrvaṃ na prajahāra saḥ. Bhk_9.7

akṣāriṣuḥ śarāmbhāṃsi tasmin rakṣaḥ-payodharāḥ,
na cā 'hvālīn, na cā'vrājīt trāsaṃ kapi-mahīdharaḥ Bhk_9.8

avādīt tiṣṭhatetyuccaiḥ, prādevīt parighaṃ kapiḥ
tathā, yathā raṇe prāṇān bahūnāmagrahīd dviṣām. Bhk_9.9

vraṇairavamiṣū raktaṃ, dehaiḥ prāṛnāviṣur bhuvam,
diśaḥ praurṇāviṣuś cā'nye yātudhānā bhavad-bhiyaḥ Bhk_9.10

arāsiṣuś cyutotsāhā bhinna-dehāḥ priyā'savaḥ
kaperatrāsiṣur nādān mṛgāḥ siṃha-dhvaneriva Bhk_9.11

iti sicivṛddhyadhikāraḥ

māyānāmīśvarās te 'pi śastra-hastā rathaiḥ kapim
pratyāvavṛtire hantuṃ hantavyā māruteḥ punaḥ Bhk_9.12

tāṃś cetavyān kṣitau śritvā vānaras toraṇaṃ yutān
jaghānā''dhūya parighaṃ vijighṛkṣūn samāgatān. Bhk_9.13

saṃjughukṣava āyūṃṣi tataḥ pratirurūṣavaḥ
rāvaṇā'ntikamājagmur hata-śeṣā niśā-carāḥ Bhk_9.14

"ekena bahavaḥ śūrāḥ sā''viṣkārāḥ pramatta-vat
vaimukhyaṃ cakṛme" tyuccairūcur daśa-mukhā'ntike. Bhk_9.15

māṃsopabhoga-saṃśūnānudvignāṃs tānavetya saḥ
udvṛttā-nayano mitrān mantriṇaḥ svān vyasarjayat Bhk_9.16

prameditāḥ sa-putrās te su-svāntā bāḍha-vikramāḥ
a-mliṣṭa-nādā niraguḥ phāṇṭacitrā'stra-pāṇayaḥ Bhk_9.17

tān dṛṣṭvā 'tidṛḍhān dhṛṣṭān prāptān parivṛḍhā''jñayā
kaṣṭaṃ vinardataḥ krūrān śastra-ghuṣṭa-karān kapiḥ Bhk_9.18

a-vyarṇo giri-kūṭābhānabhyarṇānārdidad drutam
vṛtta-śastrān mahā'rambhyān-dāntāṃs tridaśairapi Bhk_9.19

damitā'riḥ praśāntaujā nādā''pūrita-diṅmukhaḥ
jaghāna ruṣito ruṣṭāṃs tvaritas tūrṇamāgatān. Bhk_9.20

teṣāṃ nihanyamānānāṃ saṃghuṣṭaiḥ karṇa-bhedibhiḥ
abhūdabhyamita-trāsamāsvāntā'śeṣa-dig jagat. Bhk_9.21

bhaya-saṃhṛṣṭa-romāṇas tatas te 'pacita-dviṣaḥ
kṣaṇena kṣīṇa-vikrāntāḥ kapinā 'neṣata kṣayam Bhk_9.22

hatvā rakṣāṃsi lavitumakramīn mārutiḥ punaḥ
aśokavanikāmeva nigṛhītā'ri-śāsanaḥ. Bhk_9.23

āvarītumivā ''kāśaṃ varituṃ vīnivotthitam
vanaṃ prabhañjana-suto nā 'dayiṣṭa vināśayan. Bhk_9.24

variṣīṣṭa śivaṃ kṣipyan maithilyāḥ kalpa-śākhinaḥ,
prāvāriṣuriva kṣoṇīṃ kṣiptā vṛkṣāḥ samantataḥ. Bhk_9.25

saṃvuvūrṣuḥ svamākūtamājñāṃ vivariṣur drutam
avariṣṭākṣama-kṣamyaṃ kapiṃ hantuṃ daṣānanaḥ Bhk_9.26

ūce-"saṃvariṣīṣṭhās tvaṃ gaccha śatroḥ parākramam,
dhvṛṣīṣṭhā yudhi māyābhiḥ svaritā śatru-sammukham Bhk_9.27

drutaṃ saṃsvariṣīṣṭhās tvaṃ nir-bhayaḥ pradhanottame"
sa māyānāmagāt sotā kaper vidhavituṃ dyutim Bhk_9.28

vigāḍhā 'raṃ vanasyā 'sau śatrūṇāṃ gāhitā kapiḥ
akṣaṃ radhitumārebhe raddhā laṅkā'nivāsinām. Bhk_9.29

niṣkoṣitavyān niṣkoṣṭuṃ prāṇān daśamukhā''tmajāt
ādāya parighaṃ tasthau vanān niṣkuṣita-drumaḥ Bhk_9.30

eṣṭārameṣitā saṃkhye soḍhāraṃ sahitā bhṛśam
reṣṭāraṃ reṣitaṃ vyāsyad roṣṭā 'kṣaḥ śastra-saṃhatīḥ Bhk_9.31

śastrair dideviṣuṃ saṃkhye dudyūṣuḥ parighaṃ kapiḥ
ardidhiṣur yaśaḥ kīrtimīrtsuṃ vṛkṣairatāḍayat. Bhk_9.32

bhūyas taṃ dhipsumāhūya rāja-putraṃ didambhiṣuḥ
ahaṃs tataḥ sa mūrcchā-vān saṃśiśrīṣurabhūd dhvajam Bhk_9.33

āśvasyā 'kṣaḥ kṣaṇāl lokān bibhrakṣuriva tejasā
ruṣā bibhrajjiṣu-prakhyaṃ kapiṃ bāṇairavākirat. Bhk_9.34

saṃyuyūṣuṃ diśo bāṇairakṣaṃ yiyaviṣur drumaiḥ
kapir māyāmivā 'kārṣīd darśayan vikramaṃ raṇe. Bhk_9.35

vānaraṃ prorṇunaviṣuḥ śastrairakṣo vididyute,
taṃ prorṇunūṣurupalaiḥ sa-vṛkṣairābabhau kapiḥ, Bhk_9.36

svāṃ jijñāpayiṣū śaktiṃ bubhūrṣū nu jaganti kim
śastrairityakṛṣātāṃ tau paśyatāṃ buddhimāhave. Bhk_9.37

māyābhiḥ su-ciraṃ kliṣṭvā rākṣaso 'kliśita-kriyam
saṃprāpya vānaraṃ bhūmau papāta parighā''hataḥ. Bhk_9.38

pavito 'nuguṇair vātaiḥ śītaiḥ pūtvā payo-nidhau
babhañjā'dhyuṣitaṃ bhuyaḥ kṣudhitvā patribhir vanam Bhk_9.39

uccairañcita-lāṅgūlaḥ śiro 'ñcitveva saṃvahan
dadhad vilubhitaṃ vātaiḥ keśaraṃ vahni-piṅgalam Bhk_9.40

jaritveva javenā 'nye nipetus tasya śākhinaḥ,
vraścitvā vivaśānanyān balenā 'pātayat tarūn. Bhk_9.41

damitvā'pyari-saṃghātānaśrāntvā kapi-keśarī
vanaṃ cacāra kartiṣyan nartsyanniva niraṅkuśaḥ. Bhk_9.42

pāraṃ jigamiṣan so 'tha punarāvartsyatāṃ dviṣām
matta-dvirada-vad reme vane laṅkā-nivāsinām. Bhk_9.43

"yadyakalpsyadabhiprāyo yoddhuṃ rakṣaḥ-pateḥ svayam,
tamapyakartsyamadyā 'haṃ" vadannityacarat kapiḥ. Bhk_9.44

"hate tasmin priyaṃ śrutvā kalptā prītiṃ parāṃ prabhuḥ,
toṣo 'dyaiva ca sītāyāḥ paraś cetasi kalpsyati." Bhk_9.45

āhūya rāvaṇo 'vocadathendrajitamantikāt
"vane matta iva kruddho gajendraḥ pradhaneṣvaṭan Bhk_9.46

yayātha tvaṃ dviṣāmantaṃ, bhūyo yātāsi cā 'sakṛt
śaśaktha jetuṃ tvaṃ devān, māyāḥ sasmartha saṃyati. Bhk_9.47

tvaṃ sasarjitha śastrāṇi, dadraṣṭhā 'rīṃś ca duḥsahān,
śastrairāditha śastrāṇi tvameva mahatāmapi. Bhk_9.48

sa tvaṃ haniṣyan dur-buddhiṃ kapiṃ vraja mamā ''jñayā,
mā nā 'ñjī rākṣasīr māyāḥ, prastāvīr mā na vikramam. Bhk_9.49

mā na sāvīr mahā'strāṇi, mā na dhāvīrariṃ raṇe,
vānaraṃ mā na saṃyaṃsīr, vraja tūrṇamaśaṅkitaḥ." Bhk_9.50

anaṃsīc caraṇau tasya mandirādindrajid vrajan,
avāpya cā''śiṣas tasmādāyāsīt prītimuttamām Bhk_9.51

gate tasminnupāraṃsīt saṃrambhād rakṣasāṃ patiḥ
indrajid vikramā'bhijño manvāno vānaraṃ jitam. Bhk_9.52

saṃsismayiṣamāṇo 'gān māyāṃ vyañjijiṣur dviṣaḥ
jagat pipaviṣur vāyuḥ kalpānta iva durdharaḥ Bhk_9.53

lokānāśiśiṣos tulyaḥ kṛtāntasya viparyaye
vane cikariṣor vṛkṣān balaṃ jigariṣuḥ kapeḥ Bhk_9.54

roditi smeva cā ''yāti tasmin pakṣi-gaṇaḥ śucā
mukta-kaṇṭhaṃ hatān vṛkṣān bandhūn bandhorivā ''game Bhk_9.55

āśvasīdiva cā ''yāti tad vega-pavanā''hatam
vicitra-stabakodbhāsi vanaṃ lulita-pallavam Bhk_9.56

"na prāṇiṣi durācāra !, māyānāmīśiṣe na ca.
neḍiṣe yadi kākutsthaṃ" tamūce vānaro vacaḥ Bhk_9.57

itīḍadhikāraḥ

sa-sainyaś chādayan saṃkhye prāvartiṣṭa tamindrijit
śaraiḥ kṣuraprair māyābhiḥ śataśaḥ sarvato muhuḥ Bhk_9.58

vānaraḥ kula-śailā''bhaḥ prasahyā ''yudha-śīkaram
rakṣas-pāśān yaśas-kāmyaṃs tamas-kalpānadudruvat. Bhk_9.59

dhanuṣ-pāśabhṛtaḥ saṃkhye jyotiṣ-kalporu-keśaraḥ
dudhāva nir namas-kārān rākṣasendra-puras-kṛtān. Bhk_9.60

svāmino niṣ-krayaṃ gantumāviṣ-kṛta-balaḥ kapiḥ
rarāja samare śatrūn ghnan duṣ-kṛta-bahiṣ-kṛtaḥ. Bhk_9.61

catuṣ-kāṣṭhaṃ kṣipan vṛkṣān tiras-kurvannarīn raṇe
tiras-kṛta-digābhogo dadṛśo bahudhā bhraman. Bhk_9.62

dviṣ-kurvatāṃ catuṣ-kurvannabhighātaṃ narair dviṣām
bahiṣ-kariṣyan saṃgrāmād ripūn jvalana-piṅgalaḥ Bhk_9.63

jyotiṣ-kurvannivaiko 'sāvāṭīt saṃkhye parārdhya-vat,
tamarāyuṣ-karaṃ prāpa śakra-śatrur dhanuṣ-karaḥ. Bhk_9.64

asyannaruṣ-karān bāṇān jyotiṣ-kara-sama-dyutiḥ
yaśas-karo-yaśas-kāmaṃ kapiṃ bāṇairtāḍayat. Bhk_9.65

cakārā 'dhas-padaṃ nā 'sau caran viyati mārutiḥ
marmā-vidbhis tamas-kāṇḍair vidhyamāno'pyanekadhā Bhk_9.66

iti satvādhikāraḥ

puruhūta-dviṣo dhūrṣu yuktān yānasya vājinaḥ
āyūṃṣi tvakṣu nirbhidya prābhañjaniramocayat. Bhk_9.67

suṣupus te yadā bhūmau, rāvaṇiḥ sārathiṃ tadā
āhartumanyānaśiṣat proṣita-trāsa-karkaśaḥ. Bhk_9.68

pratuṣṭūṣuḥ punar yuddhamāsiṣañjayiṣur bhayam
ātasthau rathamātmīyānutsisāhayiṣanniva. Bhk_9.69

balānyabhiṣiṣikṣantaṃ tarubhiḥ kapi-vāridam
vijigīṣuḥ punaś cakre vyūhaṃ dur-jayamindrajit. Bhk_9.70

abhiṣyantaḥ kapiṃ krodhādabhyaṣiñcannivā ''tmanaḥ
saṃprahāra-samudbhūtai raktaiḥ koṣṇairaruś-cyutaiḥ. Bhk_9.71

saṃgrāme tānadhiṣṭhāsyan niṣadya pura-toraṇam
aviṣīdannavaṣṭabdhān vyaṣṭabhnān nara-viṣvaṇān Bhk_9.72

viṣahya rākṣasāḥ kruddhāḥ śastra-jālamavākiran,
yan na vyaṣahatendro 'pi; kapiḥ paryaṣahiṣṭa tat. Bhk_9.73

viṣyandamāna-rudhiro rakta-visyanda-pāṭalān
viṣkant n parigheṇā 'hannaviskantā kapir dviṣaḥ. Bhk_9.74

megha-nādaḥ pariskandan pariṣkandantamāśvarim
abadhnādapariskandaṃ brahma-pāśena visphuran. Bhk_9.75

visphuladbhir gṛhīto 'sau niṣphulaḥ puruṣā'śanaiḥ
viṣkambhituṃ samartho 'pi nā'calad brahma-gauravāt. Bhk_9.76

kṛṣīḍhvaṃ bharturānandaṃ, mā na proḍhvaṃ drutaṃ viyat
vānaraṃ netumityuccairindra-jit prāvadat svakān. Bhk_9.77

"gatamaṅguli-ṣaṅgaṃ tvāṃ bhīru-ṣṭhānādihā ''gatam
khādiṣyāma" iti procur nayanto mārutiṃ dviṣaḥ. Bhk_9.78

"agniṣṭomādi-saṃstheṣu jyotiṣṭomā''diṣu dvijān
yo 'rakṣīt, tasya dūto 'yaṃ mānuṣasyeti cā'vadan. Bhk_9.79

"nāsāṃ mātṛ-ṣvaseyyāś ca rāvaṇasya lulāva yaḥ,
mātuḥ svasuś ca tanayān kharā''dīn vijaghāna yaḥ Bhk_9.80

prāduḥṣanti na saṃtrāsā yasya rakṣaḥ-samāgame,
tasya kṣatriya-duḥṣūterayaṃ praṇidhirāgataḥ. Bhk_9.81

dṛṣṭvā su-ṣuptaṃ rājendraṃ pāpo 'yaṃ viṣamā'śayaḥ
cāra-karmaṇi niṣṇātaḥ praviṣṭaḥ pramadā-vanam. Bhk_9.82

supratiṣṇāta-sūtrāṇā kapiṣṭhala-sama-tviṣām
sthitāṃ vṛtte dvijātīnāṃ rātrāvaikṣata maithilīm Bhk_9.83

sarva-nārī-guṇaiḥ praṣṭhāṃ viṣṭara-sthāṃ gavi-ṣṭhirām
śayānāṃ ku-ṣṭhale tārāṃ divi-ṣṭhāmiva nir-malām Bhk_9.84

su-ṣāmnīṃ sarva-tejassu tanvīṃ jyotiṣṭamāṃ śubhām
niṣṭapantīmivā ''tmānaṃ jyotiḥsāt-kurvatīṃ vanam Bhk_9.85

madhusād-bhūta-kiñjalka-piñjara-bhramarā''kulām
ullasat-kusumāṃ puṇyāṃ hema-ratna-latāmiva Bhk_9.86

vilocanā'mbu muñcantīṃ-kurvāṇāṃ pari-sesicām
hṛdayasyeva śokā'gni-saṃtaptasyottama-vratām Bhk_9.87

dṛṣṭvā tāmabhanag vṛkṣān dviṣo ghnan parisedhataḥ
paritas tān vicikṣepa kruddhaḥ svayamivā 'nilaḥ Bhk_9.88

a-pratistabdha-vikrāntama-nistabdho mahā''have,
visoḍhavantamastrāṇi vyatastambhad ghana-dhvaniḥ" Bhk_9.89

te vijñāyā 'bhisoṣyanataṃ raktai rakṣāṃsi sa-vyathāḥ
anyairapyāyataṃ nehur varatrā-śṛṅkhalā''dibhiḥ Bhk_9.90

viṣasādendrajid buddhvā bandhe bandhā'ntarakriyām
divya-bandho viṣahate nā 'paraṃ bandhanaṃ yataḥ Bhk_9.91

iti ṣatvādhikāraḥ

muṣṇantamiva tejāṃsi vistīrṇoras-sthalaṃ puraḥ
upasedur daśa-grīvaṃ gṛhītvā rākṣasāḥ kapim. Bhk_9.92

bahudhā bhinna-marmāṇo bhīmāḥ kharaṇasā''dayaḥ
agre-vaṇaṃ vartamāne pratīcyāṃ candra-maṇḍale Bhk_9.93

"nirvaṇaṃ kṛtamudyānamanenā ''mravaṇā''dibhiḥ
devadāru-vanāmiśrai" rityūcur vānara-dviṣaḥ. Bhk_9.94

upāsthiṣata saṃprītāḥ pūrvāhṇe roṣa-vāhaṇam
rākṣasāḥ kapimādāya patiṃ rudhira-pāyiṇām. Bhk_9.95

surā-pāṇa-parikṣībaṃ ripu-darpa-harodayam
para-strī-vāhinaṃ prāyuḥ sā''viṣkāraṃ surā-piṇaḥ. Bhk_9.96

saṃgharṣa-yogiṇaḥ padau praṇemus tridaśa-dviṣaḥ
prahiṇvanto hanūmantaṃ pramīṇantaṃ dviṣan-matīḥ. Bhk_9.97

"pravapāṇi śiro bhūmau vānarasya vanacchidaḥ"
āmantrayata saṃkruddhaḥ samitiṃ rakṣasāṃ patiḥ Bhk_9.98

praṇyagādīt praṇighnantaṃ ghanaḥ praṇinadanniva
tataḥ praṇihitaḥ svā'rthe rākṣasendraṃ vibhīṣaṇaḥ. Bhk_9.99

"praṇiśāmya daśā-grīva !, praṇiyātumalaṃ ruṣam,
praṇijānīhi, hanyante dūtā doṣe na satyapi." Bhk_9.100

prāṇayantamariṃ proce rākṣasendro vibhīṣaṇam
"prāṇiṇiṣur na pāpo 'yaṃ, yo 'bhāṅkṣīt pramadā-vanam. Bhk_9.101

prāghāniṣata rakṣāṃsi yenā ''ptāni vane mama,
na prahaṇmaḥ kathaṃ pāpaṃ vada pūrvā'pakāriṇam. Bhk_9.102

veśmā'ntar-haṇanaṃ kopān mama śatroḥ kariṣyataḥ
mā kārṣīra'ntarayaṇaṃ, prayāṇā'rhamavehyamum. Bhk_9.103

prahīṇa-jīvitaṃ kuryur ye na śatrumupasthitam
nyāyyāyā api te lakṣmyāḥ kurvantyāśu prahāpaṇam Bhk_9.104

kaḥ kṛtvā rāvaṇā''marṣa-prakopaṇamavadya-dhīḥ
śakto jagati śākro 'pi kartumāyuḥ-pragopaṇam. Bhk_9.105

vanā'nta-preṅkhaṇaḥ pāpaḥ phalānāṃ pariṇiṃsakaḥ
praṇikṣiṣyati no bhūyaḥ praṇindyā 'smān madhūnyayam Bhk_9.106

hareḥ pragamanaṃ nā 'sti, na prabhānaṃ hima-druhaḥ,
nā 'ti-pravepanaṃ vāyor mayā gopāyite vane. Bhk_9.107

duṣpānaḥ punaretena kapinā bhṛṅga-saṃbhṛtaḥ
pranaṣṭa-vinayenā 'gryaḥ svāduḥ puṣpā''savo vane" Bhk_9.108

roṣa-bhīma-mukhenaivaṃ kṣubhnatokte, plavaṅgamaḥ
proce sā''nunayaṃ vākyaṃ rāvaṇaṃ svā'rtha-siddhaye Bhk_9.109

iti ṇatvā'dhikāraḥ

"dūtamekaṃ kapiṃ baddhamānītaṃ veśma paśyataḥ
loka-traya-pateḥ krodhaḥ kathaṃ tṛṇa-laghus tava. Bhk_9.110

agnyāhita-jana-prahve vijigīṣā-parāṅmukhe.
kasmād vā nīti-niṣṇasya saṃrambhas tava tāpase. Bhk_9.111

na sarva-rātra-kalyānyaḥ striyo vā ratna-bhūmayaḥ
yaṃ vinirjitya labhyante, kaḥ kuryāt tena vigraham. Bhk_9.112

saṃgaccha rāma-sugrīvau bhuvanasya samṛddhaye
ratna-pūrṇāvivā 'mbhodhī himavān pūrva-paścimau. Bhk_9.113

suhṛdau rāma-sugrīvau, kiṃkarāḥ kapi-yūtha-pāḥ,
para-dārā'rpaṇenaiva-labhyante, muñca maithilīm. Bhk_9.114

dharmaṃ pratyarpayan sītāmarthaṃ rāmeṇa mitratām
kāmaṃ viśvāsa-vāsena sītāṃ dattvā ''pnuhi trayam. Bhk_9.115

virādha-tāḍakā-vāli-kabandha-khara-dūṣaṇaiḥ
na ca na jñāpito yādṛḍ mārīcenā 'pi te ripuḥ Bhk_9.116

kharā''di-nidhanaṃ cā 'pi mā maṃsthā vaira-kāraṇam,
ātmānaṃ rakṣituṃ yasmāt kṛtaṃ tan na jigīṣayā". Bhk_9.117

tataḥ krodhā'nilā''pāta- kamprā''syā'mbhoja-saṃhatiḥ
mahā-hrada iva kṣubhyan kapimāha sma rāvaṇaḥ. Bhk_9.118

"hata-rākṣasa-yodhasya virugṇodyāna-śākhinaḥ
dūto'smīti bruvāṇasya kiṃ ? dūta-sadṛśaṃ tava. Bhk_9.119

paṅgu-bāla-striyo nighnan kabandha khara-tāḍakāḥ
tapasvī yadi kākutsthaḥ, kīdṛk ? kathaya pātakī. Bhk_9.120

abhimāna-phalaṃ jānan mahattvaṃ kathamuktavān
ratnā''di-lābha-śūnya-tvān niṣphalaṃ rāma-vigraham Bhk_9.121

para-strī-bhoga-haraṇaṃ dharma eva narā'śinām,
mukhamastītyabhāṣiṣṭhāḥ, kā ? mesā''śaṅkatā tvayi. Bhk_9.122

brūhi dūra-vibhinnānāmṛddhi-śīla-kriyā'nvayaiḥ.
hanūman ! kīdṛśaṃ ? sakhyaṃ nara-vānara-rakṣasām. Bhk_9.123

eko dvābhyāṃ virādhas tu jitābhyāma-vivakṣitaḥ
hataś chalena mūḍho'yaṃ, tenā 'pi tava kaḥ ? smayaḥ Bhk_9.124

man-niyogāc ca mārīcaḥ palāyana-parāyaṇaḥ
yuyutsā-rahito rāmaṃ mamārā 'paharan vane. Bhk_9.125

nijaghānā 'nya-saṃsaktaṃ satyaṃ rāmo latā-mṛgam
tvameva brūhi saṃcintya, yuktaṃ tan mahatāṃ yadi. Bhk_9.126

puṃsā bhakṣyeṇa bandhūnāmātmānaṃ rakṣituṃ vadhaḥ
kṣamiṣyate daśā''syena, kva-tyeyaṃ tava dur-matiḥ." Bhk_9.127

kapir jagāda-"dūto 'hamupāyaṃ tava darśane
druma-rākṣasa-vidhvaṃsamakārṣaṃ buddhi-pūrvakam. Bhk_9.128

ā-trikūṭamakārṣur ye tvat-kā nir-jaṅgamaṃ jagat,
daśagrīva ! kathaṃ brūṣe ? tāna-vadhyām mahī-pateḥ. Bhk_9.129

abhimāna-phalaṃ proktaṃ yat tvayā rāma-vigrahe,
vineśus tena śata-śaḥ kulānyasura-rakṣasām. Bhk_9.130

yat sva-dharmama-dharmaṃ tvaṃ dur-balaṃ pratyapadyathāḥ
ripau rāme ca niḥ-śaṅko, naitat kṣemaṃkaraṃ ciram Bhk_9.131

anvayā''di-vibhinnānāṃ yathā sakhyamanīpsitam
naiṣīr, virodhamapyevaṃ sārdhaṃ puruṣa-vānaraiḥ. Bhk_9.132

virādhaṃ tapasāṃ vighnaṃ jaghāna vijito yadi
varo dhanur-bhṛtāṃ rāmaḥ, sa kathaṃ na vivakṣitaḥ ? Bhk_9.133

praṇaśyannapi nā 'śaknodatyetuṃ bāṇa-gocaram
tvayaivoktaṃ mahā-māyo mārīco rāma-hastinaḥ. Bhk_9.134

anyā''saktasya yad vīryaṃ na tvaṃ smarasi vālinaḥ
mūrcchā-vān namataḥ saṃdhyāṃ dhruvaṃ tad bāhu-pīḍitaḥ. Bhk_9.135

a-sad-bandhu-vidhopajñaṃ vimuñca bali-vigraham,
sītāmarpaya nantavye kośa-daṇḍā''tma-bhūmibhiḥ." Bhk_9.136

sphuṭa-paruṣama-sahyamitthamuccaiḥ sadasi marut-tanayena bhāṣyamāṇaḥ
parijanamabhito vilokya dāhaṃ daśa-vadanaḥ pradideśa vānarasya. Bhk_9.137

Bhk_10

atha sa valka-dukūla-kuthā''dibhiḥ parigato jvaladuddhata-vāladhiḥ
udapatad divamākula-locanair nṛ-ripubhiḥ sa-bhyairabhivīkṣitaḥ. Bhk_10.1

raṇa-paṇḍito 'grya-vibudhā'ri-pure kalahaṃ sa rāma-mahitaḥ kṛtavān,
jvaladagni rāvaṇa-gṛhaṃ ca balāt balahaṃs-rāmama-hitaḥ kṛtavān. Bhk_10.2

pādā'nta-yamakam

nikhilā 'bhavan na sa-hasā sahasā jvalanena pūḥ prabhavatā bhavatā
vanitā-janena viyatā viyatā tri-purā'padaṃ nagamitā gamitā. Bhk_10.3

padā''di-yamakam

sarasāṃ sa-rasāṃ parimucya tanuṃ patatāṃ patatāṃ kakubho bahuśaḥ
sa-kalaiḥ sakalaiḥ paritaḥ karuṇai- ruditai ruditairiva khaṃ nicitam. Bhk_10.4

pāda-madhya-yamakam

na ca kāṃcana kāñcana-sadma-citiṃ na kapiḥ śikhinā śikhinā samayaut,
na ca na dravatā dravatā parito hima-hāna-kṛtā na kṛtā kva ca na. Bhk_10.5

cakravāla-yamakam

avasitaṃ hasitaṃ prasitaṃ, mudā vilasitaṃ hrasitaṃ smara-bhāsitam,
na sa-madāḥ pramadā hata-saṃmadāḥ, pura-hitaṃ vihitaṃ na samīhitam. Bhk_10.6

samudra-yamakam

samiddha-śaraṇā dīptā dehe laṅkā mateśvarā
samid-dha-śaraṇā''dīp-tā dehe'laṃ-kāma-teśvarā Bhk_10.7

kāñcī-yamakam

piśitā'śināmanu-daśaṃ sphuṭatāṃ sphuṭatāṃ jagāma parivihvala-tā,
halatā janena bahudhā caritaṃ caritaṃ mahattva-rahitaṃ mahatā. Bhk_10.8

na gajā naga-jā dayitā dayitā, vi-gataṃ vigataṃ, lalitaṃ lalitam,
pramadā pra-madā ''ma-hatā, mahatā- ma-raṇaṃ maraṇaṃ samayāt samayāt. Bhk_10.9

na vānaraiḥ parākrāntāṃ mahadbhir bhīma-vikramaiḥ
na vā naraiḥ parākrāntāṃ dadahā nagarīṃ kapiḥ. Bhk_10.10

drutaṃ drutaṃ vahni-samāgataṃ gataṃ mahīmahīna-dyuti-rocitaṃ citam
samaṃ samantādapa-gopuraṃ puraṃ paraiḥ parairapyanirākṛtaṃ kṛtam Bhk_10.11

naśyanti dadarśa vṛndāni kapīndraḥ
hārīṇyā-balānāṃ hārīṇyā-balānām. Bhk_10.12

nārīṇāmapanunudur na deha-khedān nā ''rīṇā'mala-salilā hiraṇya-vāpyaḥ,
nā ''rīṇāmanala-parīta-patra-puṣpān nā 'rīṇāmabhavadupetya śarma vṛkṣān. Bhk_10.13

atha lulita-patatri-mālaṃ rugṇā'sana-bāṇa-keśara-tamālam
sa vanaṃ vivikta-mālaṃ sītāṃ draṣṭuṃ jagāmā'lam. Bhk_10.14

ghana-girīndra-vilaṅghana-śālinā vana-gatā vana-ja-dyuti-locanā
jana-matā dadṛśe janakā''tmajā taru-mṛgeṇa taru-sthala-śāyinī Bhk_10.15

vi-patha-yamakam

kāntā mahamānā duḥkhaṃ cyuta-bhūṣā
rāmasya viyuktā kāntā saha-mānā. Bhk_10.16

madhyā-'nta-yamakam

mitamavadadudāraṃ tāṃ hanūmān mudā 'raṃ raghu-vṛṣabha-sakāśaṃ yāmi devi ! prakāśam
tava vidita-viṣādo dṛṣṭa-kṛtsnā''miṣādaḥ śriyamaniśamavantaṃ parvataṃ mālyavantam. Bhk_10.17

garbha-yamakam

udapatad viyada-pragamaḥ parai rucitamunnati-mat-pṛthu-sattva-vat
rucita-mun nati-mat pṛthu-sattva-vat pratividhāya vaṇur bhaya-daṃ dviṣām. Bhk_10.18

sarva-yamakam

babhau marutvān vi-kṛtaḥ sa-mudro, babhau marutvān vikṛtaḥ sa-mudraḥ,
babhau marutvān vikṛtaḥ samudro, babhau marutvān vikṛtaḥ sa mudraḥ. Bhk_10.19

mahā-yamakam

abhiyātā varaṃ tuṅgaṃ bhū-bhṛtaṃ ruciraṃ puraḥ karkaśaṃ prathitaṃ dhāma sa-satvaṃ puṣkarekṣaṇam.
abhiyā 'tā''varaṃ tuṅgaṃ bhū-bhṛtaṃ ruciraṃ puraḥ karkaśaṃ prasthitaṃ dhāma sa-satvaṃ puṣkare kṣaṇam. Bhk_10.20

ādyanta-yamakam

citraṃ citramivā ''yāto vicitraṃ tasya bhū-bhṛtam
harayo vegamāsādya saṃtrastā mumuhur muhuḥ. Bhk_10.21

ādi-dīpakam

gacchan sa vārīṇyakirat pāyodheḥ, kūla-sthitāṃs tāni-tarūnadhunvan,
puṣpā''starāṃs te 'ṅga-sūkhānatanvan, tān kinnarā manmathino 'dhyatiṣṭhan. Bhk_10.22

anta-dīpakam

sa giriṃ taru-khaṇḍa-maṇḍitaṃ samavāpya tvarayā latā-mṛgaḥ
smita-darśita-kārya-niścayaḥ kapi-sainyair muditairamaṇḍayat. Bhk_10.23

madhya-dīpakam

garuḍā'nila-tigma-raśmayaḥ patatāṃ yadhapi saṃmatā jave,
a-cireṇa kṛtā'rthamāgataṃ tamamanyanta tathāpyatīva te. Bhk_10.24

rūpakam

vraṇa-kandara-līna-śastra-sarpaḥ pṛthu-vakṣaḥ-sthala-karkaśoru-bhittiḥ
cyuta-śoṇita-baddha-dhātu-rāgaḥ śuśubhe vānara-bhū-dharas tadā 'sau. Bhk_10.25

asyaiva bhedā apare catvāraḥ etad viśiṣṭopamā-yuktaṃ rūpakam

cala-piṅga-keśara-hiraṇya-latāḥ sthuṭa-netra-paṅkti-maṇi-saṃhatayaḥ
kaladhaita-sānava ivā 'tha gireḥ kapayo bahūḥ pavana-jā''gamane. Bhk_10.26

etaccheṣā'rthā'nvavasitamavataṃsakam

kapi-toya-nidhīn plavaṅgamendur madayitvā madhureṇa darśanena
vacanā'mṛta-dīdhitīr vitanva- nnakṛtā ''nanda-parīta-netra-vārīn. Bhk_10.27

ardha-rūpakam

parikhedita-vindhya-vīrudhaḥ paripītā'mala-nirjharā'mbhasaḥ
dudhuvur madhu-kānanaṃ tataḥ kapi-nāgā muditā'ṅgadā''jñayā. Bhk_10.28

etadanvarthopamā-yuktaṃ lalāmakam

viṭapi-mṛga-viṣāda-dhvānta-nud vānarā'rkaḥ priya-vacanama-yukhair bodhitā'rthā'ravindaḥ,
udaya-girimivā 'driṃ saṃpramucyā 'bhyagāt khaṃ nṛpa-hṛdaya-guhā-khaṃ ghnan pra-mohā'ndhakāram. Bhk_10.29

ivopamā

raghu-tanayamagāt tapo-vana-khaṃ vidhṛta-jaṭā'jina-valkalaṃ hanūmān
paramiva puruṣaṃ nareṇa yuktaṃ sama-śama-veśa-samādhinā 'nujena, Bhk_10.30

yathopamā

kara-puṭa-nihitaṃ dadhat sa ratnaṃ pariviralā'ṅguli nirgatā'lpa-dīpti
tanu-kapila-ghana-sthitaṃ yathenduṃ nṛpamanamat paribhugna-jānu-mūrdhā. Bhk_10.31

sahopamā

rucironnata-ratna-gauravaḥ paripūrṇā-'mṛta-raśmi-maṇḍalaḥ
samadṛśyata jīvitā''śayā saha rāmeṇa vadhū-śiro-maṇiḥ. Bhk_10.32

taddhitopamā

avasanna-ruciṃ vanā''gataṃ tamanā''mṛṣṭarajo-vidhūsaram
samapaśyadapeta-maithiliṃ dadhataṃ gaurava-mātramātma-vat. Bhk_10.33

luptopamā

sāmarthya-saṃpādita-vāñchitā'rthaś cintā-maṇiḥ syān na kathaṃ hanūmān,
sa-lakṣmaṇo bhūmi-patis tadānīṃ śākhā-mṛgā'nīka-patiś ca mene. Bhk_10.34

samopamā

"yuśmāna-cetan kṣaya-vāyu-kalpān sītā-sphuliṅgaṃ parigṛhya jālmaḥ
laṅkā-vanaṃ siṃha-samo 'dhiśete martuṃ dviṣannityavadaddhanūmān Bhk_10.35

arthā'ntara-nyāsaḥ

"ahṛta dhaneśvarasya yudhi yaḥ sameta-māyo dhanaṃ, tamahamito vilokya vibudhaiḥ kṛtottamā''yodhanam
vibhava-madena nihnuta-hriyā 'timātra-saṃpannakaṃ, vyathayati sat-pathādadhigatā 'thaveha saṃpan na kam. Bhk_10.36

ākṣepaḥ

ṛddhi-mān rākṣaso mūḍhaś, citraṃ nā'sau yaddudhataḥ,
ko vā heturanāryāṇāṃ dharmye vartmani vartitum. Bhk_10.37

ākṣepa eva

tasyā 'dhivāse tanurutsukā 'sau dṛṣṭā mayā rāma-patiḥ pra-manyuḥ,
kāryasya sāro 'yamudīrito vaḥ, proktena śeṣeṇa kimuddhatena. Bhk_10.38

vyatirekaḥ

samatāṃ śaśi-lekhayopayāyā- davadātā pra-tanuḥ kṣayeṇa sītā,
yadi nāma kalaṅka indu-lekhā- mativṛtto laghayen na cā 'pi bhāvī. Bhk_10.39

vibhāvanā

a-parīkṣita-kāriṇā gṛhītāṃ tvamanāsevita-vṛddha-paṇḍitena
a-virodhita-niṣṭhureṇa sādhvīṃ dayitāṃ trātumalaṃ ghaṭasva rājan !" Bhk_10.40

samāsoktiḥ

sa ca vihvala-sattva-saṃkulaḥ pariśuṣyannabhavan mahā-hradaḥ
paritaḥ paritāpa-mūrcchitaḥ, patitaṃ cā 'mbu nirabhramīpsitam. Bhk_10.41

atiśayoktiḥ

atha lakṣmaṇa-tulya-rūpa-veśaṃ gamanā''deśa-vinirgatā'gra-hastam
kapayo 'nuyayuḥ sametya rāmaṃ nata-sugrīva-gṛhīta-sā''darājñam. Bhk_10.42

yathā-saṃkhyam

kapi-pṛṣṭha-gatau tato narendrau. kapayaś ca jvalitā'gni-piṅgalā'kṣāḥ
mumucuḥ, prayayur, drutaṃ samīyur, vasudhāṃ, vyoma, mahīdharaṃ mahendram Bhk_10.43

utprekṣā

sthitamiva parirakṣituṃ samantā- dudadhi-jalaugha-pariplavād dharitrīm
gagana-tala-vasundhrā'ntarāle jala-nidhivega-sahaṃ prasārya deham Bhk_10.44

vārtā

viṣa-dhara-nilaye niviṣṭa-mūlaṃ śikhara-śataiḥ parimṛṣṭa-deva-lokam
ghana-vipula-nitamba-pūritāśaṃ phala-kusumā''cita-vṛkṣa-ramya-kuñjam Bhk_10.45

preyaḥ

madhu-kara-virutaiḥ priyādhvanīnāṃ sarasi-ruhair dayitā''sya-hāsya-lakṣmyāḥ
sphuṭamanuharamāṇamādadhānaṃ puruṣa-pateḥ sahasā paraṃpramodam Bhk_10.46

rasavat

graha-maṇi-rasanaṃ divo nitambaṃ vipulamanuttama-labdha-kānti-yogam
cyuta-ghana-vasanaṃ mano'bhirāmaṃ śikhara-karair madanādiva spṛśantam Bhk_10.47

ūrjasvī-

pracapalama-guruṃ bharā'sahiṣṇuṃ janamasamānamanūrjitaṃ vivarjya
kṛta-vasatimivā'rṇavopakaṇṭhe sthirama-tulonnatimūḍha-tuṅga-megham. Bhk_10.48

paryāyoktiḥ

sphaṭhika-maṇi-gṛhaiḥ sa-ratna-dīpaiḥ prataruṇa-kinnara-gīta-nisvanaiś ca
amara-pura-matiṃ surā'ṅganānāṃ dadhatama-duḥkhamanalpa-kalpa-vṛkṣam. Bhk_10.49

samāhitam

atha dadṛśurudīrṇa-dhūma-dhūmrāṃ diśamudadhi-vyavadhiṃ sameta-sītām
saha-raghutanayāḥ plavaṅga-senāḥ pavana-sutā'ṅguli-darśitāmudakṣāḥ. Bhk_10.50

udāram

jala-nidhimagaman mahendra-kuñjāt pracaya-tirohita-tigma-raśmi-bhāsaḥ
salila-samudayair mahā-taraṅgair bhuvana-bhara-kṣamamapya-bhinna-velam Bhk_10.51

udārameva

pṛthu-guru-maṇi-śukti-garbha-bhāsā glapita-rasā-tala-saṃbhṛtā'ndhakāram
upahata-ravi-raśmi-vṛttimuccaiḥ pralaghu-pariplavamāna-vajra-jālaiḥ Bhk_10.52

udārameva

samupacita-jalaṃ vivardhamānai- ra-mala-sarit-salilair vibhāvarīṣu
sphuṭamavagamayantamūḍha-vārīn śaśa-dhara-ratna-mayān mahendra-sānūn Bhk_10.53

śliṣṭam

bhuvana-bhara-sahāna-laṅghya-dhāmnaḥ puru-ruci-ratna-bhṛto gurūru-dehān
śrama-vidhura-vilīna-kūrma-nakrān dadhatamudūḍha-bhuvo girīnahīṃś ca Bhk_10.54

śliṣṭameva

pradadṛśururu-mukta-śīkaraughān vimala-maṇi-dyuti-saṃbhṛtendra-cāpān
jala-muca iva dhīra-mandra-ghoṣān kṣiti-paritāpa-hṛto mahā-taraṅgān Bhk_10.55

hetu-śliṣṭam

vidruma-maṇi-kṛta-bhūṣā muktā-phala-nikara-rañjitā''tmānaḥ
babhurudaka-nāga-bhagnā velā-taṭa-śikhariṇo yatra, Bhk_10.56

apahnutiḥ

bhṛta-nikhila-rasā-talaḥ sa-ratnaḥ śikhari-samormi-tirohitā'ntarīkṣaḥ
kuta iha paramā'rthato jalaugho jala-nidhimīyurataḥ sametya māyām Bhk_10.57

viśeṣoktiḥ

śaśi-rahitamapi prabhūta-kāntiṃ vibudha-hṛta-śriyamapya-naṣṭa-śobham
mathitamapi surair divaṃ jalaughaiḥ samabhibhavantama-vikṣata-prabhāvam Bhk_10.58

vyāja-stutiḥ

kṣiti-kula-giri-śeṣa-dig-gajendrān salila-gatāmiva nāvamudvahantam
dhṛta-vidhura-dharaṃ mahā-varāhaṃ giri-guru-potramapīhitair jayantam Bhk_10.59

upamā-rūpakam

giri-parigata-cañcalā''pagā'ntaṃ jala-nivahaṃ dadhataṃ mano'bhirāmam
galitamiva bhuvo vilokya rāmaṃ dharaṇi-dhara-stana-śukla-cīna-paṭṭam. Bhk_10.60

tulyayogitā

a-parimita-mahā'dbhutair vicitraś cyuta-malinaḥ śucibhir mahāna-laṅghyaiḥ
taru-mṛga-pati-lakṣmaṇa-kṣitīndraiḥ samadhigato jaladhiḥ paraṃ babhāse. Bhk_10.61

nidarśanam

na bhavati mahimā vinā vipatte- ravagamayanniva paśyataḥ payodhiḥ
a-viratamabhavat kṣaṇe kṣaṇe 'sau śikhari-pṛthu-prathita-praśānta-vīciḥ. Bhk_10.62

virodhaḥ

mṛdubhirapi bibheda puṣpa-bāṇaiś calaśiśirairapi mārutair dadāha
raghu-tanayamanartha-paṇḍito 'sau, na ca madanaḥ kṣatamātatān, nā 'rciḥ Bhk_10.63

upameyopamā

atha mṛdu-malina-prabhau dinā'nte jaladhi-samīpa-gatāvatīta-lokau
anukṛtimitaretarasya mūrtyor dina-kara-rāghava-nandanāvakārṣṭām. Bhk_10.64

sahoktiḥ

apaharadiva sarvato vinodān dayita-gataṃ dadhadekadhā samādhim
ghana-ruci vavṛdhe tato 'ndhakāraṃ saha raghu-nandana-manmathodayena. Bhk_10.65

parivṛttiḥ

adhi-jaladhi tamaḥ kṣipan himāṃśuḥ paridadṛśe 'tha dṛśāṃ kṛtā'vakāśaḥ
vidadhadiva jagat punaḥ pralīnam. bhavati mahān hi parā'rtha eva sarvaḥ. Bhk_10.66

sa-sandehaḥ

aśanirayamasau, kuto nirabhre. śita-śara-varṣama-sat tadapya-śārṅgam.
iti madana-vaśo muhuḥ śaśā'ṅke raghu-tanayo, na ca niścikāya candram. Bhk_10.67

ananvayaḥ

kumuda-vana-cayeṣu kīrṇa-raśmiḥ kṣata-timireśu ca dig-vadhū-mukheṣu
viyati ca vilalāsa tad-vadindur, vilasati candramaso na yad-vadanyaḥ. Bhk_10.68

utprekṣā''vayavaḥ

śaraṇamiva gataṃ tamo nikuñje viṭapi-nirākṛta-candra-raśmyarātau
pṛthu-viṣama-śilā'ntarāla-saṃsthaṃ sa-jala-ghana-dyuti bhīta-vat sasāda. Bhk_10.69

saṃsṛṣṭiḥ

atha nayana-mano-haro 'bhirāmaḥ smara iva citta-bhavo 'pya-vāma-śīlaḥ
raghu-sutamanujo jagāda vācaṃ sa-jala-ghana-stanayitnu-tulya-ghoṣaḥ Bhk_10.70

āśīḥ

"pati-vadha-parilupta-lola-keśīr nayana-jalā'pahṛtā'ñjanauṣṭha-rāgāḥ
kuru ripu-vanitā, jahīhi śokaṃ, kva ca śaraṇaṃ jagatāṃ bhavān, kva mohaḥ Bhk_10.71

hetuḥ

adhigata-mahimā manuśya-loke vata sutarāmavasīdati pramādī,
gaja-patiruru-śaila-śṛṅga-varṣmā gururavamajjati paṅka-bhāṅ, na dāru. Bhk_10.72

nipuṇam

boddhavyaṃ kimiva hi, yat tvayā na buddhaṃ, kiṃ vā te nimiṣitamapya-buddhi-pūrvam,
labdhā''tmā tava sukṛtairaniṣṭa-śaṅkī snehaugho ghaṭayati māṃ tathāpi vaktum." Bhk_10.73

saumitreriti vacanaṃ niśamya rāmo jṛmbhā-vān bhuja-yugalaṃ vibhajya nidrān
adhyaṣṭhāc chiśayiṣayā pravāla-talpaṃ rakṣāyai prati-diśamādiśan plavaṅgān. Bhk_10.74

Bhk_11

athā 'stamāseduṣi manda-kāntau puṇya-kṣayeṇeva nidhau kalānām
samālalambe ripu-mitra-kalpaiḥ padmaiḥ prahāsaḥ kumudair viṣādaḥ Bhk_11.1

dūraṃ samāruhya divaḥ patantaṃ bhṛgorivenduṃ vihitopakāram
baddhā 'nurāgo 'nupapāta tūrṇaṃ tārā-gaṇaḥ saṃbhṛta-śubhra-kīrtiḥ. Bhk_11.2

kva te kaṭākṣāḥ, kva vilāsavanti proktāni vā tāni mameti matvā
laṅkā'ṅganānāmavabodha-kāle lulāmanāruhya gato 'staminduḥ. Bhk_11.3

mānena talpeṣva-yathā-mukhīnā mithyā-prasuptair gamita-triyāmāḥ
strībhir niśā'tikrama-vihvalābhir dṛṣṭe 'pi doṣe patayo 'nunītāḥ. Bhk_11.4

īrśyā-virugṇāḥ sthira-baddha-mūlā nirasta-niḥśeṣa-śubha-pratānāḥ
āpyāyitā netra-jala-prasekaiḥ prema-drumāḥ saṃruruhuḥ priyāṇām. Bhk_11.5

tataḥ samāśaṅkita-viprayogaḥ punar-navībhūta-raso 'vitṛṣṇaḥ
smarasya santaṃ punarukta-bhāvaṃ nā ''vartamānasya viveda lokaḥ. Bhk_11.6

vṛttau prakāśaṃ hṛdaye kṛtāyāṃ sukhena sarvendriya-saṃbhavena
saṃkocamevā 'sahamānamasthā- da-śakta-vad vañcita-māni cakṣuḥ Bhk_11.7

pīne bhaṭasyorasi vīkṣya bhugnāṃs tanu-tvacaḥ pāṇi-ruhān su-madhyā
icchā-vibhaṅgā''kula-mānasatvād bhartre nakhebhyaś ca ciraṃ jujūre. Bhk_11.8

srastā'ṅga-ceṣṭo vinimīlitā'kṣaḥ svedā'mbu-romodgama-gamya-jīvaḥ
a-śeṣa-naṣṭa-pratibhā-paṭutvo gāḍhopagūḍho dayitair jano 'bhūt. Bhk_11.9

tamaḥ, prasuptaṃ maraṇaṃ, sukhaṃ nu, mūrcchā nu, māyā nu manobhavasya,
kiṃ tat kathaṃ vetyupalabdha-saṃjñā vikalpayanto 'pi na saṃpratīyuḥ. Bhk_11.10

vakṣaḥ stanābhyāṃ, sukhamānanena gātrāṇi gātrair ghaṭayanna-mandam
smarā'turo naiva tutoṣa lokaḥ, paryāptatā premṇi kuto viruddhā. Bhk_11.11

srastā'ṅga-yaṣṭiḥ parirabhyamāṇā saṃdṛśyamānā'pyupasaṃhṛtā'kṣī
anūḍhamānā śayane navoḍhā paropakāraika-rasaiva tasthau. Bhk_11.12

āliṅgitāyāḥ sahasā trapā-vāṃs trāsā'bhilāṣā'nugato ratā''dau
viśvāsitāyā ramaṇena vadhvā vimarda-ramyo-madano babhūva. Bhk_11.13

sāmonmukhenā ''cchuritā priyeṇa datte 'tha kācit pulakena bhede
antaḥ-prakopā'pagamād vilolā vaśīkṛtā kevala-vikrameṇa. Bhk_11.14

gurur dadhānā paruṣa-tvamanyā kāntā 'pi kāntendu-karā'bhimṛṣṭā
prahlāditā candra-śileva tūrṇaṃ kṣobhāt sravat-svedajalā babhūva. Bhk_11.15

śaśāṅka-nāthā'pagamena dhūmrāṃ mūrcchā-parītāmiva nir-vivekām
tataḥ sakhīva prathitā'nurāgā prābodhayat dyāṃ madhurā'ruṇaśrīḥ Bhk_11.16

a-vīta-tṛṣṇo 'tha paraspareṇa kṣaṇādivā''yāta-niśā'vasānaḥ
duḥkhena lokaḥ paravānivā 'gāt samutsukaḥ svapna-niketanebhyaḥ Bhk_11.17

ardhotthitā''liṅgita-sannimagno ruddhaḥ punar yān gamane 'nabhīpsuḥ
vyājena niryāya punar nivṛttas tyaktā'nya-kāryaḥ sthita eva kaścit. Bhk_11.18

tālena saṃpādita-sāmya-śobhaṃ śubhā'vadhānaṃ svara-baddha-rāgam
padair gatā'rthaṃ nṛpa-mandireṣu prātar jagur maṅgala-vat taruṇyaḥ. Bhk_11.19

duruttare paṅka ivā 'ndhakāre magnaṃ jagat santata-raśmi-rajjuḥ
pranaṣṭa-mūrti-pravibhāgamudyan pratyujjahāreva tato vivasvān. Bhk_11.20

pītauṣṭha-rāgāṇi hṛtā'ñjanāni bhāsvanti lolairalakair mukhāni
prātaḥ kṛtā'rthāni yathā virejus tathā na pūrvedyuralaṃkṛtāni. Bhk_11.21

prajāgarā''tāmra-vilocanā'ntā nirañjanā'laktaka-patra-lekhāḥ
tulyā ivā ''san parikheda-tanvyo vāsa-cyutāḥ sevita-manmathābhiḥ Bhk_11.22

ābaddha-netrā'ñjana-paṅka-leśas tāmbūla-rāgaṃ bahulaṃ dadhānaḥ
cakāra kānto 'pyadharo 'ṅganānāṃ sahoṣitānāṃ patibhir laghutvam. Bhk_11.23

cakṣūṃṣi kāntānyapi sā'ñjanāni tāmbūla-raktaṃ ca sa-rāgamoṣṭham
kurvan sa-vāsaṃ ca su-gandhi vaktraṃ cakre janaḥ kevala-pakṣa-pātam. Bhk_11.24

kṣatairasaṃcetita-danta-labdhaiḥ saṃbhoga-kāle 'vagataiḥ prabhāte
a-śaṅkatā 'nyonya-kṛtaṃ vyalīkaṃ viyoga-bāhyo 'pi jano 'tirāgāt Bhk_11.25

netreṣubhiḥ saṃyuta-pakṣma-patraiḥ karṇā'nta-kṛṣṭairuru-keśa-śūlāḥ
stanoru-cakrās tata-karṇa-pāśāḥ strī-yoddha-mukhyā jayino viceruḥ Bhk_11.26

payo-dharāṃś candana-paṅka-digdhān vāsāṃsi cā 'mṛṣṭa-mṛjāni dṛṣṭvā
strīṇāṃ sa-patnyo jahṛṣuḥ prabhāte mandāyamānā'nuśayair manobhiḥ Bhk_11.27

smarā''ture cetasi labdha-janmā rarāja lolo'pi guṇā'pahāryaḥ
kutūhalān netra-gavākṣa-saṃsthaḥ paśyannivā 'nyonya-mukhāni rāgaḥ Bhk_11.28

gate 'tibhūmiṃ praṇaye prayuktā- na-buddhi-pūrvaṃ pariluptasaṃjñaḥ
ātmā'nubhūtānapi nopacārān smarā''turaḥ saṃsmarati sma lokaḥ Bhk_11.29

vastrairanatyulbaṇa-ramya-varṇair vilepanaiḥ saurabha-lakṣmaṇīyaiḥ
āsyaiś ca lokaḥ paritoṣa-kāntai- rasūcayal labdha-padaṃ rahasyam. Bhk_11.30

prātastarāṃ candana-lipta-gātrāḥ pracchādya hastairadharān vadantaḥ
śāmyan-nimeṣāḥ sutarāṃ yuvānaḥ prakāśayanti sma nigūhanīyam. Bhk_11.31

sāmnaiva loke vijite 'pi vāme ! kimudyataṃ bhrū-dhanur-prasahyam,
hantuṃ kṣamo vā vada locaneṣur digdho viṣeṇeva kimañjanena. Bhk_11.32

dantacchade prajvalitā'gni-kalpe tāmbūla-rāgas tṛṇa-bhāra-tulyaḥ
nyastaḥ kimityūcurupeta-bhāvā goṣṭhīṣu nārīs taruṇīr yuvānaḥ. Bhk_11.33

sukhā'vagāhāni yutāni lakṣmyā śucīni saṃtāpa-harāṇyurūṇi
prabuddha-nārī-mukha-paṅka-jāni prātaḥ sarāṃsīva gṛhāṇi rejuḥ. Bhk_11.34

saṃmṛṣṭa-siktā'rcita-cāru-puṣpai- rāmoda-vad-dravya-sugandha-bhāgaiḥ
lakṣmīr vijigye bhavanaiḥ sa-bhṛṅgaiḥ sevyasya devairapi nandanasya. Bhk_11.35

akṣṇoḥ patan nīla-saro-ja-lobhād bhṛṅgaḥ kareṇā 'lpa-dhiyā nirastaḥ
dadaṃśa tāmrā'mbu-ruhā'bhisandhis trṇā''turaḥ pāṇi-tale 'pi dhṛṣṇuḥ. Bhk_11.36

vilola-tāṃ cakṣuṣi hasta-vepathuṃ bhruvor vibhaṅgaṃ stana-yugma-valgitam
vibhūṣaṇānāṃ kvaṇitaṃ ca ṣaṭ-pado gurur yathā nṛtya-vidhau samādadhe. Bhk_11.37

athā 'nukūlān kula-dharma-saṃpado vidhāya veśān su-divaḥ purī-janaḥ.
prabodha-kāle śāta-manyu-vidviṣaḥ pracakrame rāja-niketanaṃ prati. Bhk_11.38

śailendra-śṛṅgebhya iva pravṛttā vegāj jalaughāḥ pura-mandirebhyaḥ
āpūrya rathyāḥ sarito janaughā rājā'ṅganā'mbhodhimapūrayanta. Bhk_11.39

prabodha-kālāt tridaśendra-śatroḥ prāgūrdhva-śoṣaṃ pariśuṣyamāṇāḥ
hīnā mahāntaś ca sama-tvamīyur dvāsa-sthairavajñā-puruṣā'kṣi-dṛṣtāḥ. Bhk_11.40

gurūru-cañcat-kara-karṇa-jihvai- ravajñayā 'grā'ṅguli-saṃgṛhītaiḥ
rakṣāmsyanāyāsa-hṛtairupāsthuḥ kapola-līnā'li-kulair gajendraiḥ. Bhk_11.41

nikṛtta-matta-dvipa-kumbha-māṃsaiḥ saṃpṛkta-muktair harayo'gra-pādaiḥ
āninyire śreṇikṛtās tathā 'nyaiḥ parasparaṃ vāladhi-sannibaddhāḥ Bhk_11.42

upekṣitā deva-gaṇais trasadbhir niṣā-carair vīta-bhayair nikṛttāḥ
tasminnadṛśyanta sura-drumāṇāṃ sa-jāla-puṣpa-stabakāḥ prakīrṇāḥ. Bhk_11.43

nirākariṣṇur dvija-kuñjarāṇāṃ tṛṇīkṛtā'śeṣa-guṇo'ti-mohāt
pāpā'śayānabhyudayā'rthamārcīt prāg brahma-rakṣaḥ-pravarān daśā''syaḥ Bhk_11.44

māyāvibhis trāsa-karair janānā- māptairupādāna-parairupetaḥ
satāṃ vighātaika-rasairavikṣat sadaḥ parikṣobhita-bhūmi-bhāgam. Bhk_11.45

vighṛta-niśita-śastrais tad yutaṃ yātudhānai- ruru-jaṭhara-mukhībhiḥ saṃkulaṃ rākṣasībhiḥ
śvagaṇi-śata-vikīrṇaṃ vāgurā-van mṛgībhir vanamiva sa-bhayābhir deva-bandībhirāsīt. Bhk_11.46

jalada iva taḍitvān prājya-ratna-prabhābhiḥ prati-kakubhamudasyan nisvanaṃ dhīra-mandram
śikharamiva sumerorāsanaṃ haimamuccair vividha-maṇi-vicitraṃ pronnataṃ so 'dhyatiṣthat Bhk_11.47

Bhk_12

tato vi-nidraṃ kṛta-devatā'rcaṃ dṛṣṭyaiva citta-praśamaṃ kirantam
āviṣkṛtā'ṅga-pratikarma-ramyaṃ vibhīṣaṇaṃ vācamuvāca mātā Bhk_12.1

"prabādhamānasya jaganti dhīmaṃs ! tvaṃ sodarasyā'timadoddhatasya
ānandano nāka-sadāṃ praśāntiṃ tūrṇaṃ viṣasyā'mṛta-vat kuruṣva. Bhk_12.2

kuryās tathā, yena jahāti sītāṃ viṣāda-nīhāra-parīta-mūrtim
sthitāṃ kṣitau śānta-śikhā-pratānāṃ tārāmiva trāsa-karīṃ janasya. Bhk_12.3

yāvan na saṃtrāsita-deva-saṃghaḥ piṇḍo viṣasyeva hareṇa bhīṣmaḥ
saṃgrasyate 'sau puruṣā'dhipena, drutaṃ kulā''nanda ! yatasva tāvat. Bhk_12.4

hatā janasthāna sado nikāyāḥ, kṛtā jitotkhāta-bhaṭa-drumā pūḥ,
sadāṃsi dagdhāni, vidheyamasmin yad bandhunā, tad ghaṭayasva tasmin." Bhk_12.5

cikīrṣite pūrva-taraṃ sa tasmin, kṣemaṃ-kare 'rthe muhurīryamāṇaḥ
mātrā 'timātraṃ śubhayaiva buddhyā ciraṃ sudhīrabhyadhikaṃ samādhāt. Bhk_12.6

dauvārikā'bhyāhata-śakra-dūtaṃ sopāyanopasthita-loka-pālam
sā''śaṅka-bhīṣmā''pta-viśan-niśāṭaṃ dvāraṃ yayau rāvaṇa-mandrirasya. Bhk_12.7

dūrāt pratīhāra-nataḥ sa vārtāṃ pṛcchannanāvedita-saṃpraviṣṭaḥ
sa-gauravaṃ datta-patho niśāṭai- raikṣiṣṭa śailā'gramivendraśatrum Bhk_12.8

kṛśānu-varṣmaṇyadhirūḍhamuccaiḥ siṃhāsane saṃkṣaya-megha-bhīmam
nisarga-tīkṣṇaṃ nayana-sphuliṅgaṃ yugānta-vahneriva dhūma-rāśim Bhk_12.9

prītyā 'pi dattekṣaṇa-sannipātaṃ bhayaṃ bhūjaṅgā'dhipa-vad dadhānam
tamaḥ-samūhā''kṛtimapyaśeṣā- nūrjā jayantaṃ prathita-prakāśān. Bhk_12.10

taṃ ratna-dāyaṃ jita-mṛtyu-lokā rātriṃ-carāḥ kānti-bhṛto 'nvasarpan
pramukta-muktā-phalamambu-vāhaṃ saṃjāta-tṛṣṇā iva deva-mukhyāḥ. Bhk_12.11

sa kiṅkaraiḥ kalpitamiṅgita-jñaiḥ saṃbādhakaṃ pūrva-samāgatānām
siṃhāsanopāśrita-cāru-bāhu- radhyāsta pīṭhaṃ vihita-praṇāmaḥ. Bhk_12.12

tato daśā''syaḥ kṣubhitā'hi-kalpaṃ dīprā'ṅgulīyopalamūḍha-ratnam
aneka-cañcan-nakha-kānti-jihvaṃ prasārya pāṇiṃ samitiṃ babhāṣe Bhk_12.13

"śaktaiḥ suhṛdbhiḥ paridṛṣṭa-kāryai- rāmnātibhir nītiṣu buddhi-madbhiḥ
yuṣmad-vidhaiḥ sārdhamupāya-vidbhiḥ sadhyanti kāryāṇi su-mantritāni. Bhk_12.14

upekṣite vāli-kharā''di-nāśe, dagdhe pure, 'kṣe nihate sa-bhṛtye,
sainye dviṣāṃ sāgaramuttitīrṣā- va-nantaraṃ brūta, yadatra yuktam." Bhk_12.15

bhujāṃ'sa-vakṣaḥ-sthala-kārmukā'sīn gadāś ca śūlāni ca yātudhānāḥ
parāmṛśantaḥ prathitā'bhimānāḥ procuḥ prahasta-pramukhā daśā''syam. Bhk_12.16

"a-khaṇḍya-mānaṃ parikhaṇḍya śakraṃ tvaṃ paṇḍitaṃ-manyamudīrṇa-daṇḍaḥ
narā''bhiyogaṃ nṛ-bhujāṃ pradhāna ! mantronmukhaḥ kiṃ nayase gurutvam. Bhk_12.17

niryat-sphuliṅgā''kula-dhūma-rāśiṃ kiṃ brūhi bhūmau pinaṣāma bhānum,
ā danta-niṣpīḍita-pītaminduṃ ṣṭhīvāma śuṣkekṣu-latā'sthi-kalpam. Bhk_12.18

sa-rāghavaiḥ kiṃ bata vānarais tair yaiḥ prātarāśo 'pi na kasyacin naḥ
sa-sthāṇu-kailāsa-dhāra 'bhidhatsva, kiṃ dyauradho 'stu, kṣitirantarīkṣe. Bhk_12.19

cāpalya-yuktasya hareḥ kṛśānuḥ samedhito vāladhi-bhāk tvadīyaiḥ
śastreṇa vadhyasya galannadhākṣīd rājan ! pramādena nijena laṅkām." Bhk_12.20

athā 'ñcitoraskamudīrṇa-dṛṣṭiḥ kṛtvā vivakṣā-pravaṇaṃ śarīram
vivṛtta-pāṇir vihitottarā'rthaṃ vibhīṣaṇo 'bhāṣata yātudhānān. Bhk_12.21

"yuddhāya rājṇā subhṛtair bhavadbhiḥ saṃbhāvanāyāḥ sadṛśaṃ yaduktam,
tat prāṇa-paṇyair vacanīyameva, prajñā tu mantre 'dhikṛtā, na śauryam. Bhk_12.22

yac cāpi yatnā-''dṛta-mantra-vṛttir guru-tvamāyāti narā'bhiyogaḥ
vaśīkṛtendrasya, kṛtottaro 'smin vidhvaṃsitā'śeṣa-puro hanūmān. Bhk_12.23

agniḥ pramādena dadāha laṅkāṃ vadhyasya dehe svayamedhitaś cet,
vimṛśya tad deva-dhiyā 'bhidhatta brahmā'stra-bandho'pi yadi pramādaḥ Bhk_12.24

jagantyameyā'dbhuta-bhāva-bhāñji, jitā'bhimānāś ca janā vicitrāḥ,
kārye tu yatnaṃ kuruta prakṛṣṭaṃ, mā nīti-garbhān su-dhiyo 'vamandhvam. Bhk_12.25

vṛddhi-kṣaya-sthāna-gatāmajasraṃ vṛttiṃ jigīṣuḥ prasamīkṣamāṇaḥ
ghaṭeta sandhyā''diṣu yo guṇeṣu, lakṣmīr na taṃ muñcati cañcalā 'pi. Bhk_12.26

upekṣaṇīyaiva parasya vṛddhiḥ pranaṣṭa-nīterajitendrayasya
madā''di-yuktasya virāga-hetuḥ, sa-mūla-ghātaṃ vinihanti yā 'nte. Bhk_12.27

janā'nurāgeṇa yuto 'vasādaḥ phalā'nubandhaḥ sudhiyā ''tmano 'pi
upekṣaṇīyo 'bhyupagamya saṃdhiṃ kāmā''di-ṣaḍ-varga-jitā 'dhipena. Bhk_12.28

yadā vigṛhṇan na ca saṃdadhāno vṛddhiṃ kṣayaṃ cā 'nuguṇaṃ prapaśyet,
āsīta rājā 'vasara-pratīkṣas tadā prayāsaṃ vitathaṃ na kuryāt. Bhk_12.29

saṃdhau sthito vā janayet sva-vṛddhiṃ hanyāt paraṃ vopaniṣatprayogaiḥ
āśrāvayedasya janaṃ parair vā vigrāhya kuryādavahīna-saṃdhim. Bhk_12.30

saṃdarśita-sneha-guṇaḥ sva-śatrūn vidveṣayan maṇḍalamasya bhindyāt
ityevamādi pravidhāya saṃdhir vṛddher vidheyo 'dhigamābhyupāyaḥ. Bhk_12.31

matvā sahiṣṇūnaparopajapyān svakānadhiṣṭhāya jalā'nta-durgān
drumā'dri-durlaṅghya-jalāpradhṛṣyān vardheta rājā ripu-vigraheṇa. Bhk_12.32

śaknoti yo na dviṣato nihantuṃ, vihanyate nā 'pya-balair dviṣadbhiḥ,
sa śvā-varāhaṃ kalahaṃ vidadhyā- dāsīta durgā''di vivardhayaṃś ca. Bhk_12.33

prayāṇa-mātreṇa pare prasādye varteta yānena kṛtā'bhirakṣaḥ,
a-śaknuvan kartumarer vighātaṃ sva-karma-rakṣāṃ ca paraṃ ṣrayeta. Bhk_12.34

ekena saṃdhiḥ, kalaho 'pareṇa kāryo 'bhito vā prasamīkṣya vṛddhim,
evaṃ prayuñjīta jigīṣuretā nītīr vijānannahitā''tma-sāram. Bhk_12.35

tvayā tu loke janito virāgaḥ, prakopitaṃ maṇḍalamindra-mukhyam,
rāme tu rājan, viparītametat paśyāmi, tenā 'bhyadhikaṃ vipakṣam. Bhk_12.36

ekena vālī nihataḥ śareṇa suhṛt-tamas te, racitaś ca rājā
yadaiva sugrīva-kapiḥ pareṇa, tadaiva kāryaṃ bhavato vinaṣṭam. Bhk_12.37

prākāra-mātrā''varaṇaḥ prabhāvaḥ kharā''dibhir yo nihatais tavā'bhūt,
laṅkāpradāhā'kṣa-vadha-dru-bhaṅgaiḥ klāmyatyasāvapyadhunā 'timātram. Bhk_12.38

ṣaḍvarga-vaśyaḥ parimūḍha-bandhu- rucchinna-mitro viguṇairupetaḥ
mā pāda-yuddhaṃ dvi-radena kārṣīr nama kṣitīndraṃ praṇatopabhogyam. Bhk_12.39

rāmo 'pi dārā''haraṇena tapto, vayaṃ hatair bandhubhirātma-tulyaiḥ,
taptasya taptena yathā ''yaso naḥ saṃdhiḥ pareṇā 'stu, vimuñca sītām. Bhk_12.40

saṃdhukṣitaṃ maṇḍala-caṇḍa-vātai- ramarṣa-tīkṣṇaṃ kṣiti-pāla-tejaḥ
sāmā'mbhasā śāntimupaitu rājan ! prasīda, jīvāma sa-bandhu-bhṛtyāḥ. Bhk_12.41

a-pakva-kumbhāviva bhaṅga-bhājau rājanniyātāṃ maraṇaṃ samānau,
vīrye sthitaḥ kiṃtu kṛtā'nurāgo rāmo bhavaṃś cottama-bhūri-vairī. Bhk_12.42

daṇḍena kośena ca manyase cet prakṛṣṭamātmānamares tathāpi
riktasya pūrṇena vṛthā vināśaḥ pūrṇasya bhaṅge bahu hīyate tu. Bhk_12.43

kliṣṭā''tma-bhṛtyaḥ parimṛgya-sampan mānī yatetā 'pi sa-saṃśaye 'rthe,
saṃdehamārohati yaḥ kṛtā'rtho, nūnaṃ ratiṃ tasya karoti na śrīḥ. Bhk_12.44

śakyānya-doṣāṇi mahā-phalāni samārabhetopanayan samāptim
karmāṇi rājā vihitā'nurāgo, viparyaye syād vitathaḥ prayāsaḥ. Bhk_12.45

jetuṃ na śakyo nṛ-patiḥ su-nītir doṣaḥ kṣayā''diḥ kalahe dhruvaś, ca
phalaṃ na kiṃcin na śubhā samāptiḥ, kṛtā'nurāgaṃ bhūvi saṃtyajā 'rim. Bhk_12.46

tvan-mitra-nāśo, nija-mitra-lābhaḥ, sameta-sainyaḥ sa ca mitra-kṛcchre
bhogyo vaśaḥ paśya śareṇa śatroḥ prasādhito vāli-vadhe na ko 'rthaḥ Bhk_12.47

lobhād bhayād vā 'bhigataḥ kapīndro na rāghavaṃ, yena bhaved vibhedyaḥ,
sthitaḥ satāṃ vartmani labdha-rājyaḥ prati-priyaṃ so 'bhyagamac cikīrṣuḥ. Bhk_12.48

phalāśino nirjhara-kuñja-bhājo divyā'ṅganā'naṅgarasā'nabhijñāḥ
nyag-jātayo ratna-varairalabhyā mukhyāḥ kapīnāmapi nopajapyāḥ. Bhk_12.49

kṛtā'bhiṣeko yuvarāja-rājye sugrīva-rājena sutā'viśeṣam
tārā-vidheyena kathaṃ vikāraṃ tārā-suto yāsyati rākṣasā'rtham. Bhk_12.50

paśyāmi rāmādadhikaṃ samaṃ vā nā 'nyaṃ, virodhe yamupāśrayema,
dattvā varaṃ sā'nuśayaḥ svayambhū- rindrā''dayaḥ pūrva-taraṃ viruddhāḥ. Bhk_12.51

durgā''śritānāṃ bahunā 'pi rājan ! kālena pārṣṇigrahaṇā''di-hetuḥ
durgoparodhaṃ na ca kurvato 'sti śatroś cireṇā 'pi daśā''sya ! hāniḥ Bhk_12.52

śastraṃ tarūrvī-dharamambu pānaṃ vṛttiḥ phalair, no gaja-vāji-nāryaḥ
rāṣṭraṃ na paścān, na jano'bhirakṣyaḥ, kiṃ duḥsthamācakṣva bhavet pareṣām. Bhk_12.53

saṃdhānamevā 'stu pareṇa tasmān, nā'nyo 'bhyupāyo 'sti nirūpyamāṇaḥ,
nūnaṃ vi-saṃdhau tvayi sarvametan neṣyanti nāśaṃ kapayo 'cireṇa." Bhk_12.54

vibhīṣaṇoktaṃ bahu manyamānaḥ pronnamya dehaṃ pariṇāma-namram
skhalad-valir vārdhaka-kampra-mūrdhā mātāmaho rāvaṇamityuvāca. Bhk_12.55

"ekaḥ padātiḥ puruṣo dhanuṣmān yo 'neka-māyāni viyad-gatāni
rakṣaḥ-sahasrāṇi caturdaśā ''rdīt, kā tatra vo mānuṣa-mātra-śaṅkā. Bhk_12.56

brahmarṣibhir nūnamayaṃ sa-devaiḥ saṃtāpitau rātricara-kṣayāya
narā''kṛtir vānara-sainyaśālī jagatya-jayyo vihito 'bhyupāyaḥ. Bhk_12.57

vajrā'bhighātaira-virugṇa-mūrteḥ pheṇair jalānāmasurasya mūrdhnaḥ
cakāra bhedaṃ mṛdubhir mahendro yathā, tathaitat kimapīti bodhyam. Bhk_12.58

kva strī-viṣahyāḥ karajāḥ, kva vakṣo daityasya śailendra-śilā-viśālam,
saṃpaśyataitad dyusadāṃ sunītaṃ, bibheda tais tan nara-siṃha-mūrtiḥ. Bhk_12.59

pramāda-vāṃs tvaṃ kṣata-dharma-vartmā gato munīnāmapi śatru-bhāvam,
kulasya śāntiṃ bahu manyase cet kuruṣva rājendra ! vibhīṣaṇoktam." Bhk_12.60

ghoṣeṇa tena pratilabdha-saṃjño nidrā''vilā'kṣaḥ ṣruta-kārya-sāraḥ
sphurad-ghanaḥ sā'mburivā 'ntarīkṣe vākyaṃ tato 'bhāṣata kumbhakarṇaḥ Bhk_12.61

"kriyā-samārambha-gato 'bhyupāyo, nṛ-dravya-sampat saha-deśa-kalā,
vipat-pratīkāra-yutā 'rtha-siddhir mantrā'ṅgametāni vadanti pañca. Bhk_12.62

na niścitā'rthaṃ samayaṃ ca deśaṃ kriyā'bhyupāyā''diṣu yo 'tiyāyāt,
sa prāpnuyān mantra-phalaṃ na mānī kāle vipanne kṣaṇadā-carendra ! Bhk_12.63

auṣṇyaṃ tyajen madhya-gato 'pi bhānuḥ, śaityaṃ niśāyāmathavā hi-māṃśuḥ
anartha-mūlaṃ bhuvanā'vamānī manye na mānaṃ piśitāśi-nātha ! Bhk_12.64

tathā 'pi vaktuṃ prasabhaṃ yatante yan mad-vidhāḥ siddhimabhīpsavas tvām
viloma-ceṣṭaṃ vihitā'vahāsāḥ parair hi tat sneha-mayais tamobhiḥ Bhk_12.65

krūrāḥ kriyāḥ, grāmya-sukheṣu saṅgaḥ, puṇyasya yaḥ saṃkṣaya-heturuktaḥ,
niṣevito 'sau bhavatā 'timātraṃ phalatya-valgu dhruvameva rājan ! Bhk_12.66

dattaṃ na kiṃ, ke viṣayā na bhuktāḥ, sthito 'smi vā kaṃ paribhūya noccaiḥ,
itthaṃ kṛtā'rthasya mama dhruvaṃ syān mutyus tvadarthe yadi, kiṃ na labdham. Bhk_12.67

kiṃ durnayais tvayyuditair mṛṣā'rthair vīryeṇa vaktā 'smi raṇe samādhim."
tasmin prasupte punaritthamuktvā vibhīṣaṇo 'bhāṣata rākṣasendram. Bhk_12.68

"nimitta-śūnyaiḥ sthagitā rajobhir diśo, marudbhir vikṛtair vilolaiḥ
svabhāva-hīnair mṛga-pakṣi-ghoṣaiḥ krandanti bhartāramivā 'bhipannam Bhk_12.69

utpāta-jaṃ chidramasau vivasvān vyādāya vaktrā''kṛti loka-bhīṣmam
attuṃ janān dhūsara-raśmi-rāśiḥ siṃho yathā kīrṇa-saṭo 'bhyudeti. Bhk_12.70

mārgaṃ gato gotra-gurur bhṛgūṇā- magastinā 'dhyāsita-vindhya-śṛṅgam,
saṃdṛśyate śakra-purohito 'hni, kṣmāṃ kampayantyo nipatanti colkāḥ Bhk_12.71

māṃsaṃ hatānāmiva rākṣasānā- māśaṃsavaḥ krūra-giro ruvantaḥ
kravyā'śino dīpta-kṛśānu-vaktrā bhrāmyantya-bhītāḥ paritaḥ puraṃ naḥ Bhk_12.72

payo ghaṭodhnīrapi gā duhanti mandaṃ vi-varṇaṃ vi-rasaṃ ca gopāḥ,
havyeṣu kīṭopajanaḥ sa-keśo na dīpyate 'gniḥ su-samindhano 'pi. Bhk_12.73

tasmāt kuru tvaṃ pratikāramasmin snehān mayā rāvaṇa ! bhāṣyamāṇaḥ,
vadanti duḥkhaṃ hyanujīvi-vṛtte sthitāḥ padasthaṃ pariṇāma-pathyam. Bhk_12.74

virugṇa-saṃkīrṇa-vipanna-bhinnaiḥ pakṣuṇṇa-saṃhrīṇa-śitā'stra-vṛkṇaiḥ
yāvan narā'śair na ripuḥ śava'śān saṃtarpayatyānama tāvadasmai." Bhk_12.75

bhrū-bhaṅgamādhāya vihāya dhairyaṃ vibhīṣaṇaṃ bhīṣaṇa-rūkṣa-cakṣuḥ
giraṃ jagādogra-padāmudagraḥ svaṃ sphāvayan śakra-ripuḥ prabhāvam. Bhk_12.76

"śilā tariṣyatyudake na parṇaṃ, dhvāntaṃ raveḥ syantsyati, vahnirindoḥ,
jetā paro 'haṃ yudhi jeṣyamāṇas tulyāni manyasva pulastya-naptaḥ ! Bhk_12.77

a-nirvṛtaṃ bhūtiṣu gūḍha-vairaṃ satkāra-kāle 'pi kṛtā 'bhyasūyam
vibhinna-karmā''śaya-vāk kule no mā jñāti-celaṃ, bhuvi kasyacid bhūt Bhk_12.78

icchantyabhīkṣṇaṃ kṣayamātmano 'pi na jñātayas tulya-kulasya lakṣmīm
namanti śatrūn, na ca bandhu-vṛddhiṃ saṃtapyamānair hṛdayaiḥ sahante. Bhk_12.79

tvayā'dya laṅkā'bhibhave 'ti-harṣād duṣṭo 'ti-mātraṃ vivṛto 'ntarātmā,
dhik tvāṃ, mṛṣā te mayi dustha-buddhir" vadannidaṃ tasya dadau sa pārṣṇim. Bhk_12.80

tataḥ sa kopaṃ kṣamayā nigrhṇan, dhairyeṇa manyuṃ, vinayena garvam,
mohaṃ dhiyotsāha-vaśādaśaktiṃ, samaṃ caturbhiḥ sacivairudasthāt. Bhk_12.81

uvāca cainaṃ kṣaṇadā-carendraṃ "sukhaṃ mahā-rāja ! vinā mayā ''ssva.
mūrkhā''turaḥ pathya-kaṭūnanaśnan yat sā''mayo''sau, bhiṣajāṃ na doṣaḥ Bhk_12.82

karoti vairaṃ sphuṭamucyamānaḥ, pratuṣyati śrotra-sukhaira-pathyaiḥ
viveka-śūnyaḥ prabhurātma-mānī, mahānanarthaḥ suhṛdāṃ batā 'yam. Bhk_12.83

krīḍan bhujaṅgena gṛhā'nupātaṃ kaścid yathā jīvati saṃśaya-sthaḥ,
saṃsevamāno nṛ-patiṃ pra-mūḍhaṃ tathaiva yaj jīvati, so 'sya lābhaḥ. Bhk_12.84

dattaḥ sva-doṣair bhavatā prahāraḥ pādena dharmye pathi me sthitasya,
sa cintanīyaḥ saha mantri-mukhyaiḥ kasyā ''vayor lāghavamādadhātu. Bhk_12.85

iti vacanamasau rajani-cara-patiṃ bahu-guṇamasakṛt prasabhamabhidadhat
niragamada-bhayaḥ puruṣa-ripu-purān nara-pati-caraṇau navitumari-nutau. Bhk_12.86

atha tamupagataṃ vidita-sucaritaṃ pavana-suta-girā giri-guru-hṛdayaḥ
nṛ-patiramadayan mudita-parijanaṃ sva-pura-pati-karaiḥ salila-samudayaiḥ. Bhk_12.87

Bhk_13

cāru-samīraṇa-ramaṇe hariṇa-kalaṅka-kiraṇā''valī-sa-vilāsā
ābaddha-rāma-mohā velā-mūle vibhāvarī parihīṇā. Bhk_13.1

baddho vāsara-saṅge bhīmo rāmeṇa lavaṇa-salilā''vāse
sahasā saṃrambha-raso dūrā''rūḍha-ravi-maṇḍala-samo lole. Bhk_13.2

gāḍha-guru-puṅkha-pīḍā- sa-dhūma-salilā'ri-saṃbhava-mahā-bāṇe
āruḍhā saṃdehaṃ rāme sa-mahī-dhāra mahī sa-phaṇi-sabhā. Bhk_13.3

ghora-jala-danti-saṃkula- maṭṭa-mahāpaṅka-kāhala-jalā''vāsam
ārīṇaṃ lavaṇa-jalaṃ samiddha-phala-bāṇa-viddhi-ghora-phaṇi-varam Bhk_13.4

sa-bhayaṃ pariharamāṇo mahā'hi-saṃcāra-bhāsuraṃ salila-gaṇam
ārūḍho lavaṇa-jalo jala-tīraṃ hari-balā''gama-vilola-guham Bhk_13.5

cañcala-taru-hariṇa-gaṇaṃ bahu-kusumā''bandha-baddha-rāmā''vāsam
hari-pallava-taru-jālaṃ tuṅgoru-samiddha-taru-vara-hima-cchāyam Bhk_13.6

vara-vāranaṃ salila-bhareṇa giri-mahī-maṇḍala-saṃvara-vāraṇam
vasudhāryaṃ tuṅga-taraṅga-saṅga-parihīṇa-lola-vasudhā-rayam Bhk_13.7

kulakam etāni sapta saṃkīrṇāni

praṇipatya tato vacanaṃ jagāda hitamāyato patir vārīṇām
gaṅgā'valambi-bāhū rāmaṃ bahaloru-hari-tamāla-cchāyam. Bhk_13.8

pūrvā'rdhaṃ niravadyam

"tuṅgā giri-vara-dehā, a-gamaṃ salilaṃ, samīraṇo rasa-hārī,
a-himo ravi-kiraṇa-gaṇo, māyā saṃsāra-kāraṇaṃ te paramā. Bhk_13.9

āyāsa-saṃbhavāruṇa ! saṃhara saṃhāra-hima-hara-sama-cchāyam
bāṇaṃ, vāri-samūhaṃ saṃgaccha purāṇa-cāru-dehā''vāsam. Bhk_13.10

a-sulabha-hari-saṃcāraṃ jala-mūlaṃ bahala-paṅka-ruddhā''yāmam
bhaṇa kiṃ jala-parihīṇaṃ su-gamaṃ timi-kambu-vāri-vāraṇa-bhīmam. Bhk_13.11

gantuṃ laṅkā-tīraṃ baddha-mahāsalila-saṃcareṇa sa-helam
taru-hariṇā giri-jālaṃ vahantu giri-bhāra-saṃsahā guru-deham. Bhk_13.12

hara-hāsa-ruddha-vigamaṃ para-kaṇṭha-gaṇaṃ mahā''hava-samārambhe
chindantu rāma-bāṇā gambhīre me jale mahā-giri-baddhe. Bhk_13.13

gacchantu cāru-hāsā vīra-rasā''bandha-ruddha-bhaya-saṃbandham
hantuṃ bahu-bāhu-balaṃ hari-kariṇo giri-varoru-dehaṃ sahasā. Bhk_13.14

etāni ṣaṭ saṃkīrṇāni

jigamiṣayā saṃyuktā bahūva kapi-vāhinī mate dāśaratheḥ
buddha-jalā''laya-cittā giri-haraṇā''rambha-saṃbhava-samālolā. Bhk_13.15

pūrvā'rdhaṃ niravadyam

guru-giri-vara-haraṇa-sahaṃ saṃhāra-himāri-piṅgalaṃ rāma-balam
ārūḍhaṃ sahasā khaṃ varuṇā''laya-vimala-salila-gaṇa-gambhīram Bhk_13.16

avagāḍhaṃ giri-jālaṃ tuṅga-mahā-bhitti-ruddha-sura-saṃcāram
a-bhayahari-rāsa-bhīmaṃ kari-parimala-cāru-bahala-kandara-salilam. Bhk_13.17

ali-gaṇa-vilola-kusumaṃ sa-kamala-jala-matta-kurara-kāraṇḍava-gaṇam
phaṇi-saṃkula-bhīma-guhaṃ kari-danta-samūḍha-sa-rasa-vasudhā-khaṇḍam Bhk_13.18

aravinda-reṇu-piñjara- sārasa-rava-hāri-vimala-bahu-cāru-jalam
ravi-maṇi-saṃbhava-hima-hara- samāgamā''baddha-bahula-sura-taru-dhūpam Bhk_13.19

hari-rava-vilola-vāraṇa- gambhīrā''baddha-sa-rasa-puru-saṃrāvam
ghoṇā-saṃgama-paṅkā''- vila-subala-bhara-mahoru-varāham. Bhk_13.20

etāni pañca saṃkīrnāni

uccakhnuḥ parirabdhān kapi-saṅghā bāhubhis tato bhūmi-bhṛtaḥ
niṣpaṣṭa-śeṣa-mūrdhnaḥ śṛṅga-vikīrṇoṣṇa-raśmi-nakṣatra-gaṇān. Bhk_13.21

sarvaṃ niravadyam

tuṅga-mahā-giri-subharā bāhu-samāruddha-bhidura-ṭaṅkā bahudhā
lavaṇa-jala-bandha-kāmā ārūḍhā ambaraṃ mahā-pariṇāham Bhk_13.22

bahu-dhavala-vāri-vāhaṃ vimalā''yasa-mahā'si-deha-cchāyam
baddha-vihaṅgama-mālaṃ hima-girimiva matta-kurara-rava-saṃbaddham Bhk_13.23

cāru-kalahaṃs-saṃkula- sa-caṇḍa-saṃcāra-sārasā''baddha-ravam
sa-kusuma-kaṇa-gandha-vahaṃ samayā''gama-vāri-saṅga-vimalā''yāmam. Bhk_13.24

sahasā te taru-hariṇā giri-subharā lavaṇa-salila-bandhā''rambhe
tīra-girimārūḍhā rāmā''gama-ruddha-sa-bhaya-ripu-saṃcāram. Bhk_13.25

etāni catvāri saṃkīrṇāni

tataḥ prāṇītāḥ kapi-yūtha-mukhyair nyastāḥ kṛśānos tanayena samyak
a-kampra-brādhnā'gra-nitamba-bhāgā mahā'rṇavaṃ bhūmi-bhṛto 'vagāḍhāḥ Bhk_13.26

nirākhyātaṃ niravadyaṃ ca

tene 'dri-bandhyo, vavṛdhe payodhis, tutoṣa rāmo, mumude kapīndraḥ,
tatrāsa śatrur, dadṛśe suvelaḥ, prāpe jalānto, juhṛṣuḥ plavaṅgāḥ. Bhk_13.27

ekāntarākhyātaṃ niravadyaṃ ca

bhremur, vavalgur, nanṛtur, jajakṣur, juguḥ, samutpupluvire, niṣeduḥ,
āsphoṭayāṃcakrurabhipraṇedū, rejur, nanandur, viyayuḥ, samīyuḥ. Bhk_13.28

ākhyāta-mālā

giri-paṅka-cāru-dehaṃ kakkola-lavaṅga-badha-surabhi-parimalam
bahu-bahaloru-taraṅgaṃ parisarasārūḍhamuddharaṃ lavaṇa-jalam. Bhk_13.29

lolaṃ kūlā'bhigame khe tuṅgā-mala-nibaddha-puru-pariṇāham
sura-gaṅgā-bharaṇa-sahaṃ giri-bandha-vareṇa lavaṇa-salilaṃ ruddham. Bhk_13.30

ārūḍhaṃ ca suvelaṃ taru-mālā''bandha-hāri-giri-vara-jālam
rāvaṇa-citta-bhayaṅkara- māpiṅgala-lola-kesaraṃ rāma-balam Bhk_13.31

laṅkā''laya-tumulā''rava- subhara-gabhīroru-kuñja-kandara-vivaram
vīṇā-rava-rasa-saṅgama- sura-gaṇa-saṃkula-mahā-tamāla-cchāyam Bhk_13.32

sa-rasa-bahu-pallavā''vila- kesara-hintāla-baddha-bahala-cchāyam
airāvaṇa-mada-parimala- gandhavahā''baddha-danti-saṃrambha-rasam Bhk_13.33

tuṅga-taru-cchāyā-ruha- komala-hari-hāri-lola-pallava-jālam
hariṇa-bhayaṃkara-sa-kusuma- dāva-sama-cchavi-vilola-dāḍima-kuñjam Bhk_13.34

kala-hari-kaṇṭha-virāvaṃ salila-mahā-bandha-saṃkula-mahā-sālam
cala-kisalaya-saṃbaddhaṃ maṇi-jālaṃ salila-kaṇa-mayaṃ-vivahantam Bhk_13.35

tuṅga-maṇi-kiraṇa-jālaṃ giri-jala-saṃghaṭṭa-baddha-gambhīra-ravam
cāru-guhā-vivara-sabhaṃ sura-pura-samamamara-cāraṇa-susaṃrāvam Bhk_13.36

vimala-mahā-maṇi-ṭaṅkaṃ sindūra-kalaṅka-piñjara-sahā-bhittim
vīra-hari-danti-saṅgama- bhaya-ruddha-vibhāvarī-vihāra-samīham Bhk_13.37

sa-mahā-phaṇi-bhīma-bilaṃ bhūri-vihaṅgama-tumuloru-ghora-virāvam
vāraṇa-varāha-hari-vara- go-gaṇa-sāraṅga-saṃkula-mahā-sālam Bhk_13.38

cala-kisalaya-sa-vilāsaṃ cāru-mahī-kamala-reṇu-piñjara-vasudham
sa-kusuma-kesara-bāṇaṃ lavaṅga-taru-taruṇa-vallarī-vara-hāsam Bhk_13.39

a-mala-maṇi-hema-ṭaṅkaṃ tuṅga-mahā-bhitti-ruddha-ruru-paṅka-gamam
amarā''rūḍha-parisara merumivā ''vila-sa-rasa-mandāra-tarum Bhk_13.40

phala-bhara-manthara-taru-vara- ma-vidūra-virūḍha-hāri-kusumā''pīḍam
hariṇa-kalaṅka-maṇi-saṃbhava- bahu-vāri-bhara-sugambhīra-guham. Bhk_13.41

jala-kāma-danti-saṃkula- sa-hema-rasa-cāru-dhavala-kandara-deham
aṅkura-toha-sama-cchavi- ruru-gaṇa-saṃlīḍha-tarala-hari-maṇi-kiraṇam Bhk_13.42

gāḍha-samīraṇa-susahaṃ bhīma-ravottuṅga-vāri-dhara-saṃghaṭṭam
dhavala-jala-vāha-mālā- saṃbandhā''baddha-hima-dharā-dhara-līlam. Bhk_13.43

lavaṇa-jala-bandha-sa-rasaṃ taru-phala-saṃpatti-ruddha-dehā''yāsam
laṅkā-toraṇa-vāraṇa- mārūḍhaṃ samara-lālasaṃ-rāma-balam. Bhk_13.44

guru-paṇava-veṇu-guñjā- bherī-peloru-jhallarī-bhīma-ravam
ḍhakkā-ghaṇṭā-tumulaṃ sannaddhaṃ para-balaṃ raṇā''yāsa-saham Bhk_13.45

ārūḍha-bāṇa-ghoraṃ vi-malā''yasa-jāla-gūḍha-pīvara-deham
cañcala-turaṅga-vāraṇa- saṃghaṭṭā''baddha-cāru-pariṇāha-guṇam Bhk_13.46

asi-tomara-kunta-mahā- paṭṭiśa-bhalla-vara-bāṇa-guru-puru-musalam
vīra-rasā'laṅkāraṃ guru-saṃcāra-haya-danti-sa-mahī-kampam Bhk_13.47

te rāmeṇa sa-rabhasaṃ paritaralā hari-gaṇā raṇa-samārambhe
ruddhā laṅkā-parisara- bhū-dhara-paribhaṅga-lālasā dhīra-ravam. Bhk_13.48

yugmakam jala-tīra-tuṅga-taru-vara- kangara-giri-bhitti-kuñja-vivarā''vāsam
bhīmaṃ taru-hariṇa-balaṃ su-samiddha-himāri-kiraṇa-mālā-lolam. Bhk_13.49

rāvaṇa-balamavagantuṃ jala-bhara-guru-salila-vāha-gaṇa-sama-cchāyam
aṭṭa-taru-mañca-mandrira- toraṇa-mālā-sabhāsu samārūḍham. Bhk_13.50

Bhk_14

tato daśā''syaḥ smara-vihvalā''tmā cāra-prakāśīkṛta-śatru-śaktiḥ
vimohya māyā-maya-rāma-mūrdhnā sītāmanīkaṃ prajighāya yoddhum. Bhk_14.1

kambūnatha samādadhmuḥ, koṇair bheryo nijaghnire,
veṇūn pupūrire, guñjā juguñjuḥ kara-ghaṭṭitāḥ Bhk_14.2

vādayāṃcakrire ḍhakkāḥ, paṇavā dadhvanur hatāḥ,
kāhalāḥ pūrayāṃcakruḥ, pūrṇāḥ peraś ca sasvanuḥ Bhk_14.3

mṛdaṅgā dhīramāsvenur, hatair svene ca gomukhaiḥ
ghaṇṭāḥ śiśiñjire dīrghaṃ, jahrāde paṭahair bhṛśam. Bhk_14.4

hayā jiheṣire harṣād, gambhīraṃ jagajur gajāḥ,
saṃtrastāḥ karabhā reṭuś, cukuvuḥ patti-paṅktayaḥ Bhk_14.5

turaṅgā-pusphuṭur bhītāḥ, pusphurur vṛṣabhāḥ param
nāryaś cukṣubhire mamlur mumuhuḥ śuśucuḥ patīn. Bhk_14.6

jagarjur, jahṛṣuḥ, śurā rejus tuṣṭuvire paraiḥ,
babandhuraṅguli-trāṇi, sannehuḥ pariniryayuḥ. Bhk_14.7

dhanūṣyāropayāṃcakrurāruruhū rathā''diṣu,
asīnudvavṛhur dīptān, gurvīruccikṣipur gadāḥ Bhk_14.8

śūlāni bhramayāṃcakrur, bāṇānādadire śubhān,
bhremuś, cukurdire, resur vavalguś ca padātayaḥ Bhk_14.9

amutpetuḥ kaśā-ghātai, raśmyākarṣair mamaṅgire
aśvāḥ, pradudruvur mokṣe raktaṃ nijagaruḥ śrame. Bhk_14.10

gajānāṃ pradaduḥ śārīn, kambalān paritastaruḥ,
tenuḥ kakṣāṃ, dhvajāṃś caiva samucchiśriyurucchikhān. Bhk_14.11

viśiśvāsayiṣāṃcakrurāliliṅguś ca yoṣitaḥ,
ājaghnur mūrdhni bālāṃś ca cucumbuś ca suta-priyāḥ. Bhk_14.12

gambhīra-vedinaḥ saṃjñā gajā jagṛhurakṣatāḥ,
vavṛdhe śuśubhe caiṣāṃ mado, hṛṣṭaiś ca pupluve. Bhk_14.13

mṛgāḥ pradakṣiṇaṃ sasruḥ, śivāḥ samyag vavāśire,
a-vāmaiḥ pusphure dehaiḥ, prasede citta-vṛttibhiḥ. Bhk_14.14

prājyamāñjihiṣāṃcakre prahasto rāvaṇā''jñayā
dvāraṃ raraṅghatur yāmyṃ mahāpārśva-mahodarau. Bhk_14.15

prayayāvindra-jit pratyagiyāya svayamuttaram.
sahadhyāsisiṣāṃcakre virūpā'kṣaḥ purodaram. Bhk_14.16

śuśrāva rāmas tat sarvaṃ, pratasthe ca sa-sainikaḥ
visphārayāṃcakārā'straṃ babandhā'tha ca bāṇadhī. Bhk_14.17

īkṣāṃcakre 'tha saumitrimanujajñe balāni ca,
namaścakāra devebhyaḥ parṇa-talpaṃ mumoca ca. Bhk_14.18

cakāsāṃcakruruttasthur, nedurānaśire diśaḥ
vānarā, bhūdharān, redhur, babhañjuś, ca tatas tarūn. Bhk_14.19

dadāla bhūr, nabho raktaṃ goṣpadapraṃ vavarṣa ca,
mṛgāḥ prasasṛpur vāmaṃ, khagāś cukuvire'śubham. Bhk_14.20

ulkā dadṛśire dīptā, ruruvuś cā'śivaṃ śivāḥ,
cakṣmāye ca mahī, rāmaḥ śaśaṅke cā'śubhā'gamam. Bhk_14.21

rāvaṇaḥ śuśruvān śatrūn rākṣasānabhyupeyuṣaḥ,
svayaṃ yuyutsayāṃcakre prākārā'gre niṣedivān. Bhk_14.22

nirāsū rākṣasā bāṇān, prajahuḥ śūla-paṭṭiśān
asīṃś ca vāhayāṃcakruḥ pāśaiś cā''cakṛṣus tataiḥ Bhk_14.23

bhallaiś ca bibhidus tīkṣṇair vividhus tomarais tathā.
gadābhiś cūrṇayāṃcakruḥ, śitaiś cakraiś ca cicchiduḥ. Bhk_14.24

vānarā muṣṭibhir jaghnur dadaṃśur daśanais tathā,
nirāsuś ca girīṃs tuṅgān, drumān vicakarus tathā. Bhk_14.25

lāṅgūlair loṭhayāṃcakrus, talair, ninyuś ca saṃkṣayam,
nakhaiś cakṛtatuḥ, kruddhāḥ pipiṣuś ca kṣitau balāt. Bhk_14.26

saṃbabhūvuḥ kabandhāni, prohuḥ śoṇita-toya-gāḥ,
terur bhaṭā''sya-padmāni, dhvajaiḥ pheṇairivā''babhe, Bhk_14.27

rakta-paṅke gajāḥ sedur, na pracakramire rathāḥ,
nimamajjus turaṅgāś ca, gantuṃ notsehire bhaṭāḥ. Bhk_14.28

koṭyā koṭyā pura-dvāramekaikaṃ rurughe dviṣām,
ṣaṭ-triṃśaddhari-koṭyaś ca nivavrur vānarā''dhipam, Bhk_14.29

tastanur, jahvalur, mamlur, jaglur, luluṭhire kṣatāḥ,
mumūrcchur, vavamū raktaṃ, tatṛṣuś cobhaye bhaṭāḥ Bhk_14.30

sampātinā prajaṅghas tu yuyudhe, 'sau drumāhataḥ
cakampe, tīva cukrośa, jīvanāśaṃ nanāśa ca. Bhk_14.31

uccakhnāte nalenā ''jau sphurat-pratapanā'kṣiṇī,
jambumālī jahau prāṇān grāvṇā mārutinā hataḥ. Bhk_14.32

mitrighnasya pracukṣoda gadayā 'ṅgaṃ vibhīṣaṇaḥ.
sugrīvaḥ praghasaṃ nebhe, bahūn rāmas tatarda ca. Bhk_14.33

vajramuṣṭer viśiśleṣa maindenā 'bhihataṃ śiraḥ,
nīlaś cakarta cakreṇa nikumbhasya śiraḥ sphurat. Bhk_14.34

virūpākṣo jahe prāṇais tṛḍhaḥ saumitri-patribhiḥ,
pramocayāṃcakārā'sūn dvividas tvaśani-prabham. Bhk_14.35

gadā śatru-jitā jighye, tāṃ pratīyeṣa vāli-jaḥ
rathaṃ mamantha sa-hayaṃ śākhinā 'sya tato 'ṅgadaḥ. Bhk_14.36

tat karma vāli-putrasya dṛṣṭvā viśvaṃ visiṣmiye,
saṃtresū rākṣasāḥ sarve, bahu mene ca rāghavaḥ. Bhk_14.37

sugrīvo mumude, devāḥ sādhvityūcuḥ savismayāḥ,
vibhīṣaṇo 'bhituṣṭāva, praśaśaṃsuḥ plavaṅgamāḥ. Bhk_14.38

hī citraṃ lakṣmaṇenode, rāvaṇiś ca tirodadhe
vicakāra tato rāmaḥ śarān, saṃtatrasur dviṣaḥ Bhk_14.39

vibhinnā jughurur ghoraṃ, jakṣuḥ kravyā'śino hatān,
cuṣcyota vraṇināṃ raktaṃ, chinnāś celuḥ kṣaṇaṃ bhujāḥ Bhk_14.40

kṛttairapi dṛḍha-krodho vīra-vaktrair na tatyaje,
palāyāṃcakrire śeṣā, jihriyuḥ śūra-māninaḥ. Bhk_14.41

rāghavo na dayāṃcakre, dadhur dhairyaṃ na kecana,
mamre pataṅgavad vīrair hāheti ca vicukruśe. Bhk_14.42

tirobabhūve sūryeṇa, prāpe ca niśayā ''spadam,
jagrase kāla-rātrīva vānarān rākṣasāmś ca sā. Bhk_14.43

cukopendrajidatyugraṃ sarpā'straṃ cā ''juhāva, saḥ
ājuhuve tirobhūtaḥ parānīkaṃ, jahāsa ca. Bhk_14.44

babādhe ca balaṃ kṛtsnaṃ, nijagrāha ca sāyakaiḥ
utsasarja śarāṃs, te'sya sarpa-sāc ca prapedire. Bhk_14.45

ācicāya sa taiḥ senāmācikāya ca rāghavau,
babhāṇa ca, "na me māyāṃ jigāyendro'pi, kiṃ nṛbhiḥ". Bhk_14.46

ācikyāte ca bhūyo 'pi rāghavau tena pannagaiḥ
tau mumuhaturudvignau, vasudhāyāṃ ca petatuḥ Bhk_14.47

tato rāmeti cakrandus, tresuḥ parididevire
niśaśvasuś ca senānyaḥ, procur dhigiti cā''tmanaḥ. Bhk_14.48

manyuṃ śekur na te roddhuṃ, nā 'sraṃ saṃrurudhuḥ patat,
vividur nendrajin-mārgaṃ, parīyuś ca plavaṅgamāḥ. Bhk_14.49

dadhāvā 'dbhis tataś cakṣuḥ sugrīvasya vibhīṣaṇaḥ
vidāṃcakāra dhautā'kṣaḥ sa ripuṃ khe, nanarda ca. Bhk_14.50

ujjugūre tataḥ śailaṃ hantumindrajitaṃ kapiḥ
vihāya rāvaṇis tasmādānaṃhe cā 'ntikaṃ pituḥ. Bhk_14.51

ācacakṣe ca vṛttāntaṃ, prajaharṣa ca rāvanaḥ
gāḍhaṃ copajugūhainaṃ, śirasyupaśiśiṅgha ca. Bhk_14.52

dhvajānuddudhuvus tuṅgān, māṃsaṃ cemur, jaguḥ, papuḥ,
kāmayāṃcakrire kāntās, tatas tuṣṭā niśācarāḥ. Bhk_14.53

darśayāṃcakrire rāmaṃ sītāṃ rājñaś ca śāsanāt,
tasyā mimīlatur netre, luluṭhe puṣpakodare. Bhk_14.54

prāṇā dadhvaṃsire, gātraṃ tastambhe ca priye hate,
ucchaśvāsa cirād dīnā, rurodā 'sau rarāsa ca. Bhk_14.55

"lauha-bandhair babandhe nu, vajreṇa kiṃ vinirmame
mano me, na vinā rāmād yat pusphoṭa sahasra-dhā. Bhk_14.56

utteritha samudraṃ tvaṃ madarthe, 'rīn jihiṃsitha,
mamartha cā'tighorāṃ māṃ dhig jīvita-laghūkṛtām. Bhk_14.57

na jijīvā 'sukhī tātaḥ prāṇatā rahitas tvayā,
mṛte'pi tvayi jīvantyā kiṃ mayā 'ṇakabhāryayā." Bhk_14.58

sā jugupsān pracakre 'sūn, jagarhe lakṣaṇāni ca
dehabhāñji, tataḥ keśān luluñca, luluṭhe muhuḥ. Bhk_14.59

jaglau, dadhyau, vitastāna, kṣaṇaṃ prāṇa na, vivyathe,
daivaṃ nininda, cakranda, dehe cā 'tīva manyunā. Bhk_14.60

āśvāsayāṃcakārā 'tha trijaṭā tāṃ, nināya ca.
tataḥ prajāgarāṃcakrur vānarāḥ sa-vibhīṣaṇāḥ Bhk_14.61

ciceta rāgas tat kṛcchramoṣāṃcakre śucā 'tha saḥ,
manyuś cā 'sya samāpipye, virurāva ca lakṣmaṇam. Bhk_14.62

samīhe martumānarce tena vācā 'khilaṃ balam,
āpapṛcche ca sugrīvaṃ svaṃ deśaṃ visasarja ca. Bhk_14.63

ādideśa sa kiṣkindhāṃ rāghavau netumaṅgadam,
pratijajñe svayaṃ caiva sugrīvo rakṣasā vadham. Bhk_14.64

"nāgā'stramidametasya vipakṣas tārkṣya-saṃsmṛtiḥ"
vibhīṣaṇāditi śrutvā taṃ nidadhyau raghūttamaḥ. Bhk_14.65

tato vijaghaṭe śailairudvelaṃ pupluve 'mbudhiḥ
vṛkṣebhyaś cucyute puṣpair, virejur bhāsurā diśaḥ Bhk_14.66

jagāhire 'mbudhiṃ nāgā, vavau vāyur mano-ramaḥ
tejāṃsi śaṃśamāṃcakruḥ, śara-bandhā viśiśliṣuḥ. Bhk_14.67

bhrejire 'kṣata-vad yodhā, lebhe saṃjñāṃ ca lakṣmaṇaḥ,
vibhīṣaṇo 'pi babhrāje, garutmān prāpa cā 'ntikam Bhk_14.68

saṃpasparśā 'tha kākutsthau, jajñāte tau gata-vyathau
tayorātmānamācakhyau, yayau cā 'tha yathā-gatam. Bhk_14.69

svenus, titviṣurudyemuraccakhnuḥ parvatāṃs tarūn,
vānarā dadramuś cā 'tha saṃgrāmaṃ cā''śaśāśire. Bhk_14.70

ḍuḍhaukire punar laṅkāṃ, bubudhe tān daśānanaḥ
jīvataś ca vivedā 'rīn, babhraṃśe 'sau dhṛtes tataḥ. Bhk_14.71

sasraṃse śara-bandhena divyeneti bubunda saḥ,
babhājā 'tha paraṃ mohamūhāṃcakre jayaṃ na ca. Bhk_14.72

ghūmrākṣo 'tha pratiṣṭhāsāṃcakre rāvaṇa-saṃmataḥ
siṃhā''syair yuyuje tasya vṛkā''syaiś ca rathaḥ khagaiḥ. Bhk_14.73

tvak-traiḥ saṃvivyayur dehān, vāhanānyadhiśiśyire,
ānarjur nṛ-bhujo'strāṇi, vavañcuś cā''hava-kṣitim. Bhk_14.74

adhyuvāsa rathaṃ, teye purāc, cukṣāva cā 'śubham,
saṃśrāvayāṃcakārā ''khyāṃ dhūmrākṣas tatvare tathā. Bhk_14.75

nililye mūrdhni gṛdhro'sya, krūrā dhvāṅkṣā vivāśire,
śiśīke śoṇitaṃ vyoma, cacāla kṣmā-talaṃ tathā. Bhk_14.76

tataḥ prajaghaṭe yuddhaṃ, śastrāṇyāsuḥ parasparam,
vavraścurājughūrṇuś, ca syemuś, cukūrdire tathā. Bhk_14.77

rurujur, bhrejire, pheṇur, bahudhā hari-rākṣasāḥ,
vīrā na bibhayāṃcakrur, bhīṣayāṃcakrire parān. Bhk_14.78

rattaṃ pracuścutuḥ kṣaṇṇāḥ, śiśviyur bāṇa-vikṣatāḥ,
asyatāṃ śuśuvur bāṇān bhujāḥ sā'ṅguṣṭha-muṣṭayaḥ. Bhk_14.79

raṇe cikrīḍa dhūmrākṣas, taṃ tatarjā'nilā''tmajaḥ,
ādade ca śilāṃ, sā'śvaṃ pipeṣā 'sya rathaṃ tayā. Bhk_14.80

papāta rākṣaso bhūmau, rarāṭa ca bhayaṃkaram,
tutoda gadayā cā'riṃ, taṃ dudhrāvā 'driṇā kapiḥ. Bhk_14.81

akampanas tato yoddhuṃ cakame rāvaṇā'jñayā,
sa rathenā 'bhidudrāva, jughure cā'tibhairavam. Bhk_14.82

paspande tasya vāmā'kṣi, sasyamuś cā'śivāḥ khagāḥ,
tān vavrājā 'vamatyā 'sau, babhāse ca raṇe śaraiḥ. Bhk_14.83

khamūyur, vasudhāmūvuḥ sāyakā rajju-vat tatāḥ
tasmād balairapatrepe, puprothā 'smai na kaścana. Bhk_14.84

sa bhasma-sāc cakārā'rīn, dudāva ca kṛtānta-vat,
cukrodha mārutis, tāla- muccakhne ca mahā-śikham. Bhk_14.85

yamāyā 'kampanaṃ tena niruvāpa mahā-paśum,
babhrajja nihate tasmin śoko rāvaṇamagnivat. Bhk_14.86

sa bibhreṣa, pracukṣoda, dantairoṣṭhaṃ cakhāda ca,
pragopāyāṃcakārā ''śu yatnena paritaḥ puram. Bhk_14.87

prahastamarthayāṃcakre yoddhumadbhuta-vikramam.
"kiṃ vicāreṇa, rajendra ! yuddhā'rthā vayamitysau" Bhk_14.88

cakvāṇā 'śaṅkito yoddhumutsehe ca mahā-rathaḥ,
niryemire 'sya yoddhāraś, cakwxlqqpe cā'śva-kuñjaram. Bhk_14.89

yuyujuḥ syandanānaśvairījur devān purohitāḥ
ānarcur brāhmaṇān samyagāśiṣaś cā''śaśaṃsire. Bhk_14.90

ūhire mūrdhni siddhārthā, gāvaś cā ''lebhire bhaṭaiḥ,
pracukṣṇuvur mahā 'strāṇi, jijñāsāṃcakrire hayān. Bhk_14.91

laluḥ khaḍgān, mamārjuś ca, mamṛjuś ca paraśvadhān
"alaṃcakre, samālebhe vavase, bubhuje, pape, Bhk_14.92

jahase ca kṣaṇaṃ, yānair nirjagme yoddhṛbhis tataḥ
viprān prahasta ānarca, juhāva ca vibhāvasum. Bhk_14.93

saṃvargayāṃcakārā ''ptān, candanena lilepa ca,
cacāma madhu mārdvīkaṃ, tvak-traṃ cā''cakace varam. Bhk_14.94

uṣṇīṣaṃ mumuce cāru, rathaṃ, ca jujuṣe śubham,
ālalambe mahā'strāṇi, gantuṃ pravavṛte tataḥ. Bhk_14.95

ājaghnus tūrya-jātāni, tuṣṭuvuś cā 'nujīvinaḥ,
rajaḥ pravavṛdhe ghoraṃ, ghoṣaś ca vyānaśe diśaḥ. Bhk_14.96

taṃ yāntaṃ dudruvur gṛdhrāḥ, kravyādaś ca siṣevire
āvavur vāyavo ghorāḥ, khādulkāś ca pracakṣaruḥ. Bhk_14.97

sasyande śoṇitaṃ vyoma, raṇā'ṅgāni prajajvaluḥ,
rathāḥ pracaskhaluḥ sā'śvā, na, raraṃhā'-śvakuñjaram. Bhk_14.98

pratodā jagalur, vāmamānañcur yajñiyā mṛgāḥ
dadāla bhūḥ, pupūre dyauḥ, kapīnāmapi niḥsvanaiḥ Bhk_14.99

mimeha raktaṃ hastyaśvaṃ, rākṣasāś ca nitiṣṭhivuḥ,
tataḥ śuśubhatuḥ sene, nir-dayaṃ ca prajahratuḥ Bhk_14.100

didviśur, dudyuvuś, cacchuś, caklamuḥ, suṣupur, hatāḥ
cakhādire cakhāduś ca, vilepuś ca raṇe bhaṭāḥ Bhk_14.101

prahastasya puro-mātyān jihiṃsur, dadhṛṣus tathā
vānarāḥ, karma senānī rakṣasāṃ cakṣame ne tat. Bhk_14.102

ūrṇunāva sa śastraughair vānarāṇāmanīkinīm,
śaśāsa ca bahūn, yodhān, jīvitena viveca ca, Bhk_14.103

āsasañja bhayaṃ teṣāṃ, didyute ca yathā raviḥ,
nā''yayāsa, dviṣad-dehair jagāhe ca diśo daśa. Bhk_14.104

kecit saṃcukuṭur bhītā, lejire 'nye parājitāḥ,
saṃgrāmād babhraśuḥ kecid yayācuś cā 'pare 'bhayam. Bhk_14.105

evaṃ vijigye tāṃ senāṃ prahasto, 'tidadarpa ca,
śaśāma na ca saṃkruddho, nirjugopa niśācarān. Bhk_14.106

cukrudhe tatra nīlena, taruś coccikṣipe mahān,
prahasto 'bhihatas tena bāṇān visasṛje bahūn, Bhk_14.107

sehe kapī, rathā'śvāṃś ca ripos tatarha śākhinā,
dharitrīṃ musalī teye prahastaś, cikhide na ca, Bhk_14.108

saṃdudhukṣe tayoḥ kopaḥ, pasphāye śastra-lāghavam,
nunoda śākhinaṃ nīla, āvavre musalī tarum, Bhk_14.109

viyatyānabhratur, bhūmau maṇḍalāni viceratuḥ,
pradudruvaturanyonyaṃ vīrau, śaśramatur na ca , Bhk_14.110

samīrayāṃcakārā 'tha rākṣasasya kapiḥ śilām,
kṣatas tayā mamārā 'sāvāśiśrāya ca bhū-talam. Bhk_14.111

tutuṣur vānarāḥ sarve, neśuś citrā niśā-carāḥ,
jerurāśā daśāsyasya, sainyaṃ nīlaṃ nunāva ca, Bhk_14.112

yadā na pheluḥ kṣaṇadā-carāṇāṃ manorathā rāma-balā'bhiyoge,
laṅkāṃ tadā bhejurudīrṇa-dainyā, vyācakhyuruccaiś ca hataṃ prahastam, Bhk_14.113

Bhk_15

rākṣasendras tato 'bhaiṣīdaikṣiṣṭa paritaḥ puram,
prātiṣṭhipac ca bodhā'rthaṃ kumbhakarṇasya rākṣasān, Bhk_15.1

te 'bhyagur bhavanaṃ tasya, suptaṃ caikṣiṣatā 'tha tam,
vyāhārṣus tumulān śabdān, daṇḍaiś cā 'vadhiṣur drutam Bhk_15.2

keśānaluñciṣus, tasya gajān gātreṣvacikraman,
śītairabhyaṣicaṃs toyairalātaiś cā'pyadambhiṣuḥ. Bhk_15.3

nakhairakartiṣus tīkṣṇairadāṅkṣur daśanais tathā,
śitairatautsuḥ śūlaiś ca, bherīś cā'vīvadan śubhāḥ. Bhk_15.4

sa tān nā 'jīgaṇat sarvā- nicchayā 'buddha ca svayam,
abūbudhata kasmān mā- maprākṣīc ca niśā-carān. Bhk_15.5

te 'bhāṣiṣata "rājā tvāṃ didṛkṣuḥ kṣaṇadā-cara !"
so'snāsīd, vyalipan, māṃsamapsāsīd, vāruṇīmapāt Bhk_15.6

nyavasiṣṭa tato draṣṭuṃ rāvaṇaṃ, prāvṛtat gṛhāt.
rājā yāntaṃ tamadrākṣīdudasthāc ceṣadāsanāt. Bhk_15.7

atuṣat, pīṭhamāsanne niradikṣac ca kāñcanam.
asmeṣṭa kumbhakarṇo'lpamupāvikṣadathā 'ntike. Bhk_15.8

avādīn "māṃ kimityāhvo" rājñā ca pratyavādi saḥ
"mājñāsīs tvaṃ sukhī, rāmo yadakārṣīt sa rakṣasām. Bhk_15.9

udatārīdudanvantaṃ, puraṃ naḥ parito 'rudhat,
vyadyotiṣṭa raṇe śastrairanaiṣīd rākṣasān kṣayam. Bhk_15.10

na prāvocamahaṃ kiṃcit priyaṃ, yāvadajīviṣam,
bandhus tvamarcitaḥ snehān mādviṣo na vadhīr mama Bhk_15.11

vīryaṃ mā na dadarśas tvaṃ, mā na trāsthāḥ kṣatāṃ puram,
tavā 'drākṣma vayaṃ vīryaṃ, tvamajaiṣīḥ purā surān" Bhk_15.12

avocat kumbhakarṇas taṃ, "vayaṃ mantre'bhyadhāma yat
na tvaṃ sarvaṃ tadaśrauṣīḥ, phalaṃ tasyedamāgamat. Bhk_15.13

prājña-vākyānyavāmaṃsthā, mūrkha-vākyeṣvavā'sthithāḥ
adhyagīṣṭhāś ca śāstrāṇi, pratyapatthā hitaṃ na ca Bhk_15.14

mūrkhās tvāmavavañcanta, ye vigrahamacīkaran,
abhāṇīn mālyavān yuktamakṣaṃsthās tvaṃ na tan madāt Bhk_15.15

rāghavasyā 'muṣaḥ kāntāmāptairukto na cā'rpipaḥ,
mā nā'nubhūḥ svakān doṣān, mā muho mā ruṣo'dhunā. Bhk_15.16

tasyā'pyatyakramīt kālo, yat tadā'hamavādiṣam
aghāniṣata rakṣāsi paraiḥ, kośāṃs tvamavyayīḥ Bhk_15.17

sandhāna-kāraṇaṃ tejo nyagabhūt te, kṛthās tathā,
yat tvaṃ vairāṇi kośaṃ ca saha-daṇḍamajiglapaḥ." Bhk_15.18

akrudhac cā'bhyadhād vākyaṃ kumbhakarṇaṃ daśānanaḥ
"kiṃ tvaṃ māmajugupsiṣṭhā, naididhaḥ sva-parākramam. Bhk_15.19

mojjigrahaḥ su-nītāni, mā sma kraṃsthā na saṃyuge,
mopālabdhāh kṛtair doṣair mā na vākṣīr hitaṃ param." Bhk_15.20

kumbhakarṇas tato 'garjīd, bhaṭāṃś cā 'nyān nyavīvṛtat.
upāyaṃsta mahā'strāṇi, niragāc ca drutaṃ puraḥ. Bhk_15.21

mūrdhnā divamivā 'lekhīt, khaṃ vyāpad vapuṣoruṇā,
pādābhyāṃ kṣmāmivā 'bhaistīt, dṛṣṭyā 'dhākṣīdiva dviśaḥ Bhk_15.22

dagdha-śaila ivā 'bhāsīt, prākraṃsta kṣaya-megha-vat,
prācakampadudanvantaṃ, rākṣasānapyatitrasat. Bhk_15.23

sa-pakṣo 'dririvā 'cālīn, nyaśvasīt kalpa-vāyu-vat,
abhārṣīd dhvaninā lokā- nabhrājiṣṭa kṣayā'gni-vat. Bhk_15.24

anaṃsīd bhūr bhareṇā 'sya, raṃhasā śākhino 'luṭhan,
siṃhāḥ prādudruvan bhītāḥ, prākṣubhan kula-parvatāḥ Bhk_15.25

utpātāḥ prāvṛtaṃs tasya, dyauraśīkiṣṭa śoṇitam,
vāyavo'vāsiṣur bhīmāḥ, krūrāś cā'kuṣata dvijāḥ. Bhk_15.26

aspandiṣṭā 'kṣi vāmaṃ ca, ghorāś cā 'rāṭiṣuḥ śivāḥ,
nyapaptan musale gṛdhrā, dīptayā 'pāti colkayā. Bhk_15.27

āṃhiṣṭa tāna-saṃmānya darpāt sa pradhana-kṣitim,
tato'nardīdanandīc ca, śatrūnāhvāsta cā''have. Bhk_15.28

prāśīn, na cā 'tṛpat krūraḥ, kṣuc cā'syā'vṛdhadaśnataḥ,
adhād vasāmadhāsīc ca rudhiraṃ vana-vāsinām. Bhk_15.29

māmsenā 'syā 'śvatāṃ kukṣī, jaṭharaṃ cā 'pyaśiśviyat,
bahūnāmaglucat prāṇā- naglocīc ca raṇe yaśaḥ. Bhk_15.30

sāmarthyaṃ cā 'pi so 'stambhīd vikramaṃ cā'sya nā 'stabhan,
śākhinaḥ kecidadhyaṣṭhur nyamāṅkṣurapare 'mbu-dhau. Bhk_15.31

anye tvalaṅghiṣuḥ, śailān, guhāsvanye nyaleṣata,
kecidāsiṣata stabdhā, bhayāt kecidaghūrṇiṣuḥ. Bhk_15.32

udatāriṣurambho-dhiṃ vānarāḥ setunā 'pare,
alajjiṣṭā'ṅgadas tatra, pratyavāsthita corjitam. Bhk_15.33

sattvaṃ samadudhukṣac ca vānarāṇāmayuddha ca,
tataḥ śailānudakṣaipsurudagūriṣata drumān. Bhk_15.34

anardiṣuḥ kapi-vyāghrāḥ, samyak cā 'yutsatā''have,
tānamardīdakhādīc ca, nirāsthac ca talā''hatān, Bhk_15.35

prācucūrṇac ca pādābhyāmabibhīṣata ca drutam,
atarhīc caiva śūlena kumbhakarṇaḥ plavaṅgamān. Bhk_15.36

atautsīd gadayā gāḍhamapiṣac copagūhanaiḥ,
janubhyāmadamīc cā'nyān, hasta-vartamavīvṛtat, Bhk_15.37

adāliṣuḥ śilā dehe, cūrṇyabhūvan mahā-drumāḥ,
kṣiptās tasya na cā 'cetīt tānasau, nā 'pi cā 'kṣubhat. Bhk_15.38

adrāṣṭāṃ taṃ raghu-vyāghrau ākhyac cainaṃ vibhīṣaṇaḥ
"eṣa vyajeṣṭa devendraṃ, nā'śaṅkiṣṭa vivasvataḥ. Bhk_15.39

yakṣendra-śaktimacchāsīn, nā 'prothīdasya kaścana,
kumbhakarṇān na bhaiṣṭaṃ mā yuvāmasmān nṛpā''tmajau. Bhk_15.40

ghnantaṃ mopekṣiṣāthāṃ ca, mā na kārṣṭamihā''daram.,
"amuṃ mā na vadhiṣṭe"ti rāmo'vādīt tataḥ kapīn. Bhk_15.41

te vyarāsiṣurāhvanta rākṣasaṃ cā 'pyapiplavan,
ababhāsan svakāḥ śaktīr, druma-śailaṃ vyakāriṣuḥ Bhk_15.42

te taṃ vyāśiṣatā 'kṣautsuḥ pādair, dantais tathā 'cchidan.
ārjijat śarabho vṛkṣaṃ, nīlas tvā ''dita parvatam. Bhk_15.43

ṛṣabho 'drīnudakṣaipsīt, te tairarimatardiṣuḥ.
asphūrjīd, giri-śṛṅgaṃ ca vyasrākṣīd gandhamādanaḥ, Bhk_15.44

akūrdiṣṭa, vyakārīc ca gavākṣo bhū-dharān bahūn.
sa tān nā'jīgaṇad vīraḥ kumbhakarṇo'vyathiṣṭa na. Bhk_15.45

amanthīc ca parā'nīkamaploṣṭa ca niraṅkuśaḥ,
nihantuṃ cā'tvariṣṭā'rīnajakṣīc cā'ṅkamāgatān. Bhk_15.46

vyakrukṣad vānarā'nīkaṃ, saṃpalāyiṣṭa cā''yati,
hastābhyāṃ naśyadakrākṣīd, bhīme copādhitā''nane. Bhk_15.47

raktenā 'ciklidad bhūmiṃ, sainyaiś cā 'tastaraddhataiḥ,
nā 'tārpsīd bhakṣayan krūro, nā 'śramad ghnan plavaṅgamān, Bhk_15.48

na yoddhumaśakan kecin, nā 'ḍhaukiṣata kecana,
prāṇaśan nāsikābhyāṃ ca, vaktreṇa ca vanaukasaḥ. Bhk_15.49

udare cā 'jarannanye tasya pātāla-sannibhe,
ākrandiṣuḥ, sakhīnāhvan, prapalāyiṣatā'svidan. Bhk_15.50

raktamaścyotiṣuḥ kṣuṇṇāḥ, kṣatāś ca kapayo'tṛṣan,
upāsthāyi nṛpo bhagnairasau sugrīvamaijihat. Bhk_15.51

yoddhuṃ so pyaruṣacchatrorairirac ca mahā-drumam.
taṃ prāptaṃ prāsahiṣṭā'riḥ, śaktiṃ cogrāmudagrahīt. Bhk_15.52

sa tāmabibhramad bhīmāṃ, vānarendrasya cā 'mucat.
prāpaptan mārutis tatra tāṃ cā 'lāsīd viyad-gatām. Bhk_15.53

aśobhiṣṭā'cakhaṇḍac ca śaktiṃ vīro, na cā 'yasat.
lauha-bhāra-sahasreṇa nirmitā nirakāri me Bhk_15.54

śaktiratyakupad rakṣo, giriṃ codakhanīd gurum,
vyasṛṣṭa taṃ kapī-ndrasya, tenā'mūrcchīdasau kṣataḥ. Bhk_15.55

aloṭhiṣṭa ca bhū-pṛṣṭhe, śoṇitaṃ cā 'pyasusruvat,
tamādāyā'palāyiṣṭa, vyarociṣṭa ca rākṣasaḥ. Bhk_15.56

abhaiṣuḥ kapayo, 'nvārat kumbhukarṇaṃ marut-sutaḥ,
śanairabodhi sugrīvaḥ, so'luñcīt karṇa-nāsikam Bhk_15.57

rākṣasasya, na cā 'trāsīt, pranaṣṭumayatiṣṭa ca.
akrodhi kumbhakarṇena, peṣṭumārambhi ca kṣitau. Bhk_15.58

sugrīvo 'syā 'bhraśaddhastāt, samagāhiṣṭa cā 'mbaram,
tūrṇamanvasṛpad rāma- mānanandac ca vānarān. Bhk_15.59

atatvarac ca tān yoddhumaciceṣṭac ca rāghavau.
kumbhakarṇo nyavartiṣṭa, raṇe'yutsanta vānarāḥ. Bhk_15.60

aviveṣṭan nṛpā''deśādārukṣaṃś cā''śu rākṣasam
tānadhāvīt samārūḍhāṃs te 'pyusraṃsiṣatā ''kulāḥ. Bhk_15.61

agrasiṣṭa, vyadhāviṣṭa, samāślikṣac ca nir-dayam.
te cā 'pyaghoriṣur ghoraṃ, raktaṃ cā 'vamiṣur mukhaiḥ. Bhk_15.62

sa cā'pi rudhirair mattaḥ sveṣāmapyadayiṣṭa na,
agrahīc cā ''yuranyeṣāmaruddha ca parākramam. Bhk_15.63

saṃtrastānāṃapāhāri sattvaṃ ca vana-vāsinām,
acchedi lakṣmaṇenā'sya kirīṭaṃ kavacaṃ tathā. Bhk_15.64

abhedi ca śarair dehaḥ prāśaṃsīt taṃ niśā-caraḥ.
aspardhiṣṭa ca rāmeṇa tenā 'syā 'kṣipsateṣavaḥ, Bhk_15.65

yairaghāni kharo, vālī, mārīco, dūṣaṇas tathā.
avāmaṃsta sa tān darpāt, prodayaṃsīc ca mudgaram. Bhk_15.66

vāyavyā'streṇa taṃ pāṇiṃ rāmo 'cchaitsīt sahā''yudham,
ādīpi taru-hasto 'sā- vadhāvīc cā 'ri-saṃmukham. Bhk_15.67

sa-vṛkṣamacchidat tasya śakrā'streṇa karaṃ nṛpaḥ,
jaṅghe cā 'śīśatad bāṇairaprāsīdiṣubhir mukham. Bhk_15.68

aindreṇa hṛdaye 'vyātsīt, so 'dhyavātsīc ca gāṃ hataḥ.
apikṣātāṃ sahasre dve tad-dehena vanaukasām. Bhk_15.69

astāviṣuḥ surā rāmaṃ, diśaḥ prāpan niśā-carāḥ,
bhūrakampiṣṭa sā'drīndrā, vyacālīdambhasāṃ patiḥ. Bhk_15.70

hataṃ rakṣāṃsi rājānaṃ kumbhakarṇamaśiśravan,
arodīd rāvaṇo 'śocīn, mohaṃ cā 'śiśriyat param. Bhk_15.71

apaprathad guṇān bhrāturacikīrtac ca vikramam,
"kruddhena kumbhakarṇena ye 'dirṣiśata śatravaḥ Bhk_15.72

kathaṃ nvajīviṣus te ca, sa cā 'mṛta mahā-balaḥ."
ayuyutsiṣatā ''śvāsya kumārā rāvaṇaṃ tataḥ Bhk_15.73

devāntako 'tikāyaś ca triśirāḥ sa narāntakaḥ
te cāṃ''hiṣata saṃgrāmaṃ balino rāvaṇā''tmajāḥ. Bhk_15.74

yuddhonmattaṃ ca mattaṃ ca rājā rakṣārthamāñjihat
sutānāṃ, niragātāṃ tau rākṣasau raṇa-paṇḍitau. Bhk_15.75

tairajeṣata sainyāni, dviṣo 'kāriṣatā ''kulāḥ
parvatāniva te bhūmāvacaiṣur vānarottamān. Bhk_15.76

aṅgadena samaṃ yoddhumaghaṭiṣṭa narāntakaḥ,
praiṣiṣad rākṣasaḥ prāsaṃ, so 'sphoṭīdaṅgadorasi. Bhk_15.77

aśvān vāli-suto 'hiṃsīdatatāḍac ca muṣṭinā.
rāvaṇiś cā 'vyatho yoddhumārabdha ca mahīṃ gataḥ. Bhk_15.78

tasyā 'hāriṣata prāṇā muṣṭinā vāli-sūnunā.
prādudruvaṃs tataḥ kruddhāḥ sarve rāvaṇayo'ṅgadam. Bhk_15.79

tato nīla-hanūmantau rāvaṇīnavaveṣṭatām,
akāriṣṭāṃ girīṃs tuṅgānarautsīt triśirāḥ śaraiḥ Bhk_15.80

parigheṇā 'vadhiṣṭā 'tha raṇe devāntako balī,
muṣṭinā 'dadarat tasya mūrdhānaṃ mārutā''tmajaḥ. Bhk_15.81

adīdipat tato vīryaṃ, nīlaṃ cā'pīpiḍac charaiḥ
yuddhonmattas, tu nīlena giriṇā'nāyi saṃkṣayam. Bhk_15.82

ababhrājat tataḥ śaktiṃ triśirāḥ pavanā''tmaje,
hanūmatā kṣatās tasya raṇe 'mṛṣata vājinaḥ. Bhk_15.83

asrasac cā''hato mūrdhni, khaḍgaṃ cā 'jīharad dviṣā,
prāṇānaujjhīc ca khaḍgena chinnais tenaiva mūrdhabhiḥ. Bhk_15.84

mattenā 'māri saṃprāpya śarabhā'stāṃ mahā-gadām,
sahasra-hariṇā 'krīḍīdatikāyas tato raṇe. Bhk_15.85

rathenā 'vivyathac cā'rīn, vyacārīc ca ni-raṅkuśaḥ,
vibhīṣaṇena so 'khyāyi rāghavasya mahā-rathaḥ. Bhk_15.86

"atastambhadayaṃ vajraṃ, svayambhuvamatūtuṣat,
aśikṣiṣṭa mahā'strāṇi, raṇe 'rakṣīc ca rākṣasān. Bhk_15.87

adyagīṣṭā 'rtha-śāstrāṇi, yamasyā 'hnoṣṭa vikramam,
devā''haveṣvadīpiṣṭa, nā 'janiṣṭā 'sya sādhvasam. Bhk_15.88

eṣa rāvaṇirāpādi vānarāṇāṃ bhayaṅkaraḥ"
āhvatā 'tha sa kākutsthaṃ dhanuś cā 'pusphurad guru. Bhk_15.89

saumitriḥ sarpa-vat siṃhamārdidat taṃ mahā''have.
tau prāvīvṛtatāṃ jetuṃ śara-jālānyanekaśaḥ. Bhk_15.90

acchaittāṃ ca mahā''tmānau, ciramaśramatāṃ na ca,
tathā tāvāsthatāṃ bāṇānatāniṣṭāṃ tamo yathā. Bhk_15.91

sauryā''gneye vyakāriṣṭāmastre rākṣasa-lakṣmaṇau,
te copāgamatā nāśaṃ samāsādya parasparam Bhk_15.92

abibhrajat tataḥ śastramaiṣīkaṃ rākṣaso raṇe,
tadapyadhvasadāsādya māhendraṃ lakṣmaṇeritam. Bhk_15.93

tataḥ saumitrirasmārṣīdadeviṣṭa ca dur-jayam
brahmā'straṃ, tena mūrdhānamadadhvaṃsan nara-dviṣaḥ. Bhk_15.94

tato 'krandīd daśagrīvas tamāśiśvasadindrajit,
nirayāsīc ca saṃkruddhaḥ, prārcicac ca svayambhuvam. Bhk_15.95

ahauṣīt kṛṣṇavartmānaṃ, samayaṣṭā 'stra-maṇḍalam,
so 'labdha brahmaṇaḥ śastraṃ syandanaṃ ca jayā''vaham. Bhk_15.96

tamadhyāsiṣṭa dīprā'gramamodiṣṭa ca rāvaṇiḥ
channa-rūpas tato 'kartīd dehān rāvaṇa-vidviṣām. Bhk_15.97

sapta-ṣaṣṭiṃ plavaṅgānāṃ koṭīr bāṇairasūṣupat.
niśā'nte rāvaṇiḥ kruddho rāghavau ca vyamūmuhat. Bhk_15.98

apisphavat sva-sāmarthyamagūhīt sāyakair diśaḥ,
aghorīc ca mahā-ghoraṃ, gatvā, praiṣīc ca rāvaṇam. Bhk_15.99

vibhīṣaṇas tato 'bodhi sa-sphurau rāma-lakṣmaṇau,
apārīt sa gṛhītolko hata-śeṣān plavaṅgamān. Bhk_15.100

"mā śociṣṭa, raghu-vyāghrau nā'mṛṣātāmiti bruvan
avābuddha sa nīlā''dīn nihatān kapi-yūtha-pān. Bhk_15.101

tatraiṣaj jāmbavān prāṇīdudamīlīc ca locane,
paulastyaṃ cā'gadīt "kaccidajīvīn mārutā''tmajaḥ." Bhk_15.102

tasya kṣeme mahā-rāja ! nā 'mṛṣmahyakhilā vayam.
paulastyo 'śiśravat taṃ ca jīvantaṃ pavanā''tmajam. Bhk_15.103

āyiṣṭa mārutis tatra, tau cā 'pyahṛṣatāṃ tataḥ,
prāhaiṣṭāṃ himavat-pṛṣṭhe sarvauṣadhi-giriṃ tataḥ Bhk_15.104

tau hanūmantamānetumoṣadhīṃ mṛta-jīvinīm
sandhāna-karaṇīṃ cā'nyāṃ vi-śalya-karaṇīṃ tathā. Bhk_15.105

prodapāti nabhas tena, sa ca prāpi mahā-giriḥ,
yasminnajvaliṣū rātrau mahauṣadhyaḥ sahasra-śaḥ Bhk_15.106

niracāyi yadā bhedo nauṣadhīnāṃ hanū-matā,
sarva eva samāhāri tadā śailaḥ mahauṣadhiḥ. Bhk_15.107

prāṇiṣur nihatāḥ kecit, kecit tu prodamīliṣuḥ
tamo 'nye 'hāsiṣur yodhā, vyajṛmbhiṣata cā'pare. Bhk_15.108

ajighrapaṃs tathaivā'nyānoṣadhīrālipaṃs tathā,
evaṃ te'cetiṣuḥ sarve, vīryaṃ cā'dhiṣatā'dhikam. Bhk_15.109

ajihladat sa kākutsthau, śeṣāṃś cā 'jījivat kapīn
hanūmānatha te laṅkā- magninā 'dīdipan drutam. Bhk_15.110

samanātsīt tataḥ sainyamamārjīd bhalla-tomaram,
amārkṣīc cā 'sipatrā''dīnababhāsat paraśvadhān. Bhk_15.111

kumbhakarṇa-sutau tatra samanaddhāṃ mahā-balau
nikumbhaś caiva kumbhaś ca, prāpatāṃ tau plavaṅgamān. Bhk_15.112

agopiṣṭāṃ purīṃ laṅkāmagauptāṃ rakṣasāṃ balam,
atyāktāmāyudhā'nīkamanaiṣṭāṃ ca kṣayaṃ dviṣaḥ. Bhk_15.113

akokūyiṣṭa tat sainyaṃ, prapalāyiṣṭa cā''kulam,
acyutac ca kṣataṃ raktaṃ, hataṃ cā 'dhyaśayiṣṭa gām. Bhk_15.114

aṅgadenā 'hasātāṃ tau yudhyakampana-kampanau,
abhyārdīd vālinaḥ putraṃ prajaṅgho 'pi sa-matsaraḥ. Bhk_15.115

tasyā 'pyabebhidiṣṭā 'sau mūrdhānaṃ muṣṭinā 'ṅgadaḥ,
ahārṣīc ca śiraḥ kṣipraṃ yūpākṣasya nirākulaḥ. Bhk_15.116

śarīraṃ lohitākṣasya nyabhāṅkṣīd dvividas tadā,
kruddhaḥ kumbhas tato 'bhaitsīn maindaṃ sa-dvividaṃ śaraiḥ Bhk_15.117

āghūrṇiṣṭāṃ kṣatau, kṣmāṃ ca tāvāśiśriyatāmubhau.
mātulau vihvalau dṛṣṭvā kumbhaṃ vāli-suto nagaiḥ Bhk_15.118

praurṇāvīc, chara-varṣeṇa tānaprauhīn niśā-caraḥ.
vānarānaijihad rāmasya tūrṇaṃ rakṣitumaṅgadam. Bhk_15.119

drutamatrāsta sugrīvo bhrātṛvyaṃ ṣatru-saṃkaṭāt,
muṣṭinā kaumbhakarṇiṃ ca kruddhaḥ prāṇairatityajat. Bhk_15.120

nikumbho vānarendrasya prāhaiṣīt parighaṃ tataḥ,
hanūmāṃś cā ''patantaṃ tamabhāṅkṣīd bhogi-bhīṣaṇam. Bhk_15.121

praurṇuvīt tejasā'rātimarāsīc ca bhayaṃkaram,
grīvāṃ cā 'sya tathākrākṣīdajijīvad yathā na tam. Bhk_15.122

samagatakapi-sainyaṃ sammadenā 'timātraṃ, viṭapa-hariṇa-nāthaḥ siddhimauhiṣṭa nityām,
nṛ-pati-matiraraṃsta prāpta-kāmeva harṣāt, rajani-cara-patīnāṃ santato 'tāyi śokaḥ. Bhk_15.123

Bhk_16

tataḥ prarudito rājā rakṣasāṃ hata-bāndhavaḥ
"kiṃ kariṣyāmi rājyena, sītayā kiṃ kariṣyate Bhk_16.1

atikāye hate vīre protsahiṣye na jīvitum.
hrepayiṣyati kaḥ śatrūn, kena jāyiṣyate yamaḥ. Bhk_16.2

atikāyād vinā pāśyaṃ ko vā chetsyati vāruṇam,
rāvaṇaṃ maṃsyate ko vā, svayambhūḥ kasya tokṣyati. Bhk_16.3

ślāghiṣye kena, ko bandhūn neṣyatyunnatimunnataḥ,
kaḥ preṣyati pit n kāle, kṛtvā kitthaṣyate na kaḥ. Bhk_16.4

udyaṃsyati harir vajraṃ, vicariṣyati nir-bhayaḥ,
bhokṣyate yajña-bhāgāṃś ca śūra-mānaṃ ca vakṣyati. Bhk_16.5

ravis tapsyati niḥ-śaṅkaṃ, vāsyatyaniyataṃ marut,
nirvartsyatyṛtu-saṃghātaḥ, svecchayendurudeṣyati. Bhk_16.6

tīvraṃ syandiṣyate meghairugraṃ vartiṣyate yamaḥ,
atikāyasya maraṇe kiṃ kariṣyanti nā'nyathā. Bhk_16.7

anmīliṣyati cakṣur me vṛthā, yad vinayā''gatam
ājñā-lābhonmukhaṃ namraṃ na drakṣyati narāntakam. Bhk_16.8

dhiṅ māṃ, triśirasā nā 'haṃ sandarśiṣye 'dya yat punaḥ,
ghāniṣyante dviṣaḥ kena tasmin pañcatvamāgate. Bhk_16.9

śatrubhir nihate matte drakṣye 'haṃ saṃyuge sukham,
yuddhonmattād vinā śatrūn samāskantsyati ko raṇe. Bhk_16.10

āhvāsyate vi-śaṅko māṃ yotsyamānaḥ śata-kratuḥ,
prakalpsyati ca tasyā 'rtho nikumbe dur haṇe hate Bhk_16.11

kalpiṣyate hareḥ prītir, laṅkā copahaniṣyate,
devāntaka ! tvayā tyakto ripor yāsyāmi vaśyatām. Bhk_16.12

mariṣyāmi, vijeṣye vā, hatāś cet tanayā mama,
haniṣyāmi ripūṃs tūrṇaṃ, na jīviṣyāmi duḥkhitaḥ Bhk_16.13

smeṣyante munayo, devāḥ kathayiṣyanti cā'niśam
"daśa-grīvasya dur-nīter vinaṣṭaṃ rakṣasāṃ kulam." Bhk_16.14

kena sambhāvitaṃ tātakumbhakarṇasya rāghavaḥ
raṇe kartsyati gātrāṇi marmāṇi ca vitartsyati. Bhk_16.15

patiṣyati kṣitau bhānuḥ, pṛthivī tolayiṣyate.
nabhasvān bhaṅkṣyate vyoma muṣṭibhis tāḍayiṣyate. Bhk_16.16

indroḥ syandiṣyate vahniḥ, samuccokṣyati sāgaraḥ,
jalaṃ dhakṣyati, tigmāṃśoḥ syantyanti tamasāṃ cayāḥ. Bhk_16.17

kumbhakarṇo raṇe puṃsā kruddhaḥ paribhaviṣyate
saṃbhāvitāni naitāni kadācit kenacij jane. Bhk_16.18

kumbhakarṇe hate laṅkā- mārokṣyanti plavaṅgamāḥ,
daṅkṣyanti rākṣasān, dṛptā bhaṅkṣyanti ca mamā ''śramān. Bhk_16.19

cartsyanti bāla-vṛddhāṃś ca, nartsyanti ca mudā yutāḥ
tena rākṣasa-mukhyena vinā tān ko nirotsyati. Bhk_16.20

amarṣo me paraḥ, sītāṃ rāghavaḥ kāmayiṣyate,
cyuta-rājyāt sukhaṃ tasmāt kiṃ kilā 'sāvavāpsyati. Bhk_16.21

mārayiṣyāmi vaidehīṃ, khādayiśyāmi rākṣasaiḥ,
bhūmau vā nikhaniṣyāmi vidhvaṃsasyā 'sya kāraṇam Bhk_16.22

nā 'nurotsye jagal-lakṣmīṃ, ghaṭiṣye jīvituṃ na vā
na raṃsye viṣayaiḥ śūnye bhavane bāndhavairaham. Bhk_16.23

modiṣye kasya saukhye 'haṃ, ko me modiṣyate sukhe,
ādeyāḥ kiṃkṛte bhogāḥ kumbhakaṛṇa ! tvayā vinā. Bhk_16.24

yāḥ suhṛtsu vipanneṣu māmupaiṣyanti saṃpadaḥ,
tāḥ kiṃ manyu-kṣatā''bhogā na vipatsu vipattayaḥ. Bhk_16.25

"vinaṅkṣyati purī kṣipraṃ, tūrṇameṣyanti vānarāḥ,
a-sandhitsos tave"tyetad vibhīṣaṇa-subhāṣitam. Bhk_16.26

"arthena saṃbhṛtā rājñā na bhāṣiṣyāmahe vayam,
saṃyotsyāmaha," ityetat prahastena ca bhāṣitam. Bhk_16.27

mānuṣo nāma patkāṣī rājānaṃ puruṣā'śinām
yodhayiṣyati saṃgrāme divyā'stra-ratha-durjayam. Bhk_16.28

sannatsyāmyathavā yoddhuṃ, na koṣye sattva-hīna-vat,
adya taprsyanti māṃsā'dā, bhūḥ pāsyatyari-śoṇitam. Bhk_16.29

ākarkṣyāmi yaśaḥ, śatrūnapaneṣyāmi karmaṇā,
anubhāviṣyate śoko maithilyā 'dya pati-kṣayāt. Bhk_16.30

mantūyiṣyati yakṣendro, valgūyiṣyati no yamaḥ,
glāsyantya-pati-putrāś ca vane vānara-yoṣitaḥ. Bhk_16.31

sukhaṃ svapsyanti rakṣāṃsi, bhramiṣyanti ca nirbhayam,
na vikrokṣyanti rākṣasyo, narāṃś cā 'tsyanti harṣitāḥ. Bhk_16.32

prāṅ muhūrtāt prabhāte'haṃ bhaviṣyāmi dhruvaṃ sukhī
āgāmini, tataḥ kāle yo dvitīyaḥ kṣaṇo'paraḥ Bhk_16.33

tatra jetuṃ gamiṣyāmi tridaśendraṃ sahā'maram,
tataḥ pareṇa bhūyo 'pi laṅkāmeṣyāmyamatsaraḥ" Bhk_16.34

tameva-vādinaṃ mūḍhamindrjit samupāgataḥ
"yuyutsiṣye 'hamityevaṃ vadan ripu-bhayaṃkaraḥ. Bhk_16.35

nā 'bhijñā te mahārāja !, jeṣyāvaḥ śakra-pālitam
dṛpta-deva-guṇā''kīrṇa- māvāṃ saha surā''layam, Bhk_16.36

nā 'bhijñā te, sa-yakṣendraṃ bhaṅkṣyāvo yad yamaṃ balāt,
ratnāni cā ''hariṣyāvaḥ, prāpsyāvaś ca purīmimām. Bhk_16.37

eṣa pekṣyāmyarīn bhūyo, na śociṣyasi rāvaṇa !
jagad drakṣyasi nī-rāmamavagāhiṣyase diśaḥ. Bhk_16.38

saha-bhṛtyaḥ surā''vāse bhayaṃ bhūyo vidhāsyasi
praṇaṃsyatyadya devendras tvāṃ, vakṣyati sa sannatim. Bhk_16.39

bheṣyate munibhis tvattas tvamadhiṣṭhāsyasi dviṣaḥ,
jñāsye 'hamadya saṃgrāme samastaiḥ śūra-mānibhiḥ. Bhk_16.40

jñāyiṣyante mayā cā 'dya vīraṃ-manyā dviṣad-gaṇāḥ,
gūhiṣyāmi kṣitiṃ kṛttai- radya gātrair vanākasām. Bhk_16.41

ārokṣyāmi yugānta-vārida-ghaṭā- saṃghaṭṭa-dhīra-dhvaniṃ niryāsyan rathamacchrita-dhvaja-dhanuḥ- khaḍga-prabhā-bhāsuram.
śroṣyasyadya vikīrṇa-vṛkṇa-vimukha- vyāpanna-śatrau raṇe tṛptāṃś choṇita-śoṇa-bhīṣaṇamukhān kravyā'śinaḥ krośataḥ." Bhk_16.42

Bhk_17

āśāsata tataḥ śāntimasnuragnīnahāvayan,
viprānavācayan yodhāḥ, prākkurvan maṅgalāni ca. Bhk_17.1

apūjayan kula-jyeṣṭhānupāgūhanta bālakān.
strīḥ samāvardhayan sā'srāḥ, kāryāṇi prādiśaṃs tathā. Bhk_17.2

ācchādayan, vyalimpaṃś ca, prāśnannatha surā''miṣam,
prāpiban madhu-mādhvīkaṃ bhakṣyāṃś cā ''dan yathepsitān Bhk_17.3

nyaśyan śastrāṇyabhīṣṭāni, samanahyaṃś ca varmabhiḥ,
adhyāsata su-yāgāni, dviṣadbhyaś cā 'śapaṃs tathā. Bhk_17.4

apūjayaṃś catur-vaktraṃ, viprānārcaṃs tathā 'stuvan,
samālipata śakrā'rir yānaṃ cā 'bhyalaṣad varam. Bhk_17.5

āmuñcad varma ratnā''ḍhyamabadhnāt khaḍgamujjlvalam,
adhyāsta syandanaṃ ghoraṃ, prāvartata tataḥ puraḥ Bhk_17.6

āghnan bherīr mahā-svānāḥ, kambūṃś cā 'pyadhaman śubhān,
atāḍayan mṛdaṅgāṃś ca, perāś cā 'pūrayan kalāḥ. Bhk_17.7

astuvan bandinaḥ, śabdānanyonyaṃ codabhāvayan,
anadan siṃhanādāṃś ca, prādrekata haya-dvipam. Bhk_17.8

a-nimittānyathā 'paśyannasphuṭad ravi-maṇḍalam,
aukṣan śoṇitamambhodā, vāyavo'vānsu-duḥsahāḥ. Bhk_17.9

ārcchan vāmaṃ mṛgāḥ kṛṣṇāḥ, śastrāṇāṃ vyasmaran bhaṭāḥ,
raktaṃ nyaṣṭhīvadaklāmya- dakhidyad vāji-kuñjaram. Bhk_17.10

na tānagaṇayan sarvānāskandaṃś ca ripūn, dviṣaḥ
acchindannasibhis tīkṣṇairabhindaṃs tomarais tathā Bhk_17.11

nyakṛntaṃś cakra-dhārābhiratudan śaktibhir dṛḍham,
bhallairavidhyannugrā'grairatṛṃhaṃs tomarairalam. Bhk_17.12

āsyan plavaṅgamā vṛkṣānadhunvan bhū-dharair bhṛśam,
ahiṃsan muṣṭibhiḥ kroghādadaśan daśanairapi. Bhk_17.13

prādunvan jānubhis tūrṇamatudaṃs tala-kūrparaiḥ,
prāhiṇvannari-muktāni śastrāṇi vividhāni ca. Bhk_17.14

atṛṇeṭ śakra-jic chatrūnabhrāmyac ca samantataḥ,
adhvanac ca mahā-ghoraṃ, na ca kaṃcana nā'dunot. Bhk_17.15

nā'jānan sandadhānaṃ taṃ, dhanur naikṣanta bibhratam
neṣūnacetannasyantaṃ, hatās tenā 'vidur dviṣaḥ. Bhk_17.16

aśṛṇvannanyataḥ śabdaṃ, prapalāyanta cā 'nyataḥ,
ākrandamanyato'kurvaṃs tenā 'hanyanta cā'nyataḥ. Bhk_17.17

prāloṭhanta, vyabhidyanta, parito raktamasravan,
paryaśrāmyannatṛpyaṃś ca kṣatās tenā 'mriyanta ca. Bhk_17.18

saumitrirākulas tasmin brahmā'straṃ sarva-rakṣasām
nidhanāyā ''juhūṣat taṃ vyṣṭabhnād raghu-nandanaḥ. Bhk_17.19

tato māyā-mayīṃ sītāṃ ghnan khaḍgena viyad-gataḥ
adṛśyatendrajid, vākyamavadat taṃ marut-sutaḥ. Bhk_17.20

"mā 'parādhnodiyaṃ kiṃcidabhraśyat patyurantikāt
sītāṃ rākṣasa ! mā smaināṃ nigṛhṇāḥ pāpa ! duḥkhitām" Bhk_17.21

"pīḍā-karama-mitrāṇāṃ kartavyamiti śakrajit
abravīt, khaḍga-kṛṣṭaś ca tasyā mūrdhānamacchinat. Bhk_17.22

"yat-kṛte 'rīn vyagṛhṇīma, samudramatarāma ca,
sā hate"ti vadan rāmamupātiṣṭhan marut-sutaḥ. Bhk_17.23

tataḥ prāmuhyatāṃ vīrau rāghavāvarutāṃ tathā,
uṣṇaṃ ca prāṇatāṃ dīrghamuccair vyākrośatāṃ tathā. Bhk_17.24

tāvabhāṣata paulastyo "mā sma praruditaṃ yuvām,
dhruvaṃ sa mohayitvā'smān pāpo'gacchannikumbhilām. Bhk_17.25

mā sma tiṣṭhata, tatra-stho vadhyo 'smāva-hutā'nalaḥ,
astre brahma-śirasyugre syandane cā 'nupārjite. Bhk_17.26

brahmā 'dadhād vadhaṃ tasya tasmin karmaṇyasaṃsthite"
prāyacchadājñāṃ saumitrer yuthapānāṃ ca rāghavaḥ. Bhk_17.27

tāṃ pratyaicchan su-saṃpritās tatas te sa-vibhīṣaṇāḥ,
nikumbhilāṃ samabhyāyan, nyarudhyanta ca rākṣasaiḥ Bhk_17.28

dik-pālaiḥ kadanaṃ tatra sene prākurutāṃ mahat,
aitāṃ rakṣāṃsi nirjitya drutaṃ paulastya-lakṣmaṇau, Bhk_17.29

tatrendrajitamaikṣetāṃ kṛta-dhiṣṇyaṃ samāhitam.
so 'juhot kṛṣṇavartmānamāmanan mantramuttamam. Bhk_17.30

adhyāyac chakrajid brahma, samādheracalan na ca.
tamāhvayata saumitriragarjac ca bhayaṃkaram. Bhk_17.31

akupyadindrajit tatra, pitṛvyaṃ cā'gadad vacaḥ
"tvamatrā 'jāyathā, deha ihā 'puṣyat surā'miṣaiḥ, Bhk_17.32

ihā 'jīva, ihaiva tvaṃ krūramārabhathāḥ katham,
nā'paśyaḥ pāṇimārdraṃ tvaṃ, bandhu-tvaṃ nā'pyapaikṣathāḥ. Bhk_17.33

a-dharmān nā 'trasaḥ pāpa ! loka-vādān na cā 'bibheḥ,
dharma-duṣaṇa ! nūnaṃ tvaṃ nā 'jānā, nā 'śṛṇoridam. Bhk_17.34

nirākṛtya yathā bandhūn laghu-tvaṃ yātya-saṃśayam."
pitṛvyeṇa tato vākyamabhyadhīyata śakrajit Bhk_17.35

"mithyā mā sma vyatikrāmo, macchīlaṃ mā na badhyathāh
satyaṃ samabhavaṃ vaṃśe pāpānāṃ rakṣasāmaham. Bhk_17.36

na tvajāyata me śīlaṃ tādṛk, yādṛk pitus tava.
kṣayā''vaheṣu doṣeṣu vāryamāṇo mayā 'ramat Bhk_17.37

daśa-grīvaṃ 'hametasmādatyajaṃ, na tu vidviṣan.
para-svānyārjayan, nārīranyadīyāḥ parāmṛśat. Bhk_17.38

vyajighṛkṣat surān nityaṃ, prāmādyad guṇināṃ hite,
āśaṅkata suhṛd-bandhūna-vṛddhān bahvamanyata. Bhk_17.39

doṣairaramataibhis te pitā 'tyajyata yair mayā.
tato-ruṣyadanardac ca, dvi-viṃśatibhireva ca Bhk_17.40

śarairatāḍayad bandhuṃ, pañca-viṃśatibhir nṛpam
rāvaṇis tasya saumitriramathnāc caturo hayān. Bhk_17.41

sāgarathiṃ cā 'lunād bāṇairabhanak syandanaṃ tathā,
saumitrimakirad bāṇaiḥ parito rāvaṇis tataḥ. Bhk_17.42

tāvasphāvayatāṃ śāktiṃ, bāṇāṃś cā'kiratāṃ muhuḥ.
vāruṇaṃ lakṣmaṇo'kṣipyadakṣipad raudramindrajit. Bhk_17.43

te parasparamāsādya śastre nāśamagacchatām,
āsuraṃ rākṣasaḥ śastraṃ tato ghoraṃ vyasarjayat, Bhk_17.44

tasmān nirapatad bhūri śilā-śūleṣṭi-mudgaram.
māheśvareṇa saumitrirastabhnāt tat sudurjayam. Bhk_17.45

tato raudra-samāyuktaṃ māhendraṃ lakṣmaṇo'smarat,
tenā''gamyata ghoreṇa, śiraś cā 'hriyata dviṣaḥ Bhk_17.46

atuṣyannamarāḥ sarve, prāhṛṣyan kapi-yūthapāḥ,
paryaṣvajata saumitriṃ, mūrdhnyajighrac ca rāghavaḥ. Bhk_17.47

arodīd rākṣasā'nīkamarodan nṛ-bhujāṃ patiḥ,
maithilyai cā 'śapaddhantuṃ tāṃ prākramata cā''turaḥ. Bhk_17.48

"a-yuktamidam" tyanye tamāptāḥ pratyavārayan,
nyarundhaṃś cā 'sya panthānaṃ bandhutā śucamāruṇat. Bhk_17.49

āsphāyatā 'sya vīratvamamarṣaś cā 'pyatāyata
rāvaṇasya tataḥ sainyaṃ samastamayuyutsayat. Bhk_17.50

agnīnavarivasyaṃś ca te, 'namasyaṃś ca śaṅkaram,
dvijānaprīṇayan śāntyai yātudhānā bhavad-bhiyaḥ. Bhk_17.51

paritaḥ paryavād vāyurājya-gandhir mano-ramaḥ,
aśrūyata sa puṇyāhaḥ svasti-ghoṣaḥ samuccaran. Bhk_17.52

yoddhāro 'bibharuḥ śāntyai sā'kṣataṃ vāri mūrdhabhiḥ,
ratnāni cā 'dadur gāś ca, samavāñchannathā''śiṣaḥ. Bhk_17.53

adihaṃś candanaiḥ śubhrair, vicitraṃ samavastrayan,
adhārayan srajaḥ kāntā, varma cā 'nye 'dadhur drutam. Bhk_17.54

samakṣṇuvata śastrāṇi, prāmṛjan khaḍga-saṃhatīḥ,
gajā''dīni samārohan, prātiṣṭhantā ''tha satvarāḥ Bhk_17.55

apūrayan nabhaḥ śabdo bala-saṃvarta-saṃbhavaḥ
apūryanta ca dig-bhāgās tumulais tūrya-nisvanaiḥ. Bhk_17.56

āsīd dvāreṣu saṃghaṭṭo rathā'śva-dviparakṣasām
samahāna-nimittaiś ca samabhūyata bhīṣaṇaiḥ Bhk_17.57

kapayo 'bibhayus tasminnabhañjaṃś ca mahā-drumān
prodakhāyan girīṃs tūrṇamagṛhṇaṃś ca mahā-śilāḥ. Bhk_17.58

tataḥ samabhavad yuddhaṃ prāharan kapi-rākṣasāḥ,
anyonyenā 'bhyabhūyanta, vimardamasahanta ca. Bhk_17.59

prāvardhata rajo bhaumaṃ, tad vyāśnuta diśo daśa,
parā''tmīya-vivekaṃ ca prāmuṣṇāt kapi-rakṣasām. Bhk_17.60

tato 'dviṣur nirāloke svebhyo 'nyebhyaś ca rākṣasāḥ.
adviṣan vānarāś caiva vānarebhyo 'pi nirdayāḥ Bhk_17.61

aghuraṃs te mahā-ghoramaścyotannatha śoṇitam,
samapadyata raktena samantāt tena kardamaḥ. Bhk_17.62

gambhīrāḥ prāvahan nadyaḥ, samajāyanta ca hradāḥ,
vṛddhaṃ ca tad rajo 'śāmyat, samavedyanta ca dviṣaḥ. Bhk_17.63

tato 'citrīyatā 'straughair dhanuś cā 'dhūnayan mahat
rāmaḥ, samīhitaṃ tasya nā'cetan sve na cā 'pare. Bhk_17.64

chinnānaikṣanta bhinnāṃś ca samantād rāma-sāyukaiḥ.
kruṣṭaṃ hāheti cā 'śṛṇvan na ca rāmaṃ nyarūpayan. Bhk_17.65

abhinac chatru-saṃghātānakṣuṇad vāji-kuñjaram,
apinaṭ ca rathā'nīkaṃ, na cā 'jñāyata saṃcaran. Bhk_17.66

daśa danti-sahasrāṇi rathināṃ ca mahā''tmanām
caturdaśa sahasrāṇi sā''rohāṇāṃ ca vājinām Bhk_17.67

lakṣe ca dve padātīnāṃ rāghaveṇa dhanur-bhṛtā
anīyantāṣṭame bhāge divasasya parikṣayam. Bhk_17.68

yama-lokamivā'grathnād, rudrā''krīḍamivā 'karot,
śailairivā 'cinod bhūmiṃ bṛhadbhī rākṣasair hataiḥ. Bhk_17.69

astuvan deva-gandharvā, vyasmayanta plavaṅgamāḥ
kapīndre'tanyata prītiḥ, paulastyo'manyatā'dbhutam. Bhk_17.70

rākṣasyaḥ prārudannuccaiḥ, prājugupsanta rāvaṇam.
amuhyad bāla-vṛddhaṃ ca, samarauditaro janaḥ. Bhk_17.71

sarvataś cā'bhayaṃ prāpnon naicchan nṛbhyas tu rāvaṇaḥ,
phalaṃ tasyedamabhyāyād duruktasyeti cā 'bruvan. Bhk_17.72

tato 'dhāvan mahā-ghoraṃ rathamāsthāya rāvaṇaḥ,
akṣmāyata mahī, gṛdhrāḥ samārāryanta bhīṣaṇāḥ. Bhk_17.73

meghāḥ sa-vidyuto 'varṣaṃś cela-knopaṃ ca śoṇitam,
avān bhīmā nabhasvantaḥ, prāruvanna-śivāḥ śivāḥ Bhk_17.74

āṭāṭyatā 'vamatyā 'sau durnimittāni, saṃyuge
adhunod dhanurastraughaiḥ praurṇonūyata vidviṣaḥ Bhk_17.75

vyanāśayaṃs tataḥ śatrūn sugrīvā'stā mahībhṛtaḥ,
tato vyarasadaglāyadadhyśeta mahī-talam. Bhk_17.76

āścyotad rudhiraṃ, toyamalasac cā'ti vihvalam,
aśīyata nṛ-māṃsā'dāṃ balaṃ sugrīva-bādhitam. Bhk_17.77

virūpākṣas tato krīḍat saṃgrāme matta-hastinā,
muṣṭinā'dālayat tasya mūrdhānaṃ vānarā'dhipaḥ. Bhk_17.78

acūrṇayac ca yūpākṣaṃ śilayā tadanantaram.
saṃkruddho muṣṭinā'tubhnādaṅgado'laṃ mahodaram. Bhk_17.79

tato 'kuṣṇād daśagrīvaḥ kruddhaḥ prāṇān vanaukasām,
agopāyac ca rakṣāṃsi diśaś cā 'rīnabhājayat. Bhk_17.80

ālokayat sa kākutsthamadhṛṣṇod, ghoramadhvanat,
dhanurabhramayad bhīmamabhīṣayata vidviṣaḥ. Bhk_17.81

āskandal lakṣmaṇaṃ bānairatyakrāmac ca taṃ drutam,
rāmamabhyadravaj jiṣṇuraskunāc ceṣu-vṛṣṭibhiḥ. Bhk_17.82

apauhad bāṇa-varṣaṃ tad bhallai rāmo nirākulaḥ,
pratyaskunod daṣa-grīvaṃ śarairāśī-viṣopamaiḥ. Bhk_17.83

maṇḍalānyāṭatāṃ citramacchittāṃ śastra-saṃhatīḥ,
jagad vismāpayetāṃ tau, na ca vīrāvasīdatām. Bhk_17.84

vyoma prācinutāṃ bāṇaiḥ, kṣmāmakṣmāpayatāṃ gataiḥ,
abhittāṃ tūrṇamanyonyaṃ śikṣāś cā 'tanutāṃ muhuḥ. Bhk_17.85

samādhattā ''suraṃ śastraṃ rākṣasaḥ krūra-vikramaḥ,
tadakṣaran mahāsarpān vyāghra-siṃhāṃś ca bhīṣaṇān. Bhk_17.86

nyaṣedhat pāvakā'streṇa rāmas tad rākṣasas tataḥ
adīvyad raudramatyugraṃ, musalā''dyagalat tataḥ Bhk_17.87

gāndharveṇa nyavidyat tat kṣitīndro, 'tha narā'śanaḥ
sarva-marmasu kākutstha- maumbhat tīkṣṇaiḥ śilīmukhaiḥ Bhk_17.88

tatas triśirasaṃ tasya prāvṛścal lakṣmaṇo dhvajam,
amathnāt sārathiṃ cā''śu, bhūribhiś cā 'tudaccharaiḥ. Bhk_17.89

aśvān vibhīṣano 'tubhnāt syandanaṃ cā'kṣiṇod drutam,
nā'kṣubhnād rākṣaso, bhrātuḥ śaktiṃ codavṛhad gurum. Bhk_17.90

tāmāpatantīṃ saumitris tridhā'kṛntacchilīmukhaiḥ,
aśabdāyanta paśyantas tataḥ kruddho niśācaraḥ Bhk_17.91

aṣṭa-ghaṇṭāṃ mahā-śaktimudayacchan mahattarām,
rāmā'nujaṃ tayā 'vidhyat, sa mahīṃ vyasurāśrayat. Bhk_17.92

rāghavasyā'bhṛśāyanta sāyakās, tairupadrutaḥ
tatas tūrṇaṃ daśagrīvo raṇa-kṣmā paryaśeṣayat. Bhk_17.93

sa-sphurasyodakarṣac ca saumitreḥ śaktimagra-jaḥ,
asiñcadoṣadhīs tā yāḥ samānītā hanūmatā. Bhk_17.94

udajīvat sumitrā-bhūr bhrātā ''śliṣyata tamāyatam,
sanyaṅ mūrdhanyupāśiṅgha- dapṛcchac ca nirāmayam Bhk_17.95

tataḥ prodasahan sarve yoddhumabhyadravat parān,
akṛcchrāyata ca prāpto rathenā 'nyena 'rāvaṇaḥ. Bhk_17.96

"bhūmi-ṣṭhasyā 'samaṃ yuddhaṃ ratha-sthene"ti mātaliḥ
āharad rathamatyugraṃ sa-śastraṃ maghavā ''jñayā. Bhk_17.97

so 'dhyaṣṭhīyata rāmeṇa, śastraṃ pāśupataṃ tataḥ
nirāsyata daśā''syas, tacchakrā'streṇājayan nṛpaḥ. Bhk_17.98

tataḥ śata-mahasreṇa rāmaḥ praurṇon niśācaram
bāṇānāmakṣiṇod dhuryān, sārathiṃ cā'dunod drutam. Bhk_17.99

adṛśyantā 'nimittāni, prāhvalat kṣiti-maṇḍalam,
rāvaṇaḥ prāhiṇocchūlaṃ, śaktiṃ caindīṃ mahī-patiḥ. Bhk_17.100

tābhyāmanyonyamāsādya samavāpyata saṃśamaḥ,
lakṣeṇa patriṇāṃ vakṣaḥ kruddho rāmasya rākṣasaḥ Bhk_17.101

astṛṇādadhikaṃ rāmas tato 'devata sāyakaiḥ,
aklāmyadrāvaṇas, tasya sūto rathamanāśayat. Bhk_17.102

rākṣaso'tarjayat sūtaṃ punaś cā'ḍhaukayad ratham,
nirāsyetāmubhaubāṇānubhau dhuryānavidhyatām Bhk_17.103

ubhāvakṛntatāṃ ketūnāvyathetāmubhau na tau
adīpyetāmubhau dhṛṣṇū, prāyuñjātāṃ ca naipuṇam Bhk_17.104

ubhau māyāṃ vyatāyetāṃ, vīrau nā 'śrāmyatāmubhau
maṇḍalāni vicitrāṇi kṣipramākrāmatāmubhau Bhk_17.105

na cobhāvapyalakṣyetāṃ, yantārāvāhatāmubhau
syandanau samapṛcyetāmubhayor dīpta-vājinau. Bhk_17.106

tato māyāmayān mūrdhno rākṣaso 'prathayadraṇe,
rāmeṇaikaśataṃ teṣāṃ prāvṛścyata śilīmukhaiḥ. Bhk_17.107

samakṣubhnannudanvantaḥ, prākampanta mahībhṛtaḥ,
santrāsamabibhaḥ śakruḥ, praiṃkhacca, kṣubhitā kṣitiḥ. Bhk_17.108

tato mātalinā śastramasmaryata mahīpateḥ
vadhāya rāvaṇasyograṃ svayambhūr yadakalpayat. Bhk_17.109

nabhasvān yasya vājeṣu, phale tigmāṃśu-pāvakau
gurutvaṃ meru-saṅkāśaṃ, dehaḥ sūkṣmo viyanmayaḥ. Bhk_17.110

rājitaṃ gāruḍaiḥ pakṣair viśveṣāṃ ghāma tejasām
smṛtaṃ tad rāvaṇaṃ bhittvā sughoraṃ bhuvyaśāyayat. Bhk_17.111

ābadhnan kapi-vadanāni saṃprasādaṃ, prāśaṃsat sura-samitir nṛpaṃ jitā 'rim,
anyeṣāṃ vigata-pariplavā digantāḥ, paulastyo'juṣata śucaṃ vipanna-bandhuḥ Bhk_17.112

Bhk_18

vyaśnute sma tataḥ śoko nābhi-sambandha-sambhavaḥ
vibhīṣaṇamasāvuccai roditi sma daśā''nanam. Bhk_18.1

"bhūmau śete daśa-grīvo mahārha-śayanocitaḥ,
nekṣate vihvalaṃ māṃ ca, na me vācaṃ prayacchati. Bhk_18.2

vipāko'yaṃ daśa-grīva ! saṃdṛṣṭo 'nāgato mayā.
tvaṃ tenā'bhihitaḥ pathyaṃ kiṃ kopaṃ na niyacchasi. Bhk_18.3

bhajanti vipadas tūrṇamatikrāmanti sampadaḥ
tān, madān nā'vatiṣṭhante ye mate nyāyavādinām. Bhk_18.4

a-pathyamāyatau lobhādāmanantyanujīvinaḥ
priyaṃ, śṛṇoti yas tebhyas, tamṛcchanti na sampadaḥ. Bhk_18.5

prājñās tejasvinaḥ samyak paśyanti ca, vadanti ca,
te'vajñātā mahārāja ! klāmyanti, viramanti, ca. Bhk_18.6

leḍhi bheṣaja-van nityaṃ yaḥ pathyāni kaṭūnyapi,
tadarthaṃ sevate cā ''ptān, kadācin na sa sīdati. Bhk_18.7

sarvasya jāyate mānaḥ, sva-hitāc ca pramādyati,
vṛddhau bhajati cā 'pathyaṃ naro yena vinaśyati. Bhk_18.8

dveṣṭi prāyo guṇebhyo yan, na ca snihyati kasyacit,
vairāyate mahadbhiś ca śīyate vṛddhimānapi. Bhk_18.9

samāśvasimi kenā 'haṃ, kathaṃ prāṇimi dur-gataḥ
loka-traya-patir bhrātā yasya me svapiti kṣitau Bhk_18.10

aho jāgarti kṛcchreṣu daivaṃ, yad bala-bhijjitaḥ
luṭhyanti bhūmau klidyanti bāndhavā me svapanti ca. Bhk_18.11

śivāḥ kuṣṇanti māṃsāni, bhūmiḥ pibati śoṇitam,
daśagrīva-sanābhīnāṃ samadantyāmiṣaṃ khagāḥ, Bhk_18.12

yena pūta-krator mūrdhni sthīyate sma mahā''have,
tasyā'pīndrajito daivād dhvāṃkṣaiḥ śirasi līyate. Bhk_18.13

svarbhānur bhāskaraṃ grastaṃ niṣṭīvati kṛtā'hnikaḥ,
abhyupaiti punar bhūtiṃ rāma-grasto na kaścana. Bhk_18.14

tvamajānannidaṃ rājannīḍiṣe sma sva-vikramam,
dātuṃ necchasi sītāṃ sma, viṣayāṇāṃ ca neśiṣe. Bhk_18.15

mantre jātu vadantyajñās, tvaṃ tānapyanumanyase,
kathaṃ nāma bhavāṃs tatra nā 'vaiti hitamātmanaḥ Bhk_18.16

a-pṛṣṭo nu bravīti tvāṃ mantre mātāmaho hitam,
"na karomītipaulastya ! tadā mohāt tvamuktavān Bhk_18.17

tvaṃ sma vettha mahārāja ! yat smā''ha na vibhīṣanaḥ.
purā tyajati yat kruddo māṃ nirākṛtya saṃsadi. Bhk_18.18

havir jakṣiti niḥśaṅko makheṣu madhavānasau,
pravāti svecchayā vāyurudgacchati ca bhāskaraḥ. Bhk_18.19

dhanānāmīśate yakṣā, yamo dāmyati rākṣasān,
tanoti varuṇaḥ pāśamindunodīyate 'dhunā. Bhk_18.20

śāmyatyṛtu-samāhāras, tapasyanti vanaukasaḥ,
no namasyanti te bandhūn, varivasyanti nā 'marāḥ Bhk_18.21

śrīr niṣkuṣyati laṅkāyāṃ, virajyanti samṛddhayaḥ,
na veda tan, na yasyā'sti mṛte tvayi viparyayaḥ. Bhk_18.22

śaktiṃ saṃsvajate śakro, gopāyati hariḥ śriyam,
deva-vandyaḥ pramodante, citrīyante, ghanodayāḥ. Bhk_18.23

bibhratyastrāṇi sā'marṣā raṇa-kāmyanti cā 'marāḥ,
cakāsati ca, māṃsā'dāṃ tathārandhreṣu jāgrati. Bhk_18.24

cañcūryate 'bhito laṅkāmasmāṃś cā 'pyatiśerate,
bhūmayanti sva-sāmarthyaṃ, kīrtiṃ naḥ kanayanti ca. Bhk_18.25

diśo vyaṣnuvate dṛptās tvat-kṛtāṃ jahati sthitim,
kṣodayanti ca naḥ kṣudrā, hasanti tvāṃ vipad-gatam. Bhk_18.26

śamaṃ śamaṃ nabhasvantaḥ punanti parito jagat,
ujjihīṣe mahārāja ! tvaṃ praśānto na kiṃ punaḥ Bhk_18.27

prorṇoti śokas cittaṃ me, satvaṃ saṃśāmyatīva me
pramārṣṭi duḥkhamālokaṃ, muñcāmyūrjaṃ tvayā vinā. Bhk_18.28

kena saṃvidrate-nā'nyas tvatto bāndhava-vatsalaḥ,
viraumi śūnye, prorṇaumi kathaṃ manyu-samudbhavam. Bhk_18.29

rodimyanāthamātmānaṃ bandhunā rahitas tvayā,
pramāṇaṃ nopakārāṇāmavagacchāmi yasya te Bhk_18.30

nedānīṃ śakra-yakṣendrau bibhīto, na daridritaḥ,
na garvaṃ jahito dṛptau, na kliśnīto daśā''nana ! Bhk_18.31

tvayā 'pi nāma rahitāḥ kāryāṇi tanumo vayam,
kurmaś ca jīvite buddhiṃ, dhik tṛṣṇāṃ kṛta-nāśinīm. Bhk_18.32

tṛṇehmi dehamātmīyaṃ. tvaṃ vācaṃ na dadāsi cet,
drāghayanti hi me śokaṃ smaryamāṇā guṇās tava. Bhk_18.33

unmucya srajamātmīyāṃ māṃ srajayati ko hasan,
nedayatyāsanaṃ ko me, ko hi me vadati priyam. Bhk_18.34

na gacchāmi purā laṅkā- māyur yāvad dadhāmyaham,
kadā bhavati me prītis, tvāṃ paśyāmi na cedaham. Bhk_18.35

ūrdhvaṃ mriye muhūrtāddhi vihvalaḥ kṣata-bāndhavaḥ,
mantre sma hitamākhyāmi, na karomi tavā 'priyam. Bhk_18.36

antaḥpurāṇi paulastyaṃ paurāś ca bhṛśa-duḥkhitāḥ
saṃśrutya smā 'bhidhāvanti hataṃ rāmeṇa saṃyuge. Bhk_18.37

mūrdhajān sma viluñcanti, krośanti smā 'tivihvalam,
adhīyantyupakārāṇāṃ muhur bhartuḥ pramanyu ca. Bhk_18.38

rāvaṇasya namanti sma paurāḥ sāsrā rudanti ca."
bhāṣate sma tato rāmo vacaḥ paulastyamākulam Bhk_18.39

"dātuḥ sthātur dviṣāṃ mūrdhni yaṣṭus tarpayituḥ pit n
yuddhā'bhagnā''vipannasya kiṃ daśā''syasya śocasi Bhk_18.40

bobhavīti na sammoho vyasane sma bhavādṛśām,
kiṃ na paśyasi, sarvo 'yaṃ janas tvāmavalambate. Bhk_18.41

tvamarhasi bhrāturanantarāṇi kartuṃ, janasyā 'sya ca śoka-bhaṅgam,
dhurye vipanne tvayi rājya-bhāro majjatyanūḍhaḥ kṣaṇadā-carendra !" Bhk_18.42

Bhk_19

apa-manyus tato vākyaṃ paulastyo rāmamuktavān
"a-śocyo'pi vrajannastaṃ sanābhir dunuyān na kim. Bhk_19.1

taṃ no devā vidheyāsur yena rāvaṇa-vad vayam
sapatnāṃś ca 'dhijīyāsma, saṃgrāme ca mṛṣīmahi. Bhk_19.2

kriyeraṃś ca daśā''syena yathā 'nyenā 'pi naḥ kule
devadyañco narā'hārā nyañcaśca dviṣatāṃ gaṇāḥ. Bhk_19.3

sa eva ghārayet prāṇānīdṛśe bandhu-viplave,
bhavedāśvāsako yasya suhṛcchakto bhavādṛśaḥ. Bhk_19.4

mriyeyordhvaṃ muhūrtāddhi, na syās tvaṃ yadi me gatiḥ,
āśaṃsā ca hi naḥ, prete jīvema-daśamūrdhani. Bhk_19.5

prakuryāma vayaṃ deśe garhyāṃ tatra kathaṃ ratim,
yatra viṃśati-hastasya na sodaryasya sambhavaḥ." Bhk_19.6

āmantrayeta tān prahvān mantriṇo'tha vibhīṣaṇaḥ
"gaccheta tvaritaṃ laṅkāṃ, rāja-veśma viśeta ca. Bhk_19.7

ādadīdhvaṃ mahā'rhāṇi tatra vāsāṃsi sa-tvarāḥ
uddhunīyāta sat-ketūn, nirharetā'grya-candanam. Bhk_19.8

muñcetā''kāśa-dhūpāṃśca, grathnīyāta srajaḥ śubhāḥ,
ānayetā 'mitaṃ dāru karpūrā'guru-kuṅkumam. Bhk_19.9

uhyeran yajña pātrāṇi, hriyeta ca vibhāvasuḥ,
bhriyeta cā''jyamṛtvigbhiḥ, kalpyeta ca samit-kuśam. Bhk_19.10

snānīyaiḥ snāpayetā''śu, ramyair limpeta varṇakaiḥ,
alaṅkuryāta ratnaiśca rāvaṇā'rhair daśā''nanam. Bhk_19.11

vāsayeta su-vāsobhyāṃ medhyābhyāṃ rākṣasā''dhipam,
ṛtvik sragviṇamādadhyāt prāṅ-mūrdhānaṃ mṛgā'jine. Bhk_19.12

yajña-pātrāṇi gotreṣu cinuyāc ca yathā-vidhi,
juhuyāc ca havir vahnau, gāyeyuḥ sāma sāmagāḥ." Bhk_19.13

gatvā 'tha te purīṃ laṅkāṃ kṛtvā sarvaṃ yathoditam
samīpe'ntyā''huteḥ sā'srāḥ proktavanto vibhīṣaṇam Bhk_19.14

"kṛtaṃ sarvaṃ yathoddiṣṭaṃ, kartuṃ vahni-jala-kriyām
prayatethā mahārāja ! saha sarvaiḥ sva-bandhubhiḥ. Bhk_19.15

ajñā-van notsahethās tvaṃ, dheyā dhīra-tvama-cyutam,
stheyāḥ kāryeṣu bandhūnāṃ, heyāḥ śokodbhavaṃ tamaḥ. Bhk_19.16

nā'vakalpyamidaṃ, glāyed yat kṛcchreṣu bhavānapi
na pṛthag-jana-vaj jātu pramuhyet paṇḍito janaḥ. Bhk_19.17

yacca yatra bhavāṃs tiṣṭhet, tatrā 'nyo rāvaṇasya na,
yacca yatra bhavān sīden mahadbhis tad vigarhitam. Bhk_19.18

āścaryaṃ, yacca yatra tvāṃ prabrūyāma vayaṃ hitam,
api sākṣāt praśiṣyās tvaṃ kṛcchreṣvindra-purohitam. Bhk_19.19

kāmo janasya"jahyās tvaṃ pramādaṃ nairṛtā'dhipa !"
uta dviṣo'nuśoceyur viplave, kimu bāndhavāḥ. Bhk_19.20

sa bhavān bhrātṛ-vad rakṣed yathāvadakhilaṃ janam,
na bhavān saṃpramuhyec cedāśvasyuś ca niśācarāḥ, Bhk_19.21

tataḥ sa gatavān kartuṃ bhrāturagni-jala-kriyām.
proktavān kṛta-kartavyaṃ vaco rāmo'tha rākṣasam. Bhk_19.22

ambhāṃsi rukma-kumbhena siñcan mūrdhi samādhimān
"tvaṃ rājā rakṣasāṃ laṅkā- mavekṣethā vibhīṣana ? Bhk_19.23

kruddhānanunayeḥ samyak, dhanairlubdhānupārjayeḥ,
mānino mānayeḥ kāle, trastān paulastya ! sāntvayeḥ. Bhk_19.24

icchā me paramā, nandeḥ kathaṃ tvaṃ vṛtra-śatru-vat,
iccheddhi suhṛdaṃ sarvo vṛddhi-saṃsthaṃ yataḥ suhṛt. Bhk_19.25

vardhiṣīṣṭāḥ svajāteṣu, vadhyās tvaṃ ripu-saṃhatīḥ,
bhūyās tvaṃ guṇināṃ mānyas, teṣāṃ stheyā vyavasthitau. Bhk_19.26

dheyās tvaṃ suhṛdāṃ prītiṃ, vandiṣīṣṭhā divaukasaḥ,
somaṃ peyāś ca, heyāś ca hiṃsrā hāni-karīḥ kriyāḥ Bhk_19.27

avaseyāś ca kāryāṇi dharmeṇa pura-vāsinām,
anurāgaṃ kriyā rājan ! sadā sarva-gataṃ jane. Bhk_19.28

ghāniṣīṣṭa tvayā manyur, grāhiṣīṣṭa samunnatiḥ,
rakṣobhir darśiṣīṣṭhās tvaṃ, drakṣīran bhavatā ca te. Bhk_19.29

manyuṃ vadhyā bhaṭa-vadha-kṛtaṃ bāla-vṛddhasya rājan !, śāstrā'bhijñāḥ sadasi su-dhiyaḥ sannidhiṃ te kriyāsuḥ,
saṃraṃsīṣṭhāḥ sura-muni-gate vartmani prājya-dharme, saṃbhutsīṣṭhāḥ su-naya-nayanair vidviṣāmīhitāni." Bhk_19.30

Bhk_20

samupetya tataḥ sītāmuktavān pavanā''tmajaḥ
diṣṭyā vardhasva vaidehi ! hatas trailokya-kaṇṭakaḥ Bhk_20.1

anujānīhi hanyantāṃ mayaitāḥ kṣudra-mānasāḥ
rakṣikās tava rākṣasyo, gṛhāṇaitāsu matsaram. Bhk_20.2

tṛṇhāni durā''cāraghora-rūpā''śaya-kriyāḥ,
hiṃsrā bhavatu te buddhiretās, kuru niṣṭhuram. Bhk_20.3

paścimaṃ karavāmaitat priyaṃ devi ! vayaṃ tava,"
tataḥ proktavatī sītā vānaraṃ karuṇā''śayā. Bhk_20.4

"upaśāmyatu, te buddhiḥ piṇḍa-nirveśa-kāriṣu
laghu-satveṣu, doṣo'yaṃ yat-kṛto-nihato 'sakau. Bhk_20.5

na hi preṣya-vadhaṃ ghoraṃ karavānyastu te matiḥ,
edhi kārya-karas tvaṃ me gatvā pravada rāghavam. Bhk_20.6

"didṛkṣur maithilī rāma ! paśyatu tvā'vilambitam".
tatheti sa pratijñāya gatvā rāghavamuktavān. Bhk_20.7

"utsukā''nīyatāṃ devī kākutstha-kula-nandana !"
kṣmāṃ likhitvā viniśvasya svarā''lokya vibhīṣaṇam Bhk_20.8

uktavān rāghavaḥ-"sītāmānayā 'laṃkṛtāmiti."
gatvā praṇamya tenoktā maithilī madhuraṃ vacaḥ. Bhk_20.9

"jahīhi śokāṃ vaidehi ! prītaye dhehi mānasam,
rāvaṇe jahihi dveṣāṃ, jahāhi pramadā-vanam. Bhk_20.10

snāhyanulimpa dhūpāya, nivassvā''vidhya ca srajam,
ratnānyā''muñca, saṃdīpte havir juhudhi pāvake, Bhk_20.11

addhi tvaṃ pañca-gavyaṃ ca, chindhi saṃrodha-jaṃ tamaḥ,
āroha śibikāṃ haimīṃ, dviṣāṃ jahi mano-rathān. Bhk_20.12

tṛṇeḍhu tvad-viyogotthāṃ rājanyānāṃ patiḥ śucam,
bhavatādadhiyuktā tvamata ūrdhvaṃ sva-veśmani. Bhk_20.13

dīkṣasva saha rāmeṇa tvaritaṃ turagā'dhvare,
dṛśyasva patyā prītena prītyā prekṣasva rāghavam. Bhk_20.14

ayaṃ niyogaḥ patyus te, kāryā nā'tra vicāraṇā,
bhūṣayā 'ṅgaṃ, pramāṇaṃ ced, rāmaṃ gantuṃ yatasva ca Bhk_20.15

mudā saṃyuhi kākutsthaṃ, svayaṃ cā ''pnūhi sampadam,
upehyūrdhvaṃ muhūrtāt tvaṃ devi ! rāghava-sannidhim. Bhk_20.16

ūrdhvaṃ muhūrtādahno 'ṅga ! svāminī sma bhava kṣiteḥ
rāja-patnī-niyoga-sthamanuśādhi purī-janam. Bhk_20.17

uttiṣṭhasva mate patyur, yatasvā 'laṅkṛtau tathā,
pratiṣṭhasva ca taṃ draṣṭuṃ draṣṭavyaṃ tvaṃ mahī-patim." Bhk_20.18

anuṣṭhāya yathā''diṣṭaṃ niyogaṃ janakā''tmajā
mamārūḍhavatī yānaṃ paṭṭāṃ'śuka-vṛtā''nanā. Bhk_20.19

lajjā'natā visaṃyoga-duḥkha-smaraṇa-vihvalā
sā'srā gatvā 'ntikaṃ patyur dīnā ruditavatyasau. Bhk_20.20

prāpta-cāritrya-sandehas tatas tāmuktavān nṛpaḥ
icchāme-"nā ''dade sīte ! tvāmahaṃ gamyatāmataḥ". Bhk_20.21

rāvaṇā'ṅka-pariśliṣṭā tvaṃ hṛl-lekha-karī mama
matiṃ badhāna sugrīve , rākṣasendraṃ gṛhāṇa vā. Bhk_20.22

aśāna bharatād bhogān, lakṣmaṇaṃ pravṛṇīṣva vā,
kāmād vā yāhi, mucyantāmāśā rāma-nibandhanāḥ. Bhk_20.23

kva ca khyāto raghor vaṃśaḥ, kva taṃ para-gṛhoṣitā,
anyasmai hṛdayaṃ dehi, nā 'nabhīṣṭe ghaṭāmahe. Bhk_20.24

yatheṣṭaṃ cara vaidehi !, panthānaḥ santu te śivāḥ,
kāmās te'nyatra tāyantāṃ viśaṅkāṃ tyaja mad-gatām. Bhk_20.25

tataḥ pragaditā vākyaṃ maithilā'bhijanā nṛpam
"strīsāmānyena sambhūtā śaṅkā mayi vimucyatām. Bhk_20.26

daivād bibhīhi kākutstha ! jihrīhi tvaṃ tathā janāt,
mithyā māmabhisaṃkrudhya- nna-vaśāṃ śatruṇā hṛtām. Bhk_20.27

cetasas tvayi vṛttir me, śarīraṃ rakṣasā hṛtam,
vidāṃkurvantu samyañco devāḥ satyamidaṃ vacaḥ Bhk_20.28

tvaṃ punīhi punīhīti punan vāyo ! jagattrayam
caran deheṣu bhūtānāṃ viddhi me buddhi-viplavam. Bhk_20.29

khamaṭa, dyāmaṭā 'ṭorvīmityaṭantyo 'ti-pāvanāḥ
yūyamāpo ! vijānīta mano-vṛttiṃ śubhāṃ mama. Bhk_20.30

jaganti dhatsva dhatsveti dadhatī tvaṃ vasundhare !
avehi mama cāritraṃ naktaṃ-divama-vicyutam. Bhk_20.31

rasān saṃhara, dīpyasva, dhvāntaṃ jahi, nabho bhrama,
itīhamānas tigmāṃ'śo ! vṛttaṃ jñātuṃ ghaṭasva me. Bhk_20.32

svarge vidyasva, bhuvyā''sva, bhujaṅga-nilaye bhava,
evaṃ vasan mamā ''kāśa ! saṃbudhyasva kṛtā'kṛtam. Bhk_20.33

citāṃ kuru ca saumitre ! vyasanasyā 'sya bheṣajam,
rāmas tuṣyatu me vā 'dya, pāpāṃ pluṣṇātu vā 'nalaḥ Bhk_20.34

rāghavasya matenā 'tha lakṣmaṇenā''citāṃ citām
dṛṣṭvā pradakṣiṇīkṛtya rāmaṃ pragaditā vacaḥ Bhk_20.35

pravapāṇi vapur vahnau rāsā 'haṃ śāṅkitā tvayā,
sarve vidantu śṛṇvantu bhavantaḥ sa plavaṅgamāḥ. Bhk_20.36

māṃ duṣṭāṃ jvalita-vapuḥ pluṣāṇa vahne ! saṃrakṣa kṣata-malināṃ suhṛd yathā vā,
eṣā 'haṃ kratuṣu vasor yathā ''jya-dhārā tvāṃ prāptā vidhi-vadudīrṇa-dīpti-mālam. Bhk_20.37

Bhk_21

samutkṣipya tato vahnir maithilīṃ rāmamuktavān
"kākutstha ! dayitāṃ sādhvīṃ tvamāśaṅkiṣyathāḥ katham Bhk_21.1

nā bhaviṣyadiyaṃ śuddhā yadyapāsyamahaṃ tataḥ
na caināṃ, pakṣapāto me dharmādanyatra rāghava ! Bhk_21.2

api tatra-ripuḥ sītāṃ nā 'rthayiṣyata dur-matiḥ,
krūraṃ jātvavadiṣyac ca jātvastoṣyacchriyaṃ svakām. Bhk_21.3

saṅkalpaṃ nā 'kariṣyac ca tatreyaṃ śuddha-mānasā,
satyā'marṣamavāpsyas tvaṃ rāmaḥ sītā-nibandhanam. Bhk_21.4

tvayā 'drakṣyata kiṃ nā 'syāḥ śīlaṃ saṃvasatā ciram,
adarśiṣyanta vā ceṣṭāḥ kālena badhunā na kim. Bhk_21.5

yāvajjivamaśociṣyo, nā 'hāsyaś cedidaṃ tamaḥ,
bhānurapyapatiṣyat kṣmāmakṣobhiṣyata cediyam. Bhk_21.6

samapatsyata rājendra ! straiṇaṃ yadyatra cāpalam,
loka-pālā ihā ''yāsyaṃs tato nā 'mī kali-druhaḥ. Bhk_21.7

āścaryaṃ yacca yatra strī kṛcchre 'vartsyan mate tava,
trāsādasyāṃ vinaṣṭāyāṃ kiṃ kimālapsyathāḥ phalam. Bhk_21.8

yatra yaccā 'mariṣyat strī sādhvasād doṣa-varjitā
tadasūyā-ratau loke tasyā vācyā ''spadaṃ mṛṣā. Bhk_21.9

amaṃtsya bhavān yadvad tathaiva ca pitā tava
nā ''gamiṣyad vimāna-sthaḥ sākṣād daśaratho nṛpaḥ. Bhk_21.10

nā 'kalpsyat sannidhiṃ sthānuḥ śūlī vṛṣabha-vāhanaḥ
anvabhāviṣyatā 'nyena maithilī cet pativratā. Bhk_21.11

ānandayiṣyadāgamya kathaṃ tvāmaravinda-sat
rājendra ! viśva-sūr dhātā cāritrye sītayā kṣate. Bhk_21.12

praṇaman brahmaṇā prokto rājakā 'dhipatis tataḥ
"nā, śotsyan maithilī loke, nā''cariṣyadidaṃ yadi. Bhk_21.13

nā'mokṣyāma vayaṃ śaṅkā- mihādhāsyan na ced bhavān,
kiṃ vā citramidaṃ yuktaṃ, bhavān yadakariṣyata. Bhk_21.14

prāvartiṣyanta ceṣṭāś ced-yāthātathya-vat tava,
anuśāsye tvayā loke rāmā'vartsyaṃstarāṃ tataḥ Bhk_21.15

prāṇamantam tato rāmamuktavāniti śaṅkaraḥ
"kiṃ nārāyaṇamātmānaṃ nā 'bhotsyata bhavānajam. Bhk_21.16

ko nyo 'kartsyadiha prāṇān dṛptānāṃ ca sura-dviṣām,
ko vā viśvajanīneṣu karmasu prāghaṭiṣyata Bhk_21.17

daitya-kṣaye mahā-rāja ! yacca yatrā 'ghaṭiṣyathāḥ
samāptiṃ jātu tatrāpi kiṃ nā 'neṣyas tvamīhitam. Bhk_21.18

tātaṃ prasādya kaiyeyyā bharatāya prapīḍitam
sahasra-cakṣuṣaṃ rāmo ninaṃsuḥ paridṛṣṭavān. Bhk_21.19

pretā vareṇa śakrasya prāṇantaḥ kapayas tataḥ
saṃjātāḥ phalinā ''namra-rociṣṇu-druma-sadravaḥ. Bhk_21.20

bhramara kulā ''kulolbaṇa-sugandhi-puṣpa-tarus taruṇa-madhūka-sambhava-piśaṅgita-tuṅga-śikhaḥ
śikhara-śilā 'ntarāla-parikwxlqqpta-jalā 'vasaraḥ sa-rasa-phala-śriyaṃ sa vitatāna suvela-giriḥ. Bhk_21.21

saṃvādbhiḥ sa-kusuma-reṇubhiḥ samīrai- rānamrair bahu-phala-dhāribhir vanā 'ntaiḥ
ścyotadbhir madhu-paṭalaiś ca vānarāṇām āpyāno ripu-vadha-sambhavaḥ pramodaḥ Bhk_21.22

āyāntyaḥ sva-phala-bhareṇa bhaṅguratvaṃ bhṛṅgā''lī-nicaya-citā latās tarūṇām
sā ''modāḥ kṣiti-tala-saṃsthitā'valopyā bhokt ṇāṃ ṣramamadayaṃ na nītavatyaḥ. Bhk_21.23

Bhk_22

tato rāmo hanūmantamuktavān hṛṣṭa-mānasam
"ayodhyāṃ śvaḥ prayātāsi kape ! bharata-pālitām. Bhk_22.1

gādhitāse nabho bhūyaḥ sphuṭan-megha-ghaṭā''vali,
īkṣitāse 'mbhasāṃ patyuḥ payaḥ śiśira-śīkaram. Bhk_22.2

sevitāse plavaṅga ! tvaṃ mahendrā 'dreradhityakāḥ
vyutkrānta-vartmano bhānoḥ saha-jyotsnā-kumudvatīḥ. Bhk_22.3

candana-druma-saṃcchannā nirākṛta-hima-śrathāḥ
darśitāras tvayā tāś ca malayopatyakāḥ śubhāḥ. Bhk_22.4

pratanvyaḥ komalā vindhye sahitāraḥ syadaṃ na te
latāḥ stabaka-śālinyo madhulehi-kulā''kulāḥ. Bhk_22.5

draṣṭāsi prīti-mānārāt sakhibhiḥ saha sevitām
sa-pakṣapātaṃ kiṣkindhāṃ pūrva-krīḍāṃ smaran muhuḥ. Bhk_22.6

tvayā sandarśitārau te mālyavad-daṇḍakā-vane,
upadrutaś ciraṃ dvandvair yayoḥ kliśitavānaham. Bhk_22.7

āptārau bhavatā ramyāvāśramau hariṇā ''kulau
puṇyodaka-dvijā''kīrṇau sutīkṣṇa-śarabhaṅgayoḥ Bhk_22.8

atikrāntā tvayā ramyaṃ duḥkhamatres tapo-vanam,
pavitra-citrakūṭe 'drau tvaṃ sthātāsi kutūhalāt. Bhk_22.9

tataḥ paraṃ bharadvājo bhavatā darśitā muniḥ,
draṣṭāraś ca janāḥ punyā yāmunā'mbukṣatāṃ'hasaḥ. Bhk_22.10

syantvā syantvā divaḥ śambhor- mūrdhni skantvā bhuvaṃ gatām
gāhitāse 'tha puṇyasya gaṅgāṃ mūrtimiva drutām. Bhk_22.11

tamasāyā mahā-nīla-pāṣāṇa-sadṛśa-tviṣaḥ
vanā 'ntāt bahu mantāse nāgarā''krīḍa-śākhinaḥ. Bhk_22.12

nagara-strī-stana-nyasta-dhauta-kuṅkuma-piñjarām
vilokya sarayūṃ ramyāṃ gantā 'yodhyā tvayā purī. Bhk_22.13

ānanditāras tvāṃ dṛṣṭvā praṣṭāraś cāvayoḥ śivam
mātaraḥ saha maithilyā, toṣṭā ca bharataḥ param. Bhk_22.14

ākhyātāsi hataṃ śatrumabhiṣiktaṃ vibhīṣaṇam,
sugrīvaṃ cā 'rjitaṃ mitraṃ, sarvāṃś cā''gāmukān drutam Bhk_22.15

gantāraḥ paramāṃ prītiṃ paurāḥ ṣrutvā vacas tava,
jñātvaitat sammukhīnaś ca sametā bharato dhruvam. Bhk_22.16

gate tvayi pathā 'nena vayamapyaṃhitāsmahe,
labdhāhe 'haṃ dhṛtiṃ prāpte bhūyo bhavati sammukhe. Bhk_22.17

gate tasmin gṛhītā 'rthe rāmaḥ sugrīva-rākṣasau
uktavān śvo 'bhigantāstho yuvāṃ saha mayā puram. Bhk_22.18

draṣṭāsthas tatra tisro me māt s tuṣṭa'ntarā''tmanaḥ
āntyantīnaṃ sakhi-tvaṃ ca prāptāstho bharatā ''śrayam. Bhk_22.19

naivaṃ viraha-duḥkhena vayaṃ vyāghānitāsmahe,
śramo nubhavitā naivaṃ bhavadbhyāṃ ca viyoga-jaḥ, Bhk_22.20

evaṃ yuvāṃ mama prītyai kalptāsthaḥ kapi-rākṣasau !
gantuṃ prayatitāsāthe prātaḥ saha mayā yadi. Bhk_22.21

utkavantau tato rāmaṃ vacaḥ paulastya-vānarau
anugraho 'yaṃ kākutstha ! gantāsvo yat tvayā saha. Bhk_22.22

anumantāsvahe nā''vāṃ bhavantaṃ virahaṃ tvayā
api prāpya surendra-tvaṃ, kiṃ nu prattaṃ, tvayā ''spadam. Bhk_22.23

tataḥ kathābhiḥ samatītya doṣā- māruhya sainyaiḥ saha puṣpakaṃ te
samprasthitā vega-vaśāda-gādhaṃ prakṣobhayantaḥ salilaṃ payodheḥ. Bhk_22.24

setuṃ, mahendraṃ, malayaṃ sa-vindhyaṃ, sa-mālyavantaṃ girimṛṣyamūkam,
sa-daṇḍakā'raṇya-vātīṃ ca pampāṃ rāmaḥ priyāyāḥ kathayan jagāma. Bhk_22.25

ete te muni-jana-maṇḍitā digantāḥ, śailo'yaṃ lulita-vanaḥ sa citrakūṭaḥ,
gaṅgeyaṃ su-tanu-! viśāla-tīra-ramyā, maithilyā raghu-tanayo diśan nananda. Bhk_22.26

śiñjāna-bhramara-kulā''kulā'gra-puṣpāḥ śītā-'mbhaḥ-pravilaya-saṃplavā 'bhilīnāḥ
ete te su-tanu ! purī-janopabhogyā dṛśyante nayana-manoramā vanā 'ntāḥ. Bhk_22.27

sthānaṃ naḥ pūrva-jānāmiyamadhikamasau preyasī pūrayodhyā, dūrādālokyate yā huta-vividha-haviḥ- prīṇitā 'śeṣa-devā,
so 'yaṃ deśo, rudantaṃ pura-janamakhilaṃ yatra hitvā prayātau āvāṃ sīte ! vanā 'ntaṃ saha dhṛta-dhṛtinā lakṣmaṇena kṣapā'nte. Bhk_22.28

tūryāṇāmatha niḥsvanena sakalaṃ lokaṃ samāpūrayan vikrāntaiḥ kariṇāṃ girīndra-sadṛśāṃ kṣmāṃ kampayan sarvataḥ
sā ''nandā 'śru-vilocanaḥ prakṛtibhiḥ sārdhaṃ sahā 'ntaḥ puraḥ samprāpto bharataḥ sa-mārutiralaṃ namraḥ samaṃ mātṛbhiḥ Bhk_22.29

atha sa-sambhrama-paura-janā ''vṛto bharata-pāṇi-dhṛtojjvala-cāmaraḥ
guru-jana-dvija-bandyabhinanditaḥ praviśati sma puraṃ raghu-nandanaḥ. Bhk_22.30

pravidhāya dhṛtiṃ parāṃ janānāṃ yuva-rājaṃ bharataṃ tato'bhiṣicya
jaghaṭe turagā'dhvareṇa yaṣṭuṃ kṛta-sambhāra-vidhiḥ patiḥ prajānām. Bhk_22.31

idamadhigata-mukti-mārga-citraṃ vivadiṣatāṃ vadatāṃ ca san-nibandhāt
janayati vijayaṃ sadā janānāṃ yudhi susamāhitamaiśvaraṃ yathā 'stram. Bhk_22.32

dīpa-tulyaḥ prabandho 'yaṃ śabda-lakṣaṇa-cakṣuṣām
hastā 'marṣa ivā 'ndhānāṃ bhaved vyākaraṇādṛte. Bhk_22.33

vyākhyā-gamyamidaṃ kāvya- mutsavaḥ su-dhiyāmalam,
hatā dur-meghasaś cā 'smin vidvat-priya-tayā mayā. Bhk_22.34

kāvyamidaṃ vihitaṃ mayā valabhyāṃ śrīdharasena-nerandra-pālitāyām,
kīrtirato bhavatān nṛpasya, tasya prema-karaḥ kṣiti-po yataḥ prajānām. Bhk_22.35


Holder of rights
GRETIL project

Citation Suggestion for this Object
TextGrid Repository (2025). Poetry Collection. Rāvaṇavadha (= Bhaṭṭikāvya). Rāvaṇavadha (= Bhaṭṭikāvya). GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-CB03-0